Saeima atbalsta 2024. gada valsts budžetu

Pēc ilgām debatēm un opozīcijas skarbas kritikas Saeimas vairākums pauž konceptuālu atbalstu nākamā gada valsts budžetam. Galīgajā lasījumā to plānots pieņemt 7. decembrī.

Parlamenta deputāti, pulcējoties Saeimas namā, cits citam smejot taujā “Cik tad ilgi šodien?”. Darba kārtībā nākamā gada valsts budžets. Jau rīta agrumā skaidrs, ka izteikties gribētāju būs daudz un nekas ašs šodien nav gaidāms.

Uz vietas arī valdība, un tribīnē kāpj Ministru prezidente, uzsverot trīs prioritātes, ko valdošā koalīcija izvirzījusi budžetā un kam pamatā sadalīta papildus pieejamā nauda.

“Es vēlos, lai Latvijas iedzīvotāji būtu veselāki, izglītotāki un pats galvenais – lai mēs visi būtu drošībā,” pauda premjere Ministru prezidente (“Jaunā Vienotība”).

Valdības sagatavotais budžets nav ideāls, atzina arī “Jaunās Vienotības” koalīcijas partneri.

“Vēlos izmantot tēlainu salīdzinājumu no medicīnas jomas. Nākamā gada valsts budžets manā vērtējumā ir kā līdzeklis, lai apturētu asiņošanu vairākās nozarēs,” sacīja Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.

“Šis vēl nav progresīvs budžets, bet tas ir budžets ar progresīvām iezīmēm,” sprieda Saeimas “Progresīvo” frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Savukārt opozīcija sarēķinājusi, ka lauvas tiesa papildu naudas budžetā sadalīta nozarēm, par kurām atbild “Jaunā Vienotība”. Pārējie partneri esot, tā teikt, aptīti ap pirkstu.

“Šis budžets man atgādina kurkuli ar milzīgu Jaunās “Vienotības” galvu un sīkām ZZS un “Progresīvo” kājelēm. Jāatzīst, ka kurkuļiem vieta ir purvā vai dīķī, nevis Saeimas namā,” teica Saeimas “Apvienotā saraksta” frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

“Negribu populistiski apgalvot, ka šis ir katastrofāls budžets, bet es pilnīgi droši varu apgalvot, kad tas būs nīkulības un recesijas budžets, kurā naudu tērēsim, nevis pelnīsim,” sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (“Nacionālā apvienība”).

Opozīcija no tribīnes arī daudz atgādināja par šīs nedēļas politisko aktualitāti numur viens – ekspremjera Krišjāņa Kariņa došanos komandējumos nomātās lidmašīnās.

“Jūs nodibinājāt Klimata un enerģētikas ministriju laikam ar vienu domu – lai varētu attaisnot tās desmitiem tonnas petrolejas, ko nodedzinājis Krišjānis Kariņš, lidinoties pa Eiropu,” teica Saeimas deputāts Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”).

“Ceru, ka tas bija joks, vismaz viņš to ir pateicis skaļi un visiem žurnālistiem, bet es ceru, ka mēs šādu aroganci neaiziesim un personīgās lidmašīnas mēs nepirksim. Es domāju, ka ar mūsu vienīgo baigo piparu aiziešanu uz Eiropu tas viss beigsies, un mēs atkal atgriezīsimies uz zemes sacīja Saeimas “Stabilitātei!” frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

Beigu beigās viss gan bez pārsteigums, un ar koalīcijas balsīm budžetu virza tālāk.

Konceptuāls jeb atbalsts pirmajā lasījumā valsts galvenajam politikas dokumentam ir dots, bet īstais darbs vēl tikai priekšā. Tagad deputātiem būs iespēja iesniegt savus priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā. Ierasti to skaits ir mērāms pat simtos. Tad sākas tās īstās diskusijas par to, ko nākamā gada naudas plānā vēl iespējams izmainīt.