No septembra bērnudārzos tikai valsts valodā

Likums tika atvērts, kad Nacionālā apvienība (NA) rosināja noteikt, ka visos pašvaldību bērnudārzos jāatver latviešu grupas, ja vien pēc tām ir pieprasījums. Otrajā lasījumā Saeima likumprojektā iebalsoja normu, kas paredz, ka pašvaldībām automātiski jānodrošina iespēja apgūt pirmsskolas izglītības programmu pat bez īpaša pieprasījuma. Pret šo normu iebilda valdošās koalīcijas pārstāvji no “Attīstībai/Par” frakcijas, apgalvojot, ka tā rada iespaidu, ka mazākumtautību grupu bērnudārzos vairs nebūs. Tāpēc uz trešo lasījumu frakcijas pārstāve Marija Golubeva iesniedza maigāku priekšlikumu, kas liek pašvaldībai nodrošināt tikai iespēju apgūt pirmsskolas izglītību latviski visos bērnudārzos.

Komisija šo ierosinājumu atbalstīja. NA pārstāvis Raivis Dzintars pauda cerību, ka tas nozīmē: ja būs kaut viens pieprasījums par latvisku pirmsskolas izglītību kādā no bērnudārziem, tas nekavējoties tiks nodrošināts.

Toties saglabāt pašreizējo stāvokli, kad vismaz lielajās pilsētās ir daudzi tikai krievu bērnudārzi, mēģināja frakcijas “Saskaņa” deputāti. Edgars Kucins ierosināja likumā noteikt, ka vecākiem, piesakot bērnu bērnudārzam, jājautā, kādā valodā viņi vēlētos pirmsskolas apmācību, un pašvaldībai jānodrošina pirmsskolas apmācība dažādās valodās proporcionāli pieprasījumam. “Nav runa par bērnu etnisko piederību vai dzimto valodu, bet tieši par vecāku izvēli,” uzsvēra E. Kucins. Ja šādu priekšlikumu pieņemtu, tad arī novados, kas jau pilnībā pārgājuši uz latviskiem bērnudārziem, vajadzētu atjaunot pirmsskolas izglītību krievu valodā. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone teica, ka pašvaldībām pašām jāļauj lemt, kā tās nodrošina pirmsskolas izglītību. Tātad pašvaldībām nevar uzspiest mazākumtautību grupu atvēršanu.

E. Kucina pusē nostājās kādreizējā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augsta līmeņa ierēdne, tagad saskaņiete Evija Papule, kura pauda, ka latviešu grupu atvēršana visos bērnudārzos esot neapdomīga reforma, kurai nav izvērtēti nākamie soļi un sekas.

Igors Pimenovs prasīja uzlikt pašvaldībai pienākumu arī turpmāk nodrošināt pirmsskolas izglītības programmu apguvi mazākumtautības valodā, ja ir pietiekams pieprasījums. Kā norādīja Jaunās konservatīvās frakcijas pārstāve Anita Muižniece, tas būtu solis atpakaļ.

Kaut vairāki vecāku pārstāvji pauda atbalstu saskaņiešu priekšlikumiem, lielākā daļa komisijas deputātu balsoja pret tiem.

Pēc M. Golubevas ierosinājuma komisija bija izstrādājusi priekšlikumu, kas paredz visiem bērniem, kam nepieciešams, pirmsskolās nodrošināt papildu nodarbības latviešu valodā. Lielākā daļa deputātu šo priekšlikumu atbalstīja, kaut Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure izteica bažas, ka tam var trūkt finansējuma un pedagogu, tāpēc būtu jānosaka pārejas periods, kurā bērnudārzi varētu sagatavoties šādām nodarbībām.

Strīdi komisijā izcēlās par to, kad tad stāsies spēkā prasība visiem pašvaldību bērnudārziem nodrošināt iespēju apgūt pirmsskolas izglītību latviski. IZM to gribēja atlikt līdz 2022. gada 1. septembrim, jo, kā sacīja IZM valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja, “lielajās pilsētās var būt problēmas to nodrošināt”, bet E. Kucins – līdz pat 2025. gada septembrim. R. Dzintars pauda: spēkā stāšanos nedrīkst atlikt ilgāk par nākamā gada septembri: “Būtu absurdi iesaldēt šīs problēmas risinājumu, aizbīdīt to prom pat pēc šīs Saeimas pilnvaru laika.” Viņaprāt, IZM vajadzētu uzņemties politisku atbildību, nevis piespēlēt pašvaldībām, kas grib atlikt problēmas risināšanu uz iespējami ilgāku laiku.

Sēdē klātesošais Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis teica, ka Rīgai vajadzētu divus gadus, lai sagatavotos normas izpildei, jo jānodrošina gan finansējums, gan pedagogi, kas var mācīt latviešu valodā.

Tomēr komisijas deputātu vairākums, uzsverot, ka latviskākiem bērnudārziem jābūt pēc iespējas agrāk, nolēma, ka prasīt latviešu grupu atvēršanu jebkurā pašvaldības bērnudārzā vecāki varēs jau no nākamā gada 1. septembra.

Iecerētās izmaiņas arī paredz, ka turpmāk katrs bērns pirms obligātās sagatavošanas skolai tiks izvērtēts, lai noteiktu, vai topošajam skolēnam nav kādas speciālas vajadzības. Ja atklāsies, ka vajadzīgs īpašs atbalsts, tas tiks nodrošināts jau bērnudārzā. Tāpat likumā ietvertas normas, kas paredz šajā mācību gadā atteikties no valsts pārbaudījumu kārtošanas, pabeidzot pamatskolu.