Krājumā ir lasāmi arī autora ievadvārdi par tā tapšanas gaitu. Jaunais izdevums ir tapis pusgada laikā, no pērnā pavasara līdz rudenim.
«Dzejas krājumā «Mūža gājumā» apkopotas galvenās atziņas, domas, dzīves skrējiens, mans mūžs... Viens no dzejoļiem ar nosaukumu «Mūža gājumā» to visu arī pasaka. Te nu es esmu atnācis. Domāju, pēc kā vēl tiekties? Dzejā iekļautas nopietnas mūža atziņas. Esmu pamanījis, ka cauri gadiem prioritātes mainās un virsuzdevumi arī,» dzejnieks dalās filozofiskās pārdomās.
Iesākumā ļāvāmies autora dzejas lasījumu spēcīgajam emocionālajam iespaidam. Pēc tā ar lielu interesi klausījāmies Edvīna Jansona dzīvesstāstu par mīlestību, sievietēm, darbu un, protams, dzeju.
Svinīgajā pasākumā varēja iegādāties gan jaunizdoto, gan iepriekšējos autora dzejoļu krājumus. «Visgrūtākais ir dot nosaukumu krājumam, tas ir tāpat kā kristībās dot bērnam vārdu. Nosaukums rodas grūti, nereti pat ilgi pēc tam, kad darbs jau ir pabeigts. Tajā īsi un kodolīgi jāietver visā krājumā pateiktais,» atzīstas dzejnieks.
«Edvīns Jansons prot patīkami pārsteigt dzejas mīļotājus,» par savu draugu saka Jelgavas dzejnieku kopas vadītāja Rasma Urtāne. «Kopā pērn esam izdevuši jau septīto «Zemgales dzejas vācelīti», kurā iekļauti arī vairāku Ozolnieku novada autoru, tostarp Edvīna dzejoļi.»
80 gadus vecais kungs ar smaidu atzīstas:« Es rakstu tikai un vienīgi par mīlestību, visā tās daudzveidībā un izpausmēs. Es arvien gaidu otro un trešo sava mūža atvasaru. Pirmie dzejoļi tapa jaunībā un veltīti pirmajai lielajai mīlestībai, un pēc dzīves gadu desmitiem dzejā izteiktās atziņas jau sagūlušas septiņos krājumos, bet nākamgad ceru kopā ar saviem lasītājiem atvērt arī autobiogrāfisko prozas krājumu «Grēka maratons», kurā būs ietvertas pārdomas par dzīves līkločos gūtajām atziņām 67 dzīves gadu laikā. Jaunais krājums- prozas darbs, būs 8 daļās, un pie tā jau strādāju pusotru gadu.»
Bet kā aizvien netiks aizmirsts arī galvenais- mīlestība, kura nemēdz būt nelaimīga, jo tā atver sirdi un vienmēr bagātina dvēseli, ļaujot vairāk sajust un izprast.
Edvīns Jansons stāsta par radošo procesu: «Es visu laiku kaut ko daru, rakstu, strādāju, man pietrūkst laika. Kad pabeidzu vienu darbu, ķeros pie nākamā. Bet tas īpašais brīdis, kad savu darbu beidzot turu rokās, tas ir saviļņojums, liels notikums. Pēc kāda laika savos darbos paraugos jau ar citām acīm. Pēdējos trīs sava mūža gadus tikai rakstu. Katram dzejolim ir sava vēsture. Es pat nolēmu nerakstīt, bet te pēkšņi atkal atnāk kādas domas, pārdzīvojumi, arī daba dod milzum daudz iedvesmas. Kaut kas mani saviļņo tā, ka nevaru neizteikt. Visi dzejoļi ir ar sižetu. Bieži domas un sižeti atnāk pie manis nakts stundās. Daudzus dzejoļus esmu uzrakstījis naktī un pat uz autobusa biļetēm esmu rakstījis. Mūsdienu lasītājs vairs īsti nepieņem dzejas formātu, taču vēl aizvien ir lasītāji, kuri alkst pēc emocijām un labas dzejas. Tos tad arī saucu par savējiem.»
Autobiogrāfisko dzīvesstāstu «Grēka maratons» Edvīns Jansons iecerējis pabeigt līdz šī gada decembrim, lai caur savas dzīves fonu atsegtu veselu laikmetu mūsu tautas dzīvē.