Pašvaldības atbalsta sadarbību, bet ne apvienošanu

Tikšanās laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs norādīja, ka līdz šā gada beigām, atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, jārod risinājums Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada (ar jau iekļauto Ozolnieku novadu) tālākajam darbam. Kā viens no piedāvātajiem risinājumiem tiek minēta abu pašvaldību apvienošana ar 2025.gada 1.jūliju.

«Tendences citās valstīs parāda, ka lielās izaugsmes potenciāls un labāki rezultāti ir pilsētreģioniem, tādēļ, mūsuprāt, Jelgavas un Jelgavas novada apvienošana būtu pareizākais risinājums,» tā ministrs.

Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš klātesošajiem skaidroja, ka jau šobrīd notiek sadarbības ar Jelgavas novada pašvaldību vairākās jomās, piemēram, ir izveidota kopīga Civilās aizsardzības komisija. «Priekšā ir liels darbs pie sadarbības stratēģijas izglītības jomā, jo pilsētā vidusskolas ir pārpildītas, un nepieciešams meklēt risinājumus, it sevišķi šobrīd – Covid-19 laikā, jo 25 līdz 30 skolēnu klasēs grūti ir piemērojami nepieciešamie drošības protokoli,» piebilda A.Rāviņš. Viņš arī norādīja, ka, ņemt vērā, piemēram, ekonomisko attīstības stratēģiju – Jelgava orientējas uz rūpniecību, bet novads – uz lauksaimniecību, apvienošana nebūtu labākais risinājums, un tā jāaizstāj ar sadarbību.

Tam piekrita arī Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, uzsverot, kā tieši Jelgavas novads šobrīd ir lielākais situācijas ķīlnieks. «Šobrīd nav skaidrības, kā virzīties tālāk, it sevišķi Ozolnieku novadam. Daudzi nākamā gada 1.janvāri gaida kā Dieva atnākšanu. Nav problēmas izpildīt Satversmes tiesas spriedumu un noteikt Jelgavas novada attīstības centru, taču likuma normās nav definēti tā kritēji, un tas steidzami jāmaina,» skaidroja Z.Caune. Vienlaikus viņš arī norādīja, ka apvienošanas gadījumā lielākie zaudētāji būs lauku cilvēki. «Piemēram, deputātu pārstāvniecība no pilsētas noteikti būs lielāka, ņemot vērā būtiski lielāko iedzīvotāju skaitu, kas noteikti var ietekmēt arī līdzekļu sadali. Nedomāju, ka Jelgavas deputātam būs liela interese atbalstīt projektus, kas paredzēti kādam novada tālākajam punktam,» tā Z.Caune.

Uz konkrētām problēmām, apvienojot abas pašvaldības, norādīja Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods. «Ir būtiskas atšķirības nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai pilsētā un novadā, tādēļ atšķiras nekustamā īpašuma nodoklis. Tāpat sociālo pakalpojumu grozs ir atšķirīgs, un, ja vajadzēs tos vienādot, tad atklāts ir jautājums – kurš būs zaudētājs,» pastāstīja J.Strods.

Ozolnieku novada intereses aktīvi aizstāvēja tā kādreizējais mērs un pašreizējais Jelgavas novada domes deputāts Andris Ozoliņš. «Viens no demokrātijas stūrakmeņiem ir ieklausīšanas iedzīvotāju viedoklī, un Ozolnieku novadā viņi iebilda pret apvienošanu ar Jelgavas novadu. Ozolnieki jau šobrīd var būt pašvaldības attīstības centrs, tikai tas jāfiksē ar likuma spēku,» pārliecību pauda A.Ozoliņš. Viņš arī norādīja, ka apvienošanās jau ir radījusi problēmas, jo Ozolnieki līdz šim attīstījās rūpnieciskās ražošanas virzienā, savukārt Jelgavas novads – lauksaimniecības jomā.

Konsultāciju laikā vairākkārtīgi tika pieminēta Ozolnieku vidusskola, tostarp ministrs uzsvēra, ka tā atrodas pārāk tuvu Jelgavas izglītības iestādēm, tādēļ jāanalizē tās pastāvēšana ekonomiskais pamatojums. Z.Caune gan oponēja šim viedoklim, norādot, ka Jelgavas skolas jau ir pārpildītas un vēl 1000 bērnus no Ozolniekiem tās uzņemt nespēs. Tam piekrita arī A.Rāviņš.

Noslēgumā A.T. Plešs norādīja, ka viedokļi ir jārespektē, vienlaikus aicinot raudzīties plašāk attīstības kontekstā.

Paredzēts, ka šomēnes iespējamās izmaiņas sāks skatīt Saeima, kurai tad arī pieder gala lēmuma tiesības jautājumā par Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada iespējamo apvienošanu.