Premjers uzņēmies politisko atbildību

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Vakar, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis («Vienotība») nolēmis demisionēt, kā rezultātā Latvija paliek vez valdības. Daudzi viņa rīcību sauc par drosmīgu – beidzot kāds uzņēmies atbildību par «Maxima» notikušo traģēdiju. Bet daudzi baidās, ka apstāsies valsts attīstības process, un līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām iestāsies stagnācija.

Par savu demisiju viņš paziņoja pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Premjers pateicās Latvijas iedzīvotājiem par atbalstu un atvainojās par to, kas nav izdevies. Tāpat V. Dombrovskis atzina, ka nepieciešama tāda valdība, kas saņem Saeimas vairākuma atbalstu un spēj risināt to situāciju, kas ir izveidojusies valstī.

«Aicinu visus izvērtēt savu atbildību un rīkoties līdzīgi,» sacīja prezidents. Jāpiebilst, ka vairāki eksperti izteikušies – uzņemties politisko atbildību vajadzēja Rīgas mēram Nilam Ušakovam.

Portāls nolēma noskaidrot, ko par valdības krišanu domā jelgavnieki.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Sociālo un humanitāro zinātņu institūta direktors asoc. profesors, Dr.hist. Jānis Ķusis uzskata:« Tā ir valstsvīra cienīga rīcība, morāli ētiski korekts lēmums, ka valdība uzņemas atbildību par notikušo traģēdiju Rīgā. Nevienam citam nepietika drosmes to izdarīt – visi klusē un gaida ekspertīzes rezultātus, cerībā, ka viņus tas neskars, un savas darbavietas varēs saglabāt. Saeimai nāksies domāt, ko darīt tālāk, kam uzticēt valdības veidošanu. Pagaidām darbojas šī valdība, taču Valsts prezidents paziņojis, ka jaunnedēļ uzsāks sarunas par jaunas valdības veidošanu.»

Jelgavas pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks, partijas «Vienotība» biedrs Aigars Rublis situāciju novērtēja kā neapskaužamu. «Zolitūdē notika milzīga traģēdija, politikso atbildību par to vispirms vajadzēja uzņemties Ekonomikas ministrijai, kas kontrolē būvniecības nozari. Tomēr tā nenotika. Domāju, tādēļ Ministru prezidents veica šādu soli,» uzskata A. Rublis. Uz izveidojušos situāciju viņš raugās skeptiski, jo pēc budžeta izstrādes vajadzēs ieviest izmaiņas likumos, bet ierēdņi bez valdības to nespēs izdarīt. «No tā valstī stabilitāte nepieaugs, un pagaidām nav skaidrs, kā tiks veidota jaunā valdība – vai ir spēkā koalīciju vienošanās,» piebilst Jelgavas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks.

Jelgavas tirgotāju un ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška domā, ka tas ir negaidīts solis no Ministru prezidenta puses. «Protams, valdībā bijis daudz nesaprašanās, atšķirīgi uzskati. Un vēl traģēdija «Maximā». Bet valdības krišana var nozīmēt lielu nestabilitāti. Nedomāju, ka tas Latvijai nesīs ko labu,» komentē I. Kanaška. Kā vienu no svarīgākajiem jaunā Ministru prezidenta uzdevumiem I. Kanaška uzsver nepieciešamību izvērtēt Saeimas politiskos spēkus, jo pēdējā laikā Saeima pieņēma vairākus lēmumus, bet nestrādāja valsts un iedzīvotāju labā. «Galvenais, lai nesāktos stagnācija. Nepieciešamas reformas un attīstība,» uzskata I. Kanaška.

SIA «Jelgavas autobusu parks» valdes loceklis Pēteris Salkazanovs Ministru prezidenta rīcību vērtē pozitīvi, saprotot, ka šādā situācijā valdību vadīt nav iespējams. «Šo koalīciju neizdevās vadīt – katrs «vilka segu» uz savu pusi. Ceru, ka jaunā valdība tiks izveidota ātri, jo mēs taču pārejam uz eiro, un vajadzīgs kāds, lai šo procesu arī vadītu,» pārliecināts ir P. Salkazanovs.

LLU direktors Andrejs Garančs ir apmierināts, ka V. Dombrovskis par traģēdiju uzņēmies politisko atbildību. «Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām palicis maz laika, bet jāaptur virzība uz «purvu». Jaunajam premjeram jābūt zinošam valsts lietās un kompetentam daudzu sasāpējušu jautājumu pieņemšanā,» piebilst A. Garančs.

Jāpiebilst, ka V. Dombrovskis ir vienīgais Latvijas Ministru prezidents, kas vadījis trīs valdības pēc kārtas. Tāpat viņš valdību vadīja kopš 2009.gada marta, otro reizi apstiprināts tika 2010.gada 3.novembrī, savukārt trešo reizi par valdības vadītāju viņš kļuva 2011.gada 25.oktobrī.