Melānija,
Imanta
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
GRĀMATU APSKATS
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • piedāvā
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • SLUDINĀJUMI
  • FORUMS
  • GRĀMATU APSKATS
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai bērniem mācības būtu jāuzsāk sešos gados? ..vairāk
21
14
Kā lems, tā būs labi
2
FOTOSTĀSTS

 1.Kredits Piedavat ..
 2.Kredits Piedavat ..
 3.Auto instruktori :..
 4.Kredits Piedavat ..
 5.Zobārsts bērnam..
FORUMS

Novadā spriež par klimata izmaiņām

Raksts publicēts: 2017.06.14. 15:03:33
Raksta autors: Jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Lai veicinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, 13.jūnijā Jelgavas novada pašvaldība organizēja paneļdiskusiju “Kā klimata pārmaiņas ietekmē mūs un kā mēs ietekmējam klimata pārmaiņas?”, kas atbilst 13. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķim “Planētas aizsardzība”. Uz diskusiju Zaļenieku pagasta Zaļajā muižā pulcējās ap 50 cilvēku, aktīvi tajā piedaloties.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Kristīne Zommere-Rotčenkova informēja par klimata pārmaiņu globālo ietekmi (pat ja Latvijā ražošana nav attīstīta, siltumnīcefekta ietekme ir jūtama visā pasaulē) un nepieciešamību pielāgoties globālajām pārmaiņām. Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, pēdējās desmitgadēs vērojama diezgan stabila gaisa vidējās temperatūras paaugstināšanās. Saskaņā ar LVĢMC datiem 1960.-2010.gadā vidējā gaisa temperatūra vidēji paaugstinājusies par 0,7oC (visvairāk ziemā). Līdz 2100. gadam vidējā gaisa temperatūra varētu paaugstināsies par 3,4oC līdz 5,4oC. Līdz gadsimta beigām sala dienu skaits samazināsies par 50-80 dienām. Kopš 1961. gada Latvijā nokrišņu daudzums ir palielinājis par vidēji 39 mm. Līdz gadsimta beigām tas palielināsies par aptuveni 80-100 mm (10-15%). Līdzšinējais augšanas sezonas ilgums Latvijā ir bijis 170-240 dienas. Gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē līdz 2100.gadam tas palielināsies vidēji par 1 līdz 2 mēnešiem. Kā raksturīgākie klimata pārmaiņu izpausmes veidi tika minēti: vērtas, plūdi, anomāli aukstuma un karstuma viļņi.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes asociētais profesors Ainis Lagzdiņš informēja par lauksaimniecības noteču monitoringu trīs izpētes teritorijās – Bērzes upē (Zemgale), Mellupītē (Vidzeme) un Vienziemītē (Kurzeme) un klimata mainību (gaisa temperatūras un nokrišņu), kas sniedz nozīmīgu informāciju lauksaimniekiem par hidroloģiskajiem procesiem un ūdeņu kvalitāti lauksaimniecības platībās, kā arī par pasākumiem klimata mainības ietekmes mazināšanai.

SIA “Laflora” projektu vadītāja Sabīna Alta iepazīstināja ar uzņēmuma veiktajiem pasākumiem kūdras ieguves ietekmes uz vidi mazinošiem vai kompensējošiem pasākumiem. Šobrīd Kaigu kūdras purva rūpnieciskās kūdras ieguves zona ir 774 ha, rekultivācijas teritorija – 189 ha, no tiem 120 ha nodoti SIA "Arosa-R" krūmmelleņu audzēšanai, 14 ha – z/s "Kaigi" lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošanai, 2016. gadā 0,13 ha platībā sadarbībā ar Ezeru un purvu izpētes centru (EPIC) uzsākts sfagnu audzēšanas projekts, līdz ar dalību projektā “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE Restore) 10 ha platība paredzēta melnalkšņu audzēšanai, šeit tiek testēts vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Latvijā, kā arī 2016. gada pavasarī sadarbībā ar Latvijas Biškopības biedrību tika veikts pētījums par rekultivētās platības apputeksnēšanu krūmmelleņu stādījumos (kamenes Bombus SPP). Nākotnē plānota arī ierīkot rododendrus stādījumus 25 ha platībā.

Jelgavas novada pašvaldības Telpiskās attīstības plānotāja Inese Baumane prezentēja viedas pašvaldības plānoto un realizēto negatīvo klimata pārmaiņu ietekmes novēršanai, kā arī nākotnes aktivitātes un domāšanas veida maiņu no: “radi – lieto – izmet” pieejas uz “radi – lieto – atgriez”.

Noslēgumā tika uzdots jautājums, ko katrs no mums varam darīt, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Un tas nav maz, jo mājsaimniecības rada lielu daļu no emisijām. Turklāt, pieaugot labklājības un pārticības līmenim, pieaug arī to patērēto lietu un produktu daudzums. Ir nepieciešama ieradumu maiņa – ceļā doties ar divriteni, ja tas iespējams, šķirot atkritumus, taupīt elektroenerģiju, mainīt ikdienas ēšanas paradumus – zināmas lietas, kas rada tik lielu ietekmi un ļauj visiem kopā mainīt pasauli.

Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Vai 'Vienotības' kuģis grimst – kas ir tie divi vīri, kuri grib nomainīt Piebalgu pie stūres?
  VM varētu piekāpties ģimenes ārstu prasībai par kapitācijas naudas palielinājumu
  VARAM neiebilst pret 20 deputātiem Rīgas pašvaldības komitejās
  Čiekurkalnā demontēs patvaļīgi izveidotu apļveida krustojumu
  Rīgas Juridiskajā augstskolā likvidēts prorektora amats
  Latvijas bruņoto spēku instruktori Ukrainā turpina apmācīt karavīrus
  Vējonis norāda, ka nevar prasīt ministru demisiju vai prokurora darba izvērtēšanu

0.63850498199463 60(0) - 0.41125774383545 2017.08.19. 19:47 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=40571 ip: 172.68.65.165 usememcache: 1