Piemin izcilo bērnu grāmatu autori

Ar pasakām «Zīļuks», «Sārtulis» un «Kraukšķītis» augušas vairākas lasītāju paaudzes. Svinot Stārastes 100 gadu jubileju, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrā Rīgā, Tērbatas ielā 75, apskatāma māksliniecei veltīta izstāde - spilgtāko grāmatu izlase. Bet Stārastei veltītas izstādes un dažādi pasākumi bērniem notiek arī mūsu pilsētas skolās un bibliotēkās.

Kultūras ministre Dace Melbārde ar autores radinieku starpniecību pasniegs Stārastei Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu. Kultūras ministrijas Nozaru politikas nodaļas vecākā referente Līga Buševica pastāstīja, ka Atzinības raksts Stārastei tiks pasniegts «par izcilu un paliekošu ieguldījumu Latvijas kultūrā, savu sirdi un mūžu veltot bērnu literatūrai un grāmatu mākslai Latvijā».

«Margaritas Stārastes izvēlētā ilustrāciju stilistika - apaļās formas, dabas tematika, košo un silto krāsu palete - ir atpazīstama uzreiz. Bērniem tā ir tuva un saprotama jau vairākās paaudzēs. Autores darbos sava seja un personība ir ne vien cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī kokiem, augiem un pat dabas parādībām. Stārastes ilustrācijām un tekstiem raksturīga pozitīva un sirsnīga emocionālā intonācija, savukārt izvēlētie tēli ir labestīgi un zinātkāri,» stāsta rakstnieces jubilejas pasākumu nedēļas «Bērnības zemes karaliene – Margarita Stāraste» organizatore, Jelgavas 4. vidusskolas bibliotekāre Inta Brantevica.

Nozīmīga vieta latviešu bērnu literatūrā ir autores radītajiem pasaku tēliem - Zīļukam, piparkūku vīriņam Kraukšķītim Stārastes «Ziemas pasakā» un zinātkārajām meitenēm - Tincei Stārastes darbā «Tince grib mācīties» un Ieviņai Zentas Ērgles darbā «Ieviņa Āfrikā».

Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms: «Margarita Stāraste nekad nav šķīrusies no saviem bērnišķīgajiem un sirsnīgajiem tēliem. Tieši šis sirsnīgais skatījums ir nodrošinājis rakstniecei nezūdošu tautas mīlestību.»

Kopumā māksliniece 50 radošā darba gados ir ilustrējusi aptuveni 100 gan pašas, gan citu autoru sarakstītas grāmatas - pasakas, tēlojumus, dzejoļus, kā arī tautasdziesmas. Viņas darbi tiek publicēti kopš 1942.gada. Pēc vairāku gadu prombūtnes Nīderlandē šobrīd māksliniece ir atgriezusies uz dzīvi Latvijā.

1982.gadā Stāraste saņēmusi literāro balvu «Pastariņa prēmija», savukārt 1999.gadā viņas devums bērnu daiļliteratūrā un nopelni valsts labā novērtēti ar Triju Zvaigžņu ordeni.

4. vidusskolas skolniece Katrīna: «Vairākas paaudzes uzaugušas ar Margaritas Stārastes pasakām, ar viņas pasaku tēliem – runājošiem kokiem un dzīvniekiem, ar smaidošām puķēm un sauli mākoņmaliņā bērni mācījušies pazīt un sākt izprast dabu un tās parādības, kokus, augus, mājdzīvniekus, zvērus un kukaiņus.»

Margarita Stāraste atceras: « Tēvs, Jānis Barviks, pirms ieguva diplomēta agronoma specialitāti, vēlējās kļūt par mākslinieku. Viņš vienmēr gādāja, lai man bērnībā būtu zīmuļi un papīrs. Esmu izaugusi ar mūsu vecmeistaru Jāņa Rozentāla un Vilhelma Purvīša gleznām, jo tēvs mani vienmēr veda uz visām izstādēm. Man pat šķiet, ka es vispirms iemācījos turēt rokā zīmuli, nevis staigāt.»

Reiz mazdēls mājupceļā no Igaunijas, iebraucot pie vecmāmiņas 2007. gadā, fotoobjektīvos iemūžinājis brīdi, kad mākslinieci sastapis iegrimušu darbā, kurā fiksēts nesamākslots darba process.

Godam pelnīta tautas mīlestība jau gandrīz četru paaudžu ilgumā aptaujā «100 Latvijas personības» ar 3257 balsīm Margaritu Stārasti ir ierindojusi 41. vietā.

Katru gadu tiek piešķirta Margaritas Stārastes medaļa par aktīvu darbību bērnu labā. Bija patīkami vērot, kā M. Stārastes pasaku burves talants ir ļāvis arī skolēniem kļūt par maziem pasaku varoņiem. Klases rādīja savus uzvedumus, kas saistīti ar mākslinieces darbiem- «Pasaku ābeces», «Pelēkais namiņš», «Kraukšķītis», «Ķepuks un lapsa».

Piemin izcilo bērnu grāmatu autori (2)