Strauta,
Grieta
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai Covid-19 ietekmē Jūsu darba gaitas? ..vairāk
Nē, strādāju kā
līdz šim.
Minimāli, tikai
biežāk rokas
jāmazgā.
Jā, darba ir
mazāk, līdz ar to
alga mazāka.
Jā, esmu bez darba
tagad.




  ZIŅAS / Portāls ziņo / (Raksts) /

Ārkārtējo situāciju pagarinās līdz 11. janvārim

Raksts publicēts: 2020.12.02. 08:56:27
Raksta autors: delfi.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Pēc gandrīz desmit stundas garas sēdes Ministru kabinets 1. decembrī nolēma pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 2021. gada 11. janvārim, nosakot arī virkni jaunu un stingrāku ierobežojumu, kas gan stāsies spēkā dažādos termiņos, sākot ar 3. decembri.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc valdības sēdes, kas sākās neilgi pirms pusnakts, sacīja, ka situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā ir ļoti nopietna.

"Tas pamats ir, ka mums visiem jāsaprot, ka situācija ir ļoti nopietna. Mums visiem kopā ir jāstrādā, lai lauztu infekcijas izplatības ķēdes. Mums šajā laikā līdz ārkārtējās situācijas beigām janvārī ir jāierobežo savi kontakti, jāievēro divi metri, jāturpina mazgāt rokas un iekštelpās visur jāvalkā sejas maskas. Mums visiem jāseko līdzi un jādomā, kā pasargāt sevi un savus tuviniekus," sacīja valdības vadītājs.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) žurnālistiem sacīja, ka garā valdības sēde signalizē vienu ļoti nopietnu ziņu par to, kas notiek veselības aprūpes sistēmā un slimnīcās ar pieejamo gultu skaitu Covid-19 pacientu ārstēšanā.

"Mēs šodien nolēmām tos ierobežojumus, kādi bija 12 infekcijas vairāk skartajās pašvaldībās, attiecināt uz visu valsti, jo slimnīcu iespēja uzņemt Covid-19 pacientus, neierobežojot plānveida pakalpojumu pieejamību ir izsmelta, un valdība arī šodien deva pilnvarojumu samazināt un pārstrukturēt plānveida pakalpojumus slimnīcās, kur rodas tāda nepieciešamība. Par šo esam arī brīdinājuši sabiedrību, ka, ja mums kopā nesekmēsies slimības ierobežošana, un saslimušo skaits augs, neizbēgami mēs pie šādiem smagiem lēmumiem nonāksim. Esam uzklausījuši sabiedrības un ekspertu viedokli un centušies papildinātos ierobežojumus padarīt viegli uztveramus un iespējami viendabīgus," sacīja veselības ministre.

Valdība ir arī analizējusi pavasara iespējas un pilnveidojusi atbalsta mehānismus, tāpēc ministre sacīja, ka aicina sabiedrību uz izpratni, jo "tikai kopā mēs varam šo ļoti kritisko situāciju vērst uz labu".

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kādēļ dažādiem ierobežojumiem ir dažāds spēkā stāšanās laiks, Kariņš sacīja, ka tas ir praktisku iemeslu dēļ. "Piemēram, lai varētu sagatavot informāciju sabiedriskajā transportā, tāpēc tas ir no 7. decembra. Līdzīgu iemeslu dēļ arī 5.-6. klases mācīsies attālināti no 7. decembra, lai bērni un ģimenes varētu tam sagatavoties. Maskas skolās bērniem no 4. janvāra arī tīri praktiski, lai varētu sagatavot. Mēs labprāt būtu pieņēmuši, ka visi nosacījumi stājas spēkā kaut vai no rītdienas, bet praktisku iemeslu dēļ tas viss nav iespējams," sacīja Kariņš.

Sarunā ar žurnālistiem Kariņš apstiprināja, ka nedēļas nogalēs nevienā veikalā nedrīkstēs tirgot alkoholu un sacīja, ka pamatdoma, kas jāsaprot, ir, ka sestdienas un svētdienas nav iepirkšanās dienas, kurās mēs šobrīd varam pavadīt laiku un satikt draugus. "Lai to panāktu, pamatā slēdzam sestdienās un svētdienās visu tirdzniecību, kā izņēmumus atstājot pirmās nepieciešamības preces. Lielos pārtikas veikalos nedrīkstēs tirgot nepārtikas preces, un līdzīgi kā mums jau ir ar alkoholu, ko dažādās stundās nevar pārdot, šie veikali nedēļas nogalē nevarēs pārdot alkoholu un saimniecības preces, kas nav pirmās nepieciešamības preces," skaidroja Kariņš.

Par stingrāko ierobežojumu kontroli tirdzniecības vietās Kariņš žurnālistiem teica, ka tas ir pamata uzdevums veikala īpašniekam vai vadītājam uz durvīm norādīt, cik cilvēku var atrasties veikalā vienlaikus. Premjers pieļāva, ka lielākos veikalos to var regulēt ar iepirkšanās groziem vai ratiņiem, kuri būtu noteiktajā skaitā. Tāpat Valsts policijai un pašvaldības policijai paliek pienākums uzraudzīt ierobežojumu ievērošanu.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, komentējot iemeslus, kādēļ līdzšinējie ierobežojumi nav nostrādājuši, sacīja, ka citu valstu pieredze liecina, ka stingri ierobežojumi ir nepieciešami, lai samazinātu saslimstību. Viņš norādīja, ka atsevišķās valstīs, piemēram, Somijā vai Zviedrijā sabiedrības attieksme pret šiem pasākumiem un sabiedrības atbildība par to, ko viņi dara, ir bijusi atšķirīga.

"Sākotnēji pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas pirmajās nedēļās mums gāja kā ārzemēs, ka saslimstība stabilizējās, bet pagājušā nedēļā redzējām, ka neredzam vairs stabilizāciju. Ļoti svarīgi ir tas, ko redzam darba kolektīvos – cilvēki slimo un strādā, mēs organizējam testēšanu darba kolektīvos un redzam, ka ir vēl vairāk saslimušo. Tāpēc darba kolektīvos, kas ir sociālo kontaktu loks un burbulis, masku izmantošana dos papildu efektu," skaidroja Perevoščikovs.

Pieņemot lēmumu par Ārkārtējās situācijas pagarinājumu, Ministru kabinets lēma, ka sabiedriskajā transportā un ārpus mājām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku, visiem jānēsā sejas maska. Tas attiecas arī uz darbavietām. Sejas maskas var nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecumam un cilvēki, kuri acīmredzamu funkcionālu traucējumu dēļ tās nevar lietot.

No 3. decembra visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās jāievēro "2+2 princips" – divi metri, divi cilvēki. Tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.

Līdz 11. janvārim ir pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Bibliotēkas drīkst klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai.

Nedrīkst notikt privāti pasākumi, izņemot vienas mājsaimniecības ietvaros. Drīkst apciemot cilvēkus, kuri dzīvo vieni un ir nepieciešama aprūpe, ievērojot "2+2 principu".

Bērēs un kristībās neatliekamos gadījumos drīkst pulcēties ārpus telpām ne vairāk kā 10 cilvēki (neskaitot ar to norisi tieši saistītos cilvēkus, piemēram, garīdznieku), ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tikmēr reliģiskās darbības vietās vienlaikus drīkst atrasties ne vairāk kā 20% no maksimāli pieļaujamā cilvēku skaita.

Joprojām drīkst notikt organizētās sapulces, piketi un gājieni, bet uz tiem var pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības – divu metru fizisku distanci un ievērojot organizatora noteiktās prasības.

Stingrāki drošības pasākumi tiek ieviesti arī izglītības jomā. Klātienē mācību process drīkst notikt tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Skolās jānodrošina trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam. No 3. decembra bērnudārzos strādājošajiem visu laiku jānēsā maskas. No 4. janvāra skolās maskas jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa gan skolēniem, gan skolotājiem.

Augstākās izglītības, profesionālās izglītības un pieaugušo profesionālās tālākizglītības un neformālās izglītības process drīkst notikt tikai attālināti. Savukārt praktiskās iemaņas, kuras nav iespējams apgūt attālināti, drīkst klātienē apgūt tikai individuāli – viens pasniedzējs ar vienu audzēkni.

Interešu izglītības praktiskās daļas var notikt klātienē tikai individuāli. Klātienē nav atļauti koru un pūšaminstrumentu kolektīvu mēģinājumi.

No 3. decembra klātienē telpās sporta treniņi drīkst notikt tikai Latvijas pieaugušo izlases, Olimpiskās vienības un Paraolimpiskās vienības sportistu un komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālo sportistu (profesionāļi, kuriem nodarbošanās ar sportu ir pamatdarbs) treniņi.

Pārējie sporta treniņi telpās drīkst notikt tikai individuāli vai divatā ar treneri, savukārt grupu treniņi līdz 10 cilvēkiem drīkst notikt tikai ārpus telpām. Jāņem vērā, ka teltis vai citas pagaidu būves, ja tām ir sienas, arī tiek uztvertas kā iekštelpas, taču apjumti laukumi bez sienām tiek uzskatīti par ārtelpām.

No 3. decembra veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam jānodrošina 15 kvadrātmetru platība. Informācijai par pieļaujamo cilvēku skaitu jābūt skaidri redzamai pie ieejas. Mazās telpās apmeklētāji drīkst iet pa vienam.

Saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem, veikaliem un pasākumu organizatoriem jānodrošina, ka cilvēki, kuri nelieto sejas masku, vai to dara nepareizi (neaizsedzot gan muti, gan degunu), netiek ielaista telpās un nesniedz pakalpojumu tiem, kuri neievēro epidemioloģiskās drošības prasības.

Visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības drīkst strādāt darbdienās no pulksten 6 līdz 20. Taču sestdienās, svētdienās un svētku dienās drīkst strādāt tikai aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, savukārt veikalos drīkst tirgot tikai pārtikas preces (izņemot alkoholu un cigaretes), higiēnas preces un degvielu.

Darbadienās strādā visi ar vienādiem kvadratūras ierobežojumiem. Sestdienās, svētdienās un svētku dienās tirdzniecības vietas nedrīkst strādāt, izņemot – aptiekas (arī veterinārās) un veikalus, kuros tirgo pārtiku (izņemot alkoholu un cigaretes), higiēnas preces, degvielu.

Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, drīkst darboties skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji – friziera un manikīra pakalpojumu sniedzēji.

Lai pasargātu cilvēkus sabiedriskajā transportā, no 7. decembra tajā pasažieru skaits nedrīkst pārsniegt 50% no transportlīdzekļa ietilpības. Ja nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tad transporta līdzeklī jābūt norādēm par sēdvietu izmantošanu, nodrošinot fizisko distancēšanos.

Papildu drošībai, lai gan Covid-19 izplatība lielākoties notiek valsts iekšienē un inficēšanās lielā daļā gadījumu nav izsekojama, no 7. decembra sāksies stingrāka Latvijā ieceļojušo cilvēku kontrole, lai pārliecinātos par "Covidpass.lv" aizpildīšanu, tā atvieglojot infekcijas izplatības kontroli.

Ziņots, ka ārkārtējā situācija Latvijā ir spēkā jau no 9. novembra. Tā tika izsludināta, ņemot vērā straujo Covid-19 infekcijas izplatīšanos un pieaugošo veselības nozares pārslodzes risku.

Tās laikā noteikti stingri pulcēšanās un citi ierobežojumi, lai stabilizētu situāciju un novērstu strauju Covid-19 izplatību. Tāpat ārkārtējās situācijas laikā nedrīkst notikt publiski pasākumi klātienē, kā arī nedrīkst sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Stingras prasības ārkārtējās situācijas laikā ir arī sabiedriskās ēdināšanas vietām, kā arī tirdzniecības centriem.

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā novērojama strauja Covid-19 infekcijas izplatība. Pirmdien, 30. novembrī, Latvijā tika atklāti 612 jauni inficēšanās gadījumi, bet četri sasirgušie nomira.

Kopumā līdz šim Latvijā Covid-19 atklāts 17 687 personām.

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt Krīzes vadības padome, par nozari atbildīgā ministrija, pašvaldības dome.

Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ja, izskatot šā panta minēto lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.67065405845642 56(0) - 0.42566704750061 2021.01.23. 06:42 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=168&act=4&art=50539&lnk_src=popular ip: 3.239.40.250 usememcache: 1