Muzejā stāsti par lidojumiem hercogistē

Godinot hercogu Jēkabu, kuram šo svētdien, 28. oktobrī, apritētu 408 gadi, piektdien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā bija iespēja noklausīties muzeja galvenā krājuma glabātāja Alda Barševska stāstījumu «Arī hercogistē un Jelgavā lidoja», uzzinot, ka arī Kurzemes un Zemgales hercogistē bija sapņotāji, kuri nebaidījās eksperimentēt aviācijas jomā jau 17. gadsimtā.

Pasākuma gaitā klātesošie varēja izzināt stāstu par Priekules Ikaru – bezbailīgu kalēju, kurš 17. gadsimtā dzīvojis Priekules muižā un mēģinājis nolaisties no baznīcas torņa ar pašizgatavotiem spārniem, nolidojot aptuveni divas verstis (aptuveni 2,13 km). «Šo notikumu bija sanākuši skatīties daudzi, mudinot Priekules kalēju lidojumam. Bet barons Korfs bija solījies viņam par šo mēģinājumu samaksāt. Kādu laiku nolidodams, kalējs nokrita zemē un salauza kāju, taču vēlāk par šo pārgalvību tika sadedzināts uz sārta,» stāstīja A.Barševskis. Viņš papildināja, ka citviet Eiropā vēlme līdzināties kam augstākam, piemēram, eņģeļiem tika vērtēta pozitīvi, apliecinot cilvēka tiekšanos pēc kā labāka, taču Kurzemes un Zemgales hercogistē šādi centieni tika vērtēti kā zaimošana. Tieši tādēļ drosmīgais kalējs tika bargi sodīts. Jāpiebilst, ka iesauku «Ikars» kalējs ieguva, pateicoties sengrieķu teikai par Ikaru, kurš ar saviem vaska spārniem pielidojis pārāk tuvu saulei, kas tos izkausējusi, un Ikars iekritis jūrā.

Šis vēsturiskais notikums ir ievērojams arī šodien. Priekules Ikars ir Priekules novada ģerboņa centrālais tēls, un Priekulē ik gadu notiek Ikaram veltīti svētki. Bet 2009. gadā Dailes teātrī pirmizrādi piedzīvoja Māras Zālītes un Ulda Marhilēviča muzikālā drāma par Priekules Ikaru. Zīmīgi, ka šābrīža aktuālajā izstādē «Latvija medaļu mākslā. Cilvēki, notikumi, ainavas», kas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apskatāma līdz 2019. gada 6. janvārim, skatāma mākslinieces Vijas Dzintares medaļa «Priekules Ikars».

Tāpat Jelgavas muzeja galvenais krājuma glabātājs stāstīja arī par tālākiem lidojumiem, kas saistīti ar Jelgavu. Tieši Jelgavā pirmo reizi Latvijas vēsturē 1785. gadā gaisā pacēlās gaisa balons, ko konstruēja Pētera akadēmijas mehāniķis Ernsts Johans Bīnemanis.