Iepazīsties! Viņi vēlas kļūt par Jelgavas mēru!

Kādēļ piekritāt kļūt par mēra amata kandidātu? Nosauciet trīs galvenos uzdevumus, kas būtu jāveic pēc šī amata iegūšanas?

A.Rāviņš, kurš Jelgavas pilsētas priekšsēdētāja krēslu ieņem jau 16 gadu, kā vienu no galvenajiem uzdevumiem min jaunu darbavietu radīšanas veicināšanu, kas nestu ieguldījumu visās pilsētai svarīgajās jomās – izglītībā, sociālajā sfērā, kultūrā u.c, piebilstot, ka pēdējā gadā palielinājusies jelgavnieku nodarbinātība mūsu pilsētā – cilvēki mazāk meklē darbavietas Rīgā un citur. Pašreizējais domes priekšsēdētājs cer, ka pilsētas uzņēmumu skaits palielināsies, līdz ar to cilvēkiem nodrošinot nepieciešamās darba iespējas. Būtiski, viņaprāt, arī rast iespēju atbalstīt ģimenes, īpaši - daudzbērnu, jo to skaits pēdējos gados esot palielinājies.

A.Rublis, līdzšinējais domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un sporta jautājumos norādīja, ka viņa pieredze pilsētas pašvaldībā ir 12 gadi un bijusi saistīta ar dažādām nozarēm – sākot no komunālajiem jautājumiem, beidzot ar šībrīža darba uzdevumiem, līdz ar to kompetences un pieredzes ir pietiekamas, lai viņš varētu pretendēt uz mēra amata vietu. A.Rublis, runājot par veicamajiem mēra uzdevumiem, norādīja, kvalitatīvam darbam pilsētas pārvaldē nepieciešama laba darba orgnizācija un spēcīga komanda. Viņaprāt, sākumā jādefinē izpilddirektora darba funkcijas, jāveic administratīvi darbi, kas veicina efektīvu lēmumu pieņemšanu, jāsamazina iekšējā birokrātija un amatu funkciju dublēšanās.

LSP pārstāvis A. Petrovs iesākumā atskatījās uz savu pieredzes bagāto mūža gājumu, uzsverot, ka ir darbojies zinātnē – ilgus gadus strādājis kā inženieris, pārsvarā pievēršoties enerģētikas nozarei, un ir guvis pieredzi lielos uzņēmumos, piemēram, „Latvijas Dzelzceļš” un SIA „Olainfarm”. Kļūt par mēra amata kandidātu šajās vēlēšanās A.Petrovu pierunājuši partijas biedri, taču viņš ir skeptisks, ka varētu kļūt par pilsētas „galvu”. Tiesa, priekšlikumi, ko vēlētos realizēt, strādājot amatā, viņam ir – kā mērs viņš pievērstos labklājības stiprināšanai un pilsētas attīstības veicināšanai, izmantojot visus pieejamos resursus un spēkus.

„Saskaņas” līderis I. Jakovels savos izteikumos lakonisks un noteikts. Tas, ko viņš vēlētos paveikt kā pilsētas mērs, lielā mērā kalpo par iemeslu, kāpēc viņš vispār kļuvis par politiķi – viņaprāt, svarīgākais ir sakārtot pilsētu, tāpēc viņš novērtē partijas biedru lēmumu izvirzīt tieši viņu saraksta pirmajā ailītē. Partijas „Saskaņa” trīs prioritātes ir mikrorajonu uzlabošana, kas ietvertu Loka maģistrāles, Satiksmes ielas, Meiju ceļa, Neretas un Prohorova ielu remontu, kā arī atsevišķu posmu remontu Garozas un Atmodas ielās. Otrā prioritāte ir izglītība - nepieciešami skolu remonti. I.Jakovels norāda, ka remontējāmās skolas būtu Jelgavas 5. un 6.vidusskola, kā arī Tehnoloģiju vidusskola. Tāpat būtu nepieciešams uzbūvēt vismaz vienu jaunu bērnudārzu. Trešā prioritāte ir palīdzība ģimenēm ar bērniem – „Saskaņa” apņemtos paaugstināt bērnu piedzimšanas pabalstu līdz minimālās algas apmēram, skolēniem līdz 9.klasei nodrošināt bezmaksas pārvietošanos pilsētas sabiedriskajā transportā un brīvpusdienas skolā, savukārt mikrorajonos būtu nepieciešams iekārtot brīvpieejas sporta laukumus, lai Jelgavas bērni brīvo laiku nepavadītu tikai pie datoriem.

Artusa Kaimiņa partijas KPV.LV līderis Jelgavā L. Zīverts pauda, ka viņa iemesls, kāpēc nācis politikā, ir nepieciešamība viest izmaiņas Jelgavā, turklāt nule Francijā notikušās vēlēšanās parādījušas, ka iedzīvotāji arvien biežāk vēlas redzēt jaunas sejas politiķu rindās. Viņš apzinoties mēra amata izaicinājumus, un kā galvenās raksturīpašības, kas palīdzētu darba kvalitatīvā izpildē, min zināšanas, centīgumu un godīgumu. Partijas KPV.LV deputāti izvirzījuši trīs galvenos mērķus, gadījumā, ja tieši viņu saraksts uzvarētu vēlēšanās – atklāta pārvaldība, sociālā drošība un kvalitatīvas informācijas nodrošināšana, kas tāpat ietvertu arī komunikācijas uzlabošanu ar iedzīvotājiem. L.Zīverts piebilda, ka, uzņemoties mēra pienākumus, vispirms visaptveroši pārskatītu pilsētas prioritātes.

J. Strods, „Nacionālās apvienības” saraksta līderis, norāda, ka galvenais iemesls, kāpēc viņš uzņēmies kļūt par mēra amata kandidātu, ir lielā darba pieredze gan pilsētas pārvaldības jautājumos, gan valsts mērogā, tāpat arī viņa izglītība mūsdienām esot noderīga, jo ieguvis augstākās izglītības grādu fizikā, kas prasīja spēju ātri un daudzveidīgi izmantot gūtās liela apjoma zināšanas. Runājot par uzdevumiem, ko pildītu, gūstot pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja titulu, „Nacionālajai apvienībai” ir konkrēta vīzija – padarīt Jelgavas pilsētu labvēlīgu ģimenēm ar bērniem, iespēju gūt kvalitatīvu izglītību un lai pilsētas struktūras strādātu pēc iespējas energotaupīgāk. Tāpat viņš jo sevišķi uzsvēra, ka nepieciešams likt pamatus mazāko bērnu un skolēnu izglītības pilnveidei, kā veiksmīgus piemērus piesaucot „FasTracKids” un „Miniphenomenta” programmas.

G. Kurlovičs pirms nosaukt savas pārstāvētās partijas „Latvijas reģionu apvienība” redzējumu mēra amata darbu veikšanā, uzsvēra, ka ir profesionālis pilsētas pārvaldes sfērā, kur darbojas no 1996.gada un guvis pieredzi ne tikai pilsētas, bet arī novadu pārvaldībā. Viņaprāt, turpmākajā Jelgavas pašvaldībā būtu jāmaina pilsētas ekonomiskā politika, kas no 2013.gada izrāda stagnāciju un darbojas ar ierobežotiem resursiem. Galvenie uzdevumi, uz ko balstās LRA, ir vietējās ekonomikas attīstīšana, jo uz to, kā minēja Kurlovičs, pamatā balstīta pilsētas un tās iedzīvotāju labklājība. Tāpat uzmanība būtu jāpievērš dzīvesvides sakārtošanai, novirzot iedzīvotāju plūsmu no centra uz dzīvojamo māju kvartāliem, bet treškārt, sociālajā sfērā būtu jāstiprina atbalsts jaunajām ģimenēm, jo sevišķi dzīvokļu jautājuma risināšanā. G.Kurlovičs kā šī uzdevuma iemeslu minēja faktu, ka šobrīd Jelgavas demogrāfiskā situācija ir negatīva (-3%), taču, piemēram, Ozolnieku novadā esot 1,6%, kas tad arī būtu sākotnējais demogrāfiskais mērķis.

Visbeidzot A.Lāčplēsis, kurš, pārstāvot partiju „Gods kalpot mūsu Latvijai”(GKML) un tās līderi Mārtiņu Vadzi, izteica vēlmi, kandidējot šajās vēlēšanās, mainīt esošo sistēmu, lielāku uzmanību pievēršot sociālās jomas jautājumiem, proti, mazāk aizsargātākajām sociālajām grupām – bērniem, kuri ir izņemti no ģimenēm, un bērniem, kuri sāk mācības bērnudārzā, sniedzot iespēju izglītoties pašvaldību bērnudārzā. Tāpat A.Lāčplēsis vēlētos attīstīt pilsētas perifēros dzīvojamos rajonus, izbūvējot tur rotaļu un sporta laukumus, sakārtot to infrastruktūru, kā arī palielinot vietējās produkcijas pieejamību, izveidojot vairāk mājražotāju tirdziņu. Vēl GKML vēlētos viest pārmaiņas pilsētas pārvaldībā, to modernizējot, tādējādi uzlabojot komunikāciju starp pilsētas pārvaldi un nevalstiskajām organizācijām un citām iestādēm, kas ir tiešā saistībā ar sociālo un ekonomisko struktūru. Tas līdzsvarotu pašvaldības pienākumu un kompetences slogu.

Rīt iepazīstināsim lasītājus ar to, ko mēra amata kandidāti sola ekonomikas jomā.

Iepazīsties! Viņi vēlas kļūt par Jelgavas mēru! (12)