Ziedonis
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Aprīlis >
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293012345
Arhīva navigācija

APTAUJA
Vai iepērkaties internetā? ..vairāk
Iepērkos tikai
internetā
Pa retam kaut ko
nopērku
Reizi vai divas
gadā iepērkos
Neiepērkos
internetā
Pirkumus veic citi
ģimenes locekļi




Spīgo un Kerēvicas uzstāšanās sajūsmina skatītājus (4)

Raksts publicēts: 2013.05.19. 20:38:38
Raksta autors: Solvita Cukere

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (15)

Vasarsvētku pēcpusdienā izskanēja Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu kora «Spīgo», Mūzikas vidusskolas kamerorķestra un Jelgavas kamerorķestra koncerts 4. vidusskolas jaunajā koncertzālē.

Koncertā izskanēja garīgas ievirzes mūzikas un dziedājumu modernas variācijas. Kā atzina kora «Spīgo» vadītāja Līga Celma - Kursiete apjomīgie skaņdarbi izpildījumam sagatavoti nepilna mēneša laikā, jo gatavoties koncertam koris sācis tikai pēc Dziesmu svētku skates, kas norisinājās 21. aprīlī.

Kā pirmie koncertā izskanēja Gija Kančeli (Giya Kancheli) – šobrīd zināmākā pasaulē gruzīnu komponista – skaņdarbi. Līga Celma –Kursiete stāsta, ka viņa mūzikā jaušamas Gruzijas tautas dziesmas, džeza ietekmes, 20.gadsimta krievu muzikālās kultūras mantojums. Līdzīgi citiem bijušās Padomju Savienības komponistiem, kuri uzdrīkstējās iet avangarda virzienā, viņa mūzikā sastopams dramatisms un pretošanās, bet mierinājums rasts garīgumā. Dzimis 1935. gadā, Tbilisi. Sākotnēji studējis ģeoloģiju, bet nomainījis šo specialitāti pret mūzikas studijām Tbilisi konservatorijā, kur vēlāk bijis pasniedzējs. Strādājis arī par muzikālās daļas vadītāju Rustaveli teātrī. Kopš 1991.gada dzīvo Eiropā. Sākotnēji Berlīnē, šobrīd Beļģijā, Antverpenē. Komponējis gan simfonijas, gan kamermūziku, gan mūziku filmām. Viņa stils bieži atpazīstams pēc dažām taktīm – klusuma piepildīta mūzika mijas ar ekspresīviem akordu «blāķiem» spēji un negaidīti.

Ciklā Dzīve bez Ziemassvētkiem (1991-1993) ietvertas četras daļas – Rīta lūgšanas, Dienas lūgšanas, Vakara un Nakts lūgšanas – kamerorķestrim, dažādiem solo instrumentiem un audio ierakstam. Vakara lūgšanas astoņiem altiem un kamerorķestrim, pirmā no četrām sarakstītā daļa veltīta Alfrēdam Šnitkem – krievu komponistam, avangarda pārstāvim, kurš tajā laikā bija smagi slims. Lai arī komponists izmantojis liturģiskus tekstus, mūzika nav paredzēta kā dievkalpojuma sastāvdaļa. Pēc komponista norādes šos darbus var izpildīt jebkur, primārais ir mūzikā uzdotie jautājumi par Dieva un cilvēka attiecībām, jēgas meklējumi, piemēram:

  • Palīdzi, ak, Kungs, lai izdodas.
  • Es piesaucu skaļā balsī Dievu un kliedzu pēc Viņa, es saucu Dievu, un Viņš klausās uz mani!
  • Cik ilgi vēl, ak, Kungs, cik ilgi vēl grēcinieki triumfēs?

Koncerta otrajā daļā skanēja Karla Dženkina (Karl Jenkins) skaņdarbi, kurš dzimis 1944. gadā, velsiešu mūziķis un komponists. Pirmo muzikālo izglītību guvis pie tēva – baznīcas ērģelnieka un skolas kora diriģenta. Sākotnēji obojists, vēlāk papildina savu instrumentāriju ar saksofoniem un taustiņiem kā primāro izvēloties džeza un džezroka žanru. Absolvējis Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju. Kā komponistam viņa karjeras izlaušanās notika tieši ar Adiemus. Šo opusu viņš ir diriģējis visā pasaulē no Japānas līdz Somijai, saņēmis 15 zelta un platīna apbalvojumus. 2005. gadā viņš saņēma augstāko Britu impērijas apbalvojumu par nopelniem mūzikā. (OBE - Order of the British Empire) Adiemus ciklu komponists balstījis Eiropas klasiskajā tradīcijā, bet vokālo izpildījumu vēlējies tuvināt etniskai tautas dziedājuma manierei. Valoda ir izdomāta, pieejot balsij kā instrumentam, kuram ir jāatspoguļo muzikālās frāzes, nenovēršot uzmanību uz teksta informāciju. Dziedājums ir universāls, tāpat kā mūzikas valoda. 

Skaļus skatītāju aplausus un sajūsmu izraisīja koncerta mākslinieciskais vadītājs – jelgavniekiem labi zināmais Aigars Meri. Viņa vārds pats par sevi jau kļuvis par augstas mākslinieciskās izpildījuma kvalitātes zīmolu.

Ar kori «Spīgo» šodien kopā uzstājās un klausītājus priecēja soliste Ieva Kerēvica.

Īpaši kora meiteņu un skatītāju aplausi, protams, tika veltīti arī «Spīgo» diriģentēm Līgai Celmai –Kursietei, Lienai Celmai un Artai Jurgenovskai.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (4)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.42899990081787 95(0) - 0.22629857063293 2024.05.01. 14:22 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=30026 ip: 172.70.126.35 usememcache: 1