Vēlēšanas Jelgavā – ko varam sagaidīt?

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Šā gada pašvaldības vēlēšanās Jelgavā uz viena deputāta vietu pretendē 10 kandidāti, turklāt priekšvēlēšanu laikā skaidri iezīmējušies divi atšķirīgi politiķu bloki, piedāvājot jelgavniekiem izvēles iespējas.

Portāls Jelgavniekiem.lv bija aicinājis uz Jelgavas domi startējošos spēkus definēt savu vīziju par iespējamo darbu domē, prioritātēm un sadarbības partneriem. Saņemtās atbildes ļauj secināt, ka priekšvēlēšanu cīņā izveidojušies divas nometnes, bet ir arī tādi, kas savā izvēlē palikuši diezgan nekonkrēti. To apstiprina arī sabiedriskajos medijos notikušās politiskās debates.

Jelgavas domē līdz šim valdošā partija Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) priekšvēlēšanu laikā demonstrēja tandēmu ar Nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (NA), savstarpēji papildinot viens otru. Balstoties uz sniegtajām atbildēm, ZZS nav novilkusi konkrētas «sarkanās līnijas», uzsverot, ka ir gatava sadarboties ar tiem, ar kuriem būs vienota vīzija par Jelgavas attīstību.

Nedaudz atšķirīgs redzējums ir NA, kura skaidri pateikusi, ka negrasās strādāt kopā ar sociāldemokrātisko partiju «Saskaņa» (līdz šim gan daudzos jautājumos Jelgavas domē abu partiju deputāti balsoja vienādi) un Latvijas Krievu savienību (LKS).

Pēdējos četrus gadus domē pārstāvētā «Jaunā Vienotība» (JV) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kas strādāja opozīcijā, ap sevi pulcējušas šo vēlēšanu jaunpienācējus Jelgavā –«Kustība PAR», KPV LV (par pilnīgiem jaunpienācējiem tos nevar nosaukt, jo KPV LV bija pārstāvēta arī šajā sasaukumā, bet no tās ievēlētais Lauris Zīverts partiju pameta un tagad pievienojies LRA) un «Progresīvie». Arī Jaunā konservatīvā partija (JKP), ienākot Jelgavas politiskajā dzīvē, sevi ir pozicionējusi, paužot iebildes pret pašreizējās pārvaldes ārišķību. Šis partiju bloks norāda, ka viņiem ir nepieņemama līdzšinējais pilsētas domes darbs. Visasāk tiek kritizēti negodīgie pašvaldības iepirkumi, necaurspīdīgums budžeta līdzekļu tēriņos, iespējamā korupcija, augstie tarifi un nerēķināšanās ar iedzīvotāju vajadzībām, tādēļ priekšvēlēšanu laikā definēta vīzija – nesadarboties ar šā brīža valdošo partiju ZZS un neatbalstīt tās īstenoto politiku. Daži šā bloka politiskie spēki – JV un JKP – konkrēti paziņojuši, ka pie nekādiem apstākļiem neatbalstīt Andri Rāviņu kā pilsētas mēru. Pretī tiek piedāvāta atklātība un budžeta līdzekļu izmantošana iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, Jelgavas attīstības, tostarp – ekonomiskās, veicināšana un līdzdalības budžets, par kura izmantošanu varēs lemt paši iedzīvotāji.

Pašreizējo pašvaldības pārvaldi priekšvēlēšanu debatēs kritizēja arī LKS, vienlaikus norādot, ka ir gatava sadarboties ar visiem, kuri vēlēsies uzlabot jelgavnieku dzīves vidi.

«Saskaņa» Jelgavas komanda  kā mērķi noteikusi saviem vēlētājiem doto solījumu izpildi, nenosakot nekādas «sarkanās līnijas». Tajā pašā laikā priekšvēlēšanu diskusijās (tajās partiju pārsvarā pārstāvēja saraksta 3.numurs Andrejs Eihvalds) vērojams, ka tā vairāk atbalsta līdzšinējo domes vadību.

Ņemot vērā līdzšinējo zemo vēlētāju aktivitāti Jelgavā – 2017.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 43% balsstiesīgo – iespējams, ka iznākumu varētu noteikt tieši tie iedzīvotāji, kuri iepriekš nav piedalījušies vēlēšanās, bet šogad izlems doties pie vēlēšanu urnām. Portāla Jelgavniekiem.lv maijā veiktajā aptaujā, kurā iedzīvotājus tiks aicināts atbildēt, par kuru politisko spēku viņi plāno balsot 5.jūnijā, līderos izvirzījās trīs partijas – JV ar 4315 balsīm, ZZS ar 4168 balsīm un LRA ar 3611 balsīm.

Atgādinām, ka 5.jūnijā no pulksten 7 līdz 20 nobalsot var jebkurā Jelgavas vēlēšanu iecirknī (iecirkņu saraksts pieejams ŠEIT ). Divās iepriekšējās balsošanas dienās Jelgavā pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 4,7 procenti no kopējā balsstiesīgo skaita pilsētā jeb 1846 vēlētāji. Iespēja nobalsot iepriekš ir arī šodien, 4. jūnijā, kad Jelgavas vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 13 līdz 20. 

Lai mazinātu vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības riskus, 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās vēlētāji vēlēšanu iecirkņos tiek aicināti ievērot drošības pasākumus - ievērot divu metru distanci, dezinficēt rokas, valkāt sejas masku, kā arī ieteicams, dodoties balsot, ņemt līdzi savu pildspalvu.