Grib celt trīs nodokļus

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Vakar Finanšu ministrija iepazīstināja valdību ar nodokļu politikas plānu turpmākajos piecos gados. Finanšu ministrijā sagatavotais ziņojums “Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.–2025. gadam izstrādei” satur virkni grozījumu vairāku nodokļu un nodevu maksāšanas kārtībā.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs, “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs gan atzīst, ka pašlaik šis ziņojums ir uzskatāms par nodokļu politikas piecgadu plāna melnrakstu. Kuri nodokļi tiks grozīti un kā – par to valdošo politisko partiju koalīcijā nekas vēl neesot izlemts.

Pašlaik ir sagatavoti iespējamie nodokļu politikas grozījumu scenāriji.

Martā un aprīlī par tiem vēl notiks apspriedes ar sociālajiem partneriem, to skaitā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Tāpēc par nodokļu politiku galīgajā variantā spriest vēl esot pāragri.

Tomēr, spriežot pēc FM sagatavotā ziņojuma, pārmaiņas ir gaidāmas.

Pēc Ata Zakatistova teiktā, visātrāk vienošanos varētu panākt par mikro­uzņēmumu nodokļa (MUN) režīma pakāpenisku ierobežošanu un pielīdzināšanu vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam.

FM piedāvātais ierobežošanas plāns paredz paaugstināt nodokļa likmi līdz 25% pašlaik noteikto 15% vietā, vienlaikus uz pusi samazinot uzņēmumu apgrozījuma slieksni un uzņēmumā strādājošo darbinieku skaitu – pašlaik piecu darbinieku vietā no 2021. gada 1. jūlija ļaujot strādāt tikai vienam.

FM ieskatā ar šiem nodokļa grozījumiem būšot panākts lielāks taisnīgums, jo visiem strādājošajiem ar laiku būs vienāds nodokļu slogs.

Pieaugšot strādājošo sociālās iemaksas, tādējādi iedzīvotājiem vecumdienās būs lielākas pensijas. Tāpat tiks veicināta darbaspēka plūsma uz darba vietām ar augstāku darba ražīgumu, kā arī valsts kasē būs papildu ieņēmumi.

Atis Zakatistovs domā, ka, visticamāk, politiķi varētu vienoties par akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu visiem naftas produktiem un kurināmajiem, no 2021. gada iekļaujot tajā CO2 komponenti.

Pēc FM piedāvātā, naftas produktiem šo komponenti noteikt, ņemot vērā 2019. gadā noteikto vidējo CO2 emisiju kvotu cenu – 25 eiro par tonnu. Šīs izmaiņas skartu naftas produktus, ja CO2 cena pieaug vairāk nekā par 5 eiro tonnā, ņemot vērā iepriekš aprēķināto CO2 komponenti.

Savukārt CO2 komponenti nepiemērot biodīzeļdegvielai, bioetanolam, biometānam un parafinētajai biodīzeļdegvielai vai kurināmajiem, nosakot tā tikai enerģijas komponenti atbilstoši biodegvielu enerģijas saturam.

Nodokļa likme biodīzeļdegvielai būtu 330 eiro par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa izmaiņas varētu sadārdzināt sašķidrinātās gāzes 50 litru tilpuma balona cenu par 0,74 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Mājsaimniecībai, kas dabasgāzi patērē ēdiena pagatavošanai un arī ūdens uzsildīšanai, sadārdzinājums būtu 0,2 centi par kubikmetru, ieskaitot PVN. Mājsaimniecības, kuras izmanto naftas gāzi apkurei, piemēram, 100 m2 mājas apkurei nepieciešamais naftas gāzes patēriņš gadā ir 670 kg, izdevumi pieaugtu par 23,5 eiro gadā, ieskaitot PVN.

FM parlamentārais sekretārs tāpat pieļauj, ka vienošanos varētu panākt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumiem. Pēc FM piedāvātā pirmā scenārija, tiek paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un solidaritātes nodoklis nemainās.

Pēc otrā scenārija diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli atceļ, mainot nodokļa likmes.

Vakar valdība uzdeva FM sagatavot valsts nodokļu politikas piecgadu plānu līdz 2020. gada 31. maijam. Ministrijām, kuras skar plānotie nodokļu politikas grozījumi, līdz 2020. gada 17. martam jāiesniedz aprēķini, kā tie varētu ietekmēt valsts budžetu.