Sākas pieteikumu iesniegšana platību maksājumiem

Maksājumus var pieteikt elektroniski un lūgt Lauku atbalsta dienesta palīdzību.
Mazo saimniecību īpašnieki izīrē vai pārdod zemi lielajiem apsaimniekotājiem - uzturēt pārāk grūti.
Šogad subsīdiju prasītāju skaits varētu būt mazāks. Iepriekš 8000 zemes īpašnieku.
Pērn izmaksāti ap 600 miljoniem eiro.

Jau divus gadus zemniekiem un mežu īpašniekiem pieteikšanās platību maksājumiem notiek elektroniski, izmantojot Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmu.

Lai arī sākumā bija bažas, ka vecāka gadagājuma ļaudis, kuriem trūkst datora lietošanas iemaņu vai nav pieejams interneta pieslēgums, prasību par iesniegumu reģistrēšanu elektroniski nevarēs izpildīt, pašlaik, piemēram, Austrumlatgales teritorijā pilnīgi visi zemnieki platību maksājumus piesaka elektroniski.

Iepriekšējie divi gadi ir pierādījuši, ka pieteikšanās platību maksājumiem elektroniski ļauj krietni ātrāk izmaksāt atbalsta maksājumus. Rekordliels skaits – 95% lauksaimnieku 2017.gadā saņēma maksājumus līdz gada beigām. Būtiski samazinās arī lauksaimnieku pieļauto kļūdu skaits iesniegumos. Tomēr tiem saimniekiem, kuriem būs nepieciešama palīdzība, lai elektroniski iesniegtu pieteikumus, arī šogad Lauku atbalsta dienesta darbinieki sniegs konsultācijas.

“Mēs paši elektroniski nepiesakām. Dators ir, bet tomēr - nē. Neesam tik gudri laikam. Nav laika pie datora sēdēt,”

atzīst Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta Ābeļkalnu saimniece Līga Ozolniece, kura platību maksājumiem šogad pieteiks 13 hektārus zemes. Saimniece atzīst, ka dokumentus, pieteikumus kārtot vienmēr dodas uz pagastu pie speciālista, jo tā esot drošāk.

Arī Zvirgzdenes pagasta Ozolmāju saimnieks Jānis Kivrāns, atklāj, ka vēl nesteidzas pieteikties platību maksājumu saņemšanai uz saviem 15 ha zemes.

“Man pieder zeme, un es to kopju. Neko es nesēju, nestādu, bet appļauju visu, sakopju savas platības, jo ir sava tehnika. Pie mums ir zemes ierīkotājs pagastā. Tur viņa visu izdara. Aiziesi pateiksi, viņa visu noformē. Aizpagājušajā gadā bija atbraukusi delegācija rādīja mums kā pieteikties elektroniski. Nav tur nekā sarežģīta,” Jānis piebilst, ka viņam subsīdijas ir svarīgas, jo esot pensijā nauda ir jātaupa.

Latgales laukos pamazām zeme no mazajiem zemes īpašniekiem, piemājas saimniecībām nonāk lielo zemnieku rokās, jo pat lai saņemtu subsīdijas, ir jāievēro noteiktas prasības. Piemēram, pļavās zāle ir jānopļauj un arī jānovāc no lauka. Pat tad, ja saimniecībā lopi netiek turēti. Cilvēki atzīst, ka tie ir izdevumi un ne vienmēr, it īpaši gados vecāki cilvēki, var to atļauties. Tāpēc zeme tiek vai no pārdota vai atdota nomā.

“Es savu zemi esmu atdevusi nomā lielajam saimniekam. Pirmo gadu mēs saņēmām subsīdiju pavisam nelielu, var teikt - kapeikas vien. Es nolēmu, ka nav nekādas jēgas to darīt,” atklāj Rēzeknes novada Strūžanu iedzīvotāja Marija. Viņai zemes nav daudz, tikai 3 hektāri, tāpēc tos ir izdevīgāk atdot nomā, nekā pašai kopt vai apstrādāt.

Ja mazo saimniecību saimnieki sakārtot savas zemes lietas, nomaksāt nodokļus, pieteikties subsīdijām visbiežāk dodas uz pagasta pārvaldi, kur viņiem konsultācijas sniedz Lauku atbalsta dienesta darbinieki, bet vietējie lauku konsultanti palīdz darbā ar datoru, tad lielāki zemes īpašnieki, kas ir pārsvarā gados jaunāki vai zinošāki jaunāko tehnoloģiju izmantošanas jomā, dara to paši.

Valdis Zujs no Rēzeknes Pušas pagasta pirms 10 gadiem pārcēlies no pilsētas uz laukiem un tagad jau apsaimnieko ap 200 hektāru lielu saimniecību. Zemnieks atzīst, ka savā saimniecībā viņš cenšas izmantot pēc iespējas vairāk dažādu inovāciju, jo tas atvieglo saimniekošanu.

“Es īsti neatceros, ka būtu papīra formātā kaut ko zīmējis,” Vilis stāsta, ka Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā viņš ir reģistrējies jau gandrīz 10 gadus un tagad, kad visi dati par viņam piederošo zemi jau ir savadītu sistēmā, problēmu neesot.

“Tas ir jāizdara principā tikai vienu reizi, ja saimniecībā lauki nemainās un nenāk kaut kas klāt, tad ir vienkārši “copy paste” un viss. Pretī katram laukam sarakstīt atbilstošas kultūras. Laiki visi ir sazīmēti. Vienreiz tikai smagāks darbs ir jāizdara, bet pēc tam no gada uz gadu ir jāpārraksta kultūras.”

Arī šogad Lauku atbalsta dienests platību maksājumu iesniegumu pieņemšanas laikā organizē klātienes konsultācijas daudzos pagastu centros, lai palīdzētu klientiem aizpildīt pieteikumus elektroniski. Lauksaimniekiem bez maksas būs iespēja iesniegt pieteikumus gan minēto konsultāciju laikā, gan arī apmeklējot LAD klientu apkalpošanas centrus.

Lauku atbalsta dienesta Austrumlatgales reģionālās pārvaldes vadītājs Aigars Puncuļs atklāj, ka pērn pārvaldes teritorijā subsīdiju saņemšanai ir pieteikušies 8 tūkstoši zemes īpašnieku, šogad to skaits varētu būt nedaudz mazāks, jo saimniecības apvienojas. Taču joprojām ir daudz zemnieku, kuri vēlas saņemt palīdzību, veicot elektronisko pieteikšanos subsīdiju saņemšanai.

“Kas attiecas uz šo gadu, tad ir jau sastādīts grafiks. Tas ir aizsūtīts visām novadu pašvaldībām, pagastu pārvaldēm. Cilvēkiem būtu jāizmanto iespēja, jāpaskatās tā noteiktā diena un laiks, kad mēs būsim uz vietas un jāizmanto iespēju, lai nevajadzētu braukt vai nu uz Ludzu vai Rēzekni”

Pieteikties platību maksājumiem 2018.gadā varēs līdz 22.maijam. Pērn subsīdijās zemniekiem un mežu īpašniekiem izmaksāts rekordliels finansējums – ap 600 miljoniem eiro.