Šķēpu laušana ap «Depo» Jelgavā joprojām turpinās (1)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Sanākot dažiem desmitiem Jelgavas iedzīvotāju un klātesot arī pašvaldības pārstāvjiem, tostarp domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam, otrdienas vakarā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra telpās aizritēja tikšanās ar projekta īstenotājiem, kuri iecerējuši Jelgavā, Lielupes krastā pie Cukura ielas būvēt lielveikalu ar galveno nomnieku - «Depo». Šis projekts, kas jau kļuvis slavens arī valstiskā līmenī, sašķēlis sabiedrību divās grupās – atbalstītājos un protestētājos. Pēdējie tikšanās laikā gan bija vairākumā, tādēļ projekta īstenotāju virzienā tika raidīti dažādi pārmetumi un tika apelēts pie viņu sirdsapziņas, aicinot veikalu būvēt kādā citā vietā.

Tikšanos par «Depo» būvniecību Lielupes krastā investīciju fonda «EfTEN Capital Latvia», kas Latvijā dažādos projektos investējis ceturtdaļmiljardu eiro, vadītājs Viktors Savins sāka ar skaidrojumu par to, kāda nauda tiek izmantota šī projekta īstenošanai. Vairākiem klātesošajiem kā pārsteigums nāca V.Savina paziņojums, ka «EfTEN Capital Latvia» strādā ar pensiju fondu līdzekļiem. «Principā jūs visi, kuri maksā nodokļus un veido uzkrājumus 2. un 3.pensiju fondā, ir šī projekta investori,» skaidroja V.Savins. Viņš arī uzsvēra, ka līdzšinējā fonda darbībā ir bijuši tikai divi projekti, kuros viņi investējuši jaunu ēku būvniecībā, un abi tie ir Jelgavā – jau strādājošais «RAF centrs» un iecerētais «Depo» lielveikals.

Arhitekts: „Jaunais projekts – delikāts”
Balstoties uz iepriekšējo pieredzi, «EfTEN Capital Latvia» projektu realizācijai parasti izvēlas tās vietas, kur likumiski viss ir sakārtots, proti, iecerētie plāni atbilst apstiprinātam detālplānojumam un nav nekādu sarežģījumu ar īpašumiem. Kā otra būtiska lieta projekta realizācijai tikšanās laikā tika minēts – stabils nomnieks konkrētajam objektam. Jelgavas gadījumā abi šie nosacījumi ir izpildīti, tādēļ investori nesaredz iemeslus, kādēļ iecerēto nerealizēt.
«Esam atraduši augstvērtīgu risinājumu projektam, turklāt pasniegsim arī dāvanu pilsētai – sporta un aktīvās atpūtas laukumu Lielupes krastā, tādēļ nav saprotams, kādēļ ir vēl kaut kādas pretenzijas,» uzsvēra V.Savins. Jāpiebilst, ka iepriekš viņš masu medijiem jau bija norādījis, ka atsevišķa cilvēku grupa maldina sabiedrību, radot nepareizu priekšstatu par konkrētā objekta atrašanās vietu un arhitektūru, turklāt parakstu vākšana pret lielveikala būvniecību tika organizēta potenciālo konkurentu, kuriem būtu pamats uztraukties par «Depo» ienākšanu Jelgavā, telpās.
Projekta īstenotājs - «Auras centrs» -, balstoties uz izlīgumu ar Jelgavas domi, pēc V.Savina domām, ir radis iespēju īstenot augstvērtīgu un reprezentablu arhitektūras risinājumu, jo sadarbībā ar Arhitektu savienību izsludināja un organizēja arhitektūras ideju konkursu ar mērķi iegūt tieši arhitektoniski augstvērtīgu ideju. Konkursā tika iesniegti seši darbi. To izvērtēšanā piedalījās profesionāli arhitekti un Jelgavas domes būvvaldes pārstāvji, un tajā pārliecinošu atbalstu guva arhitektu apvienības «Lauders Architecture» piedāvātais variants, ko tikšanās laikā klātesošais Arhitektu savienības pārstāvis, arhitekts Egils Raņķis nodevēja par «delikātu» un tādu, kas teicami iekļaujas apkārtējā vidē.

Atpūtas centrs nebūtu izdevīgs ieguldījums
Vairāki klātesošie jelgavnieki pauda neizpratni, kādēļ šajā vietā jābūvē būvmateriālu veikals. V.Savins gan uz to norādīja, ka «Depo» nav būvmateriālu veikals, bet «atpūtas un izklaides komplekss», jo tajā var atrast gan būvmateriālus, gan makšķerēšanas piederumus, gan mājdzīvniekus un daudz ko citu. «Sākotnēji bija ideja, ka šajā vietā būvēsim atpūtas un izklaides parku, ko pēc tam iznomātu pašvaldībai, taču, paskatoties reāli, bija skaidrs, ka pašvaldība tāda objekta nomu no sava budžeta atļauties nevarēs,» piebilda V.Savins.
«Auras centrs» valdes loceklis Uldis Sproga neslēpa, ka kopš pērnā gada uzņēmums ieguldījis līdzekļus, lai sakārtotu teritoriju, kur plānots būvēt veikalu. «Esam ne tikai pļāvuši zāli, bet cīnījušies ar latvāņiem, kuri tur aug. Tāpat vairākkārtīgi izvesti arī atkritumi,» atzina U.Sproga.
Uz to, ka starptautiska pieredze liecina – lielveikali tiek būvēti ārpus pilsētas centra, norādīja jelgavnieks, arhitekts Vents Grietēns, kam nepiekrita V.Savins, kā piemēru minot Brēmenes centru, kur uzbūvēts milzīgs lielveikals. «Bieži vien jaunas idejas netiek pieņemtas. Savulaik ļoti daudzi iebilda pret pašvaldības plāniem Parīzes centrā izvietot «milzīgu antenu» - Eifeļa torni, bet tagad šīs būves prototips kā piemiņas suvenīrs ir teju katrā mājā,» savu uzskatu pauž «EfTEN Capital Latvia» pārstāvis.
Diskusijas ap būvi aizvirzījās tik tālu, ka tapa skaidrs – būtībā jau cilvēki neiebilst pret to, ka konkrētajā vietā kaut kas tiek būvēts, vienīgi viņiem nepatīk, ka tur būs «Depo». Kā izteicās vieta no runātājām – ja tur būtu izstāžu zāle, neviens neiebilstu.
Jāmin, ka pirms kāda laika, izmantojot visai neskaidrus uzsaukumus, Jelgavā tika vākti paraksti pret «Depo» būvniecību. Pret parakstījušies 2700 no aptuveni 57000 Jelgavas iedzīvotājiem.

Piedāvā izbūvēt apļveida krustojumu
Vēl kāds būtisks jautājums, kas uztrauca sanākušos, bija satiksmes organizācija ap veikalu, tostarp – kā tiks organizēta preču piegāde. Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāvis Vilis Ļevčenoks atklāja, ka, lai īstenotu piegādes, projekta attīstītājiem būs jāizbūvē jauns ielas posms – Peldu ielas pagarinājums, pa kuru tad arī tiks veikta preču piegāde, lai nekādā gadījumā nenoslogotu Rīgas un citas tuvējās ielas.
Tikpat nopietna pieeja nepieciešama, lai sakārtotu piekļuvi jaunajam veikalam no Rīgas ielas puses. Kā izdevīgāko risinājumu vienmērīgas transporta plūsmas sadalei, pašvaldība piedāvājusi apļveida krustojuma būvniecību, nevis luksoforu. Par šo jautājumu, kā uzsver V.Ļevčenoks, diskusijas noteikti vēl tiks turpinātas, jo tas nenoliedzami ir dārgs risinājums un projekta īstenotāji nelabprāt vēlas vēl vairāk sadārdzināt jau tā nebūt ne lēto projektu.

Vidējā alga «Depo» veikalā – 690 eiro "uz rokas"
Šobrīd Jelgavas projektā ieguldītas privātās investīcijas vairāk kā 2,5 miljonu eiro apmērā, bet projekta īstenošanas gadījumā, kā atklāj V.Savins, kopējās investīcijas pārsniegs 15 miljonus eiro. «Ar to gribu teikt, ka būvniecības gaitā, kā arī sākot darbu, nodokļu veidā Jelgavas pilsētas budžetā nonāks daudzi simti tūkstoši eiro, ko pēc tam izlietot pilsētas tālākajai attīstībai,» piebilda V.Savins.
Izteikumus, par zemu – ap 400 eiro – algu «Depo» veikalā, tikšanās laikā pilnībā noraidīja klātesošais «Depo pārstāvis. Viņš atklāja, ka, atveroties veikalam, pilsētā būs 120 jaunu darba vietu, un, kā liecina 2016.gada izmaksu apkopojums, vidējā alga «Depo» veikalos (neskaitot administrāciju) ir 690 eiro «uz rokas», par ko jelgavnieki bija pārsteigti.
«Ir vēl daži būtiski aspekti. Mēs esam 100 procentu Latvijas kapitāla uzņēmums un viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Salīdzinājumam – 2015.gadā «Depo» nodokļos par vienu darbinieku samaksāja 20500 eiro, «Maxima» - 4500 eiro, bet «Rimi» - 5500 eiro,» tā «Depo» pārstāvis.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.