Kaija,
Kornēlija
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Novembris
28293031123
45678910
11121314151617
18192021222324
2526272829301
Arhīva navigācija
APTAUJA
Vai ir jāievieš dzērienu depozītu sistēma? ..vairāk
Jā, sen jau
vajadzēja.
Īsti nezinu,
negribās krāt
pudeles.
Man vienalga.
Nē, neredzu
nepieciešamību.
Par to nekas nav
dzirdēts.



Diskutē par labo pagriezienu pie sarkanās gaismas (1)

Raksts publicēts: 2019.01.29. 07:45:30
Raksta autors: la.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Labā pagrieziena veikšana brīdī, kad luksoforā deg sarkanā gaisma, ir atļauta daudzviet Eiropā, arī tepat blakus – Lietuvā, bet pie mums vēl aizvien noris diskusijas par to, vai šāda satiksmes konstrukcija ir vajadzīga arī uz Latvijas ceļiem.

RīgaTV 24 raidījumā “Mana Balss” nozares eksperti apsprieda iesniegto iniciatīvu par labā pagrieziena veikšanu pie sarkanās gaismas un citus risinājumus, kas, iespējams, vēl efektīvāk spētu uzlabot satiksmes plūsmu un drošību uz ceļiem.

Iniciatīvas aprakstā uzskaitītas vairākas valstis (Nīderlande, Vācija, Beļģija u.c.), kurās līdz šim ir atļauts veikt labo pagriezienu pie sarkanās gaismas – to skaitā arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā. Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norādīja, ka tomēr nevajadzētu salīdzināt Latvijas braukšanas kultūru ar Lietuvā esošo, jo katrai valstij ir savas satiksmes regulēšanas tradīcijas.

Viņš atklāja, ka Lietuva ar 2020. gadu no šis opcijas atteiksies, jo tāds ir Eiropas Savienības uzstādījums.

Arī paši lietuvieši ir izvērtējuši esošo opciju un ir gana skeptiski pret to – kustības intensitāte īpaši nepalielinoties un sastrēgumi arī būtiski nesamazinoties.

Krapsis atklāja, ka papildus radītais gājēju apdraudējums ir viens no iemesliem, kādēļ Lietuvas kolēģi arvien aktīvāk sākuši domāt par atteikšanos no labā pagrieziena veikšanas pie sarkanās gaismas: “Runājot no satiksmes drošības viedokļa, ir bijuši gana daudz ceļu satiksmes negadījumu, tieši ar uzbraukšanu gājējiem.

Viens no pēdējiem traģiskajiem negadījumiem, ko kolēģis no Lietuvas stāstīja, bija, kad autobusa vadītājs nepamanīja gājējus, kas šķērsoja brauktuvi tajā brīdī, kad viņš grasījās veikt labo pagriezienu. Negadījuma rezultātā bojā gāja kundze gados ar mazu bērnu.”

Ņemot vērā Lietuvas pieredzi un Eiropas Savienības uzstādījumu, Krapsis neredz vajadzību pēc šādas sistēmas ieviešanas arī Latvijā.

Diskusijai turpinoties par to, kā ar citiem veidiem uzlabot ceļu satiksmes drošību un plūsmu, Oskars Irbītis, inženieris, satiksmes drošības eksperts un RTU pasniedzējs, stāstīja par Eiropā valdošajām tendencēm ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Irbītis norādīja, ka daudzās Eiropas valstīs, kā viens no optimālākajiem krustojumu risinājumiem ir pāreja uz apļveida krustojumiem: “It kā šajos krustojumos negadījumu skaits nedaudz palielinās, bet sekas ir krasi mazākas. Izmainot braukšanas noteikumus aplī kā tādā, mēs varam panākt daudz lielāku caurplūstamību apļveida krustojumiem, tāpēc arī Eiropas valstīs aizvien vairāk ievieš šādas konstrukcijas krustojumus.”

Savukārt izmantojot luksoforu konstrukcijas satiksmes regulēšanā, Eiropā novērojama tendence pāriet uz bezkonflikta risinājumiem. “Būtībā brauc tikai viens kustības virziens: aizbrauc vieni, pēc tam brauc nākošie. Šādā veidā negadījumu skaitu ir iespējams samazināt pat vairākas reizes,” pauda Irbītis.

“Latvijas valsts ceļi” Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns piebilda, ka Latvijā arī tiek ieviesti šādi risinājumi, kā piemērus minot Valdlauču krustojumu, Ulbrokas krustojumu un apļveida krustojums pie Tukuma.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.66928505897522 95(0) - 0.4859733581543 2019.11.12. 11:40 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=45337 ip: 172.69.62.235 usememcache: 1