Niklāvs, Niks,
Nikolajs
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Decembris
2526272829301
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
303112345
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau vajadzēja.
292
Man vienalga.
92
Īsti nezinu, negribās krāt pudeles.
83
Nē, neredzu nepieciešamību.
8
Par to nekas nav dzirdēts.
6


„Mosfiļm” pabeidz Jelgavas centra iznīcināšanu

Raksts publicēts: 2019.05.17. 06:55:56
Raksta autors: Elmārs Barkāns

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Tieši pirms 70 gadiem – 1949. gada 9. maijā uz PSRS kinoekrāniem iznāca staļinistiskās impērijas kinoepopeja “Staļingradas kauja”, kurā bija redzams, kā padomju pirotehniķi pilnībā pabeidz 1944. gada vasarā sarkanarmijas aviācijas sabombardētās Jelgavas vēl atlikušo mūru iznīcināšanu. Jelgavā tika filmētas vienas no niknākās Otrā pasaules kara kaujas – Staļingradas kaujas drausmīgākās ainas sagrautās pilsētas drupās.

Padomju kara aviācijas sagrautā Zemgales pērle izrādījās kā radīta kara šausmu attēlošanai. Pāris gadus pēc Jelgavas nobombardēšanas padomju kinematogrāfisti pilsētu pārvērta par Staļingradu un filmēšanas laikā 1947. gada vasarā galīgi tika nopostītas vēl kaut cik saglabājušies seno ēku mūri pilsētas centrā. Tā kā to, ko līdz galam nepaveica padomju armija, pēc trīs gadiem izdarīja Maskavas kinematogrāfisti.

Latvijas arhīvos nav dokumentu par Staļina laika kinošedervu

Pirms 75 gadiem – 1944. gada jūlija beigās un augusta sākumā - padomju kara aviācija līdz ar zemi nolīdzināja Jelgavu, pilsētu pārvēršot krāsmatās. Pēc dažiem gadiem – 1947. gadā Maskavas kinostudija „Mosfiļm” uzņēma episku divsēriju spēlfilmu „Staļingradas kauja” (dažos avotos tās nosaukums minēts kā „Kauja par Staļingradu”), kurā slavēja sarkanarmijas varonību un tās virspavēlnieka Staļina ģenialitāti. Tā bija Staļina laika kinematogrāfijas klasika, kas staļinistiskās propagandas gaismā heroizēja 1942./43. gada ziemas kaujas par Staļingradu (tagad – Volgograda). Mazzināms ir fakts, ka šīs mākslas filmas visdrausmīgākie skati tika uzņemti Jelgavā. Pilsētas drupas bija kā radītas asiņaino kauju skatiem. Un šī filmēšana tad arī pabeidza Jelgavas vēsturiskā centra galīgu izpostīšanu.

Diemžēl atmiņas par „Staļingradas kaujas” filmēšanu Jelgavā ir pagaisušas no ļaužu atmiņas un arī vēsturiskās liecības par tām nav diži ko nav saglabājušās. Rīgas Kino muzeja krājuma glabātāja Dace Grants Jauns.lv teica: „Mūsu krājumā nav materiālu par filmu „Kauja par Staļingradu””.

Arī Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva Dokumentu izmantošanas nodaļas vadītāja Anita Trušele Jauns.lv teica, ka arhīvā neesot dokumentu par „Staļingradas kaujas” uzņemšanu Jelgavā: „Kinofotofonodokumentu arhīvā diemžēl nav pieejami dokumenti, kuros redzama filmas “Kauja par Staļingradu” uzņemšana Jelgavā vai kāda cita informācija par šo notikumu. Arhīvā gan ir ap 40 fotodokumentu ar izpostītās Jelgavas skatiem, arī daži kinožurnāli un dokumentālā filma”.

Jelgavas nopostīšanu pabeidz „Mosfiļm”

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis Jauns.lv pastāstīja: „Par filmas „Staļingradas kauja” uzņemšanu mums ir stāstījuši muzeja apmeklētāji, kas to piedzīvojuši. Filma ir filmēta pilsētas centrā – tirgus laukumā, Uzvaras un Akadēmijas ielā, pie pils. Tur redzams, kā brūk ēkas. Lai radītu dūmus, liesmas un kaujas skatus dedzināja riepas un eļļas mucas.

Tā kā bija nolemts Jelgavu nolīdzināt līdz ar zemi un būvēt jaunas mājas, tad vēl saglabājušos mūrus spridzināja pa īstam, nevajadzēja būvēt nekādas dekorācijas. Jāskatās uzmanīgi filmas kadri, un tad tajos var atpazīt seno Jelgavu. Aculiecinieki atceras, ka pirmajā filmas variantā vēl pie ēkām varēja redzēt uzrakstus latviešu valodā, piemēram, „Gulbja aptieka”. Iespējams, vēlākajā rediģēšanas un cenzēšanas laikā kadrus, kur bija redzami latviskie uzraksti, izgrieza ārā.

Cilvēki atceras, ka visiem tiem, kuri piedalījās kinofilmas masu skatos apsolīja parādīt filmu par velti. To arī vēlāk izdarīja. Tā kā Jelgavā tolaik kinoteātra nebija, tad to izrādīja pasta lielajā operāciju zālē, kur tagad ir alkohola veikals”.

Izgriež latviešu uzrakstus un Berijas tēlu

Internetā ir pieejama filma „Staļingradas kauja”, bet tā, domājams, vairākkārtīgi ir rediģēta. Pirmām kārtām, no tās izgrieza kadrus, kuros redzami latviskie uzraksti, kaut kādas atsauces uz to, ka filmas kaujas skati tapuši Lielupes krastos. Otrām kārtām, filmu pamatīgi apgraizīja 1960. gadā, no tās izņemot kadrus, kuros bija redzams padomju vēsturnieku nežēlastībā kritušais čekistu vadonis Lavrentijs Berija. Iespējams, ka filma Krievijā bijusi pakļauta vēl kādai rediģēšanai.

Arī tā laika prese diez ko plaši nerakstīja par kinoļaužu gaitām. 1947. gada 27. septembrī Jelgavas laikrakstā „Zemgales Komunists” ir vien neliela ziņa „Kā top filma „Staļingradas kauja”” rubrikā „Padomju Dzimtenē”. Tikai zinātāji varēja nojaust, ka runa ir par uzburtajiem skatiem Jelgavā:

„Mutuļo dūmi, aizsedzot slaveno Mamaeva kurgana pakāji. Kurgana virsotnē – ienīstais fašistu karogs. Padomju cīnītāja uzdevums – izšķirošā uzbrukumā padzīt ienaidnieku, kas apsēdis kurganu.

Cauri dūmiem redzami mūsējo ieroču un tanku silueti. Pāri kaujas troksnim dzirdami skaļi „urrā” saucieni – tur aiziet uzbrukumā padomju kājnieki…

Un, kad dūmi izklīduši, mēs ieraugām kurgana virsotnē uzvaroši plīvojot sarkano karogu.

Vēl nesen tas viss notika Staļingradā, kur 1942. gadā dimdēja kaujas. Top jaunā filma – „Staļingradas kauja””.

Jelgavas bojāeja

Liktenīgās kaujas par Jelgavu starp padomju Sarkano armiju un Vērmahtu (nacistu Vācijas bruņotajiem spēki) risinājās 1944. gada jūlija beigās-augusta sākumā padomju armijas vasaras uzbrukuma ietvaros. Nacisti Jelgavu pasludināja par „cietoksni”, tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās kauju zonā, tikai pēc Rīgas ieņemšanas karadarbība pārvietojās uz rietumiem Kurzemes cietoksnī.

Jelgavas bombardēšanas laikā dzīvību zaudēja simtiem cilvēku – gan padomju, gan nacistiskās Vācijas pusē karojošo, civiliedzīvotāji, karagūstekņi, nacistu nometnēs ieslodzītie, bēgļi. Tika zaudētas skaitļos neaprēķināmas materiālās, vēsturiskās un mākslinieciskās vērtības

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.93088102340698 104(0) - 0.46511244773865 2019.12.06. 18:52 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=46184 ip: 172.69.63.76 usememcache: 1