Vismazāk iedzīvotāju skaits sarucis Jelgavā

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Pēc jaunākajiem iegūtajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par cilvēku iedzīvotāju skaitu Latvijā, kopumā redzams, ka tas turpina samazināties – 2017.gada sākumā Latvijā dzīvoja nepilni 2 miljoni cilvēku (1 milj. 950 tūkst.) un tas ir par 18,8 tūkstošiem mazāk nekā pērn. Kopš 2010.gada Latvijas iedzīvotāju kopskaits samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, no kuriem lielākā daļa iedzīvotāju zaudēti migrācijas rezultātā (113 tūkst.), bet negatīva dabiskā pieauguma dēļ 57 tūkst. iedzīvotāju. Tikmēr vienas no pozitīvākajām iedzīvotāju skaita samazināšanās izmaiņām vērojamas tieši Zemgalē un Jelgavā, jo šajā apkaimē tās ir vismazākās.

Zemgali un Jelgavu pamet maz cilvēku

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājies tikai Rīgā (par 1,8 tūkst. jeb 0,3%). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām vērojams Latgales reģionā – par 6,3 tūkst. jeb 2,3%, un tas ir par 0,3 procenta punktiem vairāk nekā 2015. gadā. Iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par 2,1% (4,2 tūkst.), Kurzemē par 1,9% (4,8 tūkst.), Zemgalē – par 1,6% (3,9 tūkst.) un Pierīgā – par 0,4% (1,4 tūkst.).

Iedzīvotāju skaits sarūk arī visās republikas pilsētās, izņemot Rīgu. Visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinājies Rēzeknē – par 1,8% (518 cilvēkiem), Liepājā – par 1,7% (1187), Daugavpilī – par 1,5% (1266), Ventspilī – par 1,5% (541), Jēkabpilī – par 1,5% (338), bet vismazāk  Jelgavā – par 0,5% (310).

Vairāk aizbraucēju un mirušo

2015. un 2016. gadā samazinājās imigrantu, bet pieauga emigrantu skaits. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā 2016. gadā samazinājās par 12,2 tūkst. (2015. gadā – 10,6 tūkst.). 2016. gadā Latvijā no citām valstīm ieradās 8,4 tūkst. cilvēku (par 1,1 tūkst. mazāk nekā 2015. gadā) un izceļoja  20,6 tūkst. (salīdzinot ar 2015. gadu - par 0,5 tūkst. vairāk).

2016. gadā dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 6,6 tūkst. (2015. gadā – 6,5 tūkst.). 2016. gadā Latvijā piedzima 22,0 tūkst., bet nomira 28,6 tūkst. cilvēku. Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotāju pēdējos piecos gados nedaudz pieauga - no 9,8 2012. gadā līdz 11,2 – 2016. gadā. Arī mirstība pēdējos divos gados nedaudz pieauga un 2016. gadā bija 14,6 mirušie uz 1000 iedzīvotāju (2015. gadā – 14,4). Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā samazinājās zīdaiņu mirstība - miris 81 bērns pirmajā dzīves gadā jeb 3,7 uz 1000 dzīvi dzimušo (2015. gadā – 4,1).

Vairāk bērnu, jauniešu un latviešu

Nelielā dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu skaits vecumā 0-14 gadi pieaudzis par 11,4 tūkst. (2016. gadā – par 3,3 tūkst.), veidojot 15,6% no iedzīvotāju kopskaita 2017. gada sākumā (2012. gada sākumā – 14,3%).

2016. gadā iedzīvotāju skaits 15-64 gadu vecumā turpināja samazināties – par 23,5 tūkst. jeb 1,8%, un galvenokārt tas notika emigrācijas dēļ – par 16,8 tūkst.

Turpina palielināties iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem – 2016. gadā par 1,3 tūkst. To īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 19,6% 2016. gada sākumā līdz 19,9% 2017. gada sākumā.

2016. gadā samazinājās visu Latvijā dzīvojošo lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi un lietuvieši – par 2,6%, ukraiņi un poļi – par 2,3%, krievi – par 1,8% un latvieši – par 0,6%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis no 61,8% 2016. gada sākumā līdz 62,0% 2017. gada sākumā.