Inuta, Brencis,
Audris
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vasara. Atvaļinājuma laiks. Kā pavadīsiet? ..vairāk
Nav man vasarā
atvaļinājuma
Atvaļinājumu
pavadīšu lauku
mājās, dārzā
Došos ceļojumā uz
ārvalstīm
Ceļošu pa Latviju
Nav vēl plānu kā
pavadīt
atvaļinājumu



  ZIŅAS / Komentāri /

Pieci iemesli, kāpēc ir jāatliek ATR (4

 

Viktors Valainis: Pieci iemesli, kāpēc ir jāatliek administratīvi teritoriālā reforma.

Pirmkārt, ir stipri apšaubāma jaunā administratīvo teritoriju modeļa dzīvotspēja un jaunveidojamo pašvaldību ilgtspēja, jo visi aprēķini veikti ekonomikas augšupejas brīdī. Neviens nespēja paredzēt tik dziļu krīzi, kādā šobrīd nonākusi visa pasaule. Aplēsēs izmantotie rādītāji ir būtiski mainījušies, un tos ir nepieciešams pārskatīt, modelējot jauno "izdzīvošanas" un uz sociālo atbalstu orientētu administratīvo teritoriju iedalījuma modeli.

Treškārt, no 2021. gada jūnija jaunajās pašvaldībās vismaz pusgadu darbs noritēs pagaidu režīmā, jo darbosies pārejas laika budžets, bet sociālie pakalpojumi netiks nodrošināti ierastajā kārtībā. Sociālie pabalsti, visticamāk, tiks samazināti. Ir jāsaprot, ka atsevišķās pašvaldībās pieaugs komunālo maksājumu apmēri, bet lielo novadu teritorijās samazināsies iedzīvotājiem pieejamie pakalpojumi. Piemēram, tiks samazināts skolu skaits un palielināsies sabiedriskā transporta nozīme. Likumsakarīgi pieaugs iedzīvotāju neapmierinātība.

Ceturtkārt, Saeimas darbības ierobežojumi šobrīd liedz pilnvērtīgi un kvalitatīvi diskutēt par reformu, iesaistot plašu ekspertu loku. Krīzes situācijā pieņemti un nepietiekami izdiskutēti jautājumi radīs risku, ka tiks pieņemti kļūdaini lēmumi. Turklāt pastāv liela iespēja, ka Satversmes tiesa pieņemtos likumus atzīs par neatbilstošiem Satversmei un Eiropas Vietējo pašvaldību hartai.

Nobeigumā jāuzsver, ka pašlaik Saeimas deputātiem primāri ir jādomā par to, kā saskaņot valsts un pašvaldību institūciju darbu, lai efektīvi cīnītos ar krīzes sekām un sniegtu palīdzību ikvienam, kam tā nepieciešama. Vai šodien kāds vispār var paredzēt, kas notiks pēc nedēļas, – kādi ugunsgrēki būs jādzēš un kādus naudas līdzekļus tas prasīs? Tāpēc loģisks un visiem saprotams būtu lēmums neturpināt reformu, līdz nebūsim tikuši galā ar Covid-19 sekām.

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (4)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Valdība atstāj iedzīvotājus bez iztikas līdzekļiem (2

Andrejs Eihvalds, Jelgavas pilsētas domes deputāts.

Svētdien, 29. martā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika nolemts par papildu piesardzības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, bet tuvākajā laikā plānots palielināt sodus par aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu. Bet vai naudas sodi palīdzēs cīnīties pret pandēmiju, ja cilvēkam ir jāpērk pārtika, jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, jāsedz savas kredītsaistības, bet uzkrājumu nav? Turklāt simtiem cilvēku jau ir palikuši bez darba, daudzi uzņēmumi un fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību, ir samazinājuši savu darba laiku vai ir dīkstāvē. Un visiem šiem cilvēkiem arī gribas ēst, un arī viņiem visiem ir savas finanšu saistības, bet arī uzkrājumu nav. Diemžēl tā ir realitāte, un ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatīšanu, ir būtiski ietekmējuši visas ekonomikas nozares. Bet, pēc valdības domām, finanšu situācija ir būtiski pasliktinājies tikai 40 nozarēs, un sanāk, ka "pārējo slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās ".

Citu ES valstu valdības izmanto dažādas iedzīvotāju atbalsta metodes. Arī Latvijas valdība varētu parūpēties par saviem iedzīvotājiem un padomāt, piemēram, par vienreizējiem naudas izmaksām, lai iedzīvotāji varētu nodrošināt sev iztikas līdzekļus un segt savas finanšu saistības, vai valdība ārkārtējās situācijas laikā apņemtos segt iedzīvotāju komunālos maksājumus. Izskatās, ka valdība ir gatava sniegt “atbalstu” tikai uzņēmumiem, nevis iedzīvotājiem. Bet iepazīstoties ar kritērijiem uzņēmumu atbalstam, rodas jautājums: “Cik būs tādu uzņēmumu, kas atbildīs izvirzītajām prasībām?” Tāpēc cilvēki centīsies nopelnīt katru centu, lai pabarotu sevi un savu ģimeni, un būs spiesti pārkāpt ierobežojumus, tai skaitā prasību par pašizolāciju. Tas nozīmē, ka cīņa pret koronavīrusu nebūs efektīva, kamēr valdība nesāks sniegt finansiālu atbalstu iedzīvotājiem.

P.S. Un tiem, kas uzskata, ka Covid-19 ir pilnīgas muļķības un pārkāpj piesardzības pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, man gribas pateikt, jo ilgāk jūs ignorēsiet šos pasākumus un neievērosiet ierobežojumus, jo ilgāk mēs visi cietīsim no tā visa.

 





Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (2)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Bērnu psihiatrs: "Tā mēs izaudzinām neliešus" (5

Zviedrijā atzīts bērnu psihiatrs, vairāku grāmatu autors, 6 bērnu tēvs Deivids Eberhards intervijā Vācijas laikrakstam “Die Zeit” stāsta par bērnu audzināšanas izaicinājumiem mūsdienās un pārāk liberālās audzināšanas postošajām sekām, kuras izjūtam jau tagad.

Kad Jūs pēdējo reizi bijāt kopā ar saviem bērniem restorānā? 
Pavisam nesen. Kāpēc tāds jautājums? 

Arvien biežāk sabiedrībā var dzirdēt nepatiku par to, ka bērni publiskās vietās neprot uzvesties. Ir kafejnīcas, kurās ir liegta ieeja ar maziem bērniem. Tas notiek pat Zviedrijā, kuru uzskata par bērniem īpaši draudzīgu valsti. 
Ļoti labi saprotu, par ko Jūs runājat. Vienmēr ir kāds bērns, kas taisa traci, kliedz, izlej dzērienus, skraida apkārt, ziemā virina durvis, ielaižot omulīgajās telpās aukstu gaisu... Vecāki atrodas turpat līdzās, bet pat neuzskata par vajadzīgu iejaukties šādas situācijas risināšanā. 

Bet kāpēc pārējie pieaugušie, kas atrodas turpat līdzās, neiejaucas un nepasaka, ka šādi uzvesties nav pieļaujami? 
Nevienam nav drosmes. Vecākiem ir ļoti nepatīkami, ja kāds kritizē viņu bērnus. Agrāk pasaule bija pieaugušo cilvēku pasaule. Visiem pieaugušajiem kopumā bija vienota izpratne, ko nozīmē audzināšana, kādas vērtības un uzvedība ir jāieaudzina bērnos. Ja bērns neprata uzvesties, viņam strikti norādīja, ka tā darīt nedrīkst. Mūsdienās šādu vienotu uzskatu vairs nav. 

Jūsu grāmatā “Bērni pie varas” apgalvots, ka mūsdienās populārā liberālā audzināšana ir izgāzusies. Kāpēc? 
Tāpēc, ka vecāki paši vairs nerīkojas kā atbildīgi vecāki. Populārs ir viedoklis, ka vecākiem ir jābūt kā labiem draugiem saviem bērniem. Viņi noliek sevi it kā vienā atbildības līmenī ar saviem bērniem, baidās iebilst viņiem, nevēlas pieņemt vajadzīgus, bet nepopulārus lēmumus. Grib radīt iespaidu, ka ir tādi paši bezrūpīgi un mūsdienīgi jaunieši kā viņu bērni. Šobrīd mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz faktiski nepieaugušu pusaudžu. 

Vai tiešām Jūs uzskatat, ka vecāki ļauj bērniem ietekmēt lēmumus par to, kā ģimene pavadīs brīvo laiku, kurp dosies atpūsties brīvdienās un atvaļinājumā? Ko skatīsies pa televizoru un ko ēdīs?
Vai tad nebūs daudz tādu vecāki, kas sevi neatpazīs šajā aprakstā? Vecāki ļoti nelabprāt iesaistās savu bērnu audzināšanā, bet vienlaikus nevēlas arī par to runāt ar kādu. Publiski apspriest savas audzināšanas neveiksmes nav viegli, tāpēc biežāk ir pozīcija “Ar mums viss kārtībā!”

Populārs ir viedoklis, ka vecākiem ir jābūt kā labiem draugiem saviem bērniem. Viņi noliek sevi it kā vienā atbildības līmenī ar saviem bērniem, baidās iebilst viņiem, nevēlas pieņemt vajadzīgus, bet nepopulārus lēmumus

Tajā pašā laikā viņus moka sirdsapziņas pārmetumi, jo viņi labi saprot, ka daudzas lietas dara nepareizi. Viņi atnāk mājās pēc darba noguruši, un dara to, ko vēlas bērns, jo pieaugušajiem vairs nav spēka pretstāvēt bērnam. Palikt pie saviem audzināšanas principiem, diskutēt, cīnīties... 

Vecāki ļauj bērniem pavadīt laiku pie televizora vai ekrānierīcēs, lai pašiem būtu laiks kaut nedaudz atpūsties. Toties savus atvaļinājuma plānus pieaugušie pakārto bērnu vajadzībām, vispirms domājot, vai bērniem tur būs ko darīt, vai viņi būs nodarbināti. Ja ne bērnu vēlmes, tad pieaugušie labprāt atpūstos pavisam citādāk. 

Nesaku, ka tas ir nepareizi, tikai gribu parādīt, ka vecāku dzīvei nebūtu jāgriežas tikai ap bērnu interesēm, vēlmēm un vajadzībām. Nav nekādu zinātnisku pierādījumu, ka šāda pieeja padarīs bērnus laimīgākus un veiksmīgākus.

Jums ir seši bērni. Kas ģimenē nosaka noteikumus?
Es.

Nekādas demokrātijas? 
Es vispār neuzskatu, ka ģimene ir demokrātiska institūcija. Attiecības starp bērniem un pieaugušajiem vienmēr būs asimetriskas. Viens būs skolotājs, otrs – māceklis. 
Vecākiem ir lielāka dzīves pieredze, viņi objektīvi var labāk novērtēt situāciju, viņi vairāk zina un saprot. Viņi arī nosaka ģimenes kārtību.

Kā Jums, dzīvojot liberālajā Zviedrijā, izdodas apvieno šādu autoritāru ģimenes modeli ar sabiedrībā valdošo brīvāku audzināšanas garu? 
Pārāk krasi atšķirties ar savām audzināšanas metodēm es nevaru, citādi tas traucēs maniem bērniem iekļauties sabiedrībā, kurā viņiem ir jādzīvo. Karojošu autoritārismu es nemaz nepiekopju. Bērni tomēr ir jāaudzina tā, lai viņi varētu pieņemt un dzīvot esošajā sabiedrībā un rēķināties ar tās vērtībām un sociālajām normām. 

Patiesībā mums ir jābūt prasīgiem pret bērniem. Viņi to var izturēt! Viņi nav tik trausli kā porcelāna lelles! Bērniem jau no mazotnes ir jāiemācās tikt galā ar mazākām un lielākām nepatikšanām. 

Tas nozīmē, ka Jums tomēr ir jātur sevi rokās? 
Tā jau nav, kas  gribētu atgriezties pie kara laika disciplīnas un miesas sodiem! Nekad tā neesmu domājis un nekad neesmu pacēlis roku vai pēris bērnus.

Bet ir jāsaprot, ka bērni, kas savulaik auguši sabiedrībā, kurā ierasta audzināšanas metode bija pēršana, to pieņēma kā normu. Faktiski tas mazāk viņus ir emocionāli traumējis nekā tas traumē bērnus tagad, ja šādi miesas sodi tiek izmantoti. 

Šobrīd gan Rietumos ir pavisam otra galējība – vecāki nezina, ko vispār var atļauties ar saviem bērniem. Viņi baidās kritizēt, jo tad taču būs "bērnības trauma".  Viņiem pat ir bail pateikt savai meitai - pusaudzei, lai neēd tik daudz šokolādes, jo tā viņa paliek resna. Ja nu tāda piezīmes radīs meitenei psiholoģisko traumu un viņa kļūs anorektiska?

baidās brīvi runāt, meklē vārdus, lai tikai neizdarītu kaut ko nepareizi - pārāk nenokritizē, pārāk nesaslavē, neliek justies nevērtīgām vai konkurētnespējīgam.... Piemēram, ja  bērns ir kaut ko uzzīmējis, tad korekti vecāki iesaucās “O, zīmējums! Cik interesanti! Vai tu juties laimīgs, to zīmējot?” Bet tas taču ir galīgi nepareizi. Tā ir greiza, samākslota un melīga komunikācija ar bērnu. 

Kāpēc vispār ir radušās šādas vecāku bailes būt prasīgiem vecākiem, kas spēj noteikt noteikumus pašu bērniem? 
Man liekas, ka te mums jāsaka “paldies” speciālistiem. 

... tādiem kā Jūs? 
Es vecākiem saku, ka nevajag lasīt pārāk daudz padomu rakstu. Bet, nu kā zināms, vislabākie eksperti bērnu audzināšanas jautājumos ir tie vecāki, kuriem pašiem savu bērnu nav. 

Piemēram, it kā neapstrīdamo Džona Boulbija izstrādāto piesaistes teoriju speciālisti mūsdienās interpretē ļoti dažādi un pārāk brīvi. Rezultātā vecāki ir nobijušies, ka pārāk agri atdodot bērnu bērnudārzā,  viņš pavadīs pārāk maz laika ar māti un pārāk daudz ar svešām audzinātājām. Bet man savā darbības praksē vēl nav gadījies satikt kādu bērnu, kas būtu vairāk pieķēries bērnudārza audzinātājai nekā mammai. 

Vecāki ar baudu lasa bērniem priekšā Astrīdas Lindgrēnes grāmatas, kur idilliskās ainās aprakstīta lauku un pilsētas bērnu dzīve. Tagad no  tā visa nav palicis pāri nekas. 
Jā, arī zviedru vecākiem joprojām ļoti patīk Lindgrēnes stāsti, bet padomājiet dziļāk, kā aug bērni šajās grāmatās? No rīta līdz vakaram viņi vieni paši klaiņo bez pieskatīšanas, bet ķiverēm galvā un drošības sargiem uz elkoņiem. Rāpjas pa jumtiem un iesaistās piedzīvojumos ar svešiniekiem. 
Mūsdienās tas ir kaut kas pilnīgi neiedomājams. Vecāki un iestādes neko tādu nekad vairs nepieļaus.  

Kas slikts tajā, ka šobrīd ir paaugstinātas prasības pret bērnu drošību? 
Drošība ir labi, bet šeit ir cita problēma – pāraprūpe. Ja mēs vēlamies izaudzināt kompetentu pieaugušo, kas spēj tikt galā ar dzīves izaicinājumiem, tad tas ir jāsāk darīt no bērnības. Pirmie soļi ir, piemēram, ļaut bērnam nākt mājās no skolas vienam, kad viņš izsaka šādu vēlmi. Faktiski jau sešu gadu vecumā bērns ir spējīgs tikt  galā ar šo uzdevumu. Bet vecāki un pedagogi to nepieļauj, vienlaikus mēģinot uzlikt bērniem pavisam cita veida atbildību – liekot viņam iesaistīties vienlīdzīga līmeņa diskusijās ar pieaugušajiem. 

Kādas tam visam ir sekas? 
Mēs nesagatavojam bērnus pieaugušo dzīvei. Viņiem rodas sajūta, ka vienmēr būs kāds, kas atrisinās problēmas, palīdzēs tikt galā ar grūtībām. 

Savā psihiatra praksē satieku jaunus cilvēkus, kuri netiek pāri, piemēram, situācijai, ka no viņiem ir aizgājusi draudzene, kas, savukārt, netika pāri sava suņa nāvei. Tās ir normālas cilvēciskas emocijas, ar kurām šie jaunieši nezina, kā tikt galā. 

Darbs un karjeras sasniegumi ir kļuvuši par galveno mūsdienu paaudzes vērtību, atstājot attiecības ar vecākiem un cieņu pret viņiem otrajā vai trešajā vietā.

Vecāki savu bērnu emocionālajām problēmām meklē medicīniskus izskaidrojumus. Diagnozes – uzmanības deficīta sindroms, hiperaktivitāte... ļauj dot atlaides audzināšanas procesā, jo bērns taču ir ar diagnozi, tātad ir attaisnojums vecāku bezdarbībai.  Viņi sūdzas, ka bērni ir nervozi, viegli aizkaitināmi un nekontrolējami, bet viņiem neienāk prātā ļoti vienkārši risinājumi, piemēram, aizsūtīt  bērnu un arī pusaudzi laicīgāk gulēt, neļaut viņiem pusi nakts pavadīt ekrānierīcēs. 

Intervijā vācu izdevuma žurnālistam psihiatrs pauž uzskatu, ka liberalizācija šobrīd ir ielauzusies ģimeņu ikdienā un neprognozējami mainījusi audzināšanas principus uz sliktāko pusi. Bērni tiek atdoti audzināšanai bērnudārzos, bet mammas un tēvi strādā vienādi daudz, lai saglabātu dzimumu vienlīdzības principu karjeras jomā.

Darbs un karjeras sasniegumi ir kļuvuši par galveno mūsdienu paaudzes vērtību, atstājot attiecības ar vecākiem un cieņu pret viņiem otrajā vai trešajā vietā. Tiesa, esošā situācija Rietumu pasaulē neļauj sievietei izvēlēties, piemēram, nestrādāt, jo sabiedriskā doma viņu uzskatīs par nemodernu un vecmodīgu, savu dzimumu diskriminējošu paraugu. 

Šī paša iemesla dēļ autoritāti un cieņu skolēnu acīs zaudē arī skolotāji.  Zviedru skolas nav izņēmums. Kāpēc gan klausīt skolotāju, ja var atļauties neklausīt pat savus vecākus?  Pārvērtējot savas spējas un prasmes, nevarot objektīvi uztvert apkārtējo pasauli, arvien vairāk jauniešu izaug vienkārši par nemākulīgiem bezkauņām, kas tikai pieprasa.  

Eberharda padoms vecākiem ir nefokusēt savas dzīves tikai uz bērniem. “Fokusēties tikai uz bērna vajadzībām nav tā pareizākā pieeja. Ja tā būtu, mūsu bērni mūs mīlētu vairāk, bet šobrīd vecie cilvēki Rietumos arvien biežāk dzīvo pansionātos un veco ļaužu namos. Bet ir valstis, kurās ir māte, tēvs un gados vecāki radinieki joprojām tiek cienīti un visas paaudzes dzīvo kopā”. 

Tulkojums no vietnes “Die Zeit”

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (5)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

LPS: nepieciešama ilgtspējīga mājokļu politika

 

 Mērķtiecīgs, ilgtspējīgas mājokļu politikas un valsts finansiālā atbalsta trūkums, iedzīvotāju zemā maksātspēja, kā arī līdzšinējo valdību ignorance esošo likumu izpildē ir sekmējusi daudzdzīvokļu namu tehniskā stāvokļa un drošības pasliktināšanos.

“Katru gadu Latvijā tiek atjaunoti tikai 0,6% no dzīvojamā fonda. Ja valsts vēlas būt atbildīga pret sabiedrību, tad vairs nevar ignorēt esošo situāciju. Tādēļ nepieciešama efektīva mājokļu politika un finansējums dzīvojamo māju sakārtošanai, jo nepietiek tikai ar faktu konstatēšanu, ka daudzdzīvokļu ēku drošība ir neapmierinoša, ja nav rasts realitātē īstenojams risinājums, kas būtu realizējams gan valsts, gan pašvaldību pusē,” uzsver Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Dzīvokļu apakškomitejas priekšsēdētājs Jurijs Strods.

Valdības deklarācijā ir iekļauts mājokļu politikas jautājums, kas paredz valsts atbalsta mehānismus īres dzīvokļu būvniecībai, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu mājokļu apsaimniekošanas jomā, stimulējot ēku atjaunošanu un veicinot finanšu resursu pieejamību. Tomēr ar šo solījumu izpildi valdība kavējas. Jau vairāk nekā desmit gadus valsts nelīdzfinansē dzīvojamo māju sakārtošanu, būvniecību, kā arī neizīrētu dzīvojamo māju renovāciju. Vienlaikus izveidojusies likumdošanas nepilnība, kuras rezultātā pašvaldībām jāpārvalda īpašumi, kas tām nepieder.

Tāpēc LPS aicina valdību ieviest efektīvus finanšu instrumentus, kas veicinātu dzīvojamā fonda attīstību un saglabāšanu, paredzot  arī valsts atbalsta mehānismus finansējuma piesaistē pašvaldības īpašumā esošo ēku atjaunošanai un pārbūvei ilgtermiņā. Paralēli tam nepieciešams garantēt iespēju pašvaldībām aizņemties avārijas seku novēršanā to īpašumā esošajās ēkās. 2019. un 2020.gadā pašvaldībām iespējas aizņemties valsts kasē nedzīvojamo ēku, tai skaitā skolu, bērnudārzu, sabiedrisku nozīmīgu ēku atjaunošanai, arī netiek pilnībā garantētas.

Vienlaikus valstī vajadzīga mērķtiecīga mājokļu politika, nosakot samērīgu visu iesaistīto pušu pienākumu sadalījumu. Proti, risinājumam un atbildībai ir jābūt solidārai gan valstij, gan pašvaldībai, jo šis ir komplekss un valstiski līdzvērtīgi risināms jautājums, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspējas atbilstību reālajām iespējām. Lai atjaunotu dzīvojamo fondu, īres maksai vajadzētu būt vismaz 3–5 reizes augstākai nekā šobrīd, pagastos tā būtu pat desmit reizes lielāka. Tomēr jāņem vērā, ka 75,6% mājsaimniecību kopējie ar mājokli saistītie izdevumi sagādā finansiālas grūtības, bet 28,8% mājsaimniecību ziņo, ka mājokļu izmaksas rada lielu slogu. Kopš 2017.gada valsts vairs nelīdzfinansē dzīvokļa pabalstu. Tāpat nepieciešams mehānisms risku samazināšanai uzkrājuma fonda līdzekļu izmantošanā pārvaldnieka maiņas vai maksātnespējas gadījumā.

Savukārt, lai pilnveidotu procesu, LPS aicina Ekonomikas ministriju kopīgi izstrādāt vienotas vadlīnijas, kādā veidā nodrošināt arī nedzīvojamo ēku pārvaldības uzraudzību.

Atsevišķi normatīvi nosaka kārtību un prasības dzīvojamo māju apsaimniekošanai un apsekošanai, kur arī noteikts, kā pārvaldītājam jārīkojas, ja ikgadējās vizuālās apsekošanas laikā tiek konstatētas neatbilstības. Būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, veic vispārīgu vizuālo apskati, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos bojājumus un sagatavo atzinumu būvvaldei. Atbilstoši kompetencei būvvalde pieņem lēmumu veikt būves tehnisko izpēti un uzdot novērst konstatēto bīstamību. Ja konstatēta būves bīstamība, tad var aizliegt tās ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Šāds lēmums gan var tikt pieņemts pēc neatkarīga eksperta slēdziena, kuru valstī šobrīd trūkst. Nav skaidrs, ko darīt tad, kad īpašnieks šādas tiesības sertificētam ekspertam nedeleģē. Tāpat nav skaidrs, kas maksās un novērsīs apdraudējumu. Priekšlikums būvvaldēm palielināt risku novērtējumā balstītu pārbaužu īpatsvaru, tādējādi radot papildu administratīvo slogu, nav lietderīgs, ja netiek paredzēts konkrēts valsts atbalsts apdraudējumu novēršanai. Savukārt nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas dati nav aktualizēti un izmantojami būvju tehniskā stāvokļa novērtējumam.

Visbeidzot viens no būtiskiem cēloņiem pastāvošajai situācijai nereti ir dzīvokļu īpašnieku nevēlēšanās uzņemties atbildību par savu īpašumu. Līdz ar to ir būtiska sabiedrības informēšana par atbildīgu sava īpašuma pārvaldīšanu un uzturēšanu.

Kopš 1995.gada 25.jūlija, kad stājās spēkā likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, 68% iedzīvotājiem radās unikāla iespēja kļūt par dzīvokļa īpašniekiem. No sākotnēji iecerētās brīvprātīgās dzīvokļu privatizācijas šis process pārvērtās par obligātu prasību. Rezultātā daļa no sabiedrības gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ nebija gatava uzņemties atbildību par savu īpašumu.

Likumdevējs pašvaldībām ir noteicis terminētu pienākumu – pārvaldīt dzīvojamās mājas līdz to pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašniekiem, tomēr nav noteikts konkrēts termiņš šīs normas piemērošanā. Rezultātā gandrīz 2/3 dzīvojamo māju īpašnieki šādas pārvaldīšanas tiesības 15 gadu laikā nav uzņēmušies.




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Trauksmes celšana var veidot nāciju drosmīgāku

Andrija Likova - Psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste.


Kad pirms divarpus gadiem sāku publiski runāt par ārpusģimenes aprūpes sistēmas nežēlību pret bērniem, nebija tāda Trauksmes celšanas likuma, kas paredz gan to, kā celt trauksmi un pie kā vērsties, gan nodrošina trauksmes cēlēja aizsardzību. Man nācās pašai iziet visu procesu no sākuma līdz galam, sākotnēji nezinot, kam varu uzticēties, un meklējot palīdzību dažādās institūcijās. Jūtos pateicīga saviem kolēģiem psihologiem un psihoterapijas speciālistiem par tūlītēju, nesavtīgu un ilgstošu atbalstu visā garajā ceļā. Es lieliski saprotu cilvēkus, kuri pat ar visu likumdošanas drošības spilvenu baidās sākt lielas pārmaiņas, taču ir daudz vairāk iemeslu, kāpēc nepalikt vienaldzīgiem un neklusēt. Tas nav viegls ceļš un var nākties kaut ko zaudēt, taču ieguvumi ir ļoti vērtīgi, jo tie saistīti ar drošības izjūtu – cilvēka emocionālo pamatvajadzību.

Trauksmes celšana – jaunums mums visiem

Es nebiju domājusi rīkot visaptverošu apvērsumu, un nebija paredzams, kā tas viss izvērtīsies. Mans nolūks bija pārtraukt vardarbību konkrētajā mazajā sistēmā – Jelgavas bērnunamā, kur bija tik daudz liecību par emocionālu, fizisku un institucionālu vardarbību pret bērniem, ka 2017. gada martā ar detalizētu situācijas aprakstu devos uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Man patiesībā nebija ne jausmas, pie kā vērsties. To, cik maz pieredzes trauksmes celšanā vēl pirms pāris gadiem bija ne tikai man kā indivīdam, bet arī valsts iestādēm, kurām būtu bijis jāreaģē nekavējoties, tā īsti varu novērtēt tikai tagad. Iesniegums pēc iesnieguma gan inspekcijā, gan Labklājības ministrijā, apmulsušas reakcijas, kam seko klusums – tā bija mana pirmā saskarsme ar trauksmes celšanu. Kad arī pēc vairākām nedēļām nekas nebija mainījies, vērsos Tiesībsarga birojā un pie Latvijas sabiedriskajiem medijiem, un tikai tad pirmoreiz jutu, ka kādam plašākā kontekstā arī rūp. Taču pārmaiņas nāca ļoti lēni.

Ja ģimenē notiek vardarbība, varmāku ir iespējams uzreiz izolēt. Bērnunamā, kā izrādījās, tas nav tik vienkārši. Pat ar visu to, ka bērni stāstīja prātam neaptveramas lietas un lūdza aizsardzību, līdz brīdim, kad varmākas beidzot nošķīra no bērniem, pagāja gandrīz pusgads. Īsā laikā es guvu daudz jaunas un ļoti smagas pieredzes – gan spiedienu un traucēšanu darbā, gan virkni bezjēdzīgu pārbaužu pat tad, kad bērnunama vadība jau bija nomainīta; arī bailes, ka pozitīvās pārmaiņas varētu pagaist, jo cilvēki tika iebiedēti un strādāja baidoties, nevis sadarbojoties. Viens no biežāk izplatītajiem iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas klusēt pat par acīmredzami nejēdzīgām lietām, ir bailes, kuras sekmē pašsaglabāšanos. Liela stresa situācijās cilvēka smadzenēm primāri ir tendence izdzīvot, nevis cīnīties par taisnību. Protams, arī man bija bail. Sākumā tas vairāk bija saistīts ar to, ka nezināju, kādās institūcijās un pie kā vērsties, lai problēmu risinātu. Man bija bail, ka informācija varētu nenonākt pie kompetentiem cilvēkiem, kuri spēj kaut ko mainīt un ir gatavi to darīt nekavējoties. Man bija bail, kas notiks ar šiem bērniem, jo bija skaidrs, ka tad, kad es ziņošu, mani bērnunamā vairs neielaidīs, bet vajaddzēja apzināt katra bērna vajadzības, pieredzi un kopējo lielo bildi par sistēmu, un tad bailes mani mudināja rīkoties. Saņemot milzīgo atbalstu, manās emociju šūpolēs bailēm pretējā pusē apsēdās drosme, jo pie visām apzinātajām sistēmu nejēdzībām vairojās enerģija un vajadzība novērst vardarbību, kliedējot gadiem uzkrāto apspiestību.

Bailes kā sabiedrības kopīgais slogs

Domāju, ka bailes, kas ir raksturīgas mūsu sabiedrībai kopumā, ir paaudžu mantojums psiholoģiskos vēstījumos. Mūsu vecāki un  vecvecāki padomju gados tika vadīti caur bailēm un sodu. Nepaklausības sekas bija briesmīgas un zaudējumi – lieli, šķirot ģimenes, izsūtot par nepaklausību. Jelgavas bērnunamā bija izstrādāta līdzīga shēma: ja bērni nepakļāvās, viņus par sodu varēja aizsūtīt uz psihoneiroloģisko klīniku vai internātu; brāļi un māsas tika nošķirti cits no cita bez iespējas savstarpēji komunicēt. Šobrīd, mācot jaunās mammas un tētus Vecāku izglītības programmā, reizēm saņemu daudz jautājumu par audzināšanu ar disciplīnu un sodiem. Šīs paaudžu pēdas, lai gan bālākas, vēl aizvien ir saglabājušās mūsdienās. Tomēr ir jūtama tendence vairāk vērst savu domāšanu, jušanu un uzvedības izpausmes uz saiknes un veselīgu attiecību veidošanu, kas ir veselīgu attiecību pazīme kā indivīdam, tā sabiedrībai kopumā. Mēs ticam paaudžu pieredzētajam, un to nav tik viegli mainīt. Tikai tad, kad cilvēki gūs pozitīvu pieredzi un redzēs labas pārmaiņas dzīvē, būs iespējams sekot jaunam domāšanas un uzvedības modelim, kas ir vērsts uz drošām attiecībām un sadarbību. Taču, lai šādas izmaiņas notiktu, ir jābūt drosmīgajiem, kuri neklusē un ar savu rīcību vairo šo pozitīvo pieredzi, kad ir iespēja nosaukt notiekošo īstajos vārdos un iestāties par kvalitatīvu dzīvi. 

Diemžēl padomju gadi mums ir atstājuši mantojumā vēl kādu uztveres kļūdu – trauksmes cēlēji tiek uzskatīti nevis par pozitīvu pārmaiņu rosinātājiem, bet gan par nosūdzētājiem. Tas ir vēl viens faktors, kas attur cilvēkus no trauksmes celšanas. Sevišķi tad, ja cilvēkam ir trauslāks pašvērtējums un ļoti svarīgi, ko teiks kaimiņi vai kolēģi. Mūsu sabiedrībā vēsturiski iegājies tā, ka ciešanas ir atbalstāmas, bet sūdzēšanās – nē. Laika gaitā tas, par laimi, mainās, to mēs labi redzam pie jaunākās paaudzes, kam nav padomju laika atmiņu un kas šīs savu vecāku un vecvecāku bažas mazina, veidojot savu pieredzi tagadnē, nebalstoties pagātnes ēnās.

Zaudējumi ir iespējami, taču ieguvumi – ļoti vērtīgi

Jo noslēgtāka sistēma, jo grūtāk ir panākt izmaiņas, tomēr es gribu iedrošināt arī citus saukt lietas īstajos vārdos. Tikai tad, kad kaut kas ir apzināts un atpazīts, to var mainīt. Trauksmes celšanas likums šobrīd paredz trauksmes cēlēja aizsardzību, tomēr jābūt gatavam vismaz īslaicīgām grūtībām – gan psiholoģiskām, gan, iespējams, finansiālām un juridiskām. Noteikti iesaku konsultēties ar kompetentiem cilvēkiem un neatteikties no piedāvātās palīdzības, kaut vai vēršoties Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunktā. Tā kā var nākties piedzīvot gan nepatīkamus un psiholoģiski grūtus brīžus, gan tiesvedību, ir svarīgi nepalikt vienam. Apsēdieties kopā ar cilvēkiem, kuriem uzticaties, pārrunājiet visu, ar ko varat saskarties un kur jums varētu būt vajadzīgs atbalsts. Var nākties piedzīvot arī personīgus zaudējumus, jo cīņa par taisnīgumu prasa daudz laika un enerģijas, kaut kādā brīdī saplūsti ar pārmaiņām, un tas var ietekmēt savstarpējās attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem. 

Tomēr šī pieredze man ir devusi arī ārkārtīgi daudz gan profesionālajā jomā, gan kā personībai. Diendienā strādājot ar cilvēkiem, kuri uzņem savās ģimenēs bērnus, daudz labāk varu viņus saprast, sajust un atbalstīt. Lielais praktiskās informācijas apjoms, ko esmu uzkrājusi, palīdz iedvesmot un atbalstīt, apmācot gan ģimenes, gan ārpusģimenes aprūpes sistēmas darbiniekus. Ar kolēģiem esam ļoti satuvinājušies – tik apvienojušos psihologu un psihoterapeitu kopienu nebiju piedzīvojusi nekad. Bet pats galvenais – vairāki desmiti bērnu aug ģimenēs, viņi ir tikuši ārā no blīvi noaustā varmācības tīkla, viņiem blakus ir cilvēki, kuri palīdz dzīvē nostāties uz kājām. Sabiedrībā vispār mainās attieksme pret ārpusģimenes bērnu aprūpi, un daudz vairāk cilvēku ir gatavi dot mājas un mīlestību tiem, kam tā visvairāk vajadzīga. Un es esmu pateicīga Jelgavas bērnunama bērniem, ka viņi atrada drosmi stāstīt par notiekošo. Ja es šodien saskartos ar kaut ko līdzīgu, noteikti neklusētu, kaut arī rīkoties tagad būtu daudz vieglāk. Mums izdevās panākt pozitīvas pārmaiņas ar visām iesācēju grūtībām. Bailes nomainīja drošības izjūta, kura nostiprināja apziņu par pozitīvu pieredzi. Padomājiet, ko kā sabiedrība varam paveikt ar likuma atbalstu! 





Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Eihvalds: Mūsu proamerikānisms – normas robežās

Nav noslēpums, ka nereti mazās valstis pakļaujas lielo valstu spiedienam – īpaši, ja runa ir par ekonomiska rakstura netiešu intervenci. Tomēr ir arī izņēmumi, kas, lai gan Latvijai nav raksturīgi, šoreiz patīkami pārsteidza. Mēs nekļuvām, un ceru uz to arī nākotnē, par ASV diktāta bezierunu upuri bezjēdzīgajā tehnoloģiju konfliktā starp Vašingtonu un Pekinu.

Turklāt tādējādi nesabremzējās arī mūsu valsts tehnoloģiskais progress, turpinot pilnveidot sakaru infrastruktūru un veidot 5G tīkla aizmetņus. Pavasara pusē gan klīda bažīgas runas, ka tieši diplomātisku apsvērumu dēļ Latvija sakostiem zobiem pievienosies ASV prezidenta sarīkotajam IKT uzņēmuma "Huawei" boikotam.

Latvijas sakaru uzņēmumus ar "Huawei" vieno ilga un veiksmīga sadarbība. Piemēram, tieši šī uzņēmuma aprīkojumā balstās mūsu iespējas lietot mobilo internetu. Ja sadarbību nāktos pārtraukt tikai tādēļ, lai izpatiktu ASV administrācijai, sekas būtu vienkārši traģiskas – mums, ne jau Ķīnas koncernam. Valstij pieder akcijas divos telekomunikāciju uzņēmumos, tāpēc valdība, ja vien izlemtu, noteikti spētu uzspiest abiem boikotēt sadarbības partneri.

Taču, paldies Dievam, nekādas raganu medības netika (publiski) apsvērtas pat tīri hipotētiski. Uz ielām redzamos mobilo operatoru reklāmas plakātus ar "Huawei" mājas interneta ierīci neviens nost nerāva. Arī šī zīmola telefonu lietotāju un kārotāju vidū nekādu masu histēriju neizdevās izraisīt (kaut konkurentiem tādi centieni droši vien bija).

Tas ir gluži vai nacionāls (diemžēl atklāti jāsaka: tomēr vairāk etnisks) konsenss, kas kopš valsts atjaunošanas un jau pirms tās noteica proamerikānismu par Latvijas diplomātijas fundamentu. Kādas gan vēl alternatīvas var būt nācijai ar tādu atrašanās vietu un vēsturisko pieredzi? Varbūt paļauties uz Zviedrijas siltajām kaimiņu jūtām?

Jebkāda politika ir laba, kamēr tā noturas skaidra saprāta, labas gaumes un veselīga egoisma robežās. Protams, labi būtu arī pilnībā iekļauties ētikas normās. Diemžēl pēdējos gados, īpaši hibrīdkara saasinājuma situācijā, manī pieņēmās spēkā iespaids, ka mūsu valdību attieksmē pret Vašingtonu patiesu proamerikānismu aizstāj klaja sulainība.

Jau gadsimta ceturksni gan mūsu sabiedrībā, gan valdībā ir pavisam skaidra izpratne, kāda ir Pekinas reālā ietekme mūsdienu pasaulē – un kāda tā vēl būs. Latvijas atklātais proamerikānisms un antikomunisms nekad nav traucējis mūsu diplomātijai veidot cieņpilnas un izdevīgas attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku. Tik mazai zemei kā Latvija cenšoties veidot draudzīgas attiecības ar tik milzīgu, pavisam atšķirīgu un arī mentāli svešu lielvalsti, galvenais – jauši vai nejauši nepadarīt sevi par Ķīnas ienaidnieku. Jo īpaši tāpēc, ka mēs – Baltijas valstis un NATO – esam dziļi ieslīguši viegli neizbeidzamā attiecību saspīlējumā ar Krieviju.

Gada pirmajā pusē tā vien šķita, ka nokušinātā "RībenTrampa" skandāla un "FinCEN" (un tā ietekmē esošā "Moneyval") spiediena sabiedētie Latvijas politiķi ir gatavi pilnīgi uz jebko, lai tikai izpatiktu Vašingtonas dusmīgajiem onkuļiem. Taču ASV prezidenta izsludinātais tirdzniecības karš ļāva pārliecināties, ka striktas "sarkanās līnijas" piemīt pat gļēvu baiļu radītam proamerikānisma sakāpinājumam.

"Huawei" boikots nemainītu globalizācijas ainu, kamēr nacionālā līmenī šim biznesa segmentam nebūs alternatīvas, bet visi piegādātāji ir starptautiski. Vienīgā atšķirība būtu tāda, ka, izslēdzot no tirgus vadošo piegādātāju, sabiedrībai būtu mazāk tehnoloģiju alternatīvu, līdz ar to augstākas cenas, kā arī mazāk labvēlīgas sarunu pozīcijas nākotnē. Saskaņā ar mediju ziņām un uzņēmuma Latvijas pārstāvniecības izplatīto preses relīzi "Huawei" globālie ieņēmumi 2019. gada pirmajā pusē pieauguši par 23,2 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu – līdz 58 miljardiem ASV dolāru jeb 52,22 miljardiem eiro, bet tā daļa pasaules tirgū pieauga līdz 17,7 procentiem (vairāk ir vienīgi "Samsung" – 23,2 procenti). Šie finanšu dati liek uzdot retorisku jautājumu – vai tiešām pasaules iedzīvotāji tik plaši izmantotu tehnoloģiju, ja tai neuzticētu savus datus?




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Kārlis Bauze: Kā nepazaudēt naudu bankā?

Latvija ir slavena ar saviem banku skandāliem. Kopš neatkarības atgūšanas esam piedzīvojuši neskaitāmas lielākas vai mazākas banku krīzes – "Banka Baltija", "Trasta komercbanka", "Parex", "Latvijas Krājbanka", PNB. Pie tik mazas ekonomikas ar tik daudzām bankām kā Latvijā var prognozēt, ka iepriekšējā tendence saglabāsies.

Parasti pirms minēto banku aizvēršanas finanšu eksperti jau laikus var nojaust, ka briest problēmas, bet kā to zināt pilsonim, kam finanšu joma nav maizes darbs? Kā spēt izvēlēties sev banku, kas būtu droša? Nevajadzētu spriest par bankas drošību no tās reklāmas intensitātes. Mēģināšu ieskicēt pāris aspektu, ko jebkurš nespeciālists var vienkārši pārbaudīt, lai noteiktu, vai naudu turēt izvēlētajā bankā.

Šis ir minimums, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu banku:


  1. Attīstītajā pasaulē banku drošību vērtē reitinga aģentūras. Parasti lielākām bankām ar multinacionālu tīklu tiek noteikts reitings. Jo augstāks reitings, jo drošāka banka. Visām Latvijas bankām nav starptautisko reitingu, jo tās ir pietiekami mazas un šis vērtēšanas process nav lēts. Bankām, kam ir mātesbankas ar reitingiem, to izdarīt ir vieglāk. Tomēr mazākām vietējām bankām tādu nav, līdz ar to šis instruments nav universāls. Reitingu ieviešana Latvijas vai Eiropas līmenī dotu lielu ieguldījumu vājo banku atsijāšanā.

  2. Noteikti vajadzētu salīdzināt, kādus depozīta vai konta atlikuma procentus bankas maksā. Ja banka maksā pašus augstākos procentus tirgū, tad pastāv liela varbūtība, ka bankai izmisīgi vajag klientu naudu. Tas varētu būt kā pirmais sarkanais karodziņš, ka jābūt uzmanīgiem.

  3. Pastiprināta bankas reklamēšanās var liecināt par agresīvu bankas mārketinga programmu, lai piesaistītu jaunus noguldītājus. Tas iet kopsolī ar augstām procentu likmēm un arī būtu jāuztver kā sarkanais karodziņš.

  4. Ik pa laikam būtu jāpaviesojas banku regulatora mājaslapā un jāpaskatās, vai jūsu bankai nav piemērotas soda sankcijas. Ja banka regulāri tiek sodīta par regulējuma pārkāpumiem (piemēram, naudas atmazgāšana, kapitāla pietiekamība), tad labāk šajā bankā savu naudu neturēt, jo tie ir skaidri signāli, ka kaut kas nav kārtībā. Jo īpaši uzmanīgiem ir jābūt, ja pārkāpumi ir atkārtoti un ilgstoši. FKTK mājaslapā šo informāciju var atrast:
    https://www.fktk.lv/tirgus-dalibnieki/sankcijas/.

  5. Nopietns signāls par, iespējams, briestošām problēmām ir nesavlaicīgi iesniegts bankas gada pārskats. PNB gadījumā tas tika iesniegts tikai vairākus mēnešus pēc likumā noteiktā termiņa. Ja bankas akcijas tiktu tirgotas biržā, tad šis būtu ļoti nopietns negatīvs signāls investoriem un bankas akcijas cena noteikti samazinātos pastāvošās neskaidrības un spekulāciju dēļ.

  6. Nedaudz vairāk zināšu prasa gada audita ziņojuma izlasīšana. Ja audita ziņojums ir īss un auditori neatrod nozīmīgas novirzes no pastāvošajām normām, tad nav pamata uztraukumam. Tomēr, ja audita ziņojums ir ar tā saucamajām "kvalifikācijām" (iebildumiem), uzskaitot novirzes un mēģinot tās kvantificēt, tad tam būtu jābūt brīdinājuma signālam bankas klientiem. Piemērs: nupat aizvērtā "PNB banka" (skatīt PWC 2018. gada audita ziņojumu (sākot no 160. lpp) šeit: https://static.pnbbanka.eu/media/documents/gada_parskats_2018aud_lv.pdf). Audita ziņojumā ir septiņi atzinumi ar iebildumiem.

Apzinos, ka ikdienas gaitās katram pilsonim būs grūti sekot līdzi minētajam sarakstam, taču institūcijām, tai skaitā pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām (ieskaitot Latvijas Pensionāru federāciju), kuru štatu sarakstos ir finanšu direktori un cilvēki ar finanšu izglītību, būtu jābūt iespējai sekot centralizēti tam visam līdzi. Ja tas tiktu darīts, tad, iespējams, tik daudziem pensionāriem un pašvaldībām nebūtu jāpiedzīvo uztraukumi par naudas nepieejamību bankā.



Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Iedzīvotāji neskatās uz ultravioleto indeksu (25

„Ultravioletās radiācijas indekss (UV indekss) ir salīdzinoši jauns rādītājs, kas pieejams katrā mūsdienīgā laika prognozes pielikumā. Diemžēl, Latvijas iedzīvotāji nav pieraduši veltīt pienācīgu uzmanību indeksam pat vasaras periodā – tieši šajā periodā ultravioletā starojuma rādītāji pieaug četrkārt”, - atzīmē Ludmila Stavro – Freiberga, kosmetoloģe un skaistuma klīnikas „Panacea Pro” vadītāja.

Terminu „ultravioletās radiācijas indekss” mūsu dzīvē ieviesa Pasaules Veselības Organizācija (PVO). Indekss raksturo ultravioletā starojuma intensitāti uz Zemes virsmas, tam ir skaitliska izteiksme: no 0 līdz 11. Jo lielāks ir skaitlis, jo lielāka ir potenciālā bīstamība.

Ultraviolets ir postošs ādai un cilvēka acīm

Ultravioletajam starojumam ir savi plusi un mīnusi, taču vairākumam saules staru tomēr ir postošs efekts. Ozona slānis atstaro tikai daļu no ultravioletā starojuma, bet ekoloģijas izmaiņu rezultātā pēdējo gadu garumā šis slānis ir kļuvis ļoti plāns. Vienkopus, ultravioletā starojuma ietekme kļūst aizvien negatīvāka.

Ultravioletais indekss mainās diennakts gaitā un dažādos gadalaikos. Vasaras mēnešos, kā arī pusdienlaikā, tas ir būtiski augstāks. Īpaši jāatzīmē laika posms no 12:00 līdz 14:00. Šajā periodā nav ieteicams atrasties aktīvā saulē, neatkarīgi no saules aizsarglīdzekļu izmantošanas. Taču arī mākoņainā dienā, kad nav vērojama aktīva saule, indekss var saglabāties pietiekami augsts – tieši par to mēs parasti arī aizmirstam.

Latvijas iedzīvotājiem UV indekss no 6 līdz 7 ir gandrīz ekstremāls

UV indeksa cipari apzīmē saules iedarbības pakāpi. Par zemu tiek uzskatīts rādītājs 0-2. Vidējs ir no 3 līdz 5. Augsts – 6 un 7. Ļoti augsts – no 8 līdz 10. Ekstremāls – vairāk par 11. Latvijas teritorijā UV indekss visdrīzāk nekad nesasniegs „ekstremālu” līmeni, bet jāatceras par to, ka Latvijas iedzīvotāji ir otrā un trešā fototipa pārstāvji – viņi nav pārāk noturīgi pret saules iedarbību.

Latvijas iedzīvotāji par augstu UV indeksa līmeni var uzskatīt indeksu 4-5, šāda rādījuma gadījumā kategoriski nav ieteicams atrasties saulē bez aizsardzības, bet 6-7 līmeņa rādītājus Latvijā var uzskatīt par „ekstremāli” augstiem, kad vispār nav ieteicams rādīties saulē. Šāda indeksa gadījumā saules aizsargkrēmi pārstāj labi „sargāt” ādu, kā arī šādos gadījumos ieteicams izmantot krēmus ar augstāku filtru -  SPF 30 un SPF 50. Papildus jāmin, ka aizsardzības faktoram vienmēr jāsastāda vismaz 15 SPF, taču es vēlētos ne tikai ieteikt izmantot saules aizsargkrēmus, bet arī biežāk nēsāt apģērbu ar garām piedurknēm, platmales, kā arī obligāti nēsāt saulesbrilles, kad ārā ir saule. Cilvēki, kuri nav pieraduši nēsāt saulesbrilles, diemžēl, tiek pakļauti augstākam riskam, līdz pat kataraktas attīstībai.

Ar ko mēs riskējam? Kādas procedūras palīdz vasarā?

Nesargājot savu ādu no ultravioletā starojuma, vairākkārtīgi pieaug agrīnas novecošanas risks, kā arī tiek traucēta ādas šūnu funkcionalitāte, kas, savukārt, veicina vēža saslimšanu rašanos.

Lai atbalstītu ādas kvalitāti vasaras sezonā, jāpadomā par dažādām mitrinošām procedūrām – tās var būt manuālas, aprūpes procedūras, kā arī procedūras, izmantojot fizioterapijas aparātus: ultraskaņa, eletroporācija, lāzeroforēze. Ar minēto metodiku palīdzību dziļi zem ādas var ievadīt mitrinošus, antioksidējošus līdzekļus, kā arī vitamīnu C, sasniegt kvalitatīvu mitrinošu efektu, kā arī cīnīties ar fotonovecošanos”, - secina Ludmila.   

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (25)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Kā pareizi sauļoties vasarā? (9

„Runāt par to, kā sauļoties vasarā ir pietiekami sarežģīti, - atzīmē Ludmila Stavro - Freiberga, kosmetoloģe un „Panacea Pro” klīnikas vadītāja. Sarežģīti ne tāpēc, ka sarežģīta ir pati tēma, bet tāpēc, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka māk „pareizi” sauļoties. Diemžēl, tas tā nav.

Lai labāk orientētos šajā jautājumā, es pastāstīšu, kā noteikt savu ādas fototipu, un sniegšu dažas rekomendācijas „vasaras” ādas kopšanai.

Kā noteikt savu fototipu un savu „eritēmisko devu”?

Eritēmiskā deva – tā ir īsviļņu (ultravioleto) staru deva, kas nosaka drošu cilvēka atrašanos saulē. Katram cilvēkam, atkarībā no ādas fototipa ir sava eritēmiskā deva.

Eritēmisko devu katram fototipam raksturo laiks. Piemērs: cilvēki, kuriem ir pirmais fototips, saulē var atrasties 10-15 minūtes, tad parādās pirmās ādas bojājumu pazīmes un bez aizsarglīdzekļiem viņi vairs nevar turpināt sauļoties.

Kopumā eksistē 6 fototipi:

„Ķeltu fototips”. Pirmais fototips – cilvēki ar ļoti baltu, maigu ādu, ļoti bieži ar vasaras raibumiem, rudi, ar gaišām, zaļām vai gaiši zilām acīm. Šādi cilvēki parasti neiedeg, viņiem pastāv ļoti liels tūlītējas apdegšanas risks. Kā jau tika minēts, viņiem eritēmiskā deva sastāda 5-10 minūtes.

„Nordiskais vai „āriešu” fototips”. Otrs fototips – cilvēki ar gaišu ādu, dažreiz ar vasaras raibumiem, ar gaišām acīm, gaiši brūniem vai kastaņkrāsas matiem. Šādi cilvēki arī ļoti slikti iedeg vai iedeg ar lielām grūtībām, arī ir biežas apdegšanas risks. Eritēmiskā deva otrajam fototipam sastāda 10-20 minūtes.

„Tumšais Eiropas” fototips. Trešais fototips – cilvēki ar pelēkām vai tumši brūnām acīm, tumši brūniem vai kastaņkrāsas matiem, āda var būt mazliet tumša, parasti bez vasarraibumiem. Šādi cilvēki iedeg pietiekami labi, viņiem ir mērens ādas apdegumu risks, eritēmiskā deva sastāda 30 minūtes.

„Vidusjūras reģiona” fototips. Ceturtais tips – cilvēki ar tumšu, „olīvkrāsas” ādu, tumšām acīm un tumšiem matiem. Viņi labi iedeg un praktiski neapdeg.

„Indonēzijas – vidusaustrumu” fototips. Piektais fototips – cilvēki ar tumšu ādu, tumšām acīm, tumšiem matiem, ātri iedeg un neapdeg.

Sestais fototips, „afroamerikāņu”. Tam nav nepieciešami papildus komentāri par iedegumu saulē, ja runa ir par vairākumu Latvijas iedzīvotāju.

 

Latvijas iedzīvotājiem nedrīkst sauļoties ilgāk par 30 minūtēm

Cilvēki, kas dzīvo Latvijas teritorijā, pamatā ir otrā un trešā fototipa pārstāvji. Vērojams neliels pirmā un ceturtā fototipa pārstāvju procents, bet reti. Tas nozīmē, ka mūsu eritēmiskā deva bez saules aizsarglīdzekļiem sastāda 10-30 minūtes.

Vietējā klimata biežo izmaiņu rezultātā Latvijas iedzīvotāji bieži pārkāpj eritēmiskās devas sezonas sākumā.

Kā pienācīgi rūpēties par ādu vasaras periodā?

Saules aizsargkrēms, saulesbrilles un vasaras galvassega – šāds komplekts ir obligāts katram Latvijas iedzīvotājam! Ja netiek nēsātas saulesbrilles, neskatoties uz saules aizsargkrēmu lietošanu, var provocēt melanoģenēzes procesu un pigmentācijas rašanos. Ja sauļojas „nepareizā” laikā, var ātri apdegt. Ja ir augsts ultravioletais indekss, velciet apģērbu ar garām piedurknēm un tādu, kas nosedz kājas.

Lai cīnītos ar pārmērīgu tūsku, paplašinātiem asinsvadiem un pigmentāciju, vasaras periodā jāvelta laiks mikrostrāvas terapijai: taukainai ādai vasaras laikā ieteicams mandeļu pīlings, sausai ādai būs piemērots glukonskābes-dzintara pīlings. Šiem pīlingiem nav kairinošas iedarbības, tāpēc tie ir piemēroti vasarai, kā arī ļoti svarīgas ir dziļas mitrināšanas procedūras – gan manuālas, gan izmantojot dažādus aparātus.

Jāatzīmē arī tas, ka vasara ir labākais laiks injekciju metodikām: kontūru plastikai, botulotoksīnam, mezoterapijai.

Atceraties, ka mēs iedegam ne tikai tad, kad guļam pludmalē, bet arī tad, kad pārvietojamiem no punkta A punktā B vai strādājam dārzā. Ceru, ka mani padomi palīdzēs Jums un Jūsu ādai saglabāt veselību!” – rezumē Ludmila.

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (9)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Latvijas jauniešiem vajag ko jēgpilnu! (13

Strauji tuvojas laiks, kad liela daļa Latvijas jauniešu absolvēs skolas un pieņems būtisko lēmumu par to, ko darīt tālāk. Pavasara sākumā 240 jaunieši no visas Latvijas pulcējās aktīvās domāšanas pasākumā “Rosinātava”, kurā viņus uzrunāja sabiedrībā zināmas personas, lai mudinātu jauno paaudzi noticēt sev, savām idejām un tam, ka tās iespējams realizēt Latvijā. Viens no pasākuma idejas autoriem un organizatoriem, Biznesa augstskolas Turība students, jelgavnieks Ēriks Radželis uzsver, ka Latvijas jauniešiem vajag ko jēgpilnu, viņiem nepieciešams atgādināt, ka arī šeit ir iespējams gūt panākumus – ne tikai strādāt, lai samaksātu rēķinus, bet realizēt pat savas pārdrošākās idejas.

Mūsu jauniešiem ir liels potenciāls

Atceros sevi vidusskolas beigu posmā, līdz pēdējam brīdim nezināju, ko tieši vēlos darīt, lai gan tas bija būtisks pagrieziena punkts dzīvē. Šis ir nozīmīgs posms ikvienam jaunietim, un kādam tas var šķist ļoti baiss periods - jāizlemj, vai iet studēt, kur iet studēt, palikt Latvijā vai doties uz ārzemēm u.tml. Es raudzījos uz saviem vienaudžiem, no kuriem lielākā daļa apsvēra iespēju doties prom no Latvijas, katrs desmitais domāja, ka tā ir vienīgā iespēja. Man tas šķita absurdi. Latvijā nav izsludināts kara stāvoklis, vidējais dzīves līmenis nebūt nav sliktāks kā citur Eiropā. Šeit var dzīvot un darboties, lai attīstītu savu potenciālu. Un mūsu jauniešiem ir liels potenciāls! Es uzskatu, ka Latvija ir iespēju zeme un gribu šo pārliecību nodot arī citiem.  

Jaunieši dibina un vada uzņēmumus

Domājot par to, ko darīt nākotnē, man bija iespēja satikties un aprunāties ar vairākiem aktīviem studentiem, un tas bija kultūršoks. Es redzēju sava vecuma jauniešus, ar saviem uzņēmumiem, kuri realizē savas idejas un gūst panākumus, un tad sapratu, ka tas ir pavisam reāli. Tas bija kā sitiens pa pakausi. Es sapratu, ka arī tā gribu. Sāku studēt, pieteicos kā praktikants dažādos uzņēmumus, līdzdarbojos projektos u.tml., lai uzkrātu pieredzi, lai aprunātos ar pieredzējušiem un zinošiem cilvēkiem. Centos darīt visu, kas ir saistīts ar manu izvēlēto nozari – pasākumu organizēšanu, un aizvien vairāk sāku saprast, cik lielas attīstības iespējas ir pie mums, Latvijā.

Lai pēc iespējas mazāk jauniešu apsvērtu domu par braukšanu uz ārzemēm

Vēlos, lai to apzinās visi Latvijas jaunieši! Lai viņi notic, ka jauni cilvēki var gūt panākumus, lai nebaidās uzstādīt augstas latiņas un tiecas sasniegt aizvien vairāk. Jauniešiem ir jāapzinās, ka lietas jādara tagad un šeit! Nevajag sevi jau priekšlaicīgi aprakt, ka “mani jau te neuzņems”, “man tas neizdosies”, “Latvijā tas nav iespējams”, bet jāiet un jādara. Tas ir straujš lēciens starp jaunieti, kurš neko nezina un nav atradis savu ceļu, un jaunu profesionāli, kurš ir guvis panākumus un spēj iedvesmot citus. Vēlos, lai pēc iespējas mazāk jauniešu apsvērtu domu par braukšanu uz ārzemēm ar mērķi krāmēt kastes kādā noliktavā, pirms viņi ir pamēģinājuši īstenot savas ieceres Latvijā. Nebūt nesaku, ka braukt strādāt uz ārvalstīm ir slikti, bet es aicinu vispirms pamēģināt šeit, un, kas zina, varbūt izdodas!? Varbūt izdodas ne tikai atrast darbu sev, bet sniegt darba iespējas vēl citiem.

Darba devējiem un ņēmējiem jāatrod kopsaucējs

Katram jaunietim ir potenciāls, katrs var darīt, var izlauzties cauri visiem šķēršļiem. Galvenais, nevajag baidīties! Iespējas ir visiem jauniešiem, neatkarīgi no dzīvesvietas. Pats neesmu rīdzinieks un ticu, ka arī jaunieši no reģioniem var sasniegt daudz. Jāapzinās, ka nereti darbu var atrast arī dzimtajā pilsētā, īpaši šobrīd, kad lielai daļai uzņēmumu trūkst darbinieku. Ir tikai jāmēģina un, ja neizdodas ar pirmo reizi, jāmēģina vēlreiz! Manuprāt, Latvijā ir gan darbavietas, gan darba ņēmēji, tikai pagaidām neizdodas atrast to krustpunktu vai kopsaucēju, kur sakristu abu pušu intereses. Priecājos, ka šī brīža situācijā pašvaldības aizvien vairāk domā, ka piesaistīt jaunos speciālistus. Tas jāapzinās arī jauniešiem - dzimtā pilsēta ir ieinteresēta tajā, lai viņi veidotu savu karjeru un ģimeni tieši tur – arī atgriežoties pēc studijām.

Sākt ar praksi vai gaidīt vadošu amatu

Iesaku domāt par vairāku lietu apvienošanu, jo lieliski apzinos, ka jaunieši nevēlas strādāt par zemu atalgojumu vai praksē bez atalgojuma. Tas ir pašsaprotami, ikviens ir pelnījis atalgojumu par savu darbu, turklāt atbilstošu. Neviens nav pelnījis dzīvi, kurā tiek domāts, kā izvilkt no algas līdz algai. Studiju laikā strādāju par pedagogu uz pusslodzi, kas nodrošināja stabilus ienākumus, un arī meklēju prakses iespējas, ar mērķi uzkrāt lielāku pieredzi un praktiskas iemaņas. Nekad neesmu gājis pie darba devēja un piedāvājis strādāt par brīvu, bet, ja redzu, ka kādā darbā vai projektā varu iegūt kādu citu pievienoto vērtību, esmu gatavs iesaistīties. Ja ir piedāvājums strādāt bez atalgojuma, ir jāizskata, kādas iespējas tas sniegs – kontaktus, zināšanas, pieredzi, iespēju ceļot vai ko citu.

Ir liela daļa jauniešu, kuri jau uzreiz pēc vidusskolas vēlas vadošu amatu un lielu atalgojumu. Nav viennozīmīgas atbildes par to, vai tās ir nepamatotas ambīcijas vai tieši otrādi - veselīga attieksme. Katrs gadījums ir individuāls – ir jaunieši, kuri iegūst kāroto amatu, bet nespēj to pavilkt, taču ir arī tādi, kuri jau 8. klasē skaidri zina savu mērķi un dara visu, lai to sasniegtu. Skaidrs ir viens, - lai jaunietis bez darba pieredzes saņemtu kāroto lielo algu, ir jābūt tādām zināšanām un prasmēm, kas būtu vērtējamas tik pat augstu.

Pasākumu organizēšana nav nebeidzama ballīte

Tas, ka jaunieši no visas Latvijas ir gatavi divas vai trīs stundas braukt līdz Rīgai, lai tiktos ar dažādu nozaru ekspertiem, ir skaidrs signāls, ka viņos ir vēlme darīt un realizēt savas idejas. Es savu virzienu esmu izvēlējies – visu bērnību pavadot starp kultūras pasākumiem, vēlme kļūt par profesionālu pasākumu organizatoru veidojās dabiski. Katru pasākumu redzu kā mazu uzņēmumu, kas jāizveido no A līdz Z, domājot par finansējumu, par to, kādi būs klienti jeb apmeklētāji u.tml. Ja man jautā, vai tas ir stabils darbs, gribētos teikt, ka tas ir attieksmes jautājums. Neviena nozare, neviens darbs nesniedz 100% stabilitātes garantiju, viss ir atkarīgs no paša, cik daudz cilvēks ir gatavs darīt. Un neviens darbs nav bez garoziņas, arī pasākumu organizēšana nav nebeidzama ballīte. Tas ir ļoti radošs un interesants darbs, kurā var īstenot visdažādākās idejas, bet, lai radītu svētkus, ir nopietni jāstrādā. Visbiežāk aiz skaista vienas dienas pasākuma stāv pusgads melna darba. Tomēr ikviens izdevies pasākums, kurā var redzēt mirdzošas cilvēku acis, ir katras smagās darba dienas vērts.




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (13)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

6 izplatīti lēna interneta iemesli (5

Laikā, kad internets ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, lēns Wi-Fi savienojums nereti izvēršas par nopietnu pacietības pārbaudi un aizkavē steidzamos darbus. Iemesli traucētai interneta darbībai var būt gan klienta iekšējā tīklā, gan interneta operatora sistēmā. Bieži vien problēmu cēlonis meklējams tieši gala ierīces  pusē, tāpēc turpinājumā apkopoti seši izplatīti iemesli, kāpēc bezvadu vai optiskais internets ir lēns un kā to vienkārši novērst.

Konsultē Baltcom valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins

1. Frekvenču un kanālu pārslodze

Interneta rūteris mājoklī vai birojā nav izolēts no apkārtējās vides. Bezvadu internets darbojas ar radioviļņu palīdzību, kas parasti atrodas 2.4 GHz vai 5 GHz frekvencēs. Šis radio signāls izplatās ārpus apdzīvoto telpu sienām un to “dzird” arī kaimiņu bezvadu iekārtas. Tā kā abas frekvences vienlaicīgi izmanto virkne iekārtu – kaimiņu rūteri un tīklam pieslēgtās ierīces – frekvences kļūst intensīvi noslogotas. Attiecīgi savienojuma kvalitāte jūtami pasliktinās. Šādu situāciju bieži var novērot darba dienu vakaros, nedēļas nogalēs un skolēnu brīvdienās.  

Parasti lietotājiem, kuriem ir pieslēgts internets un uzstādīts Wi-Fi rūteris, tas automātiski darbojas sākotnējā kanālā. Tomēr būtiski, ka abās frekvencēs ir pieejami vairāki kanāli, tādēļ interneta ātrumu daudzos gadījumos var uzlabot esošā kanāla maiņa uz citu, mazāk aizņemtu. Ja ierīce atbalsta 5 GHz frekvenci, tad vislabāk izvēlēties tieši to, jo šī frekvence nav tik noslogota kā 2.4 GHz.

2.Ierīču tehniskā specifikācija

Lai savlaicīgi izvairītos no interneta zudumiem, iekārtas, kurām tas ir iespējams, ieteicams pievienot interneta kabelim. Tomēr, ja interneta ātrums ir zemāks nekā operatora nodrošinātais, jāpārliecinās, ka tīklam pieslēgtās ierīces atbalsta operatora garantēto ātrumu. Proti, pat visjaudīgākais optiskais internets strādās lēni, ja dators būs 20 gadus vecs vai tā tīkla karte neatbalstīs piedāvātā savienojuma ātrumu. Tāpat jāpārbauda, vai vadi ir labā tehniskā stāvoklī – vai kāds posms nav iespiests durvīs un vai kabelis ir kārtīgi pievienots ierīcei.

3.Rūtera programmatūra

Ne tikai datoriem un citām ierīcēm ir jābūt interneta ātrumam atbilstošām – tādam jābūt arī rūterim. Rūteris nebūt nav vienkārši „kastīte”. Svarīgi, lai tam būtu uzstādīta jaunākā programmatūra, kas mazinās darbības nepilnību risku. Meklējot informāciju ierīces ražotāja mājaslapā, ikviens var pārliecināties, kāda programmatūra ir viņa rūterim un vai ir pieejama jaunāka versija, ko iespējams pašrocīgi atjaunināt. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai rūterim ir elektriskais ports, kurā tiek pieslēgts operatora interneta vads, kas atbalsta lielu interneta ātrumu. Šiem nolūkiem vislabāk izvēlēties rūterus ar gigabitīgiem portiem.

4.Rūtera jauda un novietojums

Wi-Fi tīkla optimālai darbībai bez atbilstošas programmatūras liela nozīme ir arī rūtera atrašanās vietai telpā. Tā kā ierīces signāls izplatās apļveidā, novietojot rūteri istabas stūrī, daļa signāla tiek zaudēta. Tāpēc iekārtu vēlams novietot tuvāk telpas centram, tālāk no sienām un stūriem, kā arī pēc iespējas augstāk, ideālā gadījumā – pie griestiem. Šādi telpā iespējams panāk labāko Wi-Fi signāla pārklājumu. Tāpat svarīgi, cik ierīču ir pieslēgtas vienam rūterim un, cik lielu platību nepieciešams apgādāt ar bezvadu internetu. Tā, piemēram, divstāvu mājā vai četristabu dzīvoklī būtu nepieciešami vismaz divi rūteri, lai internets darbotos bez traucējumiem. Arī mājas sienu biezums un materiāls, īpaši dzelzsbetons daudzdzīvokļu mājās, var slāpēt Wi-Fi signālu.

5.Bezvadu tīkla standarts

Ik reizi, iegādājoties jaunu rūteri, datoru vai viedierīci, ir jāpievērš uzmanība, kādas bezvadu tehnoloģijas šīs iekārtas atbalsta. Ierīcēm, kas aprīkotas ar iepriekšējās paaudzes bezvadu tīkla standartiem (piemēram, 802.11N vai 802.11B) ieteicams izvērtēt iespējas aizstāt ar jaunām. Var izraudzīties iekārtu, kas atbalsta 802.11AC jeb “Wireless AC” standartu. Papildus uz ierīcēm vienmēr redzams šāda tipa marķējums: AC750, AC2600 u.c. Tas norāda uz kopējo bezvadu tīkla caurlaidību, proti, jo lielāks ir skaitlis, jo raitāk iekārta darbosies. Kā optimāls izvēles variants kalpos AC1200.

6. Drošība un citi iemesli

Ja interneta zudumi turpinās, pastāv iespēja, ka tīklam piekļuvis un to bez atļaujas izmanto vēl kāds lietotājs. Tā ir ikdiena Wi-Fi tīkliem, kuru parole ir pārlieku vienkārša („0123456”, „qwerty”, „parole” u.tml.), tādēļ drošības nolūkos paroli ieteicams izveidot sarežģītu. Tāpat biežs iemesls lēnai interneta darbībai ir vīrusu iekļūšana un izplatīšanās datorā, ko var risināt ar kvalitatīvas antivīrusu programmas palīdzību.

Visbeidzot, signāla kvalitāti ietekmē arī satura piegādātājs. Ārzemju resursiem ir jāveic garāks ceļš līdz gala lietotājiem, savukārt vietējās mājaslapas mēdz pārslogot liels apmeklētāju skaits. Piemēram, ja interneta vietne tiek pieminēta televīzijā un daudzi lietotāji to vienlaikus apmeklē, taču mājaslapa nav gatava lielai datu plūsmai, tās darbība būs traucēta.

Ja māc šaubas, vai interneta ātrums atbilst tam, kādu nodrošina operators, to ir iespējams vienkārši pārbaudīt. Interneta ātruma tests ir veicams dažādās tiešsaistes vietnēs, tostarp speedtest.net un interneta-atrums.baltcom.lv.

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (5)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Autovadītāju pieklājība jeb kas notiek pie skolām? (17

Katrs darbdienas rīts, vedot bērnus uz skolu, man izvēršas par īstu pārbaudījumu dusmu savaldīšanā. Un tas viss tikai tādēļ, ka arvien atrodas tādi vecāki – autovadītāji, kuri ne tikai neievēro elementāru pieklājību, bet pat rupji pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus. Ņemsim, piemēram, Jelgavas 4.sākumskolu. Teju katru rītu atrodas n-tie vecāki, kuri savu auto apstādina Pulkveža O.Kalpaka ielā ielas vidū, lai izlaistu bērnus. Vai tiešām grūti iestūrēt stāvvietā pie skolas un izlaist savas atvases tur, kur tas netraucēs citiem? Par lielāko kuriozu, kuram varēja būt smagas sekas, kādu rītu parūpējās dāma sniegbaltā KIA apvidniekā, kura spēkratu apturēja tieši uz gājēju pārejas, un, ne tikai izlaida bērnu, bet vēl lēnā gaitā apgāja apkārt auto, iedeva viņam somu, vairākas minūtes kaut ko bērnam skaidroja un tad tikpat lēni atgriezās pie stūres. Lieki teikt, ka aiz viņas izveidojās gara automašīnu rinda, turklāt citi bērni mēģināja tikt pāri ielā, teju pakļūstot zem pretējā virzienā braucošo riepām, jo stāvošais KIA liedza skatu gan gājējiem, gan braucējiem.

Līdzīga situācija arī pie 4.vidussskolās. Lai gan Kronvalda ielā gar ielas malu ir gara kabata, kurā var ērti iebraukt un izlaist bērnu, vienmēr atrodas tādi, kuri to dara uz ielas, kavējot satiksmi. Vēl varētu saprast, ja to izdara veikli, bet ne jau citiem vadītājiem jāstāv divas, trīs minūtes, lai turpinātu ceļu.

Es jau nerunāšanu par tiem auto, kas «kabatā» tiek noparkoti šķērsām, transporta līdzekļa priekšdaļu atstājot uz brauktuves. Brīžiem liekas, ka joprojām eksistē autobraucēju kategorija, kura autovadītāja tiesības ieguvusi, nevis kārtojot eksāmenu, bet vienkārši tās nopirkusi!

Visbēdīgākais, ka ar šādu rīcību vecāki rāda piemēru bērniem, māca viņiem, kā jāuzvedas uz ceļa, un pēc tam brīnāmies, kur rodas pret noteikumiem, pieklājību un cilvēciskumu vienaldzīgas personas.

Mīļie vecāki, padomājiet, kādi augs jūsu bērni, ja rādīsiet šādu piemēru! Pēc dažiem gadiem pārmācīt viņus būs par vēlu. Tas ir tāpat kā raut bērnu pāri ielai pie sarkanā luksofora signāla un pēc dažiem gadiem vainot visus par to, ka atvase paskrējusi zem auto, dodoties pāri ielai pie «sarkanā».  

Andrejs Visuredzošais

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (17)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Latviešiem alkoholisms ir iedzimts (1041

"Diemžēl mums alkoholisms ir iedzimts. Tas ir pārmantots vairākās paaudzēs. Jau vairākus gadsimtus latvieši ir bijuši lieli dzērāji," saka psihiatrs un narkologs Jānis Strazdiņš.

"Skaitļi ir šokējoši. Viena dāņu farmaceitiskā firma ieviesa Latvijā jaunu ārstniecības līdzekli. Pirms sākt pārdot savus medikamentus, viņi veica tirgus izpēti un konstatēja, ka Latvijā ir 172 tūkstoši alkohola atkarīgo. Bet ārstējas tikai 8%. Ir ļoti daudz neaprūpētu slimnieku," saka Strazdiņš.

Viņš norāda, ka ārstēšanas jautājumi nav atrisināti, turklāt būs problēmas arī Rīgā, jo tika aizvērta vēl viena terapijas iestāde akūtiem slimniekiem "Līdzjūtība" Biķernieku ielā. Viņš arī uzsver, ka tiek slēgta Straupes slimnīca, un, lai gan Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vadītāja Maija Ansvertiņa "plašsaziņas līdzekļos moži un optimistiski mierina, ka viss būs lieliski – slimniekus pieņems Strenčos, līdzšinējiem Straupes slimnīcas darbiniekiem jau šomēnes būšot darbs Strenčos, viņus uz turieni vadās ar autobusu," viņš tik optimistiski uz šo jautājumu neraugās.

Strazdiņš norāda, ka tagad alkoholismam ir nākušas klāt jaunas atkarības formas, kas ir vēl briesmīgākas, – ir nākusi klāt azartspēļu atkarība. "Pilna Latvija ar "laimētavām", kur cilvēki atstāj savas algas, ieslīgst parādos, nospēlē biznesu, īpašumus, ģimeni," saka narkologs.

Viņš uzsver, ka tagad atkal ir atgriezusies narkomānija, atgādinot, ka 2000. gadā izveidojis Narkomānijas profilakses centru, kas tagad ir pārveidots par Atkarību profilakses centru. "Tolaik bija pirmais lielais vilnis narkotiku izplatībā un izdevās to apturēt, samazinājās arī AIDS slimnieku skaits. Tagad tas atkal ir atpakaļ. Tā ir arī sociāli bīstama problēma. Narkotikas var brīvi nopirkt Rīgā kā Amsterdamā. Pat Valmierā var nopirkt," saka narkologs.

Viņš arī akcentē, ka atkarības ļoti lielā mērā ietekmē demogrāfisko situāciju, jo "ir tūkstoši atkarīgu cilvēku, kas nestrādā, kuri nevienam nav vajadzīgi, kas slaistās pilsētās un laukos, kas pamet savus bērnus".

"Savā laikā šīs problēmas ir pārliktas no narkoloģijas uz sociālo palīdzību. Taču sociālās palīdzības darbinieki ir tā pārslogoti, ka ar šīm problēmām netiek galā, viņi nepārzina, kas notiek ģimenēs, un fiziski to nevar paveikt. Mums ir pārņemts ārzemju modelis, ka mediķis ir tikai detoksikācijai, bet ar pārējo nodarbojas sociālā palīdzība. Mediķis pārbauda, vai nav lūzis galvaskauss, veic izmeklēšanu dzērājiem, kamēr pārējie gaida rindā, un tur aiziet milzīgi līdzekļi," atzīst Strazdiņš.

"Anonīmie narkomāni savā vizītkartē ir ierakstījuši: "Visi narkomāni beidz lietot narkotikas, bet tikai dažiem tas izdodas dzīves laikā." Kas tie ir par viediem vārdiem! Tā ir patiesība. Narkomāna mūžs ir īss. Starp viņiem ir vislielākā mirstība un arī inficēšanās ar HIV un saslimšana ar AIDS. Latvija ir kļuvusi par HIV un AIDS līderi Eiropā. Tas ir negods Latvijai. Tas arī ir demogrāfijas problēmu pamatā, ne jau tikai zemā dzimstība un cilvēku braukšana projām uz ārzemēm," rezumē narkologs.

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1041)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Fotogrāfa padomi ainavu uzņemšanai (4

Laba ziņa – dabasskatu tveršanai obligāti nav nepieciešams profesionāls foto aprīkojums – to apstiprina fotogrāfs Andris Barbans, kurš, iemūžinot Fēru salas ar viedtālruni, nodemonstrē un pastāsta, kā spilgtus kadrus uzņemt arī pelēkajā laikā.

Ūdenskrituma vai kalnu ainavas notveršana bildē tā, lai tā radītu klātesamības sajūtu, ir viens no lielākajiem fotogrāfu izaicinājumiem.

 

1.       Atrodi centrālo objektu!

Lai fotogrāfija izceltos citu vidū, pievērstu uzmanību un vēstītu kādu stāstu, ir svarīgi tajā fokusēties uz kādu no ainavā redzamajiem objektiem. Tā var būt gan kalna smaile, baznīcas tornis, vientuļš koks vai klinšu veidots siluets, gan arī kāds abstraktāks objekts, piemēram, gaismas stari. “Svarīgi atcerēties, ka šim objektam obligāti nav jāatrodas bildes centrā. Tieši pretēji – nofokusēts fotogrāfijas sānos, tas piešķirs tai papildu odziņu,” stāsta fotogrāfs Andris Barbans.

 

2.                   Visa pamatā – divu trešdaļu likums!

Kad objekts ir atrasts, nākamais noteikums veiksmīgas ainavas radīšanai ir divu trešdaļu likuma ievērošana – kas paredz to, ka priekšplānam un bildes centrālajam objektam proporcionāli jāaizņem lielākā foto daļa, savukārt debesīm tikai trešdaļa. Šo likumu ievērojot, bildē redzamā ainava acīm pavērsies plašāka un dzīvīgāka. Savukārt izteiksmīgiem mākoņu vai ziemeļblāzmas kadriem ieteicams izmantot šo principu apgrieztā veidā.

 

3.                   Gaismu pakārto sev, nevis otrādāk!

“Tiek uzskatīts, ka labākais diennakts laiks foto uzņemšanai jeb fotogrāfu “zelta stundas” ir saulriets un saullēkts, jo tad saules gaisma ir vissiltākā un ēnas visizteiksmīgākās,” stāsta Andris. Tas gan nenozīmē, ka kvalitatīvus fotouzņēmumus nevar uzņemt pēc krēslas iestāšanās. Ir telefoni, kuru kamera spēj uztvert vairāk gaismas un tai ir gaismas caurlaidīgs objektīvs, kas nozīmē to, ka arī nepietiekamas gaismas apstākļos ikviens varēs iemūžināt izteiksmīgu bildi, piemēram, ar naksnīgu pilsētu vai tumsā mirgojošu bāku.

 

4.                   Izvērtē – horizontālu vai vertikālu novietojumu!

Tas, kā labāk ķert ceļojuma laikā ieraudzīto dabas brīnumu, atkarīgs no konkrētā dabas objekta platuma vai garuma. “Horizontālas bildes izcels tos objektus, kuru apskatīšanai dzīvē galva jāgroza pa labi un pa kreisi, respektīvi tie ir plati, piemēram, liels ezers vai tālumā esoša pilsēta, savukārt, ja esi nostājies pie kalna, kura virsotnes ieraudzīšanai jāpaceļ galva, fotografēšanai izmanto vertikālo formātu,” uzskatāmu piemēru sniedz fotogrāfs.

 

5.                   Atceries par panorāmu!

Brīdī, kad pārgājiena, ceļojuma vai dabas ekspedīcijas laikā pavērusies neaprakstāma ainava, un tās burvību fiziski nevar notvert vienā kadrā, izmanto telefonā iebūvēto Panorāmas fotogrāfijas funkciju. Daudzi mēdz aizmirst, bet arī uz Panorāmas fotogrāfiju attiecas divu trešdaļu likums.

 

6.                   Neaizmirsti par pēdējo punktu uz “i”!

Fotogrāfs ir pārliecināts, ka foto var uzskatīt par pabeigtu tad, ja noslīpētas visas tās detaļas, piemēram, nogrieztas liekās malas vai paspilgtinātas krāsas. Bilžu, kas uzņemtas ar viedtālruni, krāsu apstrādei Andris iesaka izmantot aplikācijas Snapseed un VSCO, savukārt perspektīvas koriģēšanai SKRWT. Tie, kuri bildi vēlas pielāgot jau fotografēšanas brīdī, var izmantot viedtālrunī iebūvēto Pro režīmu, kas ļauj regulēt baltās krāsas balansu, kā arī slēdža ātrumu.

 

 

 

 

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (4)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Deputāts lobē tirdzniecības centrus (2824

Deputāts Vitālijs Orlovs iesniedzis priekšlikumu, kas noteiktu - turpmāk pircējiem veikalā būs pieejama tikai cenu lapa ar tabakas izstrādājumu nosaukumu un preces nebūs redzamas.

Saeimā izskata likumprojektu «Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums». Piedāvājuma būtība ir tāda, ka tabakas izstrādājumus drīkstēs pārdot tikai vietās, kam nav atsevišķa ieeja jeb tā saucamajās «saliņās», kuras šobrīd dominējošie tirgotāji jau tālredzīgi izveidojuši tirdzniecības centros, un kādas būs spējīgs izveidot tikai retais Latvijas tirgotājs savos veikalos.

Gadījumā, ja šāds priekšlikums gūtu likuma spēku, dominējošiem tirgotājiem rastos ievērojamas priekšrocības, jo 40% Latvijas iedzīvotāju (smēķētāji) tiks novirzīti no vietējiem piemājas un citiem veikaliem, kas neatrodas tirdzniecības centros un kur nebūs nopērkamas cigaretes, uz lielajiem tirdzniecības centriem. Priekšlikums ir vērsts uz mazumtirdzniecības pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, līdzīgi kā tas notika ar kases aparātu sertifikācijas ieviešanu.

Iesniegtais priekšlikums nemazinās smēķēšanas kaitīgo iedarbību uz sabiedrības veselību. Jau šobrīd stingrie ierobežojumi noveduši pie legālo tirdzniecības vietu skaita samazināšanās un akcīzes nodokļa ieņēmumu krituma, vienlaikus pieaudzis nelegālais tirgus. Pēdējos gados Latvijā palielinās nelegālā cigarešu tirdzniecība, kam seko legālo tabakas tirdzniecības vietu samazināšana. 2017.gada I pusgadā nodokļa ieņēmumi no tabakas akcīzes netika gūti 5,5 miljonu eiro apmērā. Priekšlikums vēl vairāk ierobežot legālo tirdzniecību novedīs pie budžeta iztrūkuma 2018.gadā jau 10 miljonu eiro apmērā.

Pētījumi liecina, ka tabakas izstrādājumu atrašanās veikala plauktā neveicina smēķēšanu. Tie pierāda, ka bērna tieksmi sākt lietot atkarību izraisošas vielas rada ekonomiskā atstumtība, dzīvesvieta, kur ir augsts bezdarba vai noziedzības līmenis, bērna psiholoģiskais un sociālais raksturojums un ģimenē novērotā smēķēšanas pieredze. Ir pierādīts, ka atkarības cēloņi ir meklējami ģimenē, skolā, jauniešu kultūrā, bērnu un jauniešu personībā, attieksmē pret vielu lietošanu, arī iedzimtībā.

Jāatzīmē, ka jau šobrīd ir vairāki ierobežojumi tabakas produktu tirdzniecībā, piemēram, aizliegts pārdot veikalu nodaļās, kur notiek tirdzniecība ar bērnu precēm un aizliegta tirdzniecības vietās, kur mazumtirdzniecība nav organizēta individuāli, apkalpojot katru pircēju. Tabakas izstrādājumi lielākajā daļā tirdzniecības vietu neatrodas bērna acu augstumā, paciņas noformētas ar vizuāli nepievilcīgu dizainu, aizliegta jebkura reklāma un noteikti dažādi citi ierobežojumi.

 




Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (2824)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

Valdība atstāj iedzīvotājus bez iztikas līdzekļiem (2)

Bērnu psihiatrs: "Tā mēs izaudzinām neliešus" (5)

LPS: nepieciešama ilgtspējīga mājokļu politika

«Pagalmu programma» kļūst vēl pievilcīgāka

Personas ar invaliditāti - iespējas darba devējiem (1)

Ierīces, kas sašūpojušas Trampa krēslu (1)

5G – jaunais zelta «zīda ceļš»

Trauksmes celšana var veidot nāciju drosmīgāku Trauksmes celšana var veidot nāciju drosmīgāku

Eihvalds: Mūsu proamerikānisms – normas robežās

Kārlis Bauze: Kā nepazaudēt naudu bankā?

Onkoloģijai finansējums valsts budžetā - nepietiek

Vakcīnkontrolējamās slimības atgriežas

Psihiatrs:"Tā mēs izaudzinām bezkaunīgus neliešus"

Atklātā pateicība par atbalstu (16)

Ir noticis kas neiedomājams (4)

Iedzīvotāji neskatās uz ultravioleto indeksu (25)

Bērniem trūkst intereses par skolu (1)

Atklātā vēstule atbildīgajām institūcijām (1)

Kā pareizi sauļoties vasarā? (9)

Latvijas jauniešiem vajag ko jēgpilnu! (13)  Latvijas jauniešiem vajag ko jēgpilnu!


AUTOdoc.lv

0.90897488594055 147(0) - 0.65835165977478 2020.08.10. 08:18 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=6 ip: 172.69.63.132 usememcache: 1