Jāzeps
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai esat gatavs jaunajai apkures sezonai? ..vairāk
Kurināmais ir nopirkts visai ziemai
15
Nesatraucos par apkures izmaksām
13
Vēl meklēju lētākos piedāvājumus
10
Esmu iekrājis apkures maksājumu segšanai
7



  ZIŅAS / Komentāri /

Pie ārsta tikai par maksu –reāls scenārijs rudenim (8

Latvijas Slimnīcu biedrība ceļ trauksmi - nepietiekamā finansējuma dēļ jau šoruden medicīniskie pakalpojumi var būt pieejami tikai par maksu. Taču slimības un slimošanu neviens nav atcēlis, tāpēc sagaidāms, ka pacientu plūsma pieaugs ambulatorās ārstniecības iestādēm. Tiesa, arī poliklīnikām naudas resursi valsts apmaksātām speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem ir ierobežoti. Ja valdība arī turpmāk izliksies šo problēmu neredzam, visai drīz nonāksim pie skarbas atziņas – pie ārsta varēs doties tikai tie, kas par vizīti spēs samaksāt paši. 

Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas vadītāja

Marta izskaņā notika Latvijas Slimnīcu biedrības kopsapulce, kurā secināts, ka apmēram šā gada augustā, septembrī beigsies pacientu ārstēšanai paredzētais finansējums. Turklāt valsts jau par pagājušo gadu slimnīcām nav samaksājusi 88 miljonus eiro. Tika pieļauts, ka, visticamāk, rudenī pakalpojumi būs pieejami tikai par maksu. Ne viens vien slimnīcas vadītājs atzina, – lai slimnīcas varētu pastāvēt, tās regulāri tiek dotētas no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem. Jo ar valsts finansējumu nepietiek patreizējo vajadzību segšanai, nemaz nerunājot par ieguldījumiem slimnīcas attīstībā. 

Dzirdot šādas prognozes veselības nozarei, ikvienam iedzīvotājam rodas pamatots jautājums,kāpēc tieši Latvijas veselības aprūpe ir nonākusi tik kritiskā situācijā? Strādājam, maksājam nodokļus, bet pie ārsta nokļūt paliek arvien grūtāk. Pirmkārt jau veselības un sociālajā nozarēs gadiem ilgi valsts ir ieguldījusi vismazāko daļu no mūsu maksātajiem nodokļiem. Šī situācija nav radusies pēkšņi, bet gan vismaz aizvadīto 20 gadu garumā. Vienmēr ir atradušās svarīgākas vajadzības par iedzīvotāju veselības stāvokli. Bez tam pasaulē pēdējo desmit gadu laikā, attīstoties zinātnei un tehnologijām, izmeklējumu un medikamentu cenas ir krietni augušas. 

Risinājums būtu konkrētas valsts budžeta daļas procentuālā izteiksmē novirzīšana veselības un sociālajai nozarei. Iedzīvotājam ļoti svarīgi būtu beidzot zināt kur viņa samaksātais sociālais nodoklis tiks tērēts un cik cilvēks, strādājot algotu darbu, pats nopelnījis savas veselības aprūpei. Iespējams, cilvēks, kā nodokļu maksātājs, patiesībā par daudz svarīgāku uzskata ieguldījumu savas un tuvinieku veselības aprūpē, nevis neaptverami dārgas  mākslas izstāžu zāles celtniecībā. Līdzīgi iedzīvotājiem katrā čekā ir jāredz, cik patiesīsībā izmaksā viņa 20 minūšu vizīte pie ārsta, kā arī valsts dotējamā rēķina daļa. Pašlaik rodas sajūta, ka ģimenes ārsta darbs maksā četri eiro, bet izmeklējumi, uz kuriem nosūta ārsts, vispār ir bezmaksas. 

Aprīļa sākumā Nacionālais veselības dienests (NVD) informēja savus sadarbības partnerus par šā gada divos mēnešos valstī izveidojušos 5 miljonu eiro līgumu pārstrādi, tostarp Jelgavas poliklīnikai tie ir 31 500 eiro, kas nozīmē – .esam snieguši krietni vairāk valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nekā līgums to paredz.. Šāda situācija ir izveidojusies nieka gada pirmo divu mēnešu laikā. Kādi cipari būs gada beigās?! NVD sniegtā informācija apliecina mūsu bažas – ļoti iespējams naudas pacientu ārstēšanai rudenī vairs nebūs. Diemžēl cilvēki šobrīd ļoti daudz slimo un daudz sastopamies ar hroniskām saslimšanām. Šāda situācija ir sekas gadiem nepietiekamajam veselības budžetam, ko vēl vairāk ietekmēja COVID-19 pandēmijas laika aplamie lēmumi par aizliegumu apmeklēt ārstus.

Lai arī sākotnēji NVD uzsvēra, ka dienesta rīcībā šobrīd nav brīvu finanšu līdzekļu, lai novirzītu papildus finansējumu pārstrāžu segšanai,  pateicoties veselības ministres Līgas Menģelsones aktivitātei, aprīļa sākumā NVD izplatīja publisku apgalvojumu, ka tomēr “dienests apmaksās ārstniecības iestādēm 5 miljonus eiro par pacientiem sniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.” Rudenī saslimstība atkal pieaugs un problēma Latvijas veselības aprūpē saasināsies.

Nepārskatot medicīnas finansējumu, tiks radīts papildu spiediens uz ambulatorās ārstniecības iestādēm. Brīdī, kad slimnīcā valsts apmaksātus pakalpojumus nespēs piedāvāt, ambulatorās aprūpes darba slodze tikai pieaugs.. Arī ambulatorajām iestādēm pienāks brīdis, kad kvotas būs izsmeltas un ārsts būs pieejams tikai par maksu. 

Vēlos pievērst uzmanību vēl vienam satraucošam apstāklim. Ja veselības aprūpe nonāks situācijā, kad pakalpojumi pieejami tikai par maksu, tad daļai iedzīvotāju ievērojamā maksājuma dēļ šie pakalpojumi vispār vairs nebūs pieejami. Šādas situācijas rezultātā atkal pieaugs hronisko saslimšanu daudzums un sociālās aprūpes pakalpojumu nepieciešamība.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāsaprot, ka Latvijā briest smaga veselības nozares krīze. Šajā kontekstā es vēlētos atgādināt visiem ministriem, ne vien premjerministram, ka laba veselība ir ieguvums visām nozarēm un sabiedrībai kopumā – tāpēc tā uzskatāma par nozīmīgiem resursiem. Laba veselība ir izšķiroši būtiska ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un ir īpašs rūpju objekts katra cilvēka kā indivīda, visu ģimeņu un vietējās sabiedrības dzīvē. 

Ambulatorā aprūpe spēj nodrošināt augstvērtīgu ārstēšanu. Ambulatori var ļoti daudz ko paveikt cilvēka veselības stiprināšanā un tas izmaksā lētāk, nekā ārstēšanās slimnīcā. Ambulatorās ārstniecības iestādes ir vieta, kur laicīgi var diagnosticēt slimību un novērst vai mazināt slimības sekas, taču tam ir vajadzīgs valsts finansiāls segums un profesionāli darbinieki.





Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (8)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Šobrīd visiem Latvijas treneriem ir ļoti grūti (1

Portāla "balticevents.info" pārstāvis Lеvs Berezins:

Pēdējos gados mūsu valstī ir parādījušies daudzi cīkstoņi, kuri pārstāv Latviju starptautiskajā arēnā. Sportisti paceļ savas dzimtenes karogu slavenos cīņu šovos karatē, jauktajā cīņu mākslā (MMA), boksā un kikboksā. Par problēmām, ar kurām saskaras Latvijas cīkstoņi stāstīja Ļevs Berezins, kurš kopš 2014. gada aktīvi sadarbojas gandrīz ar visām cīņas sporta veidu organizācijām Latvijā.

“Latvija var lepoties ar daudziem cīkstoņiem, kuri piedalās tādās populārās organizācijās kā PFL, KSW, "Karate Combat", "Glory" un "Golden Contract". Šādu līmeni pašu spēkiem un ar sponsoru atbalstu sasnieguši profesionāļi Kristaps Zīle, Aleksandrs Čižovs, Artjoms Ramlavs, Oļegs Jemeļjanovs, Daniks Vesnenoks, Ričards Bolotņiks, Edgars Skrīvers un citi.

Žēl, ka šodien krīze ir pilnīgi visās jomās, pat sportā. Šķiet, ka pandēmija ir pārgājusi un halles var strādāt, bet nez kāpēc vieglāk nepaliek. Treneri knapi savelk galus kopā, maksājot daudzkārt dārgākus komunālos maksājumus. Šobrīd visiem Latvijas treneriem ir ļoti grūti.

Un sporta zāle nav birojs, tā ir vairāk nekā simts vai pat vairākus simtus kvadrātmetru liela. Es nerunāju tikai par cīņu hallēm, es runāju par visām sporta bāzēm kopumā, kas samazina darba laiku, mēģina izslēgt pirtis, bet par ledus hallēm es labāk neko neteikšu."

Protams, svarīgākais sponsors komandā ir treneris, kurš sportistā iegulda vairāk laika nekā jebkurš cits. Latvijā gandrīz katrs treneris nodarbojas ar labdarību. Labdarība, pirmkārt, ir ziedotais laiks.

Kā var pilnībā koncentrēties cīņai, kad trenažieru zāle ir parādā? Šodien sociālajos tīklos treneri atklāti lūdz palīdzību, lai tikai neaizvērtu savu sporta zāli, kurā viņi ieguldījuši visu savu sirdi. Klausieties - profesionāls latviešu sportists, kurš nevar samaksāt komunālos maksājumus lielo rēķinu dēļ. Agrāk tā nebija, lai arī nebija vieglāk, bet tagad tā jauna liela problēma ar ko sadzīvot. Kaut arī šo ziemu pārdzīvos, kur ir garantija, ka nākamais gads būs lētāks.

Diemžēl valsts finansējums pārsvarā tiek piešķirts olimpiskajiem sporta veidiem, neskatoties uz to, ka olimpiskās spēles notiek ik pēc četriem gadiem. Savukārt cīkstoņiem ir vairāki turnīri vienā kalendārajā gadā.

Atbalsts ir nepieciešams īpaši tad, kad notiek treniņi. Klasiska situācija: kad sportists atgriežas ar uzvaru un sociālajos tīklos uzvirmo ažiotāža, viņam uzreiz tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Tomēr svarīgāk ir redzēt un dzirdēt, kas notiek šeit un tagad, - būt līdzās potenciālajiem čempioniem, pirms viņi par tādiem kļūst.

Problēma ir arī tā, ka vietējie mediji nepievērš pietiekami lielu uzmanību Latvijas sportistiem, kuri tikai virzās uz savu mērķi, kuriem nepieciešama motivācija un atbalsts.

Svarīgi, lai mediji atbalstītu savus potenciālos čempionus, lai cilvēki viņus pazītu. Es to sauktu par "sporta patriotismu". Mēs nepazīstam savus sportistus. Tas nav tāpēc, ka viņu ir maz, bet tāpēc, ka ne visiem ir iespēja un motivācija izcelties globālā līmenī. Un es nerunāju tikai par Rīgu. Saldū, Daugavpilī, Bauskā, Liepājā un citās Latvijas pilsētās ir daudz perspektīvu sportistu.”




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Pie ārstiem tikt būs vēl problemātiskāk (1

Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas vadītāja 

Valdības deklarācijā par Ministru kabineta iecerētajiem darbiem veselības nozarē izvirzītas 23 apņemšanās, tai skaitā “turpināsim palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei”, “palielināsim primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā”, “sekmēsim ārstniecības personāla ilgtspējīgu attīstību un piesaisti valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai” u.tml. Deklarācijā arī kā virsmērķis lasāms, ka “valdība apņemas nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmas darbību". Taču te vērts atgādināt senu patiesību – papīrs pacieš visu, jo medicīnas iestādes šobrīd saskaras ar pavisam citu realitāti, skumji apjaušot, ka 2023. gadā krīze medicīnā var tikai saasināties.

Medicīnas nozare Latvijā tiek badināta jau gadiem – rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem garas, pastāvīgs medicīnas personāla trūkums, ielaistas slimības, novecojušas medicīniskās iekārtas. Hroniska naudas trūkuma sekas var turpināt uzskaitīt vēl un vēl. Turklāt tikai tagad esam sākuši atgūties no vēl viena satricinājuma – Covid-19 pandēmijas. Signāli no valdības mājas par plānoto veselības budžetu šim gadam liek noprast – medicīna arī turpmāk būs pabērna lomā.

Februārī noslēdzošajā valdības sēde veselības ministre Līga Meņģelsone izteica piedāvājumu – naudu, ko gada laikā ministrijām izdotos ietaupīt, varētu novirzīt veselības jomas stiprināšanai. Manuprāt, šāds solis būtu ļoti apsveicams, jo sistemātiskās problēmas Latvijas veselības aprūpē, par ko runāts jau gadiem, šobrīd sasniegušas kritisku punktu. Paldies zemkopības ministram Didzim Šmitam, kurš atgādināja par valdības deklarācijā rakstīto – “turpināsim palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, tā mazinot iedzīvotāju augstos tiešmaksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.” Diemžēl no publiskajā telpā izskanējušajiem valdības vīru komentāriem noprotams, ka nekādas lielas izmaiņas budžetā nav paredzētas, atsaucoties uz Eiropas Komisijas atzinumu – budžeta izdevumi ir sasnieguši maksimālos griestus. 

Protams, gribas cerēt, ka kādreiz valdībā valdīs vienota izpratne  par veselības nozares vajadzībām un sapratne par to, ka tikai veseli cilvēki ir spējīgi veidot veselu un uz ekonomisko izaugsmi vērstu sabiedrību. Uz doto brīdi cilvēki, kuri nosaka Latvijas nākotni, nevēlas mainīt savus uzskatus, jo pati sistēma par sevi mainīties nespēj. 

Patlaban 2023.gada valsts budžetā veselībai kopā paredzēti 1,6 miljardi eiro. Pieskaitot Eiropas Savienības fondu veselībai paredzēto finansējumu 166,67 miljonu eiro apmērā, veselības finansējums šī gada budžetā sasniedz 1,8 miljardus eiro. 

Šobrīd skaidri iezīmējas, ka visām veselības iestādēm plānotais budžets 2023. gadā ievērojami samazināts. Piemēram, Jelgavas poliklīnikai viena no izdevumu pozīcijām – valsts apmaksāts speciālistu apmeklējums – nauda sarukusi par 97 000 eiro salīdzinājumā ar 2022. gadu. Lielajām slimnīcām budžeta samazinājums sasniedz 15 miljonus eiro. Diemžēl tas nozīmē to, ka valsts apmaksāta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība 2023. gadā samazināsies – pie ārstiem tikt būs vēl problemātiskāk. Mēs iegūsim ar dažādām neārstētām kaitēm sirgstošu sabiedrību. Liekas absurdi – valsts izvēlas labāk maksāt naudu slimības lapās, nevis ieguldīt līdzekļus kvalitatīvai un pieejamai veselības aprūpei, dodot iespēju laicīgi novērst veselības likstas un iegūstot darbspējīgus cilvēkus. Slima sabiedrība nav spējīga veicināt ekonomisko izaugsmi, tikai radīt izdevumus. 

Viens no operatīvi ieviešamiem risinājumiem būtu palielināt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas polises limitu, kas netiek aplikts ar algas nodokļiem. Starp citu, limits nav pārskatīts kopš 2007.gada. Sociāli atbildīgi darba devēji ir gatavi darbiniekiem apmaksāt veselības apdrošināšanu, taču arī valstij vismaz solidāri būtu jāiesaistās, atslogojot darba devējus no papildus izdevumiem, šajā gadījumā – nodokļiem. Šāds risinājums uzlabotu veselības pakalpojumu pieejamību, neradot papildu spiedienu sociālajam budžetam. 

Sākot ar Covid-19 pandēmijas laiku, medicīnas iestādes sadarbības līguma ar valsti vietā saņem Nacionālā veselības dienesta atsūtītu finanšu paziņojumu. 2023.gadā plānojums tiek balstīts uz pandēmijas laika pacientu apmeklējumu, kad klīnikās ambulatoros pakalpojumu sniegšana bija minimāla. Līgumu ar šādu naudas plūsmas sarukumu daudzas medicīnas iestādes visdrīzāk atteiktos parakstīt, bet, saņemot finanšu paziņojumu, nedz slimnīcu, nedz poliklīniku paraksti nav vajadzīgi. Esam nostādīti fakta priekšā – lūk, nauda, ar šādu summu arī iztieciet. 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Medikamentu trūkums aptiekās (3

Kintija Barloti, SIA “Jelgavas poliklīnika” vadītāja


Jau no pagājušā gada rudens Eiropā tiek fiksēts medikamentu trūkums, un nu arī Latvijā šī problēma ir sasniegusi savu pīķi – it sevišķi attiecībā uz antibiotiku trūkumu. Jelgavas poliklīnikas ģimenes ārstiem trūkst zāļu, ko izrakstīt sirgstošajiem pacientiem.  Galvenie iemesli ir izejvielu trūkums ražotājiem,  darbinieku nepietiekamība farmācijas uzņēmumos, loģistikas piegādes ķēžu pārrāvumi, kas saistīti kā ar Covid-19 pandēmiju, tā ar izejvielu trūkumu un Krievijas sākto karu Ukrainā. 

Pirmkārt, pandēmijas laikā daļa ražotņu pārkārtoja savas ražotnes atbilstoši vairākkārtīgi pieaugušajam IAL (individuālu aizsardzības līdzekļu) pieprasījumam. Bez tam  šajā rudens-ziemas sezonā cilvēki vienlaicīgi slimo gan ar Covid-19, gan arī ar gripu un dažādām akūtām respiratorām vīrusu infekcijām. Daudzu farmācijas kompāniju ražotnes atrodas valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuru pašu vajadzības pēc medikamentiem tiek nodrošinātas prioritāri.

Otrkārt, sabiedrības atgriešanās pirmspandēmijas dzīvesveidā, ierobežojumu neesamība, kā arī vieglprātīgāka iedzīvotāju attieksme pret inficēšanās risku kopumā šoziem rezultējusies ar augstāku saslimšanas statistiku, tostarp netipiski lielam cilvēki skaitam konstatēta pneimonija un smagi gripas gadījumi. 

Treškārt, Latvijas medicīnas sistēmai, kas jau gadiem ilgi nesadzirdēta sauc pēc finansējuma palielinājuma, šis laiks ir milzīgs pārbaudījums, jo viss ir saistīts vienā ķēdē – valsts apmaksātu izmeklējumu nepietiekamība, milzīgās rindas uz savlaicīgām pārbaudēm, ārstu un neatliekamā medicīniskā dienesta noslogotība, mediķu trūkums un zemās algas. 

Kā sacīt jāsaka – kur izaicinājumi, tur arī iespējas. Vienas ziemas laikā šo ielaisto problēmu gūzmu atrisināt nevar, bet mēs varam būt gatavi nākamajam saslimstības vilnim, jo neviens nevar garantēt, ka nākamreiz vismaz medikamentu pietiks visiem.

Dažādi vīrusu saslimšanu un ilgstošu hronisko kaišu paasinājumi prasa tūlītēju risinājumu, pacients nedrīkst gaidīt antibiotikas nedēļām ilgi – tās ir nepieciešamas dažu dienu laikā, nemaz nerunājot par vecāku izmisumu brīžos, kad tie nevar iegādāties antibiotikas saviem bērniem. 

Jelgavas poliklīnikas ģimenes ārsti, izrakstot zāles, vispirms noskaidro to pieejamību aptiekā, kā arī cenšas norādīt vairākus zāļu nosaukumus ar lūgumu farmaceitam iedot vismaz kādu no tām.

Kad par medikamentu trūkumu medijos burtiski kliedz farmācijas nozares un ģimenes ārstu pārstāvji, mums nepieciešama skaidra Veselības ministrijas rīcība un komunikācija, kā šo izaicinājumu pārvarēt Latvijā. Šajā sakarā ir nozīmīgi apzināties, ka vīrussaslimšanām paredzēto paracetamolu un ibuprofēnu ražo Latvijā. Iespējams, pienācis laiks izvērtēt risinājumu ierobežot šo medikamentu eksportu. Latvijā mums ir divi lieli farmācijas uzņēmumi, kas varētu izveidot vismaz divu mēnešu uzkrājumus, ja valsts uzdotu šādu pasūtījumu. Piemēram, Somijā valsts ar likumu ir noteikusi lieltirgotavām veidot noteiktu zāļu uzkrājumu, lai apmierinātu vispirms savas valsts veselības aprūpes vajadzības. Tiesa, šāds potenciāls risinājums ir vienīgi Veselības ministrijas rokās. Mums vispirms ir jādomā par Latvijas iedzīvotāju veselību, jo tikai vesels cilvēks var veidot plaukstošu ekonomiku.




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (3)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

K.Barloti: Vienota digitāla pacienta pase (1

Jauns laika posms nāk ar jaunu valdību un jauniem ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Veselības nozare gadiem ilgi cietusi no katastrofāla naudas līdzekļu trūkuma, kas radījis virkni citu izaicinājumu – medicīnas personāla nepietiekamību, nerimstošu cīņu par pienācīgu atalgojumu, pacientu iespējām laicīgi iegūt kvalitatīvu veselības aprūpi. Kas ir primārie darbi, lai Latvija tuvotos rietumvalstu piemēriem, savu redzējumu izsaka SIA “Jelgavas poliklīnika” vadītāja Kintija Barloti, kas kā eksperte piedalījās mērķu izstrādē veselības jomā valdības deklarācijā. 

Pamatuzdevums ir beigt badināt veselības nozari. 

Valdības deklarācijā kā viens no mērķiem ierakstīts: “Turpināsim palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem, tā mazinot iedzīvotāju augstos tiešos maksājumus un finansiālās barjeras veselības aprūpes pieejamībai.”

Veselības aprūpes sektors – tā nav tikai neatliekamā, ambulatorā vai stacionārā medicīniskā palīdzība. Tas ir stratēģiski svarīgs nacionālās drošības sektors ikdienas dzīvē, bet vēl jo vairāk – ārkārtas situācijās. Neskatoties uz to, veselības aprūpes finansējums daudzu gadu garumā ir bijis vairāk nekā pieticīgs. Jaunajai valdībai ir iespējas to mainīt, galu galā, medicīnas pakalpojumu pieejamībai un adekvātai darbinieku darba apmaksai jābūt ne tikai vārdos un valdības deklarācijā, bet arī īstenotai dzīvē. Jāpiekrīt veselības ministrei Līgai Meņģelsonei par mērķi uzstādīt 15% ieguldījuma nepieciešamību no kopējā valsts budžeta. 

Latvijā veselības aprūpei piešķirtais finansējums daudzu gadu garumā atpaliek no Eiropas Savienības (ES) un ESAO dalībvalstu vidējā līmeņa, kā arī no tā līdzekļu apjoma, kas šai nozarei tiek iedalīts abās pārējās Baltijas valstīs. Mums tas ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, bet daudzās ES dalībvalstīs – aptuveni 9%. 

Jautājums - kur ņemt naudu medicīnai? Viens no variantiem – ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Jāņem gan vērā, ka vienmēr būs zināms iedzīvotāju procents, kas nebūs spējīgs iegādāties veselības apdrošināšanu. Mums to viņiem vajadzēs apmaksāt. 

Nav kas ārstē 

Vēl viena sasāpējusi problēma nozarē - profesionāla personāla trūkums. Sevišķi tas ir jūtams medmāsu jomā. Profesionālai masai faktiski ir jāatslogo ārstus, darbā ar hroniskajiem pacientiem, atkārtotās vizītēs un veselības aprūpes epizodes nobeiguma fāzē. Vēl kā vienu no iespējām redzu rezidentiem pēdējo rezidentūras gadu mācīties klīnikās reģionos. 

2022. gadā ievērojamu darbu apjomu veica NVD apmaksātais trešais darbinieks praksēs. Lai pildītu dažādas administratīvas funkcijas, veiktu regulārus informatīvus zvanus pacientiem, palīdzētu veikt skrīnigprogrammas, nav jābūt mediķim. Taču šis risinājums bija terminēts un beidzās pagājušā gada 31. decembrī. Administratīva darbinieka piesaisti iespējams ierobežot, attiecinot uz praksēm ar kopējo pacientu skaitu virs 800. 

Pārslodze slimnīcās

Gadījumā, ja pacients nevar nokļūt uz pieņemšanu pie ģimenes ārsta, viņš brauc tieši uz slimnīcu pie speciālistiem, kas rada milzīgu slodzi slimnīcām. Kā situāciju labot? Mums ir četri reģioni – Zemgale, Kurzeme, Vidzeme un Latgale. Es uzskatu, ka katrā reģionā no jauna nepieciešams pakāpeniski veidot savus ambulatoros centrus, kur cilvēki varētu vērsties pēc pirmās palīdzības slimnīcu vietā (specializētie centri – kardioloģija, neiroloģija utt.). Kad, pēc pacientu domām, ārkārtējā situācijā ir aizņemts vai nav pieejams viņu ģimenes ārsts, viņi vēršas pie dežūrārstiem. Bet uz doto brīdi dežūrārstiem ir tik mazas algas, ka ārsti nemaz nav motivēti par tādiem kļūt. Tāda pati problēma ir ar medmāsām, un, piemēram, ar valsts apmaksātiem bērnu zobārstiem. Lai šādi ārsti būtu, ir nepieciešams valsts atbalsts. Jaunā valdība savā deklarācijā ir apņēmusies “sekmēt ārstniecības personāla ilgtspējīgu attīstību un piesaisti valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, pilnveidojot mediķu un veselības nozarē strādājošo atalgojuma sistēmu, kā arī rūpējoties par atalgojuma palielināšanu nozarē strādājošiem. Gādājot par medicīnas personāla atjaunotni, nodrošināsim pietiekamu valsts apmaksātu studiju vietu skaitu rezidentūrā un māszinību studiju programmās.” Galvenais, lai vārdiem seko arī darbi! Tāpat svarīgi nevis likvidēt mazās slimnīcas un ambulatoros centrus, bet veidot tā saucamos sekundārās aprūpes centrus jeb māsu hospitāļus, kurus aprūpi hroniskiem pacientiem varētu veikt ārstu palīgi vai māsas, piesaistot speciālistus nepieciešamības gadījumā. 

Daļā reģionu nav onkologi

Primārā aprūpe nodrošina pašu sākumposmu ļoti svarīgajai un sarežģītajai savlaicīgai onkoloģisko saslimšanu atklāšanai. Diemžēl vairākos Latvijas reģionos onkologu skaits ir nepietiekams vai vispār šāds speciālists nav pieejams. Tāpēc onkoloģijas centram būtu jānodrošina izbraukuma onkologa konsultācija vismaz divas reizes mēnesī reģionos, kur nav pieejams onkologs. Kā teikts deklarācijā, lai stiprinātu primārās aprūpes lomu, jāizveido speciālistu konsultatīvais tālrunis, kur ģimenes ārstam ir iespējams saņemt konsultāciju dažādos specifiskos ārstniecības jautājumos.

Veselības pratība!

Šī valdība, iespējams, atšķirsies no iepriekšējām, jo jau pašā darba sākuma tika definēta nepieciešamība veidot starpnozaru sadarbību. Tā viena no svarīgākajām sadarbībām jāveido starp Veselības ministriju, Izglītības ministriju un Labklājības ministriju. Skolās obligāti ieviešama veselības mācība jau no pirmās klases, ietverot mācību par cilvēka veselību, higiēnu un pirmās palīdzības pasākumiem. Nesen visu Latviju pāršalca ziņa par maza bērna nāvi, kurš smagi slims mājās nogulēja veselu nedēļu! Vecāki diemžēl nespēj paši adekvāti izvērtēt reālo bērna veselības stāvokli, tāpēc ģimenes ārstiem slimojošs bērns līdz septiņu gadu vecumam obligāti jāapmeklē, ja slimība ilgst ilgāk par trīs dienām.

Inovatīvi risinājumi

Inovācijas un attīstības perspektīvas ir viens no faktoriem, kas attīsta jebkuru nozari un piesaista jaunos speciālistus. Lai sekmētu inovāciju ienākšanu veselības nozarē un piesaistītu starptautisko finansējumu, jāizveido Reģionālos Kompetenču centrus, kas sekmētu inovatīvo risinājumu attīstību reģionālajās veselības aprūpes iestādēs un piesaistītu jaunus speciālistus.

Ja sākas karš…

Vēl viens risinājums jautājums - aizsardzība un aizsargātība. Ir tomēr jāsaprot – ja notiks kaut kas globāls, visi procesi norisināsies medicīnas nozarē un mediķi aiz karavīriem būs pirmie, kas tiks ierauti kara situācijā. Krīzes situācijā (pandēmija, karš, ārkārtas situācija) pirmā reaģē Neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tā sazinās ar mediķiem slimnīcās, precizē, cik brīvu vietu ir pieejams cietušajiem u.tml. Paskatieties, kāda situācija šobrīd ir Ukrainā! Mediķiem jābūt savās darbavietās veselām diennaktīm, jābūt gataviem jebkurā brīdī pieņemt ievainotos, ātri un pareizi reaģēt. Tas ir grūts un psiholoģiski smags darbs. Šis aspekts arī ir iekļauts deklarācijā – “Veselības ministrijai sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju, stiprināsim veselības nozares gatavību ārkārtas situācijām, tai skaitā paredzot civilās aizsardzības sistēmas un infrastruktūras sakārtošanu slimnīcās, valsts metodisko atbalstu civilās aizsardzības plānu izstrādei slimnīcās un citās ārstniecības iestādēs, nodrošinot vienotu visaptverošu civilās aizsardzības funkciju ieviešanu visā veselības aprūpes sistēmā, kā arī kara medicīnas un NMPD katastrofu medicīnas sistēmas stiprināšanu.” Uz doto brīdi nav vienotas shēmas visām medicīnas iestādēm. Ir daudzi neskaidri jautājumi, piemēram, kā reaģēt ambulatorajām iestādēm un kāda loma būs privātajā sektorā nodarbinātajiem mediķiem? Ja skaidrs, ka slimnīcas strādās diennakts režīmā un tās ir nodrošinātas ar ģeneratoriem un zināmām degvielas rezervēm, tad šāds nodrošinājums nepavisam nav ambulatorajam iestādēm. Reģionos šādu gatavību x stundai medicīnas iestādēm būtu jānodrošina pašvaldībām. Jāizveido vienota civilās aizsardzības sistēma, ietverot visas medicīnas iestādes valstī (slimnīcas, ambulatorās iestādes, privātās medicīnas iestādes, ģimenes ārstu prakses). Svarīgi ir ieviest kara medicīnas apmācību topošajiem medicīnas darbiniekiem.

Dokumentācijas mudžeklī 

Naudu nepieciešams investēt arī jaunākajās tehnoloģijās, jo, pirmkārt, moderna medicīna var ievērojami pagarināt cilvēka dzīvi un padarīt to komfortablāku, otrkārt, mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi var atslogot mediķus un optimizēt viņu darbu. Esošo ciparu sistēmu ir pārāk daudz, un tās nav savstarpēji integrētas, kas jau tā pārāk aizņemtajiem ārstiem, sarežģī darbu vēl vairāk. Pieņemšanas laikā ģimenes ārstam datora ekrānā ir jāatver pat vairākas sistēmas un paralēli pacienta konsultēšanai vienlaikus jāievada dati piecās dažādās vietnēs. Darbu apgrūtina arī elektroniskā veselības aprūpes sistēma e-veselība, kas tehnisku iemeslu dēļ vairākas reizes mēnesī nedarbojas. 

Lai optimizētu sistēmu un paātrinātu pacienta nokļūšanu pie speciālista, ģimenes ārstam jādod iespēja pašam pieteikt pacientu uz akūtu konsultāciju pie speciālista, noradot konkrētu laiku un vietu. Uz doto brīdi pacienti mēnešiem klīst starp klīnikām, meklējot kādu speciālistu, kuriem pieņemšanas rindas brīžiem ir pat gadu garas. Tāpat ļoti aktuāli ir norādīt speciālistu telefonus, kur ģimenes ārsts var zvanīt un saņemt terapijai nepieciešamo konsultāciju. 

Uzskatu, ka ir jāizveido visaptveroša e-veselības platforma, kas ietver datus no visām veselības iestādēm par visiem pacientam veiktajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Viens no risinājumiem ir vienota pacienta digitālā pase (tagad pacienta kartiņa). Tāda, kurai varētu piekļūt visi ārsti un slimnīcas, kur vien cilvēks dodas. Šādas ciparu sistēmas jau veiksmīgi darbojas Dānijas un Zviedrijas medicīnas pakalpojumu jomā. Ārsts jebkurā Latvijas klīnikā atver pacienta elektronisko karti un uzzina turpmākai ārstēšanai svarīgu informāciju – kur pacients ir bijis un ko darījis, vai viņam ir alerģijas, ar ko ir slimojis, kādas manipulācijas, diagnostika, terapija, rehabilitācija un sociālie pakalpojumi veikti. Vēl viens moments, kur nepieciešama  cieša sadarbība ar Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Šobrīd vairākos gadījumos slimnieka izrakstīšanas no stacionāra vai ārsta nomaiņas brīdī sakari apraujas – slimnieks dodas uz savu poliklīniku vai apmeklē citu speciālistu, bet reizēm manipulāciju veic atkārtoti, velti tērējot medicīnas resursus un zaudējot veselībai tik dārgo laiku. 

Novēršamās nāves 

Šā brīža situāciju veselības aprūpes nozarē spilgti raksturo lielais novēršamo nāves gadījumu skaits. Pirms pandēmijas tas Latvijā ik gadu sasniedza ap 7000, kas aptuveni divas reizes pārsniedz ESAO valstu vidējo rādītāju. Latvijā mirstība gan profilaktiski, gan medicīniski novēršamu iemeslu dēļ ir otrā augstākā ES. Ārsti atzīmē, ka aizvien biežāk ir sastopami gadījumi, kad veselības problēmas slimniekiem rodas savlaicīgi nesaņemtas ārsta palīdzības dēļ. Sevišķi izteikti ārsti to izjūt pēc Covid-19 pandēmijas, kuras laikā strauji samazinājās ambulatorās palīdzības saņemšanas iespējas. Viens no iemesliem, kas neļauj veikt savlaicīgas iedzīvotāju pārbaudes, jau atkal ir nepietiekamais valsts finansējums. un šis naudas jautājums primāri būtu jārisina. 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Kāpēc 40 gados vajag veikt veselības pārbaudi?

Inguna Ambulte, ārsts - radiologs, Jelgavas poliklīnika

Ikvienas nopietnākas saslimšanas sekmīgai izārstēšanai ir nepieciešama agrīna diagnostika. 40 gadi ir tas vecuma slieksnis, kad kompleksa savas veselības pārbaude var laikus atklāt kādas kaites iedīgļus un tos veiksmīgi novērst. Būsim godīgi pret sevi – mūsu organisms ar gadiem noveco un dažādas veselības likstas sāk “lipt” klāt arvien biežāk. Salīdzināsim savu organismu ar automašīnu – mēs taču apzināmies, ka ar katru gadu tai ir savs noskrējiens – gan motoram, gan ritošai daļai, un sava spēkrata apkopi mēs uzticam automehāniķim. Līdzīgi ir ar veselības diagnostiku cilvēkam – tā jāveic laikus un jāuzticas speciālistam, lai, balstoties uz rekomendācijām, parūpētos par savu veselību. 

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas vecuma mūsdienu klasifikācijai 25 – 44 gadu vecumā mēs esam jauni; 44 – 60 gados vidēja vecuma; 60 - 75 gados cienījamā vecumā; bet pēc 75 gadu sliekšņa sasniegšanas iestājas vecumdienas. 

Pirms desmit gadiem bija uzskats, ka “tehniskā apskate” cilvēkiem veicama 50 gadu vecumā – jāpārbauda visi asinsvadi, sirds, zarnas, pārējais ķermenis. Taču, ja skatāmies jaunākos medicīnas literatūras datus, redzam, ka vecuma slieksnis, kad atklāj, piemēram, vēzi, kļūst jaunāks. Piecdesmit gadi kādreiz var būt par vēlu.

Kompleksas veselības pārbaudes vajadzētu veikt katram cilvēkam. Līdzīgi kā ar automašīnas tehnisko apskati cilvēkiem par veselību jārūpējas arī tad, ja sūdzību vēl nav. Ap 40 gadu vecumu cilvēkiem bieži ir paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, D vitamīna trūkums, kas var būt priekšvēstneši nopietnākām veselības problēmām nākotnē. Tieši šajā vecumā aktuālākas ir problēmas, kas saistītas ar kardioloģiju, onkoloģiju. Cilvēkiem vecumā no 40-50 gadiem nereti atklāj žultsakmeņu un nierakmeņu slimības, cistas aknās un nierēs, žultspūšļa polipus. 

Sasniedzot 40 gadu vecumu, būtu ieteicams veikt plaušu rentgenu, asins un urīna analīzes, kā arī sonogrāfiju vēdera dobumam un vairogdziedzerim. Piemēram, tur, kur veidojas zarnu vēzis, nav sāpju receptoru. Tātad, ja tas nespiež uz kādiem blakus orgāniem vai tiešām nav izaudzis tik liels, ka nosprosto visu zarnas lūmenu, tas nesāp, neliek par sevi manīt. 

Ultrasonogrāfiju vēdera dobumam jauniem cilvēkiem līdz 45 gadu vecumam vajadzētu veikt reizi piecos gados, bet pēcāk arī katru gadu. Pataloģijas ne tikai zarnās, bet arī nierēs nesāp. Agrīnās stadijās mūsdienu medicīna ļaundabīgos audzējus var izārstēt pat bez operācijas, tāpēc svarīgi tos laikus fiksēt, jo ir atšķirība starp audzēju izmēriem viena centimetra vai 15-20 cm diametrā. Jāsaprot, ka audzēju gadījumā sāpes rodas tad, kad tas ir jau tik liels, ka jādodas uz slimnīcu. Savlaicīgi neatklājot šādus veidojumus, varam iedzīvoties nopietnās problēmas. Ar ultrasonogrāfijas metodi, apsekojot pacientus par iespējamām prostatīta problēmām, nereti atrodam nieres audzējus, lai gan iepriekšēju sūdzību slimniekam nebija bijis. Savukārt, vairogdziedzera ultrasonogrāfijā ir redzami mezgli, kas var mehāniski spiest uz elpošanas un gremošanas ceļiem. Diemžēl šādi veidojumi mēdz pārveidoties par ļaundabīgiem audzējiem, bet ultrasonogrāfijā jau laikus visbiežāk ir redzamas to pazīmes.

Tāpēc vēlreiz atgādinu – agrīnā fāzē lielākā daļa smago slimību noris bez pazīmēm un 40 gadi ir laiks, kad medicīniski tās var izķert, lai nebūtu nepieciešamas smagās ķīmijas terapijas vai operācijas. Pat asinsanalīzes var norādīt uz problēmām aknās, nierēs un vairogdziedzerī.

Runājot par profilaktiskajām pārbaudēm, pamatā nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā pacientu nosūta uz izmeklējumiem un apskati pie speciālistiem. Pamatā šajās apskatēs ģimenes ārsts novērtē ne tikai pacienta fizisko un garīgo veselību, bet izvērtē arī dažādu slimību riskus, ņemot vērā slimības, kas ir ģimenē. Ģimenes ārsta vizīte ir personiskāka un tāda veicama vismaz reizi gadā. Ikvienam ir svarīgi apzināties – lai mēs, mediķi, varētu sekmīgi ārstēt, nepieciešama agrīna diagnostika un kaut nedaudz cilvēka paša iniciatīva, bez kuras mums ir sasaistītas rokas un ir grūti palīdzēt pacientam.




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Vai sagaidīsim pārmaiņas medicīnas nozarē? (3

Kintija Barloti, SIA “Jelgavas poliklīnika” vadītāja


Veselības nozare nenozīmē tikai neatliekamo, ambulatoro vai stacionāro medicīnisko palīdzību – tā ir valsts drošībai stratēģiski svarīga nozare kā ikdienā, tā vēl jo vairāk ārkārtas situācijās. Neraugoties uz to, ilgus gadus finansējums veselības aprūpei ir bijis ļoti pieticīgs. Tomēr jaunajai valdībai ir iespēja to mainīt, jo medicīnas pakalpojumu pieejamībai un atbilstošam darbinieku atalgojumam ir jābūt ne tikai vārdos valdības deklarācijā, bet arī realizētai darbos.

Fakts, ka Latvijā valsts veselības aprūpei piešķirtais finansējums daudzu gadu garumā atpaliek ne tikai no Eiropas Savienības (ES) un OECD valstu vidējā līmeņa, bet arī no šai nozarei atvēlētā līdzekļu daudzuma abās pārējās Baltijas valstīs, rada loģiskas sekas. Saskaņā ar OECD pētījumu 2021.gadā Latvijā bija visaugstākais alkohola patēriņš ES, kā arī paredzamais iedzīvotāju dzīves ilgums Latvijā bija ceturtais zemākais ES – mums tas ir 75,7 gadi, kamēr vidēji ES cilvēki dzīvo vidēji par pieciem gadiem ilgāk. Mazāk kā puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju savu veselības līmeni raksturo kā labu. Likumsakarīgi būtu valdības deklarācijā veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu noteikt kā vienu no prioritātēm, beidzot tuvinot valsts finansējumu veselības nozarei vidējiem ES rādītājiem. 

Mediķu algas - kritiskas

Viena no būtiskākajām problēmām Latvijas medicīnas nozarē ir personāla trūkums un medicīnas darbinieku pārcelšanās uz valstīm, kur šīs cilvēka dzīvībai svarīgās profesijas prestižs un apmaksa ir ievērojami augstāki. Īpaši asi mediķu trūkumu izjūt reģionos, kur medicīnas centru un slimnīcu vadība izmisīgi meklē speciālistus, pārvilina no citiem medicīnas uzņēmumiem un iestādēm, cīnās par rezidentu piesaisti un noturēšanu. Kritiskākā situācija ir ar māsu un ārstu palīgu skaitu, kuru būtu nepieciešams pat trīskāršot, atvieglojot ārstus un uzticot vidējam medicīnas personālam veikt administratīvos pienākumus. 

Tiešākais liecinieks veselības sistēmas problēmām: nāve

Situāciju veselības jomā raksturo arī augstais novēršamo nāves gadījumu skaits, kas vēl pirms pandēmijas Latvijā ik gadu sasniedza ap 7000 jeb aptuveni divas reizes vairāk nekā vidēji OECD valstīs. Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā ES. Ārsti atzīmē arvien biežākus gadījumus, kad savlaicīgi nesaņemtas medicīniskās palīdzības dēļ pacientiem kaites tiek “ielaistas”. Īpaši asi mediķi to izjūt pēc Covid-19 pandēmijas, kuras laikā krasi samazinājās ambulatorās aprūpes iespējas. 

Viens no iemesliem, kas kavē sniegt iedzīvotājiem savlaicīgas pārbaudes, jau atkal ir nepietiekamais valsts finansējums. Mājsaimniecību izdevumi ir nesamērīgi lieli – par to liecina OECD dati, ka vīrieši ar augstu izglītības līmeni, kuriem attiecīgi ir lielāka rocība, dzīvo vidēji par veseliem 11 gadiem ilgāk, nekā vīrieši ar zemu izglītības līmeni!

Digitalizācija – palīgs vai slogs? 

Tāpat viens no būtiskākajiem jautājumiem ir veselības sistēmas digitalizācija, kuras mērķis ir uzlabot pakalpojumu pieejamību pacientiem un atvieglot medicīnas darbinieku darbu. 

Esošo sistēmu ir pārāk daudz un tās nav savstarpēji integrētas, papildus apgrūtinot jau tā atbildīgo mediķu darbu. Pieņemšanas laikā ģimenes ārstam datora ekrānā nākas atvērt vairākas sistēmas un paralēli pacienta konsultācijai jāievada dati pat piecās dažādās vietnēs vienlaicīgi. Darbu kavē arī e-veselība, kura tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas vismaz vairākas reizes mēnesī. 


Medicīnas darbinieki un pacienti ir pelnījuši 21. gadsimtam atbilstošu digitālo sistēmu – elektronisko pacientu pasi. Digitālās sistēmas jau veiksmīgi darbojas Dānijas un Zviedrijas medicīnas aprūpē. Elektroniskajā pasē jāiekļauj visa medicīniskā informācijā par pacientu, un tas ir ideāls risinājums, lai ārsts jebkurā Latvijas vietā, atverot pacienta elektronisko kartīti, redzētu pilnu slimības vēsturi – pārslimotās kaites, pielietotās ārstniecības metodes un pacienta organisma reakciju. Daļā gadījumu ar mirkli, kad pacients iznāk no slimnīcas vai nomaina ārstu, saikne pārtrūkst – pacients aiziet uz savu poliklīniku vai apmeklē citu speciālistu un dažkārt manipulācija tiek veikta no jauna, lieki tērējot medicīnas resursus un zaudējot veselībai tik dārgo laiku. 

Iedzīvotāju veselība ir unikāls, nepārvērtējams, katram indivīdam un valsts attīstībai nozīmīgs resurss, ko uzturēt un attīstīt iespējams tikai tad, ja tiek ieguldīti atbilstoši līdzekļi. Tādēļ ir jāķeras pie veselības aprūpes jomas sakārtošanas un jānodrošina nozari ar pietiekamiem finanšu resursiem, tai skaitā nozarē strādājošos – ar medicīnas profesionālim  cienīgu atalgojumu. Jo katrs veselības aprūpē šodien ieguldītais eiro sniegs atdevi vidējā un ilgtermiņā ekonomiska pienesuma veidā, ko nodrošinās veselīgi, darbspējīgi iedzīvotāji.




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (3)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Pandēmijas mācības Latvijas ambulatorajā aprūpē (3

Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas valdes locekle

COVID-19 pandēmijas mērogs un tās nodarītais kaitējums sabiedrībai ir unikāls. Veselības aprūpes sistēma nevienā līmenī nebija gatava tādam globālām pārmaiņām, ko atnesa pandēmija un, kas diemžēl vēl nav noslēgusies. Pandēmijas sākumā ne valstī, ne medicīnas iestādēs atsevišķi nebija izstrādāta plāna, kā šādās situācijās rīkoties. Diemžēl pat vispārējos medicīnas studiju kursos, neskaitot infektoloģiju, pandēmiju risks aizvadītajās desmitgadēs ir aplūkots stipri teorētiski, ja vispār ticis aplūkots. Attiecīgi, pandēmijas pirmajos mēnešos ambulatorās aprūpes iestādēm – poliklīnikām – valsts direktīvas par tālākajām darbībām bija ļoti vispārīgas. Vienīgais, ko oficiāli saņēmām – pierādiet, ka variet nodrošināt epidemioloģiski drošus apstākļus, ja vēlaties … strādāt (sniegt ambulatoro aprūpi iedzīvotājiem). Nācās pašu spēkiem domāt, kā risināt situāciju un nodrošināt drošu vidi kā ārstiem, tā pacientiem. Godīgi sakot, tā bija ļoti ekstrēma situācija, kas nošokēja sistēmu, darbiniekus un pacientus. Emocionālās un fiziskās pārslogotības dēļ nevienam vien ārstam ir parādījies izdegšanas sindroms. Atminos, ka bija ārsti un māsas, kas pameta savas darba vietas, jo paši baidījās saslimt ar COVID-19 pēc saskarsmes ar pacientiem. Toties citi, galvenokārt jaunie speciālisti un rezidenti labprāt uzņēmās papildus slodzi, ārstējot COVID-19 pacientus un vakcinējot veselos. Pasaules Veselības organizācija pandēmijas sākumu ir salīdzinājusi ar Otrajā pasaules karā piedzīvoto, bet pamatjautājums ir palicis – kādas mācības esam guvuši un kā dzīvosim turpmāk? Tomēr šīs nepieredzētās pārmaiņas radīja nepieciešamību mainīties pašai veselības sistēmai.


Teorētisku risku nav

Šobrīd valsts medicīnas sistēma un katra medicīnas iestāde atsevišķi ir sākusi veidot savu darbības plānu līdzīgās situācijās, lai izslēgtu neziņas un apjukuma iespējamību nākotnē. Arī Jelgavas poliklīnikas plāns ārkārtas situācijai pandēmijas gadījumā jau ir sagatavots un apstiprināts. Diemžēl mācība ir nākusi pēc tam, kad “vilks aitās” jau ir pabijis. Tagad mēs šādām situācijām būsim daudz vairāk sagatavoti. Vienlaicīgi vēlos uzsvērt, ka pārmaiņām jāseko arī medicīnas studiju programmās. Ņemot vērā esošo pieredzi, mēs nedrīkstam pandēmijas aplūkot tikai kā teorētisku iespēju. Tie ir praktiski riski, ar kuriem var saskarties ne vien nākamās paaudzes, bet atkārtoti arī mūsu paaudze.

Pagājušajā gadā pabeidzu studijas veselības vadībā. Mācību ietvaros mums pasniedza civilo aizsardzību, taču tajā netika pieminētas pandēmijas un nepieciešamās rīcības šādās situācijās. Ceru, ka jau šobrīd situācija mainās un jebkuru medicīnas studiju ietvaros studentiem tiks mācīts par pandēmijām un pacientu aprūpi to ietvaros. Diemžēl līdz šim par līdzīgām situācijām lielākoties varējām lasīt tikai vēstures grāmatās. 

Vienu lietu gan vēlos uzsvērt – rezidentiem, kuri strādāja pandēmijas laikā, ir daudz lielāka pieredze nekā tiem kolēģiem, kas rezidēja pirms COVID-19 haosa medicīnas sistēmā. Medicīnā, gluži kā daudzās citās profesijās, izšķirošais ir prakses jautājums, tāpēc rezidentu iesaistīšana sarežģītās situācijās, ko krīzes apstākļos nebija iespējams apiet, noteikti ir jāpiekopj arī turpmāk.

Pandēmija ietekmēja ne tikai pacientu, bet arī ārstu veselības stāvokli. Tā cilvēkos ir iesēdusies kā liela psiholoģiska trauma, kā rezultātā šobrīd medicīnas darbinieku vidū ļoti izteikts ir tā saucamais pēc COVID-19 stress. Lai palīdzētu mediķiem ar to cīnīties, ir izveidotas oficiālas programmas. Šādas rehabilitācijas programmas mediķi var iziet vairākās medicīnas iestādēs. Papildus tiek piesaistīti speciālisti, psihologi, kas ļauj cilvēkiem tikt pāri šai mentālajai pozīcijai.


Ambulatorā aprūpe ir lētāka

Visvairāk ambulatoro aprūpi kopumā un Jelgavas poliklīniku atsevišķi ietekmēja liegums klātienē pieņemt pacientus. Cilvēki drūzmējās aiz slēgtām durvīm, bet ambulatorajām medicīnas iestādēm būtībā bija liegts strādāt. Tas bija ačgārni un valstiski nepareizi.

Ambulatorās iestādes apkalpo cilvēkus dažādās situācijās – pirms ievietošanas stacionārā un pēc izrakstīšanas no tā, hroniskos slimniekus, vieglu negadījumu un saslimšanu pacientus. Fakts, ka cilvēki nevarēja vērsties pēc palīdzības ambulatorā medicīnas iestādē, pasliktināja viņu veselības stāvokli – padziļināja esošās slimības, aktualizēja hroniskās, neinfekciozās slimības. Visbiežāk šīs situācijas bija saistītas ar kardioloģiju un nefroloģiju. Vēl pirms pandēmijas Latvijas iedzīvotājiem, kas sirga ar kardioloģiskām saslimšanām, vajadzēja rēķināties ar ilgu 3 – 6 mēnešu gaidīšanas laiku, kas krīzes situācijā tika liegta pilnībā. Ārstiem stresu radīja aizliegums pieņemt un palīdzēt saviem pacientiem. Savukārt reģistratūrai nācās atcelt pusgadu iepriekš veidotus pierakstus un skaidrot pacientiem neizskaidrojamu aizliegumu apmeklēt ārstu.

Nekad iepriekš kā medicīniskās iestādes vadītāja nebiju sastapusies ar situāciju, kad visiem spēkiem jācenšas no dažādiem avotiem Latvijā un ārpus tās dabūt (vārds, ko nebiju lietojusi, kopš 20mitā gadsimta 80to gadu nogales) aizsardzības līdzekļus – maskas, dezinfekcijas līdzekļus, cimdus. Līdzīga situācija bija ar poliklīnikas darbinieku testiem. Mēs tikām galā. Turklāt šobrīd piegādes ir normalizējušās un viss nepieciešamais mums ir uz vietas Jelgavā. Uzskatu, ka veselības aprūpē nedrīkst valdīt ‘mežonīgais kapitālisms’. Medicīnas iestādēm nepieciešamo palīglīdzekļu sagādē vajadzīga valsts atbalsts un apgādes sistēma. Runa ir par mūsu visu veselību un dzīvību.

Vēlos uzsvērt – nodrošināt ambulatoro medicīnas aprūpi ir daudz lētāk, nekā pēcāk risināt krīzes situācijas stacionārajā veselības aprūpē. Jāņem vērā arī fakts, ka krīzes situācijā slimnīcas bija pārpildītas ar akūtiem pacientiem un mazāk smagiem pacientiem pēc palīdzības būtu jāvēršas ambulatorajās veselības iestādēs. 

Uzskatu, ka krīzes situācijā nekādā gadījumā nevajadzētu liegt cilvēkiem saņemt medicīnisko palīdzību, it īpaši ambulatoro. To apstiprina arī fakts, ka brīdī, kad poliklīnikas tika atvērtas, cilvēki pūļiem devās pēc ambulatorās palīdzības. Sevišķi labi to varēja novērot vasarā, kas līdz šim medicīnas iestādēs ir bijis zināms klusuma laiks. Tā vietā, lai liegtu medicīnisko palīdzību, bija jau sākotnēji jādomā par to, kā operatīvi izveidot pacientiem un ārstiem drošas vides sistēmu, ļaujot medicīnas iestādēm turpināt iedzīvotāju aprūpi.


Reģionos trūkst mediķu

Kopumā pandēmija vēl skaudrāk iezīmēja veselības aprūpes sistēmiskās problēmas, kas pastāvēja vēl krietni pirms pandēmijas. Viena no tām ir sistēmisks mediķu trūkums. Šobrīd Latvijā ir sevišķi jūtams atsevišķu ārstu speciālistu, piemēram, neirologu un kardiologu trūkums. 

Mediķu trūkuma apstākļos, valsts ir ieviesusi sistēmu, kuras ietvaros medicīnas iestādes Nacionālās Veselības dienestam atskaitās par to, cik cilvēki gaida rindā pie konkrētas specializācijas mediķiem. Diemžēl man līdz galam nav skaidrs, kāds ir šīs informācijas praktiskais pielietojums, jo praksē situācija nav mainījusies. 

Situācija ir attīstījusies tik tālu, ka medicīnas iestādes ‘standarta risinājuma’ ietvaros ir gatavas piesaistītajam veselības aprūpes speciālistam apmaksāt dzīves vietu, transportu un pat citas vajadzības, lai tikai pamudinātu strādāt konkrētajā iestādē. Medicīnas iestāžu vadība izmisīgi meklē speciālistus, pierunā, “aizvilina”, cenšoties aizpildīt tukšās vakances. Savukārt speciālisti brīžiem strādā par septiņās darba vietās vienlaicīgi. Tāpat glābiņš tiek meklēts starp speciālistiem no Ukrainas, kas, bēgot no kara šausmām, ir atraduši patvērumu Latvijā. Arī Jelgavas poliklīnikā esam pieņēmuši darbā mediķi, kas šobrīd strādā par māsas palīgu ķirurģijas nodaļā. Arī šie cilvēki tiek burtiski izķerti. Tomēr šī, lai arī robusta un plēsonīga sistēma, kam medicīnas aprūpē nebūtu vietas, spriežot pēc pašu pieredzes, nav pietiekoši efektīva. 

Izteikti jūtama arī tendence, ka jaunie ārsti labprātāk paliek strādāt Rīgā. Uz reģioniem viņi braukt negrib un zināmā mērā tas ir arī saprotams. Tādā nozīmē Latvija nav unikāla. Atbilde ir vienkārša un aprobēta ne vienā vien Rietumeiropas valstī – nepieciešams izveidot sistēmu, kas nodrošinātu rezidentu  un jauno speciālistu nodarbinātību reģionos. Proti, valstij ir jāuzliek par pienākumu, jaunajiem mediķiem pēc studiju pabeigšanas nostrādāt 3 – 5 gadus atbilstoši nozares nosūtījumam. Tikai pēc šādas prakses reģionos jaunais mediķis varētu saņemt sertifikāciju savā izvēlētajā jomā.

Šobrīd Latvijas medicīnas izglītības iestādēs ir daudz ārzemju studentu, kas atsevišķos statistikas rādītājos rada maldīgu priekštatu par speciālistu pietiekamību nākotnē, tomēr ārvalstu studenti mūsu ārstu rindas nepapildina un nepapildinās. Jāpievērš uzmanību tam, lai pietiekoši lielā skaitā tiktu sagatavoti pašmāju speciālisti, kas pēcāk arī paliktu strādāt Latvijā. 


Jāveido specializētie ambulatorās aprūpes centri reģionos

Vēl pandēmija nav noslēgusies, bet pacienti jau vēršas pēc palīdzības ar pandēmijas pīķa laikā ielaistām slimībām. Sevišķi to akcentē kardiologi un onkologi. Diemžēl pandēmija iedzīvotāju veselībā izveidojusi lielu robu, ko aizlāpīt ir ļoti izaicinoši. Šajā situācijā ir redzamas arī sistēmiskas problēmas un visā ir neiespējami vainot tikai pandēmiju. Tas attiecas arī uz iepriekš pieminēto akūto ārstu trūkumu, kas situāciju ir tikai saasinājis. 

Dažādas veselības problēmas ir piemeklējušas arī COVID-19 pārslimojušos. Atbilstoši mūsu novērojumiem, tās visbiežāk ir saistītas ar sirds un plaušu veselību. Ja līdz šim mēs ārstējām COVID-19, tad šobrīd saskaramies ar tā sekām. 

Rūpējoties par reģionos dzīvojošo cilvēku pieeju augsta līmeņa speciālistiem, kas īpaši aktuāli ir kļuvis pandēmijas laikā, Jelgavas poliklīnikā esam izveidojuši Zemgales Kardioloģijas centru, kas nodrošina valsts mēroga kardiologu un invazīvā kardiologa, asinsvadu ķirurga, kardioķirurga un aritmologa pakalpojumu sasniedzamību reģiona iedzīvotājiem. Tā ir mūsu, Jelgavas mediķu, iniciatīva, bet ticu, ka ir iespējams izveidot valstisku sistēmu, kuras ietvaros augsta līmeņa speciālisti rotē starp medicīnas iestādēm, nodrošinot nepieciešamo palīdzību un šādu centru darbību visos Latvijas reģionos.

Izrādot rūpes par personāla nepārtrauktu izglītošanu vēl 2019. gadā izveidojām Jelgavas poliklīnikas akadēmiju, kuras ietvaros regulāri rīkojam klātienes konferences Jelgavas poliklīnikas telpās un starptautiskus tiešsaistes vebinārus profesionāļiem. Par profesionālās pilnveides aktualitāti liecina kaut vai fakts, ka katrā no tiem piedalās 400 līdz 500 dalībnieku. Tā ir reāla iespēja Latvijas medicīnas speciālistiem atjaunot un pilnveidot zināšanas. 

Lielākā daļa pasaules valstu šobrīd izdara secinājumus par savu rīcību un stratēģiju karstajos pandēmijas mēnešos. To dara arī Pasaules Veselības organizācija. Aicinu izmantot šo situāciju un sakārtot Latvijas ambulatoro aprūpes sistēmu valstiskā līmenī, vairs negaidot jaunu ‘vilks aitās’ situāciju. 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (3)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Ekonomikas ministrijas paslēpes ar OIK (6

Ekonomikas ministrija (EM) šobrīd piedāvā grozīt divus atjaunojamās enerģijas nozarei būtiskus normatīvos aktus*. Kas pārsteidz — politikas veidotāji nevērtē valsts atbalstu pēc būtības, bet spēlē paslēpes un faktiski mēģina panākt elektroenerģijas ražošanas apjoma kritumu, tā samazinot valsts atbalsta apjomu un OIK (obligātās iepirkuma komponentes) maksājumus iedzīvotāju elektrības rēķinos. Nepārdomāti lēmumi draud pasliktināt gan investīciju vidi Latvijā, gan sadārdzināt jau tā lielās elektroenerģijas un siltumenerģijas izmaksas.

Jābeidz kultivēt mīts, ka atjaunojamā enerģija Latvijā ir iemesls lielākiem elektroenerģijas rēķiniem nekā kaimiņvalstīs. Salīdzinot Latviju, Lietuvu un Igauniju, kopējais valsts atbalsts “zaļās” elektroenerģijas ražošanai 2021. gadā viszemākais ir bijis tieši Latvijā.

Latvijā valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem esošā kārtība izveidota kā piemaksa virs elektroenerģijas tirgus cenas. Tomēr pēdējā pusgada laikā situācija ir būtiski mainījusies — tirgus cenas pieaugums ir tik liels, ka pārsniedz valsts atbalsta līmeni elektroenerģijas ražotājiem. Tas attiecīgi nozīmē, ka valsts elektroenerģiju no tās ražotājiem iepērk par zemāku cenu un pārdod par augstāku, rezultātā nopelnot. Nozares aprēķini liecina, ka 2021. gada 4. ceturksnī, pateicoties obligātā iepirkuma sistēmai, valsts caur Enerģijas publisko tirgotāju ir nopelnījusi vairākus miljonus eiro.

Vēl viens apsvērums — ja OIK samazinātu pat par 50 %, patērētāju rēķinos samazinājums būtu niecīgs. Ilustratīvs piemērs — elektroenerģijas izmaksas ar pārvadi, sadali, OIK un pievienotās vērtības nodokli sasniedz 250 EUR par vienu MWh. Samazinot OIK no 7,55 EUR/MWh uz 3,78 EUR/MWh, elektroenerģijas gala rēķins samazinātos tikai par 1,5 %. Protams, arī katrs mazs ietaupījums ir labs, bet vai tam nav kāda blakne?

Par elektroenerģiju skaidrs, bet kas notiks ar siltumenerģiju, un vai izmaiņu rezultātā tarifi netiks paaugstināti? Latvijā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kuras ražo siltumenerģiju lielākajās pilsētās. Turklāt iedzīvotāju gada izmaksu portfelī siltumenerģija veido 3–5 reizes lielāku summu nekā elektroenerģija. Centralizētās siltumapgādes uzņēmējiem, kuru siltumenerģijas tarifus regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), nosakot maksimālos pelņas rādītājus, atbalsts elektroenerģijas ražošanai ir ticis novirzīts siltumenerģijas tarifu samazināšanai.  “Mākslīgi” aprēķinot pārmaksātu valsts atbalstu, to pēc tam būtu jāatprasa no siltumenerģijas patērētājiem daudzu gadu garumā.

Pārkāpti tiesiskās drošības un paļāvības principi

Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu ir spēkā kopš 2020. gada septembra, aktuālie grozījumi paredz pārskatīt kopējās kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinus, lai novērstu elektroenerģijas ražotāju pārkompensāciju, proti, tiek finansiāli izvērtēts, vai valsts atbalsta apjoms elektroenerģijas ražotājiem ir objektīvi nepieciešams un vai tas nepārsniedz noteikto maksimālo apjomu.

Šāda elektroenerģijas ražotāju finansiālā izvērtēšana nav jaunums, tā tika uzsākta 2017. gadā reizē ar valsts atbalsta elektroenerģijas ražotāju saskaņošanu ar Eiropas Komisiju. Pārkompensācijas izvērtēšana tiek veikta jau vairāk nekā 4 gadus, un valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem atbilstoši izvērtēšanas rezultātam jau ir ticis samazināts vai pārtraukts.

Aktuālie piedāvātie grozījumi pārkompensēšanas izvērtēšanai ir būtiski atšķirīgi — netiek ņemtas vērā būtiskas faktiskās izmaksas, tiek pārkāpti tiesiskās drošības un paļāvības principi, piedāvātās izmaksu līmeņatzīmes neatbilst faktiskajām izmaksām. Nozare ir aktīvi sadarbojusies ar EM, argumentējot un pierādot ar piemēriem dažādas izmaksu pozīcijas, lai noteikumi būtu atbilstoši faktiskajam stāvoklim, taču vienošanās līdz galam nav panākta.

Vēl jo vairāk — tiesiskajam regulējumam ir jābūt pietiekami stabilam, lai uzņēmējs, vadoties no tiesību normām, varētu pieņemt ne tikai īstermiņa lēmumus, bet arī ilgtermiņā plānot savu darbību. Ja uzņēmējiem nav ticības regulējošās vides stabilitātei valstī, tie spiesti pakalpojuma cenā klientiem iecenot nenoteiktību, ko mēs katrs pēc tam izjūtam savos naudas maciņos. Pieņemot noteikumu grozījumus esošajā redakcijā, var droši prognozēt, ka sāksies vairāki tiesvedības procesi, elektroenerģijas ražošanas uzņēmēji būs zaudētāji īstermiņā, bet Latvija un mēs, iedzīvotāji, būsim zaudētāji ilgtermiņā.

Kā tas ietekmēs Latvijas investīciju klimatu atjaunojamās enerģijas jomā?

Noslēgumā vēlos atgādināt, ka valstu ekonomisko izaugsmi raksturo pieaugošs investīciju apjoms tautsaimniecības attīstībā — gan vietējo investoru, gan ārvalstu investoru. Jo lielāks investīciju apjoms, jo aktīvāka uzņēmējdarbība — vairāk darba vietu, straujāka ekonomiskā attīstība. Klimata un ilgtspējības mērķi kļūst tikai ambiciozāki. Tuvākajos 10 gados pārejai uz videi draudzīgākiem risinājumiem transportā, siltumapgādē, elektroenerģijā, kā arī energoefektīvu risinājumu ieviešanā nepieciešamais investīciju apjoms ir milzīgs, tas pārsniegs vairākus miljardus eiro.

Pandēmijas izraisītā krīze, energoresursu dārdzība, lielais valsts atbalsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem šīs krīzes pārvarēšanai ir radījis lielas izmaksas, kas pamatā tiek segtas, valstij un pašvaldībām aizņemoties naudu, pietuvojoties maksimāli iespējamam saistību līmenim. Nākamajos gados, lai nodrošinātu Latvijas ekonomisko attīstību, īpaši svarīgi būs piesaistīt privātā kapitāla investīcijas, proti, jo stabilāka būs investīciju vide, jo lētāks būs finansējums. Latvijas investīciju videi ir jābūt pievilcīgai un konkurētspējīgai ar citām valstīm. Te vietā retorisks jautājums — kā EM piedāvātie regulējuma grozījumi uzlabos mūsu konkurētspēju investoru skatījumā?

Lūkojoties tālākā nākotnē — uz klimata neitralitāti 2050. gadā, Latvijai ir būtiskas priekšrocības, lai izveidotu ilgtspējīgu energosistēmu. Latvija jau šobrīd būtiski apsteidz kaimiņvalstis atjaunojamās enerģijas īpatsvara ziņā, plaši izmantojot koksnes biomasu (šķeldas, granulu un malkas resursus) siltumenerģijas sektorā, hidroresursus un vēja, saules, biogāzes, biomasas resursus elektroenerģijas sektorā. Latvijai ir nepieciešamie vietējie resursi koksnes, šķeldas un granulu veidā, lai vēl vairāk samazinātu dabas gāzes izmantošanu siltumapgādei, kā arī atbilstošas teritorijas un infrastruktūra piekrastes vēja parku attīstībai (arī valsts īpašumā esošās meža zemes) un lielākais atkrastes vēja enerģijas potenciāls starp Baltijas valstīm.

Zaļā transformācija nav vienkāršs un lēts uzdevums, ar katru nākošo gadu ir jāsasniedz arvien lielāks atjaunojamās enerģijas ražošanas un izmantošanas apjoms. Realizējot Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķus, primāri būtu jāievieš lētākie iespējamie risinājumi, efektīvi jāizmanto esošās ražošanas jaudas, tikai pēc tam realizējot dārgākos risinājumus — nepieciešamajā apjomā un tikai atsevišķu sektoru mērķu sasniegšanai.

 

* Ministru kabineta “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību” un “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”.






Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (6)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Kāpēc novietnes pārvēršas par izgāztuvēm? (32

 

Kāpēc dažas atkritumu konteineru novietnes pārvēršas par izgāztuvēm?Atbildes no Pilnsabiedrības JKP

Jelgavā ir vairākas atkritumu konteineru novietnes, kas sākušas līdzināties izgāztuvei. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir sašutuši, tomēr piemēslojums nemazinās. Kāpēc tā notiek? Pilnsabiedrība JKP ir sagatavojusi atbildes uz visbiežākajiem jautājumiem.

Kāpēc agrāk no atkritumu novietnēm tika izvesti pilnīgi visi atkritumi un būvgružu saiņi un izmētāti maisiņi netika tur atstāti?

Agrāk sistēma bija atšķirīga: bija noteikta norma, pieņemot, ka viens daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs gada laikā rada 1,9 kubikmetru atkritumu. Vadoties pēc šīs normas, tika aprēķināta apmaksa, kas sastādīja nepilnus 4 eiro par katru daudzdzīvokļu mājā dzīvojošu cilvēku. Visi maksāja vienādi: gan tie, kas gada laikā uz konteineru aiznesa vienu kubu atkritumu, gan tie, kas izmeta desmit kubus.

Līdz 1.jūlijam atkritumu izvešanas pakalpojumu sniedza uzņēmums ar pašvaldības kapitālu, kas daļēji izpildīja arī sociālu funkciju. Izveda pilnīgi visu, uzkopa atkritumu laukumus, savāca būvniecības atkritumus. Privātuzņēmējs tādā veidā nestrādā. Papildu pakalpojumi tiek sniegti par papildu samaksu. Vēlamies atzīmēt, ka visas mūsu darbības pamatojas uz publiskā iepirkuma nosacījumiem: kā tur ir rakstīts, tā mēs arī strādājam. Piemēram, nekur šajos dokumentos nav minēts, ka mūsu krāvējiem pēc konteineru iztukšošanas būtu pienākums saslaucīt atkritumu konteineru novietnes. Agrāk bija citādi – darbinieki uzlasīja izmētātos maisiņus.

Iedzīvotājiem patika vecā sistēma! Kāpēc tā tika mainīta?

Iedzīvotājiem, saprotams, viss patika: izmeta atkritumu maisiņu un aizmirsa par to. Nebija vajadzības domāt, kā tikt vaļā no atkritumiem, vienlaikus uzturot kārtībā atkritumu laukumu, piemēram, izveidojot slēgtu novietni. Kamēr iedzīvotāji “dzīvoja un nesatraucās”, Konkurences padomē un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā krājās iebildumi: atbilstoši jaunajām likumdošanas prasībām pašvaldībai nevajadzētu nodarboties ar atkritumu izvešanu, tas ir, ar darbību, ko veic privātais sektors.

Šāds “sociālisms”, kas pastāvēja Jelgavā līdz 1.jūlijam, ir beidzies. Citās Latvijas pilsētās jau sen visi maksā pēc fakta vai atbilstoši izvesto atkritumu svaram, saskaņa ar spēka esošo likumdošanu. 

Vietā, kur iedzīvotāji novieto lielgabarīta atkritumus, atrodas arī kaudze ar maisiņiem. Kāpēc dīvānus atkritumvedējs paņēma, bet maisiņus atstāja?

Lielgabarīta atkritumi no daudzdzīvokļu mājam tiek izvesti 2 reizes mēnesī bez papildu samaksas. No privātmājām - 1 reizi mēnesī, trīs dienas pirms izvešanas klientam piesakoties pa tālruni  63026010. Izvešana notiek saskaņā ar publiski pieejamo grafiku: https://atkritumijkp.lv/lielgabarits. Svarīgi atcerēties, ka lielgabarīta atkritumi ir mēbeles, elektropreces, lielā izmēra sadzīves inventārs. Maisiņi ar sadzīves atkritumiem, pat ja tie ir lieli, netiek savākti. Tie jāievieto konteinerā. Tieši tāpat kopā ar lielgabarīta atkritumiem netiek izvesti arī būvgruži, jo tas ir atsevišķs pakalpojums par atsevišķu maksu, kā jau minējām iepriekš.

Virknei jelgavnieku šķiet, ka pilnsabiedrība netiek galā ar saviem pienākumiem…

Pilnsabiedrības pienākums ir sniegt pakalpojumu pasūtītajā apjomā. Ja tiek pasūtīta trīs konteineru izvešana divas reizes nedēļā – tad precīzi šādu apjomu mēs arī izvedam. Mēs varam izvest kaut desmit konteinerus katru dienu.  Līdzās katram konteineram varam nostādīt dejotāju vai pasniegt ziedus katram, kas pienācis izmest atkritumus. Esam gatavi izpildīt katru kaprīzi – ja vien to kāds apmaksās. Un ja kādam to vajag kā papildu pakalpojumu.

Kāpēc dažas atkritumu konteineru novietnes pārvēršas par izgāztuvēm?

Iemesli var būt vairāki, katrā laukumā situācija jāizvērtē individuāli. Nosauksim visizplatītākos.

- Pastāv varbūtība, ka mājas pārvaldnieks (dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona, tas ir, apsaimniekošanas uzņēmums, dzīvokļu īpašnieku biedrība u.tml.) ir samazinājis izvešanas reižu skaitu.

 

- Ir laukumi, kurus izmanto vairākas mājas ar dažādiem pārvaldniekiem, un tie nespēj savā starpā vienoties. Piemēram, mājas pārvaldnieks X uzskata, ka pilnīgi pietiek ar diviem konteineriem, kuri tiek izvesti divas reizes nedēļā, savukārt pārvaldnieks Y domā, ka mājai piemērots režīms būtu trīs konteineru izvešana katru dienu. Savukārt uzņēmums Z ir nolēmis izšmaukt uz cita rēķina: šai mājai būtu nepieciešami pieci konteineri, kas tiek izvesti katru dienu, bet tas nolemj pasūtīt divus konteinerus, kas tiek izvesti četras reizes nedēļā. Mēs šo nekādi ietekmēt nevaram – mums nav tiesību vienpersoniski izlemt, kam cik konteineri jāsagādā un cik reizes tie jāizved.

- Atkritumu laukumu aktīvi izmanto nepiederošas personas – tādas, kas attiecīgajās mājās nedzīvo. Tie var būt privātmāju iemītnieki vai juridiskas personas, kas nevēlas maksāt par atkritumu izvešanu nepieciešamajā apjomā. Piemēram, viņi ir noslēguši līgumu par vismazāko konteineru, lai gan pēc faktiskajiem apstākļiem viņiem būtu nepieciešams vai nu lielāks konteiners vai arī tas būtu jāizved krietni biežāk. Vai nu vispār nav noslēguši līgumu par atkritumu izvešanu. Risinājums: piebraukt pie laukuma un izkrāmēt tur savus maisus. Bieži vien šādā veidā tiek paklusām novietoti arī būvgruži, par kuru izvešanu būs jāmaksā tam, kura atkritumu laukumā būvgruži izmesti. Ja redzat šādu pārkāpēju, vērsieties policijā!

Kam jāveido slēgti atkritumu laukumi un kā tie var risināt situāciju?

Laukuma iekārtošana un tam nepieciešamā finansējuma atrašana – tā ir dzīvokļu īpašnieku, kuri lieto attiecīgo laukumu, atbildība. Mums nav ne tādu pilnvaru, ne arī iespēju. Slēgts laukums (un papildus uzstādīta videonovērošana) novērsīs gadījumus, kad svešinieki izmetīs tajā savus atkritumus. Ja izmetīs blakus novietnei, tādā gadījumā būs pamats vērsties policijā. Nojumes tāpat arī traucēs putniem izvazāt tvertņu saturu pa tuvāko apkārtni.

Visur tiek rakstīts, ka atkritumu izvešana kļūs lētāka, bet mans rēķins ir pieaudzis. Kāpēc?

Līdz 1.jūlijam viena atkritumu kubikmetra izvešana maksāja 24,77 eiro, tagad cena ir 20,57 eiro. Cena ir samazinājusies. Tomēr, ņemot vērā to, ka rēķins tiek izrakstīts par faktiski izvesto atkritumu apjomu, dažiem iedzīvotājiem rēķins ir pieaudzis, pat ievērojami, bet citiem – samazinājies. 

Jelgavā ir mājas, kur par atkritumu izvešanu jāmaksā 1,42 eiro mēnesī (piem., Mātera ielā esošās mājas), kā arī ir virkne adrešu, kurās izvešana izmaksā mazāk par 3 EUR no vienas personas, kā arī tādas, kur jāmaksā ap trīs eiro – tas ir lētāk, nekā bija jāmaksā līdz šim.

Ja jums ir jāmaksā ievērojami vairāk nekā pirms tam, iemesli var būt dažādi:

  • atkritumu novietnē ir daudz būvniecības atkritumu, kuru izvešana tiek organizēta par papildu samaksu, lai gan par to utilizāciju būtu jāparūpējas tiem, kas atkritumus radījuši, apmaksājot izvešanu vai pašiem nogādājot poligonā/šķirošanas stacijā "Brakšķi". Vairāk par būvgružu apsaimniekošanu var izlasīt mājaslapā atkritumijkp.lv https://atkritumijkp.lv/buvniecibas-atkritumu-apsaimniekosana

- atkritumu laukumu aktīvi izmanto svešinieki;

- iedzīvotāji slikti šķiro atkritumus, tādēļ šķiroto atkritumu konteineri tiek izvesti kā sadzīves atkritumi. Piemēram, kādā dzeltenajā konteinerā iedzīvotāji bija sametuši izlietotu tualetes papīru, sapuvušus gurķus un slapjas lupatas. Šie atkritumi nav šķirojami, tāpēc viss konteinera saturs tiek savākts kā sadzīves atkritumi. Katrs šāds gadījums tiek fiksēts: darbinieks fotografē un pamato, kāpēc iepakojumam paredzētā konteinera saturs izvests kā sadzīves atkritumi.

Kā tiek aprēķināta maksa par daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāju atkritumu izvešanu?

Katrs mājas pārvaldnieks patstāvīgi pasūta konteineru skaitu un nosaka izvešanas periodiskumu. 

Piemēram, izvēlēta 1100 litru konteinera ikdienas izvešana. Mēnesī tas izmaksās 678, 90 eiro (pieņemot, ka tajā ir 30 dienas un viena konteinera izvešana maksā 22,63 eur). Šos konteinerus izmanto četras mājas. Mājā Nr. 1 dzīvo 53 cilvēki, mājā Nr. 2 – 82, mājā Nr. 3 – 32 un mājā Nr. 4 – 45, kopā tie ir 212 cilvēki. 678 eiro tiek sadalīti uz šo skaitu, kas sastāda 3,20 eiro uz katru cilvēku.

Mani interesē, cik izvešanas reizes ir pasūtījis pārvaldnieks mūsu mājas atkritumu novietnei

Mēs esam gatavi sniegt informāciju par to, kāds ir bijis pasūtījums attiecībā uz izvešanas režīmu. Tāpat mēs ar prieku pastāstīsim arī, kādus ieteikumus un priekšlikumus esam snieguši pārvaldniekam, lai uzlabotu situāciju problemātiskajos atkritumu laukumos.

Rakstiet uz [email protected], vai arī informāciju iespējams saņemt 

klientu apkalpošanas centrā (Dobeles šosejā 34, pirmdienās no 8:00 līdz 19:00, otrdienās – piektdienās no 8:00 līdz 17:00). 

Kā mainīt atkritumu izvešanas grafiku?

Jautājumu par konteineru skaitu un izvešanas biežumu izlemj dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona (mājas pārvaldnieks, kooperatīvs vai tml.). Ja dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka nepieciešama intensīvāka atkritumu izvešana, ir jāpieņem attiecīgs kopības lēmums vai jāgriežas pie nama apsaimniekotāja ar jautājumiem un ierosinājumiem.

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (32)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Atkritumus nedrīkstam atstāt mazbērniem (289

Aigars Laizāns, Dr.sc.ing., LLU studiju prorektors un Enerģētikas institūta profesors un vadošais pētnieks

Atkritumu kalnos, kuru pieaugumu vieglu prātu pieļaujam, iespējams, slēpjas visa Mendeļejeva tabula. Bezskābekļa vidē baktērijām sadalot atkritumus, veidojas metāna gāze, kas ir 20 reizes kaitīgāka atmosfērai nekā ogļskābā gāze. Citviet pasaulē jau sen zina, ka pārstrādei nederīgie atkritumi ir vērtīgs energoresurss.

Ja Latvijā gribam turpināt atkritumus iznīcināt, tos aprokot, tad ir jāņem vērā, ka visi slimības perēkļi, visas indes, ko tie satur, nekur nepazūd. Tas viss ķīmijas kokteilis paliek turpat, un mums nav ne jausmas, kādas jaunas kombinācijas un indes var rasties slēgtā vidē, jo ir skaidrs, ka ķīmiskās reakcijas tur notiek un turpinās. Ja aprokam pudeles lauskas, tad tās sagaidīs nākamo civilizāciju pārstāvji, kas tās izraks no zemes un brīnīsies. Atkritumu kalnos var veidoties mutācijas, tur var rasties kukaiņi, kas ēd to ķīmijas kokteili, kuru pēc tam var pārnēsāt uz cilvēkiem. Ir ļoti daudz risku un bīstamību, kas izriet no atkritumu apglabāšanas poligonos.

Attīstītās valstis jau sen pārstrādei nepiemērotos atkritumus izmanto enerģijas ieguvei, tāpat kā biomasu, kuru nereti iepērk no Latvijas un citām Baltijas valstīm. Pirms daudziem gadiem biju Dānijā. Tur viesojos gan katlu mājā, kas tika kurināta ar salmiem no Baltijas valstīm, gan koģenerācijas stacijā, kas izmantoja sienu un šķeldu. Mums demonstrēja jaunu projektu, kurā bija ieguldīts daudz naudas, lai izmantotu kurināmo, kas iegūts no atkritumiem. Viņi jau tolaik zināja, ka atkritumu atliekas ir vērtīgs energoresurss, bet mēs tās aprokam poligonos vai sapūdējam.

Šķeldas apjomi nav bezizmēra

Mēs vēsturiski esam gājuši biomasas, šķeldas ceļu, attīstot koģenerācijas projektus, ko veicināja arī Eiropas fondu atbalsts. Tomēr tagad sākam apjaust, ka šķeldas apjomi arī nav bezizmēra – esam izpļāvuši krūmus, sakārtojuši ceļmalas. Redzam, ka arī šķeldas cena var kāpt augšup, un ir jādomā par alternatīvām, lai saglabātu elastību un kopsummā būtu iespējams noturēt siltumenerģijas cenu pietiekami zemā līmenī.

Vienlaikus cilvēce rada atkritumus, kas sadalās daudz lēnāk nekā agrāk, un to daudzums dramatiski pieaug. Mūsu dzīvesveids, koncentrācija pilsētās to tikai veicina. Savukārt vēsturiski Latvijā kopš padomju laikiem ir pierasts atkritumus utilizēt, tos aizvācot, paslēpjot, aprokot. Vārdos mūs atkritumu problēma satrauc, bet darbos – ne pārāk. Aprakšana ir īstermiņa risinājums, kas ir ļoti kaitīgs videi un mūsu pašu veselībai. Turklāt tāpat pienāk brīdis, kad attapsies, ka dzīvo uz mēslu kaudzes, ko pats esi radījis. Hlors, fluors, medicīnas preparāti un visi citi ķīmiskie elementi neizgaist tāpēc vien, ka tiek apbērti ar zemi.

Laiki ir mainījušies. Ja agrāk cilvēki apmetās uz dzīvi pie jūrām un upēm ne vien zivju dēļ, bet arī tādēļ, ka ūdens spēja aizskalot prom atkritumus, tagad vairs nevaram to atļauties, jo zemeslode ir pārāk maza. Beidzot palēnām sāk veidoties izpratne, ka daudz esam ieguldījuši zaļās, atjaunojamās enerģijas ieguvē un izmantošanā.  Vienlaikus šis enerģijas ieguves veids nekādā veidā nerisina vides piesārņošanu ar atkritumu krāvumiem. Fortum siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekts ir viens no pirmajiem Latvijā, kurā beidzot skatāmies uz vidi, enerģētiku un sabiedrību plašākā kontekstā, un pēc cirkulārās ekonomikas principiem ejam uz atkritumu kā energoresursa izmantošanu.

Kontrolēta dedzināšana nav ugunskurs pagalmā

Dedzināšana ir laba tādā ziņā, ka novērš daudzus riskus un iznīcina kaitīgas lietas, kas var nonākt vidē. Ne velti Indijā pēc senām tradīcijām mirušos kremēja un atliekas meta Gangas upē. Ja iepilini indes pilienu glāzē, būs beigas, bet to pašu pilienu, izdzerot kopā  ar kubikmetru ūdens, nekas slikts nenotiks.  Dedzināšana bioloģisko vielu noārda  līdz parastiem savienojumiem. Dedzinot notiek reakcija ar skābekli un viss pārvēršas CO2, ūdenī un dažos citos savienojumos un gāzēs.

Problēmas rodas tad, ja temperatūra nav pietiekama. Piemēram, notiek daļēja degšana, rezultātā rodas vesela rinda kaitīgu blakusproduktu. Tieši tāpēc parasts ugunskurs ar slapju malku pagalmā ir veselībai un videi daudzkārt bīstamāks nekā rūpnieciska enerģijas ražošana no atkritumiem iegūta kurināmā. Piemājas ugunskura dūmus neviens neattīra – tie nonāk kaimiņa dārzā, nonāk uz tavām drēbēm. Potenciāli ieelpojam ķīmiskās vielas, kas cilvēka veselībai var būt bīstamas. Padomju laikos neieteica ēst ābolus no ceļmalas ābelēm, jo tos klāja svins. Degviela bija ar svinu, kas nesadega, bet pa izpūtēju nonāca uz ceļmalas ābelēm.

Cilvēkiem maldīgi šķiet – ja pats sadedzina savā krāsnī vecus zābakus vai citus atkritumus un tad smird visa māja un kaimiņmājas, tad līdzīgi darbosies Fortum vai citi lielie enerģētikas uzņēmumi. Tās ir muļķīgas iedomas, jo rūpnieciskā līmenī nekas tāds netiek pieļauts un nav iespējams. Pirmkārt, jau kurināmais, kas iegūts no atkritumiem, nebūs tik smirdīgs, kā mēs iedomājamies. Otrkārt, kurināmā piegāde notiks slēgtos konteineros, pieņemšana – slēgtā telpā ar retinātu gaisu un filtriem, kas visas smakas savāc. Pa slēgtu sistēmu kurināmais tiks nogādāts uz kurtuvi, sadegšana būs tik augstā temperatūrā, ka viss kaitīgais sadegs, bet pārpalikumi nonāks kārtējā filtru sistēmā. Turklāt visus izmešus kontrolēs un uzraudzīs ne vien pats Fortum, bet arī Valsts vides dienests un gan jau arī iedzīvotāju modrā acs.

Jāizmanto vietējais resurss

Saprotu, ka Fortum šajā projektā izmantos NAIK, kas iegūts no atkritumu atliekām, kuras nav derīgas otrreizējai pārstrādei. Vēlos uzsvērt, ka nedrīkstam kļūt par NAIK importētājvalsti – ir jāizmanto vietējie resursi. Viss, ko varam šķirot un izmantot, ir jāšķiro un jāpārstrādā. Bet nevienam nevajadzīgās un nederīgās atkritumu atliekas visgudrāk ir pārvērst enerģijā. Šādā veidā tiek novērsts jebkāds piesārņojums. Kontrolēta degšana ierobežotā tilpumā ar konkrētu temperatūru, kas nodrošina pilnīgu sadedzināšanu, savukārt viss, kas nāk ārā dūmu veidā, vēl tiek attīrīts, un arī pelni tiek atbilstoši apsaimniekoti un utilizēti.

Arī pelnu daļu var gudri izmantot, un saprotu, ka Fortum ir gatavs strādāt arī šajā virzienā, piesaistot Latvijas Lauksaimniecības universitātes vai citu augstskolu zinātniekus. Piemēram, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava zinātnieki jau ir pierādījuši, ka koksnes pelni, kas rodas, koģenerācijas stacijās kurinot šķeldu, ir vērtīgām barības vielām bagāts materiāls, ko ir vērts nogādāt atpakaļ mežā kā mēslojumu. Arī NAIK pelniem pasaulē ir rasti risinājumi lietderīgai izmantošanai, piemēram, ceļu būvē vai siltumizolācijā.

Integrācija pilsētā ir saprotama

Citviet pasaulē enerģijas ražotnes, kurās siltumu un elektrību ražo no atkritumiem, ir integrētas pilsētvidē, kur diendienā apgrozās tūkstošiem cilvēku. Filozofija ir vienkārša, jo siltumu nevar bez zudumiem piegādāt kilometriem tālu. Piemēram, dāņi, Kopenhāgenā izveidojot slēpošanas trasi un pastaigu takas uz šādas enerģijas ražotnes jumta, sabiedrību izglīto un lieliski parāda, ka šāds risinājums ir ne tikai efektīvs, bet arī videi un iedzīvotājiem draudzīgs. To pašu dara arī Fortum, rīkojot Atvērto durvju dienas, rādot savu koģenerācijas staciju jelgavniekiem, parādot, kā tur viss  notiek un tiek kontrolēts. 

Es teiktu, ka ir apiets aplis caur atjaunojamiem energoresursiem, caur koksni uz kaut ko tādu, kas varbūt nav tik atjaunīgs, bet ko mēs ražojam regulāri, katru dienu – uz kurināmo, kas iegūts no neizmantojamiem atkritumiem. Tā ir iespēja saglabāt mūsu vidi un veselību, samazinot apglabāto atkritumu kalnus un nodrošinot to, ko mums vajag – siltumu un gaismu, kafijas dzirnaviņas, kas griežas, un televizoru, kas darbojas. 







Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (289)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā (26

Andris Vanags,
“Fortum” biznesa vadītājs Latvijā

Viens cilvēks gadā rada aptuveni 400 kilogramus sadzīves atkritumu. Lielu daļu no tiem var un vajag pārstrādāt, izmantojot otrreizējā apritē, bet ap 40% veido sajaukta dažādu sadzīves atkritumu masa, kuru pārstrādāt nav iespējams. Videi, veselībai un ekonomikai draudzīgāk ir no šīm atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu, nevis aprakt tās zemē, atstājot “mantojumā” nākamajām paaudzēm.

Mēs dzīvojam lielā steigā un esam pieraduši pie komforta, bet neapzināmies, cik daudz atkritumu rada šāds dzīvesveids. Ir ērti pa ceļam uz darbu nopirkt līdzņemšanai kafijas krūzīti, ir veselīgi pusdienās iztukšot salātu trauciņu, taču gan krūzīte un trauciņš, gan daļa no citiem pārtikas iepakojumiem ir izmantojami tikai vienu reizi. Pēc tam mēs tos izmetam atkritumos un aizmirstam. Lielāko daļu plastmasas var pārstrādāt divas līdz trīs reizes, tad materiāls zaudē savu kvalitāti un vairs nav derīgs jaunu produktu radīšanai.

Šādu atkritumu ceļš ved uz poligoniem, kur mūsu radītie atkritumi tiek apglabāti. Tie nepazūd un neizgaist tāpēc vien, ka ir aprakti un ir prom no mūsu acīm. Tie nesadalās un rada vides piesārņojumu gadu desmitiem, iespējams, pat ilgāk. Atkritumu kalni aug lielāki, veidojas jaunas “kepkas”, bet mums ir svarīgākas lietas, par ko satraukties.

Latvijā atkritumu poligonos ik gadu nonāk aptuveni viens miljons tonnu sadzīves atkritumu. Mūsu valstij saistošie Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas mērķi paredz, ka 2035. gadā Latvijā jāpārstrādā 65% no sadzīves atkritumiem, bet atkritumu poligonos drīkstētu nonākt vien 10%. Atkritumu šķirošana un pārstrāde tuvākajos gados strauji attīstīsies, mums nav citas iespējas.

Atkritumu atliekas kā energoresurss

Nozīmīga loma šo mērķu sasniegšanā būs arī enerģētikas nozarei, kura no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem varētu atgūt enerģiju – siltumu un elektrību, tādējādi samazinot to sadzīves atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos. Raugoties ilgtermiņā, Latvijā gadā enerģijas ieguvei varētu izmantot 300 tūkstošus tonnu pārstrādei nepiemēroto sadzīves atkritumu, ražojot no tiem kurināmo.

No atkritumiem iegūtu kurināmo jeb NAIK ražo no cietajiem sadzīves atkritumiem, piemēram, no pārstrādei nepiemērotas  plastmasas, kartona vai koksnes masas. Tie nav atkritumi, kādus tos zinām un iedomājamies, bet gan speciāli smalcināts materiāls, no kura iepriekš nošķirots nost metāls, bioloģiski noārdāmās daļas un citi piemaisījumi, kas neatbilst NAIK kvalitātes prasībām.  

Tieši šādu papildu kurināmo enerģijas ieguvei līdztekus šķeldai, kas joprojām būs galvenais kurināmais mūsu biomasas koģenerācijas stacijā, plānojam izmantot Jelgavā. Siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projektā investēsim 3-5 miljonus eiro. Tās būs investīcijas tehnoloģijās, kas nodrošina atkritumu pārstrādi enerģijā cilvēkiem un videi nekaitīgā veidā.

Lai sadegšanas procesa ķīmiskajās reakcijās likvidētu visus potenciāli kaitīgos izmešus, svarīgi ir nodrošināt atbilstošu sadedzināšanas temperatūru. Jelgavas enerģijas ražotnē uzstādītā iekārta jau šobrīd nodrošina dūmgāzu karsēšanu virs 850 °C vismaz 2 sekundes – tā ir starptautiska norma, kas nodrošina efektīvu un kvalitatīvu sadedzināšanas procesu.

Līdz ar projekta īstenošanu, Jelgavas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēma kļūs par vienu no modernākajām Latvijā un pilsētā tiks nodrošināts pilns aprites ekonomikas cikls. Jelgava rādīs priekšzīmi citām Latvijas pilsētām, pašu radītos atkritumus apsaimniekojot uz vietas un būtiski samazinot poligonā apglabāto atkritumu apjomu. Mūsu pieprasījums pēc kurināmā, kas iegūts no atkritumiem, veicinās NAIK ražošanu Brakšķu šķirošanas stacijā pie Jelgavas robežas, kur tas jau tiek darīts. Turklāt iespēja izmantot pārstrādei nepiemērotos atkritumus lietderīgi veicinās atbildīgāku jelgavnieku attieksmi pret atkritumu šķirošanu.

Laika nav palicis daudz

2035. gads, kad Latvijai jāsasniedz saistošie Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas mērķi, vairs nav aiz kalniem. 15 gadi šķiet ilgs laiks, bet enerģētikā un infrastruktūras objektos, kuros jāveic miljonos mērāmas investīcijas, tas nepavisam nav daudz.

Ir pēdējais brīdis pārņemt pasaules praksi un no atkritumu atliekām iegūt siltumu un gaismu. Arī mūsu kaimiņi Lietuvā un Igaunijā atkritumu kā energoresursa izmantošanā mūs ir apsteiguši. Citviet Eiropā jau gadu desmitiem darbojas šādas enerģijas ražotnes, un tas ir risinājums, kā attīstītās valstis cīnās ar atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu daudzuma pieaugumu.

Tas ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā vides piesārņojuma un klimata pārmaiņu novēršanā – radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, šķirot un pārstrādāt visus atkritumus, ko iespējams izmantot atkārtoti. Savukārt no atkritumiem, kuri dzīves cikla beigās vairs nav piemēroti tālākai izmantošanai vai pārstrādei, ir jārada siltums un gaisma.

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (26)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Pieci iemesli, kāpēc ir jāatliek ATR (5

 

Viktors Valainis: Pieci iemesli, kāpēc ir jāatliek administratīvi teritoriālā reforma.

Pirmkārt, ir stipri apšaubāma jaunā administratīvo teritoriju modeļa dzīvotspēja un jaunveidojamo pašvaldību ilgtspēja, jo visi aprēķini veikti ekonomikas augšupejas brīdī. Neviens nespēja paredzēt tik dziļu krīzi, kādā šobrīd nonākusi visa pasaule. Aplēsēs izmantotie rādītāji ir būtiski mainījušies, un tos ir nepieciešams pārskatīt, modelējot jauno "izdzīvošanas" un uz sociālo atbalstu orientētu administratīvo teritoriju iedalījuma modeli.

Treškārt, no 2021. gada jūnija jaunajās pašvaldībās vismaz pusgadu darbs noritēs pagaidu režīmā, jo darbosies pārejas laika budžets, bet sociālie pakalpojumi netiks nodrošināti ierastajā kārtībā. Sociālie pabalsti, visticamāk, tiks samazināti. Ir jāsaprot, ka atsevišķās pašvaldībās pieaugs komunālo maksājumu apmēri, bet lielo novadu teritorijās samazināsies iedzīvotājiem pieejamie pakalpojumi. Piemēram, tiks samazināts skolu skaits un palielināsies sabiedriskā transporta nozīme. Likumsakarīgi pieaugs iedzīvotāju neapmierinātība.

Ceturtkārt, Saeimas darbības ierobežojumi šobrīd liedz pilnvērtīgi un kvalitatīvi diskutēt par reformu, iesaistot plašu ekspertu loku. Krīzes situācijā pieņemti un nepietiekami izdiskutēti jautājumi radīs risku, ka tiks pieņemti kļūdaini lēmumi. Turklāt pastāv liela iespēja, ka Satversmes tiesa pieņemtos likumus atzīs par neatbilstošiem Satversmei un Eiropas Vietējo pašvaldību hartai.

Nobeigumā jāuzsver, ka pašlaik Saeimas deputātiem primāri ir jādomā par to, kā saskaņot valsts un pašvaldību institūciju darbu, lai efektīvi cīnītos ar krīzes sekām un sniegtu palīdzību ikvienam, kam tā nepieciešama. Vai šodien kāds vispār var paredzēt, kas notiks pēc nedēļas, – kādi ugunsgrēki būs jādzēš un kādus naudas līdzekļus tas prasīs? Tāpēc loģisks un visiem saprotams būtu lēmums neturpināt reformu, līdz nebūsim tikuši galā ar Covid-19 sekām.

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (5)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Valdība atstāj iedzīvotājus bez iztikas līdzekļiem (2

Andrejs Eihvalds, Jelgavas pilsētas domes deputāts.

Svētdien, 29. martā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika nolemts par papildu piesardzības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, bet tuvākajā laikā plānots palielināt sodus par aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu. Bet vai naudas sodi palīdzēs cīnīties pret pandēmiju, ja cilvēkam ir jāpērk pārtika, jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, jāsedz savas kredītsaistības, bet uzkrājumu nav? Turklāt simtiem cilvēku jau ir palikuši bez darba, daudzi uzņēmumi un fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, ir samazinājuši savu darba laiku vai ir dīkstāvē. Un visiem šiem cilvēkiem arī gribas ēst, un arī viņiem visiem ir savas finanšu saistības, bet arī uzkrājumu nav. Diemžēl tā ir realitāte, un ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatīšanu, ir būtiski ietekmējuši visas ekonomikas nozares. Bet, pēc valdības domām, finanšu situācija ir būtiski pasliktinājies tikai 40 nozarēs, un sanāk, ka "pārējo slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās ".

Citu ES valstu valdības izmanto dažādas iedzīvotāju atbalsta metodes. Arī Latvijas valdība varētu parūpēties par saviem iedzīvotājiem un padomāt, piemēram, par vienreizējiem naudas izmaksām, lai iedzīvotāji varētu nodrošināt sev iztikas līdzekļus un segt savas finanšu saistības, vai valdība ārkārtējās situācijas laikā apņemtos segt iedzīvotāju komunālos maksājumus. Izskatās, ka valdība ir gatava sniegt “atbalstu” tikai uzņēmumiem, nevis iedzīvotājiem. Bet iepazīstoties ar kritērijiem uzņēmumu atbalstam, rodas jautājums: “Cik būs tādu uzņēmumu, kas atbildīs izvirzītajām prasībām?” Tāpēc cilvēki centīsies nopelnīt katru centu, lai pabarotu sevi un savu ģimeni, un būs spiesti pārkāpt ierobežojumus, tai skaitā prasību par pašizolāciju. Tas nozīmē, ka cīņa pret koronavīrusu nebūs efektīva, kamēr valdība nesāks sniegt finansiālu atbalstu iedzīvotājiem.

P.S. Un tiem, kas uzskata, ka Covid-19 ir pilnīgas muļķības un pārkāpj piesardzības pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, man gribas pateikt, jo ilgāk jūs ignorēsiet šos pasākumus un neievērosiet ierobežojumus, jo ilgāk mēs visi cietīsim no tā visa.

 





Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (2)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Bērnu psihiatrs: "Tā mēs izaudzinām neliešus" (185

Zviedrijā atzīts bērnu psihiatrs, vairāku grāmatu autors, 6 bērnu tēvs Deivids Eberhards intervijā Vācijas laikrakstam “Die Zeit” stāsta par bērnu audzināšanas izaicinājumiem mūsdienās un pārāk liberālās audzināšanas postošajām sekām, kuras izjūtam jau tagad.

Kad Jūs pēdējo reizi bijāt kopā ar saviem bērniem restorānā? 
Pavisam nesen. Kāpēc tāds jautājums? 

Arvien biežāk sabiedrībā var dzirdēt nepatiku par to, ka bērni publiskās vietās neprot uzvesties. Ir kafejnīcas, kurās ir liegta ieeja ar maziem bērniem. Tas notiek pat Zviedrijā, kuru uzskata par bērniem īpaši draudzīgu valsti. 
Ļoti labi saprotu, par ko Jūs runājat. Vienmēr ir kāds bērns, kas taisa traci, kliedz, izlej dzērienus, skraida apkārt, ziemā virina durvis, ielaižot omulīgajās telpās aukstu gaisu... Vecāki atrodas turpat līdzās, bet pat neuzskata par vajadzīgu iejaukties šādas situācijas risināšanā. 

Bet kāpēc pārējie pieaugušie, kas atrodas turpat līdzās, neiejaucas un nepasaka, ka šādi uzvesties nav pieļaujami? 
Nevienam nav drosmes. Vecākiem ir ļoti nepatīkami, ja kāds kritizē viņu bērnus. Agrāk pasaule bija pieaugušo cilvēku pasaule. Visiem pieaugušajiem kopumā bija vienota izpratne, ko nozīmē audzināšana, kādas vērtības un uzvedība ir jāieaudzina bērnos. Ja bērns neprata uzvesties, viņam strikti norādīja, ka tā darīt nedrīkst. Mūsdienās šādu vienotu uzskatu vairs nav. 

Jūsu grāmatā “Bērni pie varas” apgalvots, ka mūsdienās populārā liberālā audzināšana ir izgāzusies. Kāpēc? 
Tāpēc, ka vecāki paši vairs nerīkojas kā atbildīgi vecāki. Populārs ir viedoklis, ka vecākiem ir jābūt kā labiem draugiem saviem bērniem. Viņi noliek sevi it kā vienā atbildības līmenī ar saviem bērniem, baidās iebilst viņiem, nevēlas pieņemt vajadzīgus, bet nepopulārus lēmumus. Grib radīt iespaidu, ka ir tādi paši bezrūpīgi un mūsdienīgi jaunieši kā viņu bērni. Šobrīd mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz faktiski nepieaugušu pusaudžu. 

Vai tiešām Jūs uzskatat, ka vecāki ļauj bērniem ietekmēt lēmumus par to, kā ģimene pavadīs brīvo laiku, kurp dosies atpūsties brīvdienās un atvaļinājumā? Ko skatīsies pa televizoru un ko ēdīs?
Vai tad nebūs daudz tādu vecāki, kas sevi neatpazīs šajā aprakstā? Vecāki ļoti nelabprāt iesaistās savu bērnu audzināšanā, bet vienlaikus nevēlas arī par to runāt ar kādu. Publiski apspriest savas audzināšanas neveiksmes nav viegli, tāpēc biežāk ir pozīcija “Ar mums viss kārtībā!”

Populārs ir viedoklis, ka vecākiem ir jābūt kā labiem draugiem saviem bērniem. Viņi noliek sevi it kā vienā atbildības līmenī ar saviem bērniem, baidās iebilst viņiem, nevēlas pieņemt vajadzīgus, bet nepopulārus lēmumus

Tajā pašā laikā viņus moka sirdsapziņas pārmetumi, jo viņi labi saprot, ka daudzas lietas dara nepareizi. Viņi atnāk mājās pēc darba noguruši, un dara to, ko vēlas bērns, jo pieaugušajiem vairs nav spēka pretstāvēt bērnam. Palikt pie saviem audzināšanas principiem, diskutēt, cīnīties... 

Vecāki ļauj bērniem pavadīt laiku pie televizora vai ekrānierīcēs, lai pašiem būtu laiks kaut nedaudz atpūsties. Toties savus atvaļinājuma plānus pieaugušie pakārto bērnu vajadzībām, vispirms domājot, vai bērniem tur būs ko darīt, vai viņi būs nodarbināti. Ja ne bērnu vēlmes, tad pieaugušie labprāt atpūstos pavisam citādāk. 

Nesaku, ka tas ir nepareizi, tikai gribu parādīt, ka vecāku dzīvei nebūtu jāgriežas tikai ap bērnu interesēm, vēlmēm un vajadzībām. Nav nekādu zinātnisku pierādījumu, ka šāda pieeja padarīs bērnus laimīgākus un veiksmīgākus.

Jums ir seši bērni. Kas ģimenē nosaka noteikumus?
Es.

Nekādas demokrātijas? 
Es vispār neuzskatu, ka ģimene ir demokrātiska institūcija. Attiecības starp bērniem un pieaugušajiem vienmēr būs asimetriskas. Viens būs skolotājs, otrs – māceklis. 
Vecākiem ir lielāka dzīves pieredze, viņi objektīvi var labāk novērtēt situāciju, viņi vairāk zina un saprot. Viņi arī nosaka ģimenes kārtību.

Kā Jums, dzīvojot liberālajā Zviedrijā, izdodas apvieno šādu autoritāru ģimenes modeli ar sabiedrībā valdošo brīvāku audzināšanas garu? 
Pārāk krasi atšķirties ar savām audzināšanas metodēm es nevaru, citādi tas traucēs maniem bērniem iekļauties sabiedrībā, kurā viņiem ir jādzīvo. Karojošu autoritārismu es nemaz nepiekopju. Bērni tomēr ir jāaudzina tā, lai viņi varētu pieņemt un dzīvot esošajā sabiedrībā un rēķināties ar tās vērtībām un sociālajām normām. 

Patiesībā mums ir jābūt prasīgiem pret bērniem. Viņi to var izturēt! Viņi nav tik trausli kā porcelāna lelles! Bērniem jau no mazotnes ir jāiemācās tikt galā ar mazākām un lielākām nepatikšanām. 

Tas nozīmē, ka Jums tomēr ir jātur sevi rokās? 
Tā jau nav, kas  gribētu atgriezties pie kara laika disciplīnas un miesas sodiem! Nekad tā neesmu domājis un nekad neesmu pacēlis roku vai pēris bērnus.

Bet ir jāsaprot, ka bērni, kas savulaik auguši sabiedrībā, kurā ierasta audzināšanas metode bija pēršana, to pieņēma kā normu. Faktiski tas mazāk viņus ir emocionāli traumējis nekā tas traumē bērnus tagad, ja šādi miesas sodi tiek izmantoti. 

Šobrīd gan Rietumos ir pavisam otra galējība – vecāki nezina, ko vispār var atļauties ar saviem bērniem. Viņi baidās kritizēt, jo tad taču būs "bērnības trauma".  Viņiem pat ir bail pateikt savai meitai - pusaudzei, lai neēd tik daudz šokolādes, jo tā viņa paliek resna. Ja nu tāda piezīmes radīs meitenei psiholoģisko traumu un viņa kļūs anorektiska?

baidās brīvi runāt, meklē vārdus, lai tikai neizdarītu kaut ko nepareizi - pārāk nenokritizē, pārāk nesaslavē, neliek justies nevērtīgām vai konkurētnespējīgam.... Piemēram, ja  bērns ir kaut ko uzzīmējis, tad korekti vecāki iesaucās “O, zīmējums! Cik interesanti! Vai tu juties laimīgs, to zīmējot?” Bet tas taču ir galīgi nepareizi. Tā ir greiza, samākslota un melīga komunikācija ar bērnu. 

Kāpēc vispār ir radušās šādas vecāku bailes būt prasīgiem vecākiem, kas spēj noteikt noteikumus pašu bērniem? 
Man liekas, ka te mums jāsaka “paldies” speciālistiem. 

... tādiem kā Jūs? 
Es vecākiem saku, ka nevajag lasīt pārāk daudz padomu rakstu. Bet, nu kā zināms, vislabākie eksperti bērnu audzināšanas jautājumos ir tie vecāki, kuriem pašiem savu bērnu nav. 

Piemēram, it kā neapstrīdamo Džona Boulbija izstrādāto piesaistes teoriju speciālisti mūsdienās interpretē ļoti dažādi un pārāk brīvi. Rezultātā vecāki ir nobijušies, ka pārāk agri atdodot bērnu bērnudārzā,  viņš pavadīs pārāk maz laika ar māti un pārāk daudz ar svešām audzinātājām. Bet man savā darbības praksē vēl nav gadījies satikt kādu bērnu, kas būtu vairāk pieķēries bērnudārza audzinātājai nekā mammai. 

Vecāki ar baudu lasa bērniem priekšā Astrīdas Lindgrēnes grāmatas, kur idilliskās ainās aprakstīta lauku un pilsētas bērnu dzīve. Tagad no  tā visa nav palicis pāri nekas. 
Jā, arī zviedru vecākiem joprojām ļoti patīk Lindgrēnes stāsti, bet padomājiet dziļāk, kā aug bērni šajās grāmatās? No rīta līdz vakaram viņi vieni paši klaiņo bez pieskatīšanas, bet ķiverēm galvā un drošības sargiem uz elkoņiem. Rāpjas pa jumtiem un iesaistās piedzīvojumos ar svešiniekiem. 
Mūsdienās tas ir kaut kas pilnīgi neiedomājams. Vecāki un iestādes neko tādu nekad vairs nepieļaus.  

Kas slikts tajā, ka šobrīd ir paaugstinātas prasības pret bērnu drošību? 
Drošība ir labi, bet šeit ir cita problēma – pāraprūpe. Ja mēs vēlamies izaudzināt kompetentu pieaugušo, kas spēj tikt galā ar dzīves izaicinājumiem, tad tas ir jāsāk darīt no bērnības. Pirmie soļi ir, piemēram, ļaut bērnam nākt mājās no skolas vienam, kad viņš izsaka šādu vēlmi. Faktiski jau sešu gadu vecumā bērns ir spējīgs tikt  galā ar šo uzdevumu. Bet vecāki un pedagogi to nepieļauj, vienlaikus mēģinot uzlikt bērniem pavisam cita veida atbildību – liekot viņam iesaistīties vienlīdzīga līmeņa diskusijās ar pieaugušajiem. 

Kādas tam visam ir sekas? 
Mēs nesagatavojam bērnus pieaugušo dzīvei. Viņiem rodas sajūta, ka vienmēr būs kāds, kas atrisinās problēmas, palīdzēs tikt galā ar grūtībām. 

Savā psihiatra praksē satieku jaunus cilvēkus, kuri netiek pāri, piemēram, situācijai, ka no viņiem ir aizgājusi draudzene, kas, savukārt, netika pāri sava suņa nāvei. Tās ir normālas cilvēciskas emocijas, ar kurām šie jaunieši nezina, kā tikt galā. 

Darbs un karjeras sasniegumi ir kļuvuši par galveno mūsdienu paaudzes vērtību, atstājot attiecības ar vecākiem un cieņu pret viņiem otrajā vai trešajā vietā.

Vecāki savu bērnu emocionālajām problēmām meklē medicīniskus izskaidrojumus. Diagnozes – uzmanības deficīta sindroms, hiperaktivitāte... ļauj dot atlaides audzināšanas procesā, jo bērns taču ir ar diagnozi, tātad ir attaisnojums vecāku bezdarbībai.  Viņi sūdzas, ka bērni ir nervozi, viegli aizkaitināmi un nekontrolējami, bet viņiem neienāk prātā ļoti vienkārši risinājumi, piemēram, aizsūtīt  bērnu un arī pusaudzi laicīgāk gulēt, neļaut viņiem pusi nakts pavadīt ekrānierīcēs. 

Intervijā vācu izdevuma žurnālistam psihiatrs pauž uzskatu, ka liberalizācija šobrīd ir ielauzusies ģimeņu ikdienā un neprognozējami mainījusi audzināšanas principus uz sliktāko pusi. Bērni tiek atdoti audzināšanai bērnudārzos, bet mammas un tēvi strādā vienādi daudz, lai saglabātu dzimumu vienlīdzības principu karjeras jomā.

Darbs un karjeras sasniegumi ir kļuvuši par galveno mūsdienu paaudzes vērtību, atstājot attiecības ar vecākiem un cieņu pret viņiem otrajā vai trešajā vietā. Tiesa, esošā situācija Rietumu pasaulē neļauj sievietei izvēlēties, piemēram, nestrādāt, jo sabiedriskā doma viņu uzskatīs par nemodernu un vecmodīgu, savu dzimumu diskriminējošu paraugu. 

Šī paša iemesla dēļ autoritāti un cieņu skolēnu acīs zaudē arī skolotāji.  Zviedru skolas nav izņēmums. Kāpēc gan klausīt skolotāju, ja var atļauties neklausīt pat savus vecākus?  Pārvērtējot savas spējas un prasmes, nevarot objektīvi uztvert apkārtējo pasauli, arvien vairāk jauniešu izaug vienkārši par nemākulīgiem bezkauņām, kas tikai pieprasa.  

Eberharda padoms vecākiem ir nefokusēt savas dzīves tikai uz bērniem. “Fokusēties tikai uz bērna vajadzībām nav tā pareizākā pieeja. Ja tā būtu, mūsu bērni mūs mīlētu vairāk, bet šobrīd vecie cilvēki Rietumos arvien biežāk dzīvo pansionātos un veco ļaužu namos. Bet ir valstis, kurās ir māte, tēvs un gados vecāki radinieki joprojām tiek cienīti un visas paaudzes dzīvo kopā”. 

Tulkojums no vietnes “Die Zeit”

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (185)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

LPS: nepieciešama ilgtspējīga mājokļu politika

 

 Mērķtiecīgs, ilgtspējīgas mājokļu politikas un valsts finansiālā atbalsta trūkums, iedzīvotāju zemā maksātspēja, kā arī līdzšinējo valdību ignorance esošo likumu izpildē ir sekmējusi daudzdzīvokļu namu tehniskā stāvokļa un drošības pasliktināšanos.

“Katru gadu Latvijā tiek atjaunoti tikai 0,6% no dzīvojamā fonda. Ja valsts vēlas būt atbildīga pret sabiedrību, tad vairs nevar ignorēt esošo situāciju. Tādēļ nepieciešama efektīva mājokļu politika un finansējums dzīvojamo māju sakārtošanai, jo nepietiek tikai ar faktu konstatēšanu, ka daudzdzīvokļu ēku drošība ir neapmierinoša, ja nav rasts realitātē īstenojams risinājums, kas būtu realizējams gan valsts, gan pašvaldību pusē,” uzsver Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Dzīvokļu apakškomitejas priekšsēdētājs Jurijs Strods.

Valdības deklarācijā ir iekļauts mājokļu politikas jautājums, kas paredz valsts atbalsta mehānismus īres dzīvokļu būvniecībai, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu mājokļu apsaimniekošanas jomā, stimulējot ēku atjaunošanu un veicinot finanšu resursu pieejamību. Tomēr ar šo solījumu izpildi valdība kavējas. Jau vairāk nekā desmit gadus valsts nelīdzfinansē dzīvojamo māju sakārtošanu, būvniecību, kā arī neizīrētu dzīvojamo māju renovāciju. Vienlaikus izveidojusies likumdošanas nepilnība, kuras rezultātā pašvaldībām jāpārvalda īpašumi, kas tām nepieder.

Tāpēc LPS aicina valdību ieviest efektīvus finanšu instrumentus, kas veicinātu dzīvojamā fonda attīstību un saglabāšanu, paredzot  arī valsts atbalsta mehānismus finansējuma piesaistē pašvaldības īpašumā esošo ēku atjaunošanai un pārbūvei ilgtermiņā. Paralēli tam nepieciešams garantēt iespēju pašvaldībām aizņemties avārijas seku novēršanā to īpašumā esošajās ēkās. 2019. un 2020.gadā pašvaldībām iespējas aizņemties valsts kasē nedzīvojamo ēku, tai skaitā skolu, bērnudārzu, sabiedrisku nozīmīgu ēku atjaunošanai, arī netiek pilnībā garantētas.

Vienlaikus valstī vajadzīga mērķtiecīga mājokļu politika, nosakot samērīgu visu iesaistīto pušu pienākumu sadalījumu. Proti, risinājumam un atbildībai ir jābūt solidārai gan valstij, gan pašvaldībai, jo šis ir komplekss un valstiski līdzvērtīgi risināms jautājums, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspējas atbilstību reālajām iespējām. Lai atjaunotu dzīvojamo fondu, īres maksai vajadzētu būt vismaz 3–5 reizes augstākai nekā šobrīd, pagastos tā būtu pat desmit reizes lielāka. Tomēr jāņem vērā, ka 75,6% mājsaimniecību kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības, bet 28,8% mājsaimniecību ziņo, ka mājokļu izmaksas rada lielu slogu. Kopš 2017.gada valsts vairs nelīdzfinansē dzīvokļa pabalstu. Tāpat nepieciešams mehānisms risku samazināšanai uzkrājuma fonda līdzekļu izmantošanā pārvaldnieka maiņas vai maksātnespējas gadījumā.

Savukārt, lai pilnveidotu procesu, LPS aicina Ekonomikas ministriju kopīgi izstrādāt vienotas vadlīnijas, kādā veidā nodrošināt arī nedzīvojamo ēku pārvaldības uzraudzību.

Atsevišķi normatīvi nosaka kārtību un prasības dzīvojamo māju apsaimniekošanai un apsekošanai, kur arī noteikts, kā pārvaldītājam jārīkojas, ja ikgadējās vizuālās apsekošanas laikā tiek konstatētas neatbilstības. Būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos bojājumus un sagatavo atzinumu būvvaldei. Atbilstoši kompetencei būvvalde pieņem lēmumu veikt būves tehnisko izpēti un uzdot novērst konstatēto bīstamību. Ja konstatēta būves bīstamība, tad var aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Šāds lēmums gan var tikt pieņemts pēc neatkarīga eksperta slēdziena, kuru valstī šobrīd trūkst. Nav skaidrs, ko darīt tad, kad īpašnieks šādas tiesības sertificētam ekspertam nedeleģē. Tāpat nav skaidrs, kas maksās un novērsīs apdraudējumu. Priekšlikums būvvaldēm palielināt risku novērtējumā balstītu pārbaužu īpatsvaru, tādējādi radot papildu administratīvo slogu, nav lietderīgs, ja netiek paredzēts konkrēts valsts atbalsts apdraudējumu novēršanai. Savukārt nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati nav aktualizēti un izmantojami būvju tehniskā stāvokļa novērtējumam.

Visbeidzot viens no būtiskiem cēloņiem pastāvošajai situācijai nereti ir dzīvokļu īpašnieku nevēlēšanās uzņemties atbildību par savu īpašumu. Līdz ar to ir būtiska sabiedrības informēšana par atbildīgu sava īpašuma pārvaldīšanu un uzturēšanu.

Kopš 1995.gada 25.jūlija, kad stājās spēkā likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, 68% iedzīvotājiem radās unikāla iespēja kļūt par dzīvokļa īpašniekiem. No sākotnēji iecerētās brīvprātīgās dzīvokļu privatizācijas šis process pārvērtās par obligātu prasību. Rezultātā daļa no sabiedrības gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ nebija gatava uzņemties atbildību par savu īpašumu.

Likumdevējs pašvaldībām ir noteicis terminētu pienākumu – pārvaldīt dzīvojamās mājas līdz to pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašniekiem, tomēr nav noteikts konkrēts termiņš šīs normas piemērošanā. Rezultātā gandrīz 2/3 dzīvojamo māju īpašnieki šādas pārvaldīšanas tiesības 15 gadu laikā nav uzņēmušies.




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Trauksmes celšana var veidot nāciju drosmīgāku

Andrija Likova - Psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste.


Kad pirms divarpus gadiem sāku publiski runāt par ārpusģimenes aprūpes sistēmas nežēlību pret bērniem, nebija tāda Trauksmes celšanas likuma, kas paredz gan to, kā celt trauksmi un pie kā vērsties, gan nodrošina trauksmes cēlēja aizsardzību. Man nācās pašai iziet visu procesu no sākuma līdz galam, sākotnēji nezinot, kam varu uzticēties, un meklējot palīdzību dažādās institūcijās. Jūtos pateicīga saviem kolēģiem psihologiem un psihoterapijas speciālistiem par tūlītēju, nesavtīgu un ilgstošu atbalstu visā garajā ceļā. Es lieliski saprotu cilvēkus, kuri pat ar visu likumdošanas drošības spilvenu baidās sākt lielas pārmaiņas, taču ir daudz vairāk iemeslu, kāpēc nepalikt vienaldzīgiem un neklusēt. Tas nav viegls ceļš un var nākties kaut ko zaudēt, taču ieguvumi ir ļoti vērtīgi, jo tie saistīti ar drošības izjūtu – cilvēka emocionālo pamatvajadzību.

Trauksmes celšana – jaunums mums visiem

Es nebiju domājusi rīkot visaptverošu apvērsumu, un nebija paredzams, kā tas viss izvērtīsies. Mans nolūks bija pārtraukt vardarbību konkrētajā mazajā sistēmā – Jelgavas bērnunamā, kur bija tik daudz liecību par emocionālu, fizisku un institucionālu vardarbību pret bērniem, ka 2017. gada martā ar detalizētu situācijas aprakstu devos uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Man patiesībā nebija ne jausmas, pie kā vērsties. To, cik maz pieredzes trauksmes celšanā vēl pirms pāris gadiem bija ne tikai man kā indivīdam, bet arī valsts iestādēm, kurām būtu bijis jāreaģē nekavējoties, tā īsti varu novērtēt tikai tagad. Iesniegums pēc iesnieguma gan inspekcijā, gan Labklājības ministrijā, apmulsušas reakcijas, kam seko klusums – tā bija mana pirmā saskarsme ar trauksmes celšanu. Kad arī pēc vairākām nedēļām nekas nebija mainījies, vērsos Tiesībsarga birojā un pie Latvijas sabiedriskajiem medijiem, un tikai tad pirmoreiz jutu, ka kādam plašākā kontekstā arī rūp. Taču pārmaiņas nāca ļoti lēni.

Ja ģimenē notiek vardarbība, varmāku ir iespējams uzreiz izolēt. Bērnunamā, kā izrādījās, tas nav tik vienkārši. Pat ar visu to, ka bērni stāstīja prātam neaptveramas lietas un lūdza aizsardzību, līdz brīdim, kad varmākas beidzot nošķīra no bērniem, pagāja gandrīz pusgads. Īsā laikā es guvu daudz jaunas un ļoti smagas pieredzes – gan spiedienu un traucēšanu darbā, gan virkni bezjēdzīgu pārbaužu pat tad, kad bērnunama vadība jau bija nomainīta; arī bailes, ka pozitīvās pārmaiņas varētu pagaist, jo cilvēki tika iebiedēti un strādāja baidoties, nevis sadarbojoties. Viens no biežāk izplatītajiem iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas klusēt pat par acīmredzami nejēdzīgām lietām, ir bailes, kuras sekmē pašsaglabāšanos. Liela stresa situācijās cilvēka smadzenēm primāri ir tendence izdzīvot, nevis cīnīties par taisnību. Protams, arī man bija bail. Sākumā tas vairāk bija saistīts ar to, ka nezināju, kādās institūcijās un pie kā vērsties, lai problēmu risinātu. Man bija bail, ka informācija varētu nenonākt pie kompetentiem cilvēkiem, kuri spēj kaut ko mainīt un ir gatavi to darīt nekavējoties. Man bija bail, kas notiks ar šiem bērniem, jo bija skaidrs, ka tad, kad es ziņošu, mani bērnunamā vairs neielaidīs, bet vajaddzēja apzināt katra bērna vajadzības, pieredzi un kopējo lielo bildi par sistēmu, un tad bailes mani mudināja rīkoties. Saņemot milzīgo atbalstu, manās emociju šūpolēs bailēm pretējā pusē apsēdās drosme, jo pie visām apzinātajām sistēmu nejēdzībām vairojās enerģija un vajadzība novērst vardarbību, kliedējot gadiem uzkrāto apspiestību.

Bailes kā sabiedrības kopīgais slogs

Domāju, ka bailes, kas ir raksturīgas mūsu sabiedrībai kopumā, ir paaudžu mantojums psiholoģiskos vēstījumos. Mūsu vecāki un  vecvecāki padomju gados tika vadīti caur bailēm un sodu. Nepaklausības sekas bija briesmīgas un zaudējumi – lieli, šķirot ģimenes, izsūtot par nepaklausību. Jelgavas bērnunamā bija izstrādāta līdzīga shēma: ja bērni nepakļāvās, viņus par sodu varēja aizsūtīt uz psihoneiroloģisko klīniku vai internātu; brāļi un māsas tika nošķirti cits no cita bez iespējas savstarpēji komunicēt. Šobrīd, mācot jaunās mammas un tētus Vecāku izglītības programmā, reizēm saņemu daudz jautājumu par audzināšanu ar disciplīnu un sodiem. Šīs paaudžu pēdas, lai gan bālākas, vēl aizvien ir saglabājušās mūsdienās. Tomēr ir jūtama tendence vairāk vērst savu domāšanu, jušanu un uzvedības izpausmes uz saiknes un veselīgu attiecību veidošanu, kas ir veselīgu attiecību pazīme kā indivīdam, tā sabiedrībai kopumā. Mēs ticam paaudžu pieredzētajam, un to nav tik viegli mainīt. Tikai tad, kad cilvēki gūs pozitīvu pieredzi un redzēs labas pārmaiņas dzīvē, būs iespējams sekot jaunam domāšanas un uzvedības modelim, kas ir vērsts uz drošām attiecībām un sadarbību. Taču, lai šādas izmaiņas notiktu, ir jābūt drosmīgajiem, kuri neklusē un ar savu rīcību vairo šo pozitīvo pieredzi, kad ir iespēja nosaukt notiekošo īstajos vārdos un iestāties par kvalitatīvu dzīvi. 

Diemžēl padomju gadi mums ir atstājuši mantojumā vēl kādu uztveres kļūdu – trauksmes cēlēji tiek uzskatīti nevis par pozitīvu pārmaiņu rosinātājiem, bet gan par nosūdzētājiem. Tas ir vēl viens faktors, kas attur cilvēkus no trauksmes celšanas. Sevišķi tad, ja cilvēkam ir trauslāks pašvērtējums un ļoti svarīgi, ko teiks kaimiņi vai kolēģi. Mūsu sabiedrībā vēsturiski iegājies tā, ka ciešanas ir atbalstāmas, bet sūdzēšanās – nē. Laika gaitā tas, par laimi, mainās, to mēs labi redzam pie jaunākās paaudzes, kam nav padomju laika atmiņu un kas šīs savu vecāku un vecvecāku bažas mazina, veidojot savu pieredzi tagadnē, nebalstoties pagātnes ēnās.

Zaudējumi ir iespējami, taču ieguvumi – ļoti vērtīgi

Jo noslēgtāka sistēma, jo grūtāk ir panākt izmaiņas, tomēr es gribu iedrošināt arī citus saukt lietas īstajos vārdos. Tikai tad, kad kaut kas ir apzināts un atpazīts, to var mainīt. Trauksmes celšanas likums šobrīd paredz trauksmes cēlēja aizsardzību, tomēr jābūt gatavam vismaz īslaicīgām grūtībām – gan psiholoģiskām, gan, iespējams, finansiālām un juridiskām. Noteikti iesaku konsultēties ar kompetentiem cilvēkiem un neatteikties no piedāvātās palīdzības, kaut vai vēršoties Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunktā. Tā kā var nākties piedzīvot gan nepatīkamus un psiholoģiski grūtus brīžus, gan tiesvedību, ir svarīgi nepalikt vienam. Apsēdieties kopā ar cilvēkiem, kuriem uzticaties, pārrunājiet visu, ar ko varat saskarties un kur jums varētu būt vajadzīgs atbalsts. Var nākties piedzīvot arī personīgus zaudējumus, jo cīņa par taisnīgumu prasa daudz laika un enerģijas, kaut kādā brīdī saplūsti ar pārmaiņām, un tas var ietekmēt savstarpējās attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem. 

Tomēr šī pieredze man ir devusi arī ārkārtīgi daudz gan profesionālajā jomā, gan kā personībai. Diendienā strādājot ar cilvēkiem, kuri uzņem savās ģimenēs bērnus, daudz labāk varu viņus saprast, sajust un atbalstīt. Lielais praktiskās informācijas apjoms, ko esmu uzkrājusi, palīdz iedvesmot un atbalstīt, apmācot gan ģimenes, gan ārpusģimenes aprūpes sistēmas darbiniekus. Ar kolēģiem esam ļoti satuvinājušies – tik apvienojušos psihologu un psihoterapeitu kopienu nebiju piedzīvojusi nekad. Bet pats galvenais – vairāki desmiti bērnu aug ģimenēs, viņi ir tikuši ārā no blīvi noaustā varmācības tīkla, viņiem blakus ir cilvēki, kuri palīdz dzīvē nostāties uz kājām. Sabiedrībā vispār mainās attieksme pret ārpusģimenes bērnu aprūpi, un daudz vairāk cilvēku ir gatavi dot mājas un mīlestību tiem, kam tā visvairāk vajadzīga. Un es esmu pateicīga Jelgavas bērnunama bērniem, ka viņi atrada drosmi stāstīt par notiekošo. Ja es šodien saskartos ar kaut ko līdzīgu, noteikti neklusētu, kaut arī rīkoties tagad būtu daudz vieglāk. Mums izdevās panākt pozitīvas pārmaiņas ar visām iesācēju grūtībām. Bailes nomainīja drošības izjūta, kura nostiprināja apziņu par pozitīvu pieredzi. Padomājiet, ko kā sabiedrība varam paveikt ar likuma atbalstu! 





Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Eihvalds: Mūsu proamerikānisms – normas robežās

Nav noslēpums, ka nereti mazās valstis pakļaujas lielo valstu spiedienam – īpaši, ja runa ir par ekonomiska rakstura netiešu intervenci. Tomēr ir arī izņēmumi, kas, lai gan Latvijai nav raksturīgi, šoreiz patīkami pārsteidza. Mēs nekļuvām, un ceru uz to arī nākotnē, par ASV diktāta bezierunu upuri bezjēdzīgajā tehnoloģiju konfliktā starp Vašingtonu un Pekinu.

Turklāt tādējādi nesabremzējās arī mūsu valsts tehnoloģiskais progress, turpinot pilnveidot sakaru infrastruktūru un veidot 5G tīkla aizmetņus. Pavasara pusē gan klīda bažīgas runas, ka tieši diplomātisku apsvērumu dēļ Latvija sakostiem zobiem pievienosies ASV prezidenta sarīkotajam IKT uzņēmuma "Huawei" boikotam.

Latvijas sakaru uzņēmumus ar "Huawei" vieno ilga un veiksmīga sadarbība. Piemēram, tieši šī uzņēmuma aprīkojumā balstās mūsu iespējas lietot mobilo internetu. Ja sadarbību nāktos pārtraukt tikai tādēļ, lai izpatiktu ASV administrācijai, sekas būtu vienkārši traģiskas – mums, ne jau Ķīnas koncernam. Valstij pieder akcijas divos telekomunikāciju uzņēmumos, tāpēc valdība, ja vien izlemtu, noteikti spētu uzspiest abiem boikotēt sadarbības partneri.

Taču, paldies Dievam, nekādas raganu medības netika (publiski) apsvērtas pat tīri hipotētiski. Uz ielām redzamos mobilo operatoru reklāmas plakātus ar "Huawei" mājas interneta ierīci neviens nost nerāva. Arī šī zīmola telefonu lietotāju un kārotāju vidū nekādu masu histēriju neizdevās izraisīt (kaut konkurentiem tādi centieni droši vien bija).

Tas ir gluži vai nacionāls (diemžēl atklāti jāsaka: tomēr vairāk etnisks) konsenss, kas kopš valsts atjaunošanas un jau pirms tās noteica proamerikānismu par Latvijas diplomātijas fundamentu. Kādas gan vēl alternatīvas var būt nācijai ar tādu atrašanās vietu un vēsturisko pieredzi? Varbūt paļauties uz Zviedrijas siltajām kaimiņu jūtām?

Jebkāda politika ir laba, kamēr tā noturas skaidra saprāta, labas gaumes un veselīga egoisma robežās. Protams, labi būtu arī pilnībā iekļauties ētikas normās. Diemžēl pēdējos gados, īpaši hibrīdkara saasinājuma situācijā, manī pieņēmās spēkā iespaids, ka mūsu valdību attieksmē pret Vašingtonu patiesu proamerikānismu aizstāj klaja sulainība.

Jau gadsimta ceturksni gan mūsu sabiedrībā, gan valdībā ir pavisam skaidra izpratne, kāda ir Pekinas reālā ietekme mūsdienu pasaulē – un kāda tā vēl būs. Latvijas atklātais proamerikānisms un antikomunisms nekad nav traucējis mūsu diplomātijai veidot cieņpilnas un izdevīgas attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku. Tik mazai zemei kā Latvija cenšoties veidot draudzīgas attiecības ar tik milzīgu, pavisam atšķirīgu un arī mentāli svešu lielvalsti, galvenais – jauši vai nejauši nepadarīt sevi par Ķīnas ienaidnieku. Jo īpaši tāpēc, ka mēs – Baltijas valstis un NATO – esam dziļi ieslīguši viegli neizbeidzamā attiecību saspīlējumā ar Krieviju.

Gada pirmajā pusē tā vien šķita, ka nokušinātā "RībenTrampa" skandāla un "FinCEN" (un tā ietekmē esošā "Moneyval") spiediena sabiedētie Latvijas politiķi ir gatavi pilnīgi uz jebko, lai tikai izpatiktu Vašingtonas dusmīgajiem onkuļiem. Taču ASV prezidenta izsludinātais tirdzniecības karš ļāva pārliecināties, ka striktas "sarkanās līnijas" piemīt pat gļēvu baiļu radītam proamerikānisma sakāpinājumam.

"Huawei" boikots nemainītu globalizācijas ainu, kamēr nacionālā līmenī šim biznesa segmentam nebūs alternatīvas, bet visi piegādātāji ir starptautiski. Vienīgā atšķirība būtu tāda, ka, izslēdzot no tirgus vadošo piegādātāju, sabiedrībai būtu mazāk tehnoloģiju alternatīvu, līdz ar to augstākas cenas, kā arī mazāk labvēlīgas sarunu pozīcijas nākotnē. Saskaņā ar mediju ziņām un uzņēmuma Latvijas pārstāvniecības izplatīto preses relīzi "Huawei" globālie ieņēmumi 2019. gada pirmajā pusē pieauguši par 23,2 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu – līdz 58 miljardiem ASV dolāru jeb 52,22 miljardiem eiro, bet tā daļa pasaules tirgū pieauga līdz 17,7 procentiem (vairāk ir vienīgi "Samsung" – 23,2 procenti). Šie finanšu dati liek uzdot retorisku jautājumu – vai tiešām pasaules iedzīvotāji tik plaši izmantotu tehnoloģiju, ja tai neuzticētu savus datus?




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Kārlis Bauze: Kā nepazaudēt naudu bankā?

Latvija ir slavena ar saviem banku skandāliem. Kopš neatkarības atgūšanas esam piedzīvojuši neskaitāmas lielākas vai mazākas banku krīzes – "Banka Baltija", "Trasta komercbanka", "Parex", "Latvijas Krājbanka", PNB. Pie tik mazas ekonomikas ar tik daudzām bankām kā Latvijā var prognozēt, ka iepriekšējā tendence saglabāsies.

Parasti pirms minēto banku aizvēršanas finanšu eksperti jau laikus var nojaust, ka briest problēmas, bet kā to zināt pilsonim, kam finanšu joma nav maizes darbs? Kā spēt izvēlēties sev banku, kas būtu droša? Nevajadzētu spriest par bankas drošību no tās reklāmas intensitātes. Mēģināšu ieskicēt pāris aspektu, ko jebkurš nespeciālists var vienkārši pārbaudīt, lai noteiktu, vai naudu turēt izvēlētajā bankā.

Šis ir minimums, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu banku:


  1. Attīstītajā pasaulē banku drošību vērtē reitinga aģentūras. Parasti lielākām bankām ar multinacionālu tīklu tiek noteikts reitings. Jo augstāks reitings, jo drošāka banka. Visām Latvijas bankām nav starptautisko reitingu, jo tās ir pietiekami mazas un šis vērtēšanas process nav lēts. Bankām, kam ir mātesbankas ar reitingiem, to izdarīt ir vieglāk. Tomēr mazākām vietējām bankām tādu nav, līdz ar to šis instruments nav universāls. Reitingu ieviešana Latvijas vai Eiropas līmenī dotu lielu ieguldījumu vājo banku atsijāšanā.

  2. Noteikti vajadzētu salīdzināt, kādus depozīta vai konta atlikuma procentus bankas maksā. Ja banka maksā pašus augstākos procentus tirgū, tad pastāv liela varbūtība, ka bankai izmisīgi vajag klientu naudu. Tas varētu būt kā pirmais sarkanais karodziņš, ka jābūt uzmanīgiem.

  3. Pastiprināta bankas reklamēšanās var liecināt par agresīvu bankas mārketinga programmu, lai piesaistītu jaunus noguldītājus. Tas iet kopsolī ar augstām procentu likmēm un arī būtu jāuztver kā sarkanais karodziņš.

  4. Ik pa laikam būtu jāpaviesojas banku regulatora mājaslapā un jāpaskatās, vai jūsu bankai nav piemērotas soda sankcijas. Ja banka regulāri tiek sodīta par regulējuma pārkāpumiem (piemēram, naudas atmazgāšana, kapitāla pietiekamība), tad labāk šajā bankā savu naudu neturēt, jo tie ir skaidri signāli, ka kaut kas nav kārtībā. Jo īpaši uzmanīgiem ir jābūt, ja pārkāpumi ir atkārtoti un ilgstoši. FKTK mājaslapā šo informāciju var atrast:
    https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/sankcijas/.

  5. Nopietns signāls par, iespējams, briestošām problēmām ir nesavlaicīgi iesniegts bankas gada pārskats. PNB gadījumā tas tika iesniegts tikai vairākus mēnešus pēc likumā noteiktā termiņa. Ja bankas akcijas tiktu tirgotas biržā, tad šis būtu ļoti nopietns negatīvs signāls investoriem un bankas akcijas cena noteikti samazinātos pastāvošās neskaidrības un spekulāciju dēļ.

  6. Nedaudz vairāk zināšu prasa gada audita ziņojuma izlasīšana. Ja audita ziņojums ir īss un auditori neatrod nozīmīgas novirzes no pastāvošajām normām, tad nav pamata uztraukumam. Tomēr, ja audita ziņojums ir ar tā saucamajām "kvalifikācijām" (iebildumiem), uzskaitot novirzes un mēģinot tās kvantificēt, tad tam būtu jābūt brīdinājuma signālam bankas klientiem. Piemērs: nupat aizvērtā "PNB banka" (skatīt PWC 2018. gada audita ziņojumu (sākot no 160. lpp) šeit: https://static.pnbbanka.eu/media/documents/gada_parskats_2018aud_lv.pdf). Audita ziņojumā ir septiņi atzinumi ar iebildumiem.

Apzinos, ka ikdienas gaitās katram pilsonim būs grūti sekot līdzi minētajam sarakstam, taču institūcijām, tai skaitā pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām (ieskaitot Latvijas Pensionāru federāciju), kuru štatu sarakstos ir finanšu direktori un cilvēki ar finanšu izglītību, būtu jābūt iespējai sekot centralizēti tam visam līdzi. Ja tas tiktu darīts, tad, iespējams, tik daudziem pensionāriem un pašvaldībām nebūtu jāpiedzīvo uztraukumi par naudas nepieejamību bankā.



Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Iedzīvotāji neskatās uz ultravioleto indeksu (28

„Ultravioletās radiācijas indekss (UV indekss) ir salīdzinoši jauns rādītājs, kas pieejams katrā mūsdienīgā laika prognozes pielikumā. Diemžēl, Latvijas iedzīvotāji nav pieraduši veltīt pienācīgu uzmanību indeksam pat vasaras periodā – tieši šajā periodā ultravioletā starojuma rādītāji pieaug četrkārt”, - atzīmē Ludmila Stavro – Freiberga, kosmetoloģe un skaistuma klīnikas „Panacea Pro” vadītāja.

Terminu „ultravioletās radiācijas indekss” mūsu dzīvē ieviesa Pasaules Veselības Organizācija (PVO). Indekss raksturo ultravioletā starojuma intensitāti uz Zemes virsmas, tam ir skaitliska izteiksme: no 0 līdz 11. Jo lielāks ir skaitlis, jo lielāka ir potenciālā bīstamība.

Ultraviolets ir postošs ādai un cilvēka acīm

Ultravioletajam starojumam ir savi plusi un mīnusi, taču vairākumam saules staru tomēr ir postošs efekts. Ozona slānis atstaro tikai daļu no ultravioletā starojuma, bet ekoloģijas izmaiņu rezultātā pēdējo gadu garumā šis slānis ir kļuvis ļoti plāns. Vienkopus, ultravioletā starojuma ietekme kļūst aizvien negatīvāka.

Ultravioletais indekss mainās diennakts gaitā un dažādos gadalaikos. Vasaras mēnešos, kā arī pusdienlaikā, tas ir būtiski augstāks. Īpaši jāatzīmē laika posms no 12:00 līdz 14:00. Šajā periodā nav ieteicams atrasties aktīvā saulē, neatkarīgi no saules aizsarglīdzekļu izmantošanas. Taču arī mākoņainā dienā, kad nav vērojama aktīva saule, indekss var saglabāties pietiekami augsts – tieši par to mēs parasti arī aizmirstam.

Latvijas iedzīvotājiem UV indekss no 6 līdz 7 ir gandrīz ekstremāls

UV indeksa cipari apzīmē saules iedarbības pakāpi. Par zemu tiek uzskatīts rādītājs 0-2. Vidējs ir no 3 līdz 5. Augsts – 6 un 7. Ļoti augsts – no 8 līdz 10. Ekstremāls – vairāk par 11. Latvijas teritorijā UV indekss visdrīzāk nekad nesasniegs „ekstremālu” līmeni, bet jāatceras par to, ka Latvijas iedzīvotāji ir otrā un trešā fototipa pārstāvji – viņi nav pārāk noturīgi pret saules iedarbību.

Latvijas iedzīvotāji par augstu UV indeksa līmeni var uzskatīt indeksu 4-5, šāda rādījuma gadījumā kategoriski nav ieteicams atrasties saulē bez aizsardzības, bet 6-7 līmeņa rādītājus Latvijā var uzskatīt par „ekstremāli” augstiem, kad vispār nav ieteicams rādīties saulē. Šāda indeksa gadījumā saules aizsargkrēmi pārstāj labi „sargāt” ādu, kā arī šādos gadījumos ieteicams izmantot krēmus ar augstāku filtru -  SPF 30 un SPF 50. Papildus jāmin, ka aizsardzības faktoram vienmēr jāsastāda vismaz 15 SPF, taču es vēlētos ne tikai ieteikt izmantot saules aizsargkrēmus, bet arī biežāk nēsāt apģērbu ar garām piedurknēm, platmales, kā arī obligāti nēsāt saulesbrilles, kad ārā ir saule. Cilvēki, kuri nav pieraduši nēsāt saulesbrilles, diemžēl, tiek pakļauti augstākam riskam, līdz pat kataraktas attīstībai.

Ar ko mēs riskējam? Kādas procedūras palīdz vasarā?

Nesargājot savu ādu no ultravioletā starojuma, vairākkārtīgi pieaug agrīnas novecošanas risks, kā arī tiek traucēta ādas šūnu funkcionalitāte, kas, savukārt, veicina vēža saslimšanu rašanos.

Lai atbalstītu ādas kvalitāti vasaras sezonā, jāpadomā par dažādām mitrinošām procedūrām – tās var būt manuālas, aprūpes procedūras, kā arī procedūras, izmantojot fizioterapijas aparātus: ultraskaņa, eletroporācija, lāzeroforēze. Ar minēto metodiku palīdzību dziļi zem ādas var ievadīt mitrinošus, antioksidējošus līdzekļus, kā arī vitamīnu C, sasniegt kvalitatīvu mitrinošu efektu, kā arī cīnīties ar fotonovecošanos”, - secina Ludmila.   

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (28)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Kā pareizi sauļoties vasarā? (385

„Runāt par to, kā sauļoties vasarā ir pietiekami sarežģīti, - atzīmē Ludmila Stavro - Freiberga, kosmetoloģe un „Panacea Pro” klīnikas vadītāja. Sarežģīti ne tāpēc, ka sarežģīta ir pati tēma, bet tāpēc, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka māk „pareizi” sauļoties. Diemžēl, tas tā nav.

Lai labāk orientētos šajā jautājumā, es pastāstīšu, kā noteikt savu ādas fototipu, un sniegšu dažas rekomendācijas „vasaras” ādas kopšanai.

Kā noteikt savu fototipu un savu „eritēmisko devu”?

Eritēmiskā deva – tā ir īsviļņu (ultravioleto) staru deva, kas nosaka drošu cilvēka atrašanos saulē. Katram cilvēkam, atkarībā no ādas fototipa ir sava eritēmiskā deva.

Eritēmisko devu katram fototipam raksturo laiks. Piemērs: cilvēki, kuriem ir pirmais fototips, saulē var atrasties 10-15 minūtes, tad parādās pirmās ādas bojājumu pazīmes un bez aizsarglīdzekļiem viņi vairs nevar turpināt sauļoties.

Kopumā eksistē 6 fototipi:

„Ķeltu fototips”. Pirmais fototips – cilvēki ar ļoti baltu, maigu ādu, ļoti bieži ar vasaras raibumiem, rudi, ar gaišām, zaļām vai gaiši zilām acīm. Šādi cilvēki parasti neiedeg, viņiem pastāv ļoti liels tūlītējas apdegšanas risks. Kā jau tika minēts, viņiem eritēmiskā deva sastāda 5-10 minūtes.

„Nordiskais vai „āriešu” fototips”. Otrs fototips – cilvēki ar gaišu ādu, dažreiz ar vasaras raibumiem, ar gaišām acīm, gaiši brūniem vai kastaņkrāsas matiem. Šādi cilvēki arī ļoti slikti iedeg vai iedeg ar lielām grūtībām, arī ir biežas apdegšanas risks. Eritēmiskā deva otrajam fototipam sastāda 10-20 minūtes.

„Tumšais Eiropas” fototips. Trešais fototips – cilvēki ar pelēkām vai tumši brūnām acīm, tumši brūniem vai kastaņkrāsas matiem, āda var būt mazliet tumša, parasti bez vasarraibumiem. Šādi cilvēki iedeg pietiekami labi, viņiem ir mērens ādas apdegumu risks, eritēmiskā deva sastāda 30 minūtes.

„Vidusjūras reģiona” fototips. Ceturtais tips – cilvēki ar tumšu, „olīvkrāsas” ādu, tumšām acīm un tumšiem matiem. Viņi labi iedeg un praktiski neapdeg.

„Indonēzijas – vidusaustrumu” fototips. Piektais fototips – cilvēki ar tumšu ādu, tumšām acīm, tumšiem matiem, ātri iedeg un neapdeg.

Sestais fototips, „afroamerikāņu”. Tam nav nepieciešami papildus komentāri par iedegumu saulē, ja runa ir par vairākumu Latvijas iedzīvotāju.

 

Latvijas iedzīvotājiem nedrīkst sauļoties ilgāk par 30 minūtēm

Cilvēki, kas dzīvo Latvijas teritorijā, pamatā ir otrā un trešā fototipa pārstāvji. Vērojams neliels pirmā un ceturtā fototipa pārstāvju procents, bet reti. Tas nozīmē, ka mūsu eritēmiskā deva bez saules aizsarglīdzekļiem sastāda 10-30 minūtes.

Vietējā klimata biežo izmaiņu rezultātā Latvijas iedzīvotāji bieži pārkāpj eritēmiskās devas sezonas sākumā.

Kā pienācīgi rūpēties par ādu vasaras periodā?

Saules aizsargkrēms, saulesbrilles un vasaras galvassega – šāds komplekts ir obligāts katram Latvijas iedzīvotājam! Ja netiek nēsātas saulesbrilles, neskatoties uz saules aizsargkrēmu lietošanu, var provocēt melanoģenēzes procesu un pigmentācijas rašanos. Ja sauļojas „nepareizā” laikā, var ātri apdegt. Ja ir augsts ultravioletais indekss, velciet apģērbu ar garām piedurknēm un tādu, kas nosedz kājas.

Lai cīnītos ar pārmērīgu tūsku, paplašinātiem asinsvadiem un pigmentāciju, vasaras periodā jāvelta laiks mikrostrāvas terapijai: taukainai ādai vasaras laikā ieteicams mandeļu pīlings, sausai ādai būs piemērots glukonskābes-dzintara pīlings. Šiem pīlingiem nav kairinošas iedarbības, tāpēc tie ir piemēroti vasarai, kā arī ļoti svarīgas ir dziļas mitrināšanas procedūras – gan manuālas, gan izmantojot dažādus aparātus.

Jāatzīmē arī tas, ka vasara ir labākais laiks injekciju metodikām: kontūru plastikai, botulotoksīnam, mezoterapijai.

Atceraties, ka mēs iedegam ne tikai tad, kad guļam pludmalē, bet arī tad, kad pārvietojamiem no punkta A punktā B vai strādājam dārzā. Ceru, ka mani padomi palīdzēs Jums un Jūsu ādai saglabāt veselību!” – rezumē Ludmila.

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (385)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Latvijas jauniešiem vajag ko jēgpilnu! (160

Strauji tuvojas laiks, kad liela daļa Latvijas jauniešu absolvēs skolas un pieņems būtisko lēmumu par to, ko darīt tālāk. Pavasara sākumā 240 jaunieši no visas Latvijas pulcējās aktīvās domāšanas pasākumā “Rosinātava”, kurā viņus uzrunāja sabiedrībā zināmas personas, lai mudinātu jauno paaudzi noticēt sev, savām idejām un tam, ka tās iespējams realizēt Latvijā. Viens no pasākuma idejas autoriem un organizatoriem, Biznesa augstskolas Turība students, jelgavnieks Ēriks Radželis uzsver, ka Latvijas jauniešiem vajag ko jēgpilnu, viņiem nepieciešams atgādināt, ka arī šeit ir iespējams gūt panākumus – ne tikai strādāt, lai samaksātu rēķinus, bet realizēt pat savas pārdrošākās idejas.

Mūsu jauniešiem ir liels potenciāls

Atceros sevi vidusskolas beigu posmā, līdz pēdējam brīdim nezināju, ko tieši vēlos darīt, lai gan tas bija būtisks pagrieziena punkts dzīvē. Šis ir nozīmīgs posms ikvienam jaunietim, un kādam tas var šķist ļoti baiss periods - jāizlemj, vai iet studēt, kur iet studēt, palikt Latvijā vai doties uz ārzemēm u.tml. Es raudzījos uz saviem vienaudžiem, no kuriem lielākā daļa apsvēra iespēju doties prom no Latvijas, katrs desmitais domāja, ka tā ir vienīgā iespēja. Man tas šķita absurdi. Latvijā nav izsludināts kara stāvoklis, vidējais dzīves līmenis nebūt nav sliktāks kā citur Eiropā. Šeit var dzīvot un darboties, lai attīstītu savu potenciālu. Un mūsu jauniešiem ir liels potenciāls! Es uzskatu, ka Latvija ir iespēju zeme un gribu šo pārliecību nodot arī citiem.  

Jaunieši dibina un vada uzņēmumus

Domājot par to, ko darīt nākotnē, man bija iespēja satikties un aprunāties ar vairākiem aktīviem studentiem, un tas bija kultūršoks. Es redzēju sava vecuma jauniešus, ar saviem uzņēmumiem, kuri realizē savas idejas un gūst panākumus, un tad sapratu, ka tas ir pavisam reāli. Tas bija kā sitiens pa pakausi. Es sapratu, ka arī tā gribu. Sāku studēt, pieteicos kā praktikants dažādos uzņēmumus, līdzdarbojos projektos u.tml., lai uzkrātu pieredzi, lai aprunātos ar pieredzējušiem un zinošiem cilvēkiem. Centos darīt visu, kas ir saistīts ar manu izvēlēto nozari – pasākumu organizēšanu, un aizvien vairāk sāku saprast, cik lielas attīstības iespējas ir pie mums, Latvijā.

Lai pēc iespējas mazāk jauniešu apsvērtu domu par braukšanu uz ārzemēm

Vēlos, lai to apzinās visi Latvijas jaunieši! Lai viņi notic, ka jauni cilvēki var gūt panākumus, lai nebaidās uzstādīt augstas latiņas un tiecas sasniegt aizvien vairāk. Jauniešiem ir jāapzinās, ka lietas jādara tagad un šeit! Nevajag sevi jau priekšlaicīgi aprakt, ka “mani jau te neuzņems”, “man tas neizdosies”, “Latvijā tas nav iespējams”, bet jāiet un jādara. Tas ir straujš lēciens starp jaunieti, kurš neko nezina un nav atradis savu ceļu, un jaunu profesionāli, kurš ir guvis panākumus un spēj iedvesmot citus. Vēlos, lai pēc iespējas mazāk jauniešu apsvērtu domu par braukšanu uz ārzemēm ar mērķi krāmēt kastes kādā noliktavā, pirms viņi ir pamēģinājuši īstenot savas ieceres Latvijā. Nebūt nesaku, ka braukt strādāt uz ārvalstīm ir slikti, bet es aicinu vispirms pamēģināt šeit, un, kas zina, varbūt izdodas!? Varbūt izdodas ne tikai atrast darbu sev, bet sniegt darba iespējas vēl citiem.

Darba devējiem un ņēmējiem jāatrod kopsaucējs

Katram jaunietim ir potenciāls, katrs var darīt, var izlauzties cauri visiem šķēršļiem. Galvenais, nevajag baidīties! Iespējas ir visiem jauniešiem, neatkarīgi no dzīvesvietas. Pats neesmu rīdzinieks un ticu, ka arī jaunieši no reģioniem var sasniegt daudz. Jāapzinās, ka nereti darbu var atrast arī dzimtajā pilsētā, īpaši šobrīd, kad lielai daļai uzņēmumu trūkst darbinieku. Ir tikai jāmēģina un, ja neizdodas ar pirmo reizi, jāmēģina vēlreiz! Manuprāt, Latvijā ir gan darbavietas, gan darba ņēmēji, tikai pagaidām neizdodas atrast to krustpunktu vai kopsaucēju, kur sakristu abu pušu intereses. Priecājos, ka šī brīža situācijā pašvaldības aizvien vairāk domā, ka piesaistīt jaunos speciālistus. Tas jāapzinās arī jauniešiem - dzimtā pilsēta ir ieinteresēta tajā, lai viņi veidotu savu karjeru un ģimeni tieši tur – arī atgriežoties pēc studijām.

Sākt ar praksi vai gaidīt vadošu amatu

Iesaku domāt par vairāku lietu apvienošanu, jo lieliski apzinos, ka jaunieši nevēlas strādāt par zemu atalgojumu vai praksē bez atalgojuma. Tas ir pašsaprotami, ikviens ir pelnījis atalgojumu par savu darbu, turklāt atbilstošu. Neviens nav pelnījis dzīvi, kurā tiek domāts, kā izvilkt no algas līdz algai. Studiju laikā strādāju par pedagogu uz pusslodzi, kas nodrošināja stabilus ienākumus, un arī meklēju prakses iespējas, ar mērķi uzkrāt lielāku pieredzi un praktiskas iemaņas. Nekad neesmu gājis pie darba devēja un piedāvājis strādāt par brīvu, bet, ja redzu, ka kādā darbā vai projektā varu iegūt kādu citu pievienoto vērtību, esmu gatavs iesaistīties. Ja ir piedāvājums strādāt bez atalgojuma, ir jāizskata, kādas iespējas tas sniegs – kontaktus, zināšanas, pieredzi, iespēju ceļot vai ko citu.

Ir liela daļa jauniešu, kuri jau uzreiz pēc vidusskolas vēlas vadošu amatu un lielu atalgojumu. Nav viennozīmīgas atbildes par to, vai tās ir nepamatotas ambīcijas vai tieši otrādi - veselīga attieksme. Katrs gadījums ir individuāls – ir jaunieši, kuri iegūst kāroto amatu, bet nespēj to pavilkt, taču ir arī tādi, kuri jau 8. klasē skaidri zina savu mērķi un dara visu, lai to sasniegtu. Skaidrs ir viens, - lai jaunietis bez darba pieredzes saņemtu kāroto lielo algu, ir jābūt tādām zināšanām un prasmēm, kas būtu vērtējamas tik pat augstu.

Pasākumu organizēšana nav nebeidzama ballīte

Tas, ka jaunieši no visas Latvijas ir gatavi divas vai trīs stundas braukt līdz Rīgai, lai tiktos ar dažādu nozaru ekspertiem, ir skaidrs signāls, ka viņos ir vēlme darīt un realizēt savas idejas. Es savu virzienu esmu izvēlējies – visu bērnību pavadot starp kultūras pasākumiem, vēlme kļūt par profesionālu pasākumu organizatoru veidojās dabiski. Katru pasākumu redzu kā mazu uzņēmumu, kas jāizveido no A līdz Z, domājot par finansējumu, par to, kādi būs klienti jeb apmeklētāji u.tml. Ja man jautā, vai tas ir stabils darbs, gribētos teikt, ka tas ir attieksmes jautājums. Neviena nozare, neviens darbs nesniedz 100% stabilitātes garantiju, viss ir atkarīgs no paša, cik daudz cilvēks ir gatavs darīt. Un neviens darbs nav bez garoziņas, arī pasākumu organizēšana nav nebeidzama ballīte. Tas ir ļoti radošs un interesants darbs, kurā var īstenot visdažādākās idejas, bet, lai radītu svētkus, ir nopietni jāstrādā. Visbiežāk aiz skaista vienas dienas pasākuma stāv pusgads melna darba. Tomēr ikviens izdevies pasākums, kurā var redzēt mirdzošas cilvēku acis, ir katras smagās darba dienas vērts.




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (160)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

6 izplatīti lēna interneta iemesli (5

Laikā, kad internets ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, lēns Wi-Fi savienojums nereti izvēršas par nopietnu pacietības pārbaudi un aizkavē steidzamos darbus. Iemesli traucētai interneta darbībai var būt gan klienta iekšējā tīklā, gan interneta operatora sistēmā. Bieži vien problēmu cēlonis meklējams tieši gala ierīces  pusē, tāpēc turpinājumā apkopoti seši izplatīti iemesli, kāpēc bezvadu vai optiskais internets ir lēns un kā to vienkārši novērst.

Konsultē Baltcom valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins

1. Frekvenču un kanālu pārslodze

Interneta rūteris mājoklī vai birojā nav izolēts no apkārtējās vides. Bezvadu internets darbojas ar radioviļņu palīdzību, kas parasti atrodas 2.4 GHz vai 5 GHz frekvencēs. Šis radio signāls izplatās ārpus apdzīvoto telpu sienām un to “dzird” arī kaimiņu bezvadu iekārtas. Tā kā abas frekvences vienlaicīgi izmanto virkne iekārtu – kaimiņu rūteri un tīklam pieslēgtās ierīces – frekvences kļūst intensīvi noslogotas. Attiecīgi savienojuma kvalitāte jūtami pasliktinās. Šādu situāciju bieži var novērot darba dienu vakaros, nedēļas nogalēs un skolēnu brīvdienās.  

Parasti lietotājiem, kuriem ir pieslēgts internets un uzstādīts Wi-Fi rūteris, tas automātiski darbojas sākotnējā kanālā. Tomēr būtiski, ka abās frekvencēs ir pieejami vairāki kanāli, tādēļ interneta ātrumu daudzos gadījumos var uzlabot esošā kanāla maiņa uz citu, mazāk aizņemtu. Ja ierīce atbalsta 5 GHz frekvenci, tad vislabāk izvēlēties tieši to, jo šī frekvence nav tik noslogota kā 2.4 GHz.

2.Ierīču tehniskā specifikācija

Lai savlaicīgi izvairītos no interneta zudumiem, iekārtas, kurām tas ir iespējams, ieteicams pievienot interneta kabelim. Tomēr, ja interneta ātrums ir zemāks nekā operatora nodrošinātais, jāpārliecinās, ka tīklam pieslēgtās ierīces atbalsta operatora garantēto ātrumu. Proti, pat visjaudīgākais optiskais internets strādās lēni, ja dators būs 20 gadus vecs vai tā tīkla karte neatbalstīs piedāvātā savienojuma ātrumu. Tāpat jāpārbauda, vai vadi ir labā tehniskā stāvoklī – vai kāds posms nav iespiests durvīs un vai kabelis ir kārtīgi pievienots ierīcei.

3.Rūtera programmatūra

Ne tikai datoriem un citām ierīcēm ir jābūt interneta ātrumam atbilstošām – tādam jābūt arī rūterim. Rūteris nebūt nav vienkārši „kastīte”. Svarīgi, lai tam būtu uzstādīta jaunākā programmatūra, kas mazinās darbības nepilnību risku. Meklējot informāciju ierīces ražotāja mājaslapā, ikviens var pārliecināties, kāda programmatūra ir viņa rūterim un vai ir pieejama jaunāka versija, ko iespējams pašrocīgi atjaunināt. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai rūterim ir elektriskais ports, kurā tiek pieslēgts operatora interneta vads, kas atbalsta lielu interneta ātrumu. Šiem nolūkiem vislabāk izvēlēties rūterus ar gigabitīgiem portiem.

4.Rūtera jauda un novietojums

Wi-Fi tīkla optimālai darbībai bez atbilstošas programmatūras liela nozīme ir arī rūtera atrašanās vietai telpā. Tā kā ierīces signāls izplatās apļveidā, novietojot rūteri istabas stūrī, daļa signāla tiek zaudēta. Tāpēc iekārtu vēlams novietot tuvāk telpas centram, tālāk no sienām un stūriem, kā arī pēc iespējas augstāk, ideālā gadījumā – pie griestiem. Šādi telpā iespējams panāk labāko Wi-Fi signāla pārklājumu. Tāpat svarīgi, cik ierīču ir pieslēgtas vienam rūterim un, cik lielu platību nepieciešams apgādāt ar bezvadu internetu. Tā, piemēram, divstāvu mājā vai četristabu dzīvoklī būtu nepieciešami vismaz divi rūteri, lai internets darbotos bez traucējumiem. Arī mājas sienu biezums un materiāls, īpaši dzelzsbetons daudzdzīvokļu mājās, var slāpēt Wi-Fi signālu.

5.Bezvadu tīkla standarts

Ik reizi, iegādājoties jaunu rūteri, datoru vai viedierīci, ir jāpievērš uzmanība, kādas bezvadu tehnoloģijas šīs iekārtas atbalsta. Ierīcēm, kas aprīkotas ar iepriekšējās paaudzes bezvadu tīkla standartiem (piemēram, 802.11N vai 802.11B) ieteicams izvērtēt iespējas aizstāt ar jaunām. Var izraudzīties iekārtu, kas atbalsta 802.11AC jeb “Wireless AC” standartu. Papildus uz ierīcēm vienmēr redzams šāda tipa marķējums: AC750, AC2600 u.c. Tas norāda uz kopējo bezvadu tīkla caurlaidību, proti, jo lielāks ir skaitlis, jo raitāk iekārta darbosies. Kā optimāls izvēles variants kalpos AC1200.

6. Drošība un citi iemesli

Ja interneta zudumi turpinās, pastāv iespēja, ka tīklam piekļuvis un to bez atļaujas izmanto vēl kāds lietotājs. Tā ir ikdiena Wi-Fi tīkliem, kuru parole ir pārlieku vienkārša („0123456”, „qwerty”, „parole” u.tml.), tādēļ drošības nolūkos paroli ieteicams izveidot sarežģītu. Tāpat biežs iemesls lēnai interneta darbībai ir vīrusu iekļūšana un izplatīšanās datorā, ko var risināt ar kvalitatīvas antivīrusu programmas palīdzību.

Visbeidzot, signāla kvalitāti ietekmē arī satura piegādātājs. Ārzemju resursiem ir jāveic garāks ceļš līdz gala lietotājiem, savukārt vietējās mājaslapas mēdz pārslogot liels apmeklētāju skaits. Piemēram, ja interneta vietne tiek pieminēta televīzijā un daudzi lietotāji to vienlaikus apmeklē, taču mājaslapa nav gatava lielai datu plūsmai, tās darbība būs traucēta.

Ja māc šaubas, vai interneta ātrums atbilst tam, kādu nodrošina operators, to ir iespējams vienkārši pārbaudīt. Interneta ātruma tests ir veicams dažādās tiešsaistes vietnēs, tostarp speedtest.net un interneta-atrums.baltcom.lv.

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (5)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Autovadītāju pieklājība jeb kas notiek pie skolām? (35

Katrs darbdienas rīts, vedot bērnus uz skolu, man izvēršas par īstu pārbaudījumu dusmu savaldīšanā. Un tas viss tikai tādēļ, ka arvien atrodas tādi vecāki – autovadītāji, kuri ne tikai neievēro elementāru pieklājību, bet pat rupji pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus. Ņemsim, piemēram, Jelgavas 4.sākumskolu. Teju katru rītu atrodas n-tie vecāki, kuri savu auto apstādina Pulkveža O.Kalpaka ielā ielas vidū, lai izlaistu bērnus. Vai tiešām grūti iestūrēt stāvvietā pie skolas un izlaist savas atvases tur, kur tas netraucēs citiem? Par lielāko kuriozu, kuram varēja būt smagas sekas, kādu rītu parūpējās dāma sniegbaltā KIA apvidniekā, kura spēkratu apturēja tieši uz gājēju pārejas, un, ne tikai izlaida bērnu, bet vēl lēnā gaitā apgāja apkārt auto, iedeva viņam somu, vairākas minūtes kaut ko bērnam skaidroja un tad tikpat lēni atgriezās pie stūres. Lieki teikt, ka aiz viņas izveidojās gara automašīnu rinda, turklāt citi bērni mēģināja tikt pāri ielā, teju pakļūstot zem pretējā virzienā braucošo riepām, jo stāvošais KIA liedza skatu gan gājējiem, gan braucējiem.

Līdzīga situācija arī pie 4.vidussskolās. Lai gan Kronvalda ielā gar ielas malu ir gara kabata, kurā var ērti iebraukt un izlaist bērnu, vienmēr atrodas tādi, kuri to dara uz ielas, kavējot satiksmi. Vēl varētu saprast, ja to izdara veikli, bet ne jau citiem vadītājiem jāstāv divas, trīs minūtes, lai turpinātu ceļu.

Es jau nerunāšanu par tiem auto, kas «kabatā» tiek noparkoti šķērsām, transporta līdzekļa priekšdaļu atstājot uz brauktuves. Brīžiem liekas, ka joprojām eksistē autobraucēju kategorija, kura autovadītāja tiesības ieguvusi, nevis kārtojot eksāmenu, bet vienkārši tās nopirkusi!

Visbēdīgākais, ka ar šādu rīcību vecāki rāda piemēru bērniem, māca viņiem, kā jāuzvedas uz ceļa, un pēc tam brīnāmies, kur rodas pret noteikumiem, pieklājību un cilvēciskumu vienaldzīgas personas.

Mīļie vecāki, padomājiet, kādi augs jūsu bērni, ja rādīsiet šādu piemēru! Pēc dažiem gadiem pārmācīt viņus būs par vēlu. Tas ir tāpat kā raut bērnu pāri ielai pie sarkanā luksofora signāla un pēc dažiem gadiem vainot visus par to, ka atvase paskrējusi zem auto, dodoties pāri ielai pie «sarkanā».  

Andrejs Visuredzošais

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (35)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Latviešiem alkoholisms ir iedzimts (3749

"Diemžēl mums alkoholisms ir iedzimts. Tas ir pārmantots vairākās paaudzēs. Jau vairākus gadsimtus latvieši ir bijuši lieli dzērāji," saka psihiatrs un narkologs Jānis Strazdiņš.

"Skaitļi ir šokējoši. Viena dāņu farmaceitiskā firma ieviesa Latvijā jaunu ārstniecības līdzekli. Pirms sākt pārdot savus medikamentus, viņi veica tirgus izpēti un konstatēja, ka Latvijā ir 172 tūkstoši alkohola atkarīgo. Bet ārstējas tikai 8%. Ir ļoti daudz neaprūpētu slimnieku," saka Strazdiņš.

Viņš norāda, ka ārstēšanas jautājumi nav atrisināti, turklāt būs problēmas arī Rīgā, jo tika aizvērta vēl viena terapijas iestāde akūtiem slimniekiem "Līdzjūtība" Biķernieku ielā. Viņš arī uzsver, ka tiek slēgta Straupes slimnīca, un, lai gan Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vadītāja Maija Ansvertiņa "plašsaziņas līdzekļos moži un optimistiski mierina, ka viss būs lieliski – slimniekus pieņems Strenčos, līdzšinējiem Straupes slimnīcas darbiniekiem jau šomēnes būšot darbs Strenčos, viņus uz turieni vadās ar autobusu," viņš tik optimistiski uz šo jautājumu neraugās.

Strazdiņš norāda, ka tagad alkoholismam ir nākušas klāt jaunas atkarības formas, kas ir vēl briesmīgākas, – ir nākusi klāt azartspēļu atkarība. "Pilna Latvija ar "laimētavām", kur cilvēki atstāj savas algas, ieslīgst parādos, nospēlē biznesu, īpašumus, ģimeni," saka narkologs.

Viņš uzsver, ka tagad atkal ir atgriezusies narkomānija, atgādinot, ka 2000. gadā izveidojis Narkomānijas profilakses centru, kas tagad ir pārveidots par Atkarību profilakses centru. "Tolaik bija pirmais lielais vilnis narkotiku izplatībā un izdevās to apturēt, samazinājās arī AIDS slimnieku skaits. Tagad tas atkal ir atpakaļ. Tā ir arī sociāli bīstama problēma. Narkotikas var brīvi nopirkt Rīgā kā Amsterdamā. Pat Valmierā var nopirkt," saka narkologs.

Viņš arī akcentē, ka atkarības ļoti lielā mērā ietekmē demogrāfisko situāciju, jo "ir tūkstoši atkarīgu cilvēku, kas nestrādā, kuri nevienam nav vajadzīgi, kas slaistās pilsētās un laukos, kas pamet savus bērnus".

"Savā laikā šīs problēmas ir pārliktas no narkoloģijas uz sociālo palīdzību. Taču sociālās palīdzības darbinieki ir tā pārslogoti, ka ar šīm problēmām netiek galā, viņi nepārzina, kas notiek ģimenēs, un fiziski to nevar paveikt. Mums ir pārņemts ārzemju modelis, ka mediķis ir tikai detoksikācijai, bet ar pārējo nodarbojas sociālā palīdzība. Mediķis pārbauda, vai nav lūzis galvaskauss, veic izmeklēšanu dzērājiem, kamēr pārējie gaida rindā, un tur aiziet milzīgi līdzekļi," atzīst Strazdiņš.

"Anonīmie narkomāni savā vizītkartē ir ierakstījuši: "Visi narkomāni beidz lietot narkotikas, bet tikai dažiem tas izdodas dzīves laikā." Kas tie ir par viediem vārdiem! Tā ir patiesība. Narkomāna mūžs ir īss. Starp viņiem ir vislielākā mirstība un arī inficēšanās ar HIV un saslimšana ar AIDS. Latvija ir kļuvusi par HIV un AIDS līderi Eiropā. Tas ir negods Latvijai. Tas arī ir demogrāfijas problēmu pamatā, ne jau tikai zemā dzimstība un cilvēku braukšana projām uz ārzemēm," rezumē narkologs.

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (3749)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Fotogrāfa padomi ainavu uzņemšanai (69

Laba ziņa – dabasskatu tveršanai obligāti nav nepieciešams profesionāls foto aprīkojums – to apstiprina fotogrāfs Andris Barbans, kurš, iemūžinot Fēru salas ar viedtālruni, nodemonstrē un pastāsta, kā spilgtus kadrus uzņemt arī pelēkajā laikā.

Ūdenskrituma vai kalnu ainavas notveršana bildē tā, lai tā radītu klātesamības sajūtu, ir viens no lielākajiem fotogrāfu izaicinājumiem.

 

1.       Atrodi centrālo objektu!

Lai fotogrāfija izceltos citu vidū, pievērstu uzmanību un vēstītu kādu stāstu, ir svarīgi tajā fokusēties uz kādu no ainavā redzamajiem objektiem. Tā var būt gan kalna smaile, baznīcas tornis, vientuļš koks vai klinšu veidots siluets, gan arī kāds abstraktāks objekts, piemēram, gaismas stari. “Svarīgi atcerēties, ka šim objektam obligāti nav jāatrodas bildes centrā. Tieši pretēji – nofokusēts fotogrāfijas sānos, tas piešķirs tai papildu odziņu,” stāsta fotogrāfs Andris Barbans.

 

2.                   Visa pamatā – divu trešdaļu likums!

Kad objekts ir atrasts, nākamais noteikums veiksmīgas ainavas radīšanai ir divu trešdaļu likuma ievērošana – kas paredz to, ka priekšplānam un bildes centrālajam objektam proporcionāli jāaizņem lielākā foto daļa, savukārt debesīm tikai trešdaļa. Šo likumu ievērojot, bildē redzamā ainava acīm pavērsies plašāka un dzīvīgāka. Savukārt izteiksmīgiem mākoņu vai ziemeļblāzmas kadriem ieteicams izmantot šo principu apgrieztā veidā.

 

3.                   Gaismu pakārto sev, nevis otrādāk!

“Tiek uzskatīts, ka labākais diennakts laiks foto uzņemšanai jeb fotogrāfu “zelta stundas” ir saulriets un saullēkts, jo tad saules gaisma ir vissiltākā un ēnas visizteiksmīgākās,” stāsta Andris. Tas gan nenozīmē, ka kvalitatīvus fotouzņēmumus nevar uzņemt pēc krēslas iestāšanās. Ir telefoni, kuru kamera spēj uztvert vairāk gaismas un tai ir gaismas caurlaidīgs objektīvs, kas nozīmē to, ka arī nepietiekamas gaismas apstākļos ikviens varēs iemūžināt izteiksmīgu bildi, piemēram, ar naksnīgu pilsētu vai tumsā mirgojošu bāku.

 

4.                   Izvērtē – horizontālu vai vertikālu novietojumu!

Tas, kā labāk ķert ceļojuma laikā ieraudzīto dabas brīnumu, atkarīgs no konkrētā dabas objekta platuma vai garuma. “Horizontālas bildes izcels tos objektus, kuru apskatīšanai dzīvē galva jāgroza pa labi un pa kreisi, respektīvi tie ir plati, piemēram, liels ezers vai tālumā esoša pilsēta, savukārt, ja esi nostājies pie kalna, kura virsotnes ieraudzīšanai jāpaceļ galva, fotografēšanai izmanto vertikālo formātu,” uzskatāmu piemēru sniedz fotogrāfs.

 

5.                   Atceries par panorāmu!

Brīdī, kad pārgājiena, ceļojuma vai dabas ekspedīcijas laikā pavērusies neaprakstāma ainava, un tās burvību fiziski nevar notvert vienā kadrā, izmanto telefonā iebūvēto Panorāmas fotogrāfijas funkciju. Daudzi mēdz aizmirst, bet arī uz Panorāmas fotogrāfiju attiecas divu trešdaļu likums.

 

6.                   Neaizmirsti par pēdējo punktu uz “i”!

Fotogrāfs ir pārliecināts, ka foto var uzskatīt par pabeigtu tad, ja noslīpētas visas tās detaļas, piemēram, nogrieztas liekās malas vai paspilgtinātas krāsas. Bilžu, kas uzņemtas ar viedtālruni, krāsu apstrādei Andris iesaka izmantot aplikācijas Snapseed un VSCO, savukārt perspektīvas koriģēšanai SKRWT. Tie, kuri bildi vēlas pielāgot jau fotografēšanas brīdī, var izmantot viedtālrunī iebūvēto Pro režīmu, kas ļauj regulēt baltās krāsas balansu, kā arī slēdža ātrumu.

 

 

 

 

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (69)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Deputāts lobē tirdzniecības centrus (3447

Deputāts Vitālijs Orlovs iesniedzis priekšlikumu, kas noteiktu - turpmāk pircējiem veikalā būs pieejama tikai cenu lapa ar tabakas izstrādājumu nosaukumu un preces nebūs redzamas.

Saeimā izskata likumprojektu «Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums». Piedāvājuma būtība ir tāda, ka tabakas izstrādājumus drīkstēs pārdot tikai vietās, kam nav atsevišķa ieeja jeb tā saucamajās «saliņās», kuras šobrīd dominējošie tirgotāji jau tālredzīgi izveidojuši tirdzniecības centros, un kādas būs spējīgs izveidot tikai retais Latvijas tirgotājs savos veikalos.

Gadījumā, ja šāds priekšlikums gūtu likuma spēku, dominējošiem tirgotājiem rastos ievērojamas priekšrocības, jo 40% Latvijas iedzīvotāju (smēķētāji) tiks novirzīti no vietējiem piemājas un citiem veikaliem, kas neatrodas tirdzniecības centros un kur nebūs nopērkamas cigaretes, uz lielajiem tirdzniecības centriem. Priekšlikums ir vērsts uz mazumtirdzniecības pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, līdzīgi kā tas notika ar kases aparātu sertifikācijas ieviešanu.

Iesniegtais priekšlikums nemazinās smēķēšanas kaitīgo iedarbību uz sabiedrības veselību. Jau šobrīd stingrie ierobežojumi noveduši pie legālo tirdzniecības vietu skaita samazināšanās un akcīzes nodokļa ieņēmumu krituma, vienlaikus pieaudzis nelegālais tirgus. Pēdējos gados Latvijā palielinās nelegālā cigarešu tirdzniecība, kam seko legālo tabakas tirdzniecības vietu samazināšana. 2017.gada I pusgadā nodokļa ieņēmumi no tabakas akcīzes netika gūti 5,5 miljonu eiro apmērā. Priekšlikums vēl vairāk ierobežot legālo tirdzniecību novedīs pie budžeta iztrūkuma 2018.gadā jau 10 miljonu eiro apmērā.

Pētījumi liecina, ka tabakas izstrādājumu atrašanās veikala plauktā neveicina smēķēšanu. Tie pierāda, ka bērna tieksmi sākt lietot atkarību izraisošas vielas rada ekonomiskā atstumtība, dzīvesvieta, kur ir augsts bezdarba vai noziedzības līmenis, bērna psiholoģiskais un sociālais raksturojums un ģimenē novērotā smēķēšanas pieredze. Ir pierādīts, ka atkarības cēloņi ir meklējami ģimenē, skolā, jauniešu kultūrā, bērnu un jauniešu personībā, attieksmē pret vielu lietošanu, arī iedzimtībā.

Jāatzīmē, ka jau šobrīd ir vairāki ierobežojumi tabakas produktu tirdzniecībā, piemēram, aizliegts pārdot veikalu nodaļās, kur notiek tirdzniecība ar bērnu precēm un aizliegta tirdzniecības vietās, kur mazumtirdzniecība nav organizēta individuāli, apkalpojot katru pircēju. Tabakas izstrādājumi lielākajā daļā tirdzniecības vietu neatrodas bērna acu augstumā, paciņas noformētas ar vizuāli nepievilcīgu dizainu, aizliegta jebkura reklāma un noteikti dažādi citi ierobežojumi.

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (3447)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




Šobrīd visiem Latvijas treneriem ir ļoti grūti (1)  Šobrīd visiem Latvijas treneriem ir ļoti grūti

Pie ārstiem tikt būs vēl problemātiskāk (1)  Pie ārstiem tikt būs vēl problemātiskāk

Medikamentu trūkums aptiekās (3)  Medikamentu trūkums aptiekās

K.Barloti: Vienota digitāla pacienta pase (1)  K.Barloti: Vienota digitāla pacienta pase

Kāpēc 40 gados vajag veikt veselības pārbaudi? Kāpēc 40 gados vajag veikt veselības pārbaudi?

Vai sagaidīsim pārmaiņas medicīnas nozarē? (3)  Vai sagaidīsim pārmaiņas medicīnas nozarē?

Pandēmijas mācības Latvijas ambulatorajā aprūpē (3)  Pandēmijas mācības Latvijas ambulatorajā aprūpē

Kur mēs dzīvojam – valstī vai džungļos? Kur mēs dzīvojam – valstī vai džungļos?

Enerģijas resursi zem kājām Enerģijas resursi zem kājām

Ekonomikas ministrijas paslēpes ar OIK (6)  Ekonomikas ministrijas paslēpes ar OIK

Kāpēc novietnes pārvēršas par izgāztuvēm? (32)  Kāpēc novietnes pārvēršas par izgāztuvēm?

Neloģiski vest atkritumus uz Rīgu (7)  Neloģiski vest atkritumus uz Rīgu

Atkritumus nedrīkstam atstāt mazbērniem (289)  Atkritumus nedrīkstam atstāt mazbērniem

Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā (26)  Kā atkritumu atlikumus pārvērst siltumā un gaismā

Pieci iemesli, kāpēc ir jāatliek ATR (5)

Valdība atstāj iedzīvotājus bez iztikas līdzekļiem (2)

Bērnu psihiatrs: "Tā mēs izaudzinām neliešus" (185)

LPS: nepieciešama ilgtspējīga mājokļu politika

«Pagalmu programma» kļūst vēl pievilcīgāka

Personas ar invaliditāti - iespējas darba devējiem (1)


AUTOdoc.lv

0.39360499382019 209(0) - 0.25232648849487 2024.03.19. 09:17 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=6 ip: 172.70.174.194 usememcache: 1