Ziemeļu tilta plānošanā sperts nākamais solis

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana par ieceri būvēt transporta pārvadu pār Lielupi un Driksu pilsētā notika 2015. gada beigās. Jau tad tika izveidotas trīs alternatīvas – skices - kāds tilts varētu būt. Pirmā alternatīva paredz tiltu ar 10 starpbalstiem Driksas un Lielupes upēs, otrā alternatīva paredz 8 starpbalstus, bet trešā neparedz upē nevienu starpbalstu. Augstums virs ūdens pirmajā un otrajā variantā būtu 7 metri, bet trešajā - 9 metri. Tilts ir plānots ar autotransporta satiksmi divās joslās, kā arī gājēju un velosipēdu celiņu. Tilta un tā pieeju izbūves kopgarums – 1376 metri.

Tā kā daļu no tilta posma plānots realizēt dabas liegumā «Lielupes palienes pļavas», kas ietverts Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā «Natura 2000», tad vispirms bija nepieciešams izstrādāt ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu pilsētā plānotajai transporta pārvada (tilta) izbūvei pār Lielupi un Driksu jeb tā sauktajam Ziemeļu šķērsojumam sagatavojis uzņēmums «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment», balstoties uz 2015. gadā izstrādāto dokumentāciju.

Uzņēmuma pārstāve Lūcija Kursīte prezentāciju iesāka, vēlreiz uzsverot, ka tilts, kas savienos Lapskalna un Atmodas ielas krustojumu ar Kalnciema ceļa un Loka maģistrāles krustojumu ir nepieciešams pilsētas izaugsmei – mazinātos transporta intensitāte pilsētas centrā, līdz ar to troksnis, piesārņojums, turklāt neveidotos sastrēgumi. Tāpat tilts veicinātu lidlauka rajona attīstību un pilsētas ekonomisko izaugsmi kopumā.

Gaisa kvalitāte būvniecības laikā būtiski nepārsniegtu normatīvos aktos noteikto pieļauto normu. Tā izmaiņas justu tikai tuvumā dzīvojošie cilvēki, bet veselībai draudus tas neradītu. Savukārt trokšņa līmenis pēc tam, kad tilts tiktu pabeigts, gan kāptu – proporcionāli satiksmes kustībai. Pēc nepieciešamības tā mazināšanai iespējams izbūvēt trokšņa barjeras. Eskperti atzīst, ka ietekme uz biotopiem būs, taču būvdarbu laikā paredzēts izmantot dabu saudzējošu pieeju. Tiešā pārvada tuvumā dzīvojošie putni pārvietosies citur, tādēļ šim nolūkam ir atvēlēta kompensējošā teritorija 56 hektāru platībā.

Novērtējot ietekmi uz «Natura 2000» teritoriju, ziņojumā secināts, ka «paredzamā darbība ir pieļaujama ar nosacījumu, ka tiek veikti efektīvi ietekmi mazinošie pasākumi dabas lieguma teritorijā».

Prezentācijai noslēdzoties, vairāki no aptuveni 50 atnākušajiem interesentiem uzdeva jautājumus vai izteica ieteikumus.

Aivars Āboliņš, Jelgavas jahtkluba pārstāvis, pilnībā atbalsta Ziemeļu tilta būvniecību, un piekrīt, ka tas ir nepieciešams. Tomēr viņš atzīst, ka tilta būvniecība kaitētu viņa biznesam un hobijam. Paredzamais tilta augstums ir pārāk mazs, lai zem tā varētu peldēt ar jahtu. A. Āboliņš vērsa uzmanību uz to, ka, lai tiltu uzbūvētu, ir nepieciešami ceļi būvniecības tehnikai. Tagad ceļš, kas ved uz tilta būvniecības sākumpunktu, ir ar grants segumu un ar zemu nestspēju.

Uzņēmuma «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» projektētājs apstiprināja, ka ceļš ir jāuzlabo, un būvdarbu laikā tas tiktu vai nu paplašināts, izveidojot divas joslas, vai tiktu uztaisītas labi pārredzamas kabatas. Tāpat, ceļu pastiprinot, tiktu celta tā nestspēja. Viņš piebilda - paredzēts, ka lielu daļu nepieciešamo materiālu plānots piegādāt ar pontoniem. Savukārt, tilta augstumu ceļot, būtu nepieciešams paaugstināt arī pieslēgumus Loka maģistrāles un Atmodas ielas posmos. Tas, savukārt, veidotu grūti izbraucamu un apsaimniekojamu posmu tieši ziemas mēnešos.

Kāds cits ūdens sporta cienītājs izteica vēlmi, ka ūdenī balstus tomēr nevajadzētu likt, jo airēšanas sportam tie radītu bīstamību.

Savukārt ar būvniecību saistīts kungs ieteica, veidojot šī tilta projektu, uzreiz arī izvērtēt, kā tieši panākt transporta plūsmas novirzīšanu no centra. Kā variantu viņš ieteica samazināt joslu skaitu. Uz tilta arī plānotās divas braukšanas joslas, katra savā virzienā, un, viņaprāt, ir par maz, turklāt gadījumos, ja notiktu kāda avārija – operatīvajam transportam iespējams būtu grūtības tikt garām automašīnām. Viņš vēlējās arī uzzināt, vai veiktas kaut kādas finanšu aplēses, cik tilta būvniecība izmaksātu, taču saņēma atbildi, ka tas vēl nav veikts. Pašvaldības pārstāve Gunita Osīte informēja, ka aplēses ir tikai par 2015. gadā izveidotajām skicēm - tie ir 27 līdz 35 miljoni eiro. Pa šiem gadiem cenas varētu būt būtiski mainījušās.

Ar ziņojumu un tā kopsavilkumu var iepazīties Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Klientu apkalpošanas centrā - Lielā iela 11, Jelgava, 131.kab. pirmdienās no 8:00 līdz 19:00; otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no 8:00 līdz 17:00, piektdienās no 8:00 līdz 14:00. Ar ziņojumu var iepazīties arī tīmekļa vietnē.

Rakstiskus priekšlikumus par ziņojumu līdz 2019. gada 27. aprīlim var iesniegt:

1) Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV-1045, fakss: 67321049, tālrunis: 67321173, e-pasts: [email protected], www.vpvb.gov.lv );

2) Jelgavas pilsētas pašvaldībā, Klientu apkalpošanas centrā, 131. kabinetā (Lielā iela 11, Jelgava, LV – 3001, tālrunis: 63005569, 63005493, e-pats: [email protected], www.jelgava.lv).

Izstrādātais ziņojums tiks papildināts ar priekšlikumiem, lai pēc tam to iesniegtu atzinuma saņemšanai Vides pārraudzības valsts birojā. Ja biroja atzinums būs pozitīvs, dokumentam vēl būs jāsaņem saskaņojums no Eiropas Komisijas.