Nodarbības galvenais mērķis bija kliedēt mītus par STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) pieejas sarežģītību un parādīt, ka patiesībā daudzus šīs metodikas elementus pedagogi un skolēni izmanto jau ikdienā, bieži vien to pat neapzinoties. Svarīgākais uzdevums ir iemācīties šīs zināšanas mērķtiecīgi pamanīt un veiksmīgi iedzīvināt skolas mācību stundās. 

Mūsdienu izglītībā ir būtiski parādīt skolēniem saikni starp teoriju grāmatās un reālo dzīvi. Lai palīdzētu skolotājiem integrēt šo pieeju bez papildu slodzes un gariem plānošanas procesiem, nodarbības vadītājas dalījās ar praktiskiem paņēmieniem un digitāliem asistentiem, kas palīdz optimizēt ikdienas darbu un sagatavošanos stundām. 

“STEAM nav nekas svešs vai mākslīgi radīts – mēs ar to sastopamies ik uz soļa savā ikdienā. Mūsu kā pedagogu uzdevums ir palīdzēt skolēniem šīs jomas ieraudzīt kopsakarībās. Parādot, kā STEAM metodes darbojas praksē, mēs varam padarīt mācību procesu aizraujošu gan bērniem, gan pašiem sev, turklāt bez lieka laika patēriņa,” uzsver Jelgavas novada STEAM metodiķe Jolanta Poceviča. 

Nodarbības pirmajā daļā pedagogi guva teorētisku ieskatu STEAM pamatprincipos, savukārt otrajā daļā teorija uzreiz tika pārvērsta darbībā. Skolotāji iejutās skolēnu lomā un strādāja pilnībā praktiski. Izmantojot starpdisciplināru pieeju, pedagogi komandās projektēja un veidoja savu ciemu. Šī uzdevuma ietvaros viņi strādāja ar karti un mērogu (matemātika), plānoja un “pievilka” ciemam visas nepieciešamās komunikācijas (inženierzinātnes un tehnoloģijas), kā arī domāja par vizuālo izvietojumu un funkcionalitāti (māksla). 

Šis praktiskais eksperiments ļāva skolotājiem uzskatāmi redzēt un sajust, kā viena uzdevuma ietvaros organiski apvienojas vairāki mācību priekšmeti, un kā šādu aizraujošu modeli veiksmīgi pārnest uz savām klasēm.