Palīdzība sociālajā jomā – kam to sniegs politiķi?

Kuras sabiedrības grupas pašvaldībai būtu jāatbalsta? Vai un kādas pārmaiņas būtu jāveicina šā brīža sociālajā sistēmā?

A. Petrovs uzskata, ka jāpalīdz tiem, kuriem tas tiešām nepieciešams, un jo sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kas dos ieguldījumu nākotnē. Pabalstus būtu jāpiešķir ģimenēm ar bērniem un mazbērniem, jaunajām ģimenēm, kas nolēmušas strādāt un dzīvot Jelgavā, arī jaunajiem profesionāļiem, kuri sāk darba gaitas pēc izglītības iegūšanas. A.Petrovs uzskata, ka nevajag maksāt pabalstus tiem bezdarbniekiem, kuri to izmanto savam labumam un vispār nevēlas strādāt. Jānodrošina tāda situācija, lai šāds solis viņiem būtu neizdevīgs un tās realizēšanā jāiesaista visas darba meklēšanas institūcijas.

I. Jakovels norādīja, ka jautājumu par sociālo jomu būtiski skatīt arī kontekstā ar diskusiju par jaunu ražotņu izveidi, jo tās izveidojot, taps skaidrs, ka nepieciešams papildus darbaspēks, ko visdrīzāk būs iespējams nodrošināt iekšējās migrācijas rezultātā. Viņaprāt, svarīgi sakārtot ne tikai pilsētvidi, bet arī veidot draudzīgu attieksmi pret ģimenēm ar bērniem. Sociālajā jomā, kas ir viena no partijas „Saskaņa” prioritātēm, I.Jakovels nosauc jau iepriekš minētos mērķus - bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu līdz minimālās algas apmēram, pamatskolas skolēnu nodrošināšanu ar bezmaksas pārvietošanos pilsētas sabiedriskajā transportā un brīvpusdienām, jo ir bērni, kuriem tā ir vienīgā siltā maltīte dienā.

L. Zīverts sāk ar piemēru par kādu jelgavnieku daudzbērnu ģimeni, kas veselu gadu nevarēja bērnus iekārtot bērnudārzā, neraugoties uz to, ka viņiem rindā bija prioritāte: „Kaut kas tāds var notikt tikai pilsētā ar izaugsmi, jo nācās aiziet uz četrām iestādēm, līdz, izlasot saistošos noteikumus, noskaidrojās, ka ir jāuzraksta iesniegums, taču nevienā no šīm iestādēm to nevarēja pateikt.” KPV.LV sociālajā jomā plāno pārstāvēt visu iedzīvotāju intereses, priekšplānā neizvirzot konkrētas sabiedrības grupas, taču L.Zīverts piebilda, ka pamatā jārūpējas par mazāk aizsargātajiem – daudzbērnu ģimenēm, vientuļajiem vecākiem un pensionāriem. Tāpat viņš uzskata, ka jāatbalsta ļaudis mūžizglītības jomā, lai viņi varētu būt konkurētspējīgi darba tirgū, jo kvalifikācija, ilgstoši strādājot vienā jomā, krītas. Partija plāno atbalstīt tos, kuri balansē uz sociālās atstumtības sliekšņa un strādāt, lai bezdarbniekiem būtu vieglāk ierotēt atpakaļ darba tirgū.

Sociālajā sistēmā jāveido tāda situācija, lai bezdarbnieki paši teiktos iesaistīties darbatirgū un izvairītos ilgstoši palikt bez darba – lai pabalsti būtu mazāki par algu, ko nopelna strādājot, uzskata „Nacionālās apvienības” līderis J.Strods. Viņa partijas prioritāte ir veicināt draudzīgāku vidi ģimenēm ar bērniem, tādēļ ar aizvadītajā četrgadē diviem jaunatvērtajiem bērnudārziem ir par maz. Tāpat jādomā par aukļu dienesta darba laika pagarināšanu, lai atbalstītu vecākus, kuri strādā brīvdienās – šiem mērķiem jānovirza pašvaldības finansiālais atbalsts. Viņš piekrīt, ka nepieciešams palielināt skolēnu vecuma grupu, kuriem pieejamas brīvpusdienas (šobrīd tās pieejamas visiem skolēniem līdz 4.klasei), taču, lai šo ideju realizētu, vajadzīgs laiks.

LRA pārstāvis G. Kurlovičs norāda, ka ir sociālā atbalsta likums, kas paredz, cik tālu sociālā atbalsta jomā iespējams iesaistīties pašvaldībām, protams, tās var ieteikt arī savas iniciatīvas, kā uzlabot un pilnveidot sistēmu. Viņš savā teiktajā pieskārās demogrāfiskās situācijas uzlabošanas aspektam, līdz ar to kā prioritāti izceļot atbalstu jaunajām ģimenēm, īpaši tām, kuras audzina divus un vairāk bērnus. Šajā jomā sāpīgs jautājums ir dzīvokļi un, viņaprāt, pašvaldība var rast iespējas, kā palielināt dzīvojamo platību šai sabiedrības grupai. Tāpat būtu jādomā par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem ģimenēm (atkarībā no bērnu skaita un kopējiem ienākumiem) un citām privilēģijām, kas veicinātu ģimeņu vēlmi dzīvot Jelgavā. Viņš uzskata, ka problēmu ar vietām pirmskolas izglītības iestādēs varēja atrisināt jau iepriekš, ja vien Jāņa ielā esošais kādreizējais bērnudārzs nebūtu pārdots mācību centram „BUTS”, bet pārveidots par bērnudārzu. Vēl G.Kurlovičs uzskata, ka pensionāriem virs 70 gadiem, vajadzētu nodrošināt iespēju pārvietoties pilsētas sabiedriskajā transportā bez maksas.

A. Lāčplēsis sociālajā jomā arī liktu uzsvaru uz atbalstu jaunajām ģimenēm, rūpētos, lai pirmskolas bērniem tiktu nodrošināts bērnudārzs vai auklītes pakalpojumi, domātu arī par brīvpusdienu pieejamības paplašināšanu. Otrkārt, partija risinātu jautājumu par sadarbības veicināšanu ar sabiedriskajām organizācijām, kuru kompetencē ir darbs ar sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām, jo lai arī līdz šim daļēja sadarbība notiek, nav skaidri zināms, kā palīdzēt šo grupu indivīdiem ilgtermiņā, galvenokārt šobrīd sadarbības ietvaros realizēti vien īstermiņa projekti. Ja tiktu nodrošināta ilgtermiņa sadarbība, varētu uzlabot kopējo sociālās sistēmas stāvokli un plānot izdevumu samazināšanu minēto jautājumu risināšanai.

Arī pilsētas mērs A.Rāviņš pievienojās iepriekš minētajam par atbalstu ģimenēm ar bērniem. Viņaprāt, jāiegulda darbs jaunu dzīvojamo telpu veidošanā, jo pilsētā ir daudz veco koka māju, kam nepieciešams remonts, bet tas nav lietderīgi, tāpēc būtu jābūvē jaunas. Gan SIA «Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde», gan arhitekti jau esot norīkoti plānot jaunu dzīvojamo māju celtniecības projektus, kas gan nav viegli, jo valsts likumdošana ierobežo pašvaldības ieceri, pārmetot, ka pašvaldība mēģina iejaukties komercdarbībā. Galvenās prioritātes, pēc A.Rāviņa teiktā, ir atbalsts ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kam jau plānots piesaistīt līdzekļus, tāpat nedrīkst aizmirst par atstumtajiem bērniem un nelabvēlīgajām ģimenēm.

„Vienotības” līderis A. Rublis informē, ka 7,4% jeb 4,5 miljoni eiro no pašvaldības budžeta tiek atvēlēti sociālās jomas pilnveidei. Viņš vēlreiz uzsvēra jaunu darbavietu nepieciešamību, lai pabalstu saņēmēju būtu pēc iespējas mazāk un apstākļi būtu labvēlīgi darbam. Šajā gadījumā visneaizsargātākā kategorija, Rubļaprāt, ir pensionāri, kuriem „Vienotība” vēlētos palīdzēt, atvieglojot pārvietošanos ar sabiedrisko transportu un atceļot samazinātās maksas braucienu skaita ierobežojumu – šobrīd par samazinātu maksu pensionāriem pieejami 20 braucieni mēnesī. Tas palīdzētu pensionāru ekonomiskā stāvokļa uzlabošanā, piemēram, dodoties uz mazdārziņiem, kuros pensionāri audzē pārtiku.

Nākamā aizsargājamā iedzīvotāju kategorija, kam „Vienotība” piešķirtu atbalstu sociālajā jomā, ir invalīdi. Šeit būtiska ir sociālās uzņēmējdarbības pilveidošana un atbalsts uzņēmējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Partija iestājas arī par jauna bērnudārza būvniecību un atbalstu vecākiem, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzos. Šobrīd atbalsta summa šīm ģimenēm palielināta līdz 185 eiro, bet A.Rublis uzskata, ka tā jāpalielina vēl, lai pēc iespējas samazinātu ģimeņu izdevumus.

Replikām veltītās pirmās minūtes izmantoja KPV.LV pārstāvis L.Zīverts, kurš, atbildot uz A.Rubļa iecerēm, uzskata pretēji – pašvaldībām jārod iespēja atbalstīt tās ģimenes, kuru bērni apmeklē pašvaldības bērnudārzus vai arī privātie bērnudārzi jāveido pietiekami lieli, lai spētu nodrošināt izglītību visiem pilsētas bērniem, kas tur mācās. Viņš nāca klajā ar visnotaļ neveikliem izteikumiem par to, ka šobrīd privātos bērnudārzi uzņemot mazas bērnu grupiņas (10-15 bērnu) un visi bērni mācoties vienkopus (tāds ir tikai viens no septiņiem privātajiem bērnudārziem), ignorējot viņu vecuma atšķirības, bet brīdī, kad diskusijas vadītāja un citi deputāti vēlējās iebilst, viņš pieprasīja atļauju turpināt izteikties. Tāpat viņš kritizēja ZZS turpmākās četrgades programmu, kur pārsvarā visās jomās dominējot vārdi „būvēsim, rekonstrēsim, asfaltēsim”, kas attiecināmi uz regulāru naudas plūsmu, bet novārtā paliekot pilsētas galvenā vērtība – cilvēks.

Piešķirot pabalstus, jāņem vērā ne tikai bērnu skaits un ģimenes ienākumi, bet arī vispārējie dzīves apstākļi – tā savā replikā pauž LSP mēra amata kandidāts A.Petrovs. Tas nepieciešams, lai pašvaldības atbalstu neizmantotu tie, kuriem ar labklājību nav nekādu problēmu, turklāt jāizlīdzina kopējais labklājības rādītājs, kas šobrīd ir nevienmērīgs. Viņa teiktajam iebilda I.Jakovels, norādot, ka cilvēki darbu nezaudē savas gribas dēļ, kā arī paskaidroja, ka bezdarbnieka pabalsts atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām, un sociālais nodrošinājums galvenokārt ir valsts, nevis pašvaldības pārziņā.

A. Rublis izmantoja izdevību skaidrot situāciju par pilsētas bērnudārziem L. Zīvertam, tostarp faktu, ka privātajos bērnudārzos ir lielākas bērnu grupiņas, nekā minēja L.Zīverts. A.Rublis nenoliedz, ka atbalsta programma pirmskolas nodrošināšanai ir jāpilnveido, palielinot atbalstu vecākiem par katru bērnu, kurš mācās privātajā bērnudārzā vai pavada laiku ar aukli. Tiek pilnveidota arī sistēma, kā jāpiesakās vietai bērnudārzā, taču faktu minēšana L.Zīvertu nepārliecināja – viņš palika pie sava.

Iespēju izteikties izmantoja arī G.Kurlovičs, pēc kura domām ir pozitīvi, ka pašvaldība pērk vietas privātajos bērnudārzos, lai samazinātu rindu uz pirmsskolas izglītības iestādēm. Viņaprāt, vietas jāturpina pirkt, izlīdzinot maksas starp privātajiem un pašvaldības bērnudārziem. Deputāts arī oponēja iepriekšējiem L.Zīverta neprecīzajiem izteikumiem, norādot, ka visi privātie bērnudārzi atrodas bijušajās pirmsskolas izglītības iestādēs, īpašnieki tos uztur un saņem dotāciju, tāpēc viņu pienākums ir nodrošināt pienācīgu bērnu izglītību. Viņš atgriezās arī pie sava paustā par Jāņa ielas bērnudārzu, kas būtu devis iespēju samazināt rindu: „Esam tādā pat situācijā kā 2013.gadā, kad solām izveidot bērnudārzu. Saprotu, ka nepietiek resursu visam, bet aicinu izvērtēt un apdomāt, jo varbūt, ka tā vietā, lai pastāvētu mazais bērnudārzs Skautu ielā, varēja izveidot lielo bērnudārzu Jāņa ielā. Tā ir runa par menedžmentu, bet kopējais virziens ir pareizs.”

L.Zīverts vēl norādīja, ka pēc viņa informācijas šobrīd rindā uz vietām bērnudārzos gaida 310 bērnu un, viņaprāt, viena bērnudārza izveide šo situāciju neatrisinās. Viņš esot piezvanījis uz vienu no pašvaldības bērnudārziem, lai uzzinātu, cik bērnu viņi spēj uzņemt un atbilde bijusi – 265 bērni, bet, protams, kopējo situāciju jāizvairās vērtēt tikai pēc viena bērnudārza.

A.Petrovs izmantoja izdevību precizēt savas partijas uzskatu – LSP ir svarīgi nodrošināt darbavietu ikvienam cilvēkam, pretējā gadījumā, tie, kuri izglītojas un neierotēs darbatirgū, meklēs darba iespējas citviet un sanāk, ka tiek gatavoti kā topošie aizbraucēji. „Uz situāciju jāraugās kopumā, nevis pa sektoriem „uzņēmējdarbība” vai „izglītība”,” norādīja A.Petrovs. Viņš arī paskaidroja, kā domājis savu iepriekšējo izteikumu par bezdarbniekiem, kuri izmanto bezdarbu: „Viņi iestājas uzņēmumā, kur ir labs atalgojums, bet darbs ir periodisks. Kad darbs ir, viņi pelna, bet kad darba nav, piesakās „bezdarbniekos”, kur saņem labu pabalstu un gaida, kad atkal būs pasūtījums un darbs, lai varētu saņemt lielu algu.” Deputāts uzskata, ka šāda situācija ir negodīga.

A. Rāviņš savā replikā vēlreiz uzsvēra, ka dzīvojam citos laikos, tāpēc ir vajadzīgas citas ēkas, tostarp citi bērnudārzi, kur, piemēram, būtu pieejami baseini, kas ir svarīgi bērnu veselībai. Atbildot G.Kurloviča piemēram par Jāņa ielas bērnudārzu, A.Rāviņš skaidroja, ka to nopirkt būtu bijis neizdevīgi, tāpēc tiek plānots būvēt jaunu bērnudārzu. Tāpat viņš pauda pateicību uzņēmējiem, kuri strādā Jelgavā un rod iespēju maksāt saviem darbiniekiem, neraugoties uz to, ka algu fonds pilsētā ir piektais zemākais valstī: „Tāpēc mums vajadzīga sadarbība ar uzņēmējiem, jo ja vēlamies ražot kvalitatīvākus produktus, piesaistīt profesionālus speciālistus, mums ir jāvar viņus labāk atalgot.”

Rīt diskusija par izglītības sistēmu Jelgavā.

Saistītās ziņas

Iepazīsties! Viņi vēlas kļūt par Jelgavas mēru!

Politiķi sola jaunas darba vietas