Novadā spriež par klimata izmaiņām (1)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Lai veicinātu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, 13.jūnijā Jelgavas novada pašvaldība organizēja paneļdiskusiju “Kā klimata pārmaiņas ietekmē mūs un kā mēs ietekmējam klimata pārmaiņas?”, kas atbilst 13. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķim “Planētas aizsardzība”. Uz diskusiju Zaļenieku pagasta Zaļajā muižā pulcējās ap 50 cilvēku, aktīvi tajā piedaloties.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Kristīne Zommere-Rotčenkova informēja par klimata pārmaiņu globālo ietekmi (pat ja Latvijā ražošana nav attīstīta, siltumnīcefekta ietekme ir jūtama visā pasaulē) un nepieciešamību pielāgoties globālajām pārmaiņām. Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, pēdējās desmitgadēs vērojama diezgan stabila gaisa vidējās temperatūras paaugstināšanās. Saskaņā ar LVĢMC datiem 1960.-2010.gadā vidējā gaisa temperatūra vidēji paaugstinājusies par 0,7^oC (visvairāk ziemā). Līdz 2100. gadam vidējā gaisa temperatūra varētu paaugstināsies par 3,4^oC līdz 5,4^oC. Līdz gadsimta beigām sala dienu skaits samazināsies par 50-80 dienām. Kopš 1961. gada Latvijā nokrišņu daudzums ir palielinājis par vidēji 39 mm. Līdz gadsimta beigām tas palielināsies par aptuveni 80-100 mm (10-15%). Līdzšinējais augšanas sezonas ilgums Latvijā ir bijis 170-240 dienas. Gaisa temperatūras paaugstināšanās ietekmē līdz 2100.gadam tas palielināsies vidēji par 1 līdz 2 mēnešiem. Kā raksturīgākie klimata pārmaiņu izpausmes veidi tika minēti: vērtas, plūdi, anomāli aukstuma un karstuma viļņi.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes asociētais profesors Ainis Lagzdiņš informēja par lauksaimniecības noteču monitoringu trīs izpētes teritorijās – Bērzes upē (Zemgale), Mellupītē (Vidzeme) un Vienziemītē (Kurzeme) un klimata mainību (gaisa temperatūras un nokrišņu), kas sniedz nozīmīgu informāciju lauksaimniekiem par hidroloģiskajiem procesiem un ūdeņu kvalitāti lauksaimniecības platībās, kā arī par pasākumiem klimata mainības ietekmes mazināšanai.

SIA “Laflora” projektu vadītāja Sabīna Alta iepazīstināja ar uzņēmuma veiktajiem pasākumiem kūdras ieguves ietekmes uz vidi mazinošiem vai kompensējošiem pasākumiem. Šobrīd Kaigu kūdras purva rūpnieciskās kūdras ieguves zona ir 774 ha, rekultivācijas teritorija – 189 ha, no tiem 120 ha nodoti SIA "Arosa-R" krūmmelleņu audzēšanai, 14 ha – z/s "Kaigi" lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošanai, 2016. gadā 0,13 ha platībā sadarbībā ar Ezeru un purvu izpētes centru (EPIC) uzsākts sfagnu audzēšanas projekts, līdz ar dalību projektā “Degradēto purvu atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā” (LIFE Restore) 10 ha platība paredzēta melnalkšņu audzēšanai, šeit tiek testēts vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Latvijā, kā arī 2016. gada pavasarī sadarbībā ar Latvijas Biškopības biedrību tika veikts pētījums par rekultivētās platības apputeksnēšanu krūmmelleņu stādījumos (kamenes Bombus SPP). Nākotnē plānota arī ierīkot rododendrus stādījumus 25 ha platībā.

Jelgavas novada pašvaldības Telpiskās attīstības plānotāja Inese Baumane prezentēja viedas pašvaldības plānoto un realizēto negatīvo klimata pārmaiņu ietekmes novēršanai, kā arī nākotnes aktivitātes un domāšanas veida maiņu no: “radi – lieto – izmet” pieejas uz “radi – lieto – atgriez”.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.