Staļģenes vidusskolas direktors Aivars Naglis stāsta: «Abu valstu skolu sadarbība ir iespējama, pateicoties Jelgavas novada izglītības pārvaldes un Jaunsvirlaukas pagasta padomes atbalstam. Staļģenes vidusskolas pedagogiem aicinājums piedalīties starptautiskos projektos ir patīkams pārsteigums un reizē arī sava veida izaicinājums, kas prasa personisku ieguldījumu un pūles projektu realizēšanā.»

Deviņi Staļģenes vidusskolas pārstāvji devās tālā 33 stundu ilgā un 1800 km tālā ceļā (vienā virzienā- vēl tikpat ilgi jādodas atpakaļceļā) ar skolas zaļo «busiņu», kas mājupceļā pie Kauņas atsacījās darboties, un ceļotājus laimīgi mājup nogādāja velkot «busiņu» trosē.

No 3. līdz 12. maijam, viesojoties krāšņajā dienvidzemē Rumānijā, mūsu novadnieki piedzīvoja sirsnīgu sagaidīšanu ar skolēnu priekšnesumiem un koncertu Pitesti skolā, kur valda stingra disciplīna. Mūsu pārstāvji, tiekoties ar rumāņiem, piedāvāja Staļģenes vidusskolas un projekta norises prezentāciju. Noritēja kopīga darbošanās grupās ar citu valstu skolēniem, iepazīstot mācīšanās procesu, kā arī pārrunājot dzimumu līdztiesības un diskriminācijas jautājumus. Pēc tam viesi apskatīja Pitesti skolu Nr.16 un iepazinās ar klašu telpām. Staļģenes skolas direktors A. Naglis ar kolēģiem sniedza atbildes uz rumāņu kolēģu interesējošiem jautājumiem par izglītības sistēmu un skolas darbu Latvijā, konkrēti Staļģenē.

Mājturības skolotājs Andrejs Cukers pēc brauciena secina: «Iepazīstot Rumānijas kultūru, nācām pie atziņas, ka nedrīkst atteikties no visa, kas ir bijis labs nesenajā pagātnē, to pilnībā aizstājot ar citu lielvalstu pieredzi. Ne viss, kas bijis sociālisma periodā, ir noniecināms, un tieši tas abām zemēm ir kopīgs. Tikai prasmīgi sadarbojoties visām valstu institūcijām un kopīgi strādājot bērnu labklājībai, veidojama droša un stabila bērnu nākotne. Katra viesošanās reize citā zemē palīdz atklāt un novērtēt tās Latvijas izglītības sistēmas priekšrocības, ar kurām varam patiesi lepoties».

«Rumānijā ir liela konkurence, lai pedagogi varētu strādāt skolā, un ik gadu ir jākārto kvalifikācijas pārbaudījums un nereti jāgaida rindā uz darbu. Mācību process tiek stingri kontrolēts, tāpat kā izglītībai izlietotais finansējums,» akcentē A.Naglis.

Pēc direktora novērojumiem Rumānijā jaunieši ir disciplinēti, savas zemes vēsturi zinoši, pieklājīgi, draudzīgi, labi runā angliski, interesējas par jaunumiem informāciju tehnoloģijās.

Savstarpējās pieredzes apmaiņa, kas projekta dalībniekus saistījusi no 2007.gada, pamazām turpinās, tagad nākamās reizēs kultūras projekta ietvaros abās valstīs tiksies koristi.

Šo gadu garumā gan viena, gan otra projekta iesaistītā puse, salīdzinot abu valstu izglītības sistēmas, piemērojusi noteiktus aspektus adaptēšanai savā reģionā. Savstarpēji organizētie semināri skolu vadītājiem, NVO pārstāvjiem, rokasgrāmatu sagatavošana un dažādu materiālu izstrāde palīdzējusi apkopot specifiskas atziņas, kas var attīstīt sadarbību starp pašvaldību, skolu un sabiedrību, palielināt sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā izglītības jautājumos. Projekts ļāvis no dažādiem skatu punktiem izvērtēt risinājumus līdzīgām problēmām. Piemēram, Rumānijā tāpat kā Latvijā, mainījusies valdība, politiķi konfliktē, ir vēl daudz neremontētu un ar interneta tehnoloģijām aprīkojamu skolu. Tāpat abās valstīs izglītības procesā plaši izmanto «soli pa solim» apmācības sistēmu un darbu grupās.

Tāpat Izglītības pārvaldes darbinieki iemantojuši Rumānijas pieredzi pašvaldības darbā ar bērniem, kuru vecāki devušies peļņā uz ārzemēm. Jelgavas novadā pakāpeniski tiek veidota līdzīga sistēma atbalstam bērniem sociālā riska mazināšanai.

Savukārt rumāņi, sekojot Latvijas skolu pieredzei, smēlušies iespējas interešu izglītības organizēšanai, guvuši atziņas skolu padomju darbībā, arī paši Pitesti 16.skolā, izveidojot skolas padomi.

Projekta laikā brauciena izmaksas valstu pārstāvjiem, ietverot ceļa izmaksas, viesnīcu izmantošanu, apdrošināšanu un ēdināšanu tiek segtas mūžizglītības programmas «Comenius» partnerības projekta ietvaros.

15Skatīt galeriju