Jelgavas skolotāja mantojumā atstāj pusmiljonu

Finanšu policijas izmeklētājs Roberts Dirnēns pēc mātes nāves saņēmis pusmiljonu eiro lielu mantojumu. Māte strādājusi par skolotāju, un viņas mantojumu neveidoja, piemēram, pēcpadomju laikā atgūti namīpašumi. Taču saviem diviem dēliem viņa glabāja vairāk nekā piecsimt tūkstošus ASV dolāru skaidrā naudā. Aizvadītā gada nogalē, kad par Dirnēnu sāka interesēties arī «De facto», viņš no darba finanšu policijā aizgāja. Formāli – uz paša vēlēšanos. Taču, kad «De facto» ar viņu satikās, bija nepārprotami skaidrs, ka viņš pats nebūtu gribējis atstāt šo darbu.

Finanšu policijas vecākā izmeklētāja Roberta Dirnēna alga pērn vidēji mēnesī bija ap 800 eiro uz rokas. Gan pēdējā, gan iepriekšējo gadu deklarācijas uzrāda, ka viņš mīl glabāt skaidru naudu – aptuveni piecas reizes lielāku nekā paša gada atlīdzība.

Pamatīgs mantojums
Taču tieši 2014.gada deklarācija parāda būtisku pavērsienu Dirnēna mantiskajā stāvoklī. Izrādās, viņa māte, būdama skolotāja Jelgavā, spējusi sarūpēt saviem diviem dēliem – Robertam Dirnēnam un Kasparam Aleksandrovam ievērojamu mantojumu, tostarp – 550 tūkstošus ASV dolāru skaidrā naudā. Finanšu policists norādījis, ka viņa mantojuma tiesa kopumā ir 444 985 eiro, ieskaitot īpašumus un daļu no skaidrās naudas, ko glabājusi māte.

Publiski pieejamie dati liecina, ka Roberts Dirnēns mantojumā saņemto zemesgabalu Garkalnē netālu no Sunīšu ezera par nepilniem 200 000 eiro pārdevis savam 23 gadus vecajam dēlam Robijam.

Tēvs jaunietim esot arī atdevis daļu no mantotās skaidrās naudas – 100 000 eiro, kas ieguldīti firmā «S.D.D.Group». Tā pieder finanšu policista dēlam un vēl divām viņa vienaudzēm no Ozolniekiem. Jauniešu bizness – kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieku darbība. Firmā reāli strādā divi cilvēki. Taču rādītāji šķiet neticami veiksmīgi – jau otrajā gadā pēc nodibināšanas firma sasniedza 1,25 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Tīrā peļņa gada laikā – 20 tūkstoši eiro.

Arī dēls mēģina iekārtoties darbā Finanšu policijā
Neraugoties uz to, arī Robijs Dirnēns pērn mēģinājis iekārtoties darbā Finanšu policijā, kur alga nepārsniedz tūkstoš eiro mēnesī. Tiesa – neveiksmīgi. Tas bijis neilgi, pirms tēvs atstāja vai bija spiests atstāt valsts dienestu.

Dirnēna dēlam pieder arī vairāki citi īpašumi. Piemēram, dažas dienas pēc pilngadības sasniegšanas viņš iegādājies palielu zemesgabalu Rīgā un dzīvokli jaunajā projektā Ozolniekos. Tiesa, ar dzīvokli bez tēva ziņas viņš nedrīkst rīkoties. Bet pirms diviem gadiem viņš ticis pie dzīvokļa jaunā projekta mājā Imantā.

Intervijai nepiekrīt
Roberts Dirnēns intervijai «De facto» nepiekrita. Taču mēģināja skaidrot, kā pie lielās naudas tikusi viņa māte. Pēc Dirnēna teiktā, mātes līdzekļus daļēji veidojuši brāļa Kaspara Aleksandrova darījumi. Viņš darbojoties ar nekustamajiem īpašumiem, autotirdzniecību un citiem biznesiem. Taču šajā gadījumā neatbildēts paliek jautājums, kādēļ tad viņš ļāvis krietnu daļu no paša nopelnītā atdot Finanšu policijā strādājošajam brālim.

Māja, kurā dzīvo nu jau bijušā Finanšu policista brālis, ir kā labi apsargāts cietoksnis. Videonovērošanas kameras atrodas gan pie mājas, gan sētas, un ārējais perimetrs aprīkots vēl ar papildu sensoriem. «De facto» cilvēkam, kas atbildēja uz durvju zvanu, lūdza Aleksandrovam nodot raidījuma telefona numuru, taču viņa zvanu nesagaidījām.

Uzņēmumu reģistrā redzams, ka Aleksandrovs kopš 2011.gada nevienā uzņēmumā vairs neparādās ne kā amatpersona, ne kā dalībnieks. Mājas pagalmā redzamas vairākas jaunas automašīnas. Arī «Google» pirms pusotra gada veiktajā ielas foto redzams daudz automašīnu.

Aleksandrova meita Madara Dirnēna ir valdes locekle Kipras ofšoram piederošā 2014.gada nogalē reģistrētā firmā «Re&Law Consultations». Drīz pēc firmas reģistrēšanas tā nopirkusi četras jaunas automašīnas, tostarp divus Range Rover. To kopējā vērtība varētu būt ap divsimt tūkstošiem eiro. Mašīnas īsā laikā vairākkārt pārreģistrētas, dažām starp iepriekšējās reģistrācijas valstīm parādās arī Lietuva. Šobrīd tās noņemtas no uzskaites. Apmeklējot firmas norādīto adresi, tur bija sastopami tikai remontstrādnieki, kuri nezināja ne Madaru Dirnēnu, ne tās pārstāvēto firmu.

Pēc «De facto» rīcībā esošās informācijas, Dirnēns, kurš Finanšu policijā nostrādājis vismaz 15 gadus, šo darbu atstājis nelabprāt. Taču oficiāli līdz šim viņa darbā pārkāpumi nebija konstatēti. Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš, lūgts novērtēt Dirnēna darbu, saka: «Viņš veica savus pienākumus, kas viņam bija uzticēti, un pildīja tos labi.»

Pēc neoficiālām ziņām, Dirnēna izdevumi ir pārsnieguši ienākumus un viņam, visticamāk, būs jāmeklē pamatojums savai rocībai.

VID jauna metode amatpersonu mantas vētīšanai
Finanšu policijas Iekšējās drošības daļa nupat kā iedarbinājusi jaunu analīzes sistēmu. Tā ar ar šo gadu sāks vētīt visu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu mantisko stāvokli visplašākajā spektrā.

«Sākot ar pašu, dzīvesbiedru, vecākiem, bērniem, tuvākajiem radiem. Lai brīdī, kad rodas aizdomas, mēs varētu saprast, kas un kā notiek. Tās dod pilnīgu priekšstatu par patieso mantisko situāciju. (..) Automātiski tiks identificēti šie iespējamie riski. Un cauri sistēmai ies visi,» saka Podiņš.

Aizvadītajā gadā neviena Finanšu policijas amatpersona nav disciplināri sodīta, bet šobrīd uzsāktas lietas pret diviem darbiniekiem. Bet kriminālprocesi pērn uzsākti pret diviem Finanšu policijas darbiniekiem. Vienu no viņiem tur aizdomās būtībā par kolēģu nodošanu. Viņš nodeva informāciju organizētās noziedzības pārstāvjiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nepārbaudīs svētdien Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto" izskanējušo informāciju par kāda nu jau bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes (FPP) izmeklētāja aizdomīgo mantisko stāvokli.

KNAB preses pārstāve Laura Dūša informēja, ka KNAB kompetencē ir kontrole pār valsts amatpersonu darbību un normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto aizliegumu un papildu ierobežojumu ievērošanu.

"De facto" sižetā minētā persona vairs nav valsts amatpersona, turklāt pārbaudes materiāli par valsts amatpersonu un viņu radinieku ienākumu atbilstību izdevumiem tiek nosūtīti VID ienākumu likumības pārbaudei. Līdz ar to KNAB kompetencē nav izskanējušās informācijas pārbaude, skaidroja Dūša.