Gadskārtējā Zemgales Tūrisma asociācijas (ZTA) rīkotā konference, kas 26. novembrī pulksten 11 notiks Tērvetes dabas parka Informācijas centra ēkā, ir gaidīts notikums itin visiem nozarē strādājošajiem – plānotājiem, pakalpojumu un informācijas sniedzējiem, kā arī gidiem un tūrisma operatoriem.

Zemgalē tūrisma nozare pēc aizvadītajiem ekonomiskās krīzes izraisītajiem smagajiem gadiem pamazām atkopjas, aug vietējo un iebraukušo ceļotāju skaits, daudzveidīgāks, interesantāks un, galvenais, kvalitatīvāks kļūst arī sniegto pakalpojumu klāsts. Lielā mērā to sekmējusi vairāku Eiropas Savienības (ES) atbalstītu reģionālu projektu ieviešana ne tikai tieši tūrismā, bet arī vides aizsardzībā, uzņēmējdarbībā un kultūrā. Piemēram, ieviešot Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) iniciēto un vadīto ES programmas INTERREG IVA projektu «Velomaršrutu tīkla attīstība un uzlabošana Centrālbaltijas teritorijā», pirmo reizi reģionā sagatavots un klajā laists pavisam 18 dažādu velomaršrutu ceļvedis, bet atsevišķā izdevumā arī velomaršrutu karte. Tāpat notikuši trīs velomaratoni, tostarp divi divu dienu, pavisam aptverot dažāda vecuma un dažādas pieredzes gandrīz 400 dalībniekus.

Ieviešot citu minētās programmas atbalstītu projektu «Senās kulta vietas – Baltijas jūras piekrastes kopīgā identitāte», sagatavota un izdota unikāla grāmata «Zemgales reģiona senās kulta vietas», kurā ietvertas pavisam 70 dabas svētvietas. Bagātīgi ilustrētajā izdevumā apkopots apjomīgs materiālu klāsts par senajām, mūsdienās zināmajām sakrālajām vietām pašreizējā ZPR teritorijā. Grāmatā ietvertā informācija ir izmantota arī tūrisma ceļveža «Senās dabas svētvietas Zemgalē» izveidē. Abos projektos radītos tūrisma produktus zemgalieši ir prezentējuši daudzās starptautiskās tūrisma izstādēs un gadatirgos Latvijā un ārzemēs, visi izstrādātie maršruti ir iezīmēti arī dabā ar īpašām norādes zīmēm.

Savukārt Latvijas – Lietuvas pārrobežu programmas atbalstītais projekts «Aizsargāta zaļā zona un ūdenstilpes Zemgalē un Ziemeļlietuvā», kura ieviešana, Latvijas pusē piedaloties partneriem no Jēkabpils, Dobeles, Pļaviņām un Jaunjelgavas, arī tuvojas nobeigumam. Tā īstenošana ļāvusi apgūt jaunas zināšanas pilsētvides plānošanā un izstrādāt Rokasgrāmatu pašvaldību attīstības plānotājiem, astoņās pilsētās noorganizēt sakoptāko privātmāju un sabiedrisko ēku apzaļumošanas konkursu un vairākas vides sakopšanas talkas, Dobelē aizvadīt ainavistu starptautisku plenēru, iegūstot vēsturiskā centra līdz šim neapgūtas teritorijas labiekārtojuma projektu, rekonstruēt Jaunjelgavas centra kultūrvēsturisko parku, Jēkabpilī noasfaltēt ielu, kas ved uz Mežaparku, un sagatavot tehnisko projektu veloceliņa izbūvei apkārt Radžu ūdenskrātuvei, kā arī veikt citas aktivitātes, kas pilsētvidi pašmāju iedzīvotājiem un tūristiem dara aizvien pieejamāku un tīkamāku.

Ieviešot vēl citus projektus, reģionā veiktas aktivitātes, kas sekmē amatniecības attīstību un jaunu produktu izstrādi, Rundālē, Pļaviņās un Viesītē atvērti un sekmīgi darbojas mājtirgi, turpinās vairāku dabas aizsardzības objektu apsaimniekošanas pilnveide. Minētajos un vēl citos projektos veiktās aktivitātes veido labās prakses piemēru bāzi, ko vērts izmantot un tālāk attīstīt arī citās kaimiņu pašvaldībās. Turklāt tūrisms ir viena no tām nozarēm, ko iespējams attīstīt vien lietišķā sadarbībā starp nevalstisko sektoru, pašvaldībām un biznesa struktūrām. Tālab gaidāmajā konferencē dalībnieki galvenokārt pievērsīsies tūrisma klasteru attīstības iespējām Zemgalē. Klasteru veidošanas pamatprincipus izklāstīs Tūrisma attīstības valsts aģentūras, Vidzemes Augstskolas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes eksperti, bet Gaujas Nacionālā parka un klastera «Ražots Kurzemē» pārstāvji dalīsies savā pieredzē.

Komentāra ievietošanas noteikumi

par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.