Gaļina, „Kulk” sētniece ar 20 gadu pieredzi (1)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Gaļina nu jau 20 gadus strādā „Kulk” par sētnieci. Viņa pastāstīja, kāpēc vārna ir sētnieka ienaidnieks, ko par viņas darbu domā mazbērni un ko dažkārt viņai pasaka garāmgājēji.

Maniem mazbērniem ir pilnas kabatas ar papīrīšiem. Viņi ne vien paši nemet atkritumus uz zemes, bet arī paceļ citu nomesto – pārdzīvo, ka omītei nāksies daudz tīrīt. Jaunākajiem šķiet, ka es uzkopju visu pilsētu (smejas).

Es mīlu savu darbu. Kustības, svaigs gaiss, fiziska slodze. Un arī darba rezultāts tūlīt redzams – sakopi un ir skaisti, pašai patīkami! Līdz „Kulk” es strādāju par grāmatvedi. Bet tas pilnīgi nav priekš manis – nespēju es sēdēt kabinetā. Un tad vienā reizē, kad biju jau bez darba, man piedāvāja “piehaltūrēt” – pagrābt lapas. Un tas mani aizrāva. Nu jau 20 gadus ar to nodarbojos.

Vārna ir sētnieka ienaidnieks. Gadās, ka iztukšo atkritumu urnu autobusa pieturā un pēc piecām minūtēm kāds iemet tur smalkmaizītes iesaiņojumu. Vārna tūliņ klāt – visu velk ārā. Saprotams, viņai to ļoti vajag – tur taču bija gardumiņš! Bet pietura izskatās tā, it kā sētnieks šodien neko nebūtu darījis. Eju un uzkopju no jauna.

Man ne īpaši patīk vārds “sētnieks”. Tas šķiet kaut kāds novecojis… Šobrīd mums pienākumu ir daudz vairāk, nekā vienkārši slaucīt sētu. Vajadzētu izdomāt jaunu nosaukumu!

Manikīrs un sētnieks – pat ļoti savienojamas lietas. Es arī meikapu uzlieku, kad dodos strādāt. Kurš ir teicis, ka sētniekam nevajadzētu par sevi rūpēties un censties būt skaistam?

Dažkārt garāmgājēji pasaka man paldies par darbu. Es uzkopju  Stacijas parku, caur kuru staigā daudz jaunu cilvēku. Jaunieši no rītiem dodas uz vilcienu. Mēdz būt – mierīgi dari darbiņu, nevienu neaiztiec, pienāk jauns puisis un pasaka paldies. Diena tūlīt sāk citās krāsās krāsoties. Daži uzskata, ka jaunatne mūsdienas esot samaitāta, - tās ir pilnīgas muļķības. Starp citu, visbiežāk naidīgus komentārus es dzirdu tieši no pavecākiem cilvēkiem. Bet es laižu gar ausīm – cilvēkam acīmredzot vajag kaut kur izmest savu negatīvismu.

Nesaprotu tos, kuri kautrējas par savu darbu. Par ko gan vajadzētu kaunēties, ja tu padari savu pilsētu skaistāku un kārtīgāku, pie tam tev par to vēl arī maksā. Savā vasarnīcā vai mazdārziņā cilvēki nez kāpēc it nemaz nekautrējas grābt vai ravēt.

Covid-gads ir diezgan garlaicīgs – nav lielu pasākumu. Man ļoti patīk uzkopt pēc masu pasākumiem, pilsētas svētkiem, koncertiem… 

Savulaik sapņoju kļūt par ārstu. Bet neizdevās – dzīvē neizveidojās tādi apstākļi un situācija. Lai apgūtu tādu sarežģītu un atbildīgu profesiju, zem kājām ir nepieciešams kaut kāds nopietns pamats, bet man tāda nebija.

Ja tevī iekšā nav kultūras, nekādi aizrādījumi tevi kulturālu nepadarīs. Es esmu pārliecināta, ja cilvēks met atkritumus uz ielas, šo cilvēku nav iespējams mainīt. Vai tad ir iespējams izlabot cilvēku, kuram ir slinkums aiziet līdz konteineram un viņš savu sadzīves atkritumu maisiņu sastampā parka urnā? Vai tad aizrādījums mainīs sapratni tiem, kuri aizved un izmet mežā auto riepas vai maisus ar vecām drēbēm? Tāpēc es klusējot paceļu nomesto un neko nesaku.

Esmu laimīgs cilvēks. Man ir bērni un mazbērni, kuriem brīvdienās cepu pīrāgus. Manās mājās lidinās papagaiļi, murrā kaķi. Esmu vesela, varu strādāt – laimei nemaz arī īpaši daudz nevajag.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.