Šodien Invalīdu lietu nacionālā padome atbalstīja integratīvās izglītības programmu un nolēma virzīt to tālākai izstrādei. Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža aģentūrai LETA teica, ka pēdējos piecos gados vairāk invalīdu iegūst izglītību vispārigzlītojošās skolās un šis skaits ir pieaudzis no 1200 līdz 1780 skolēniem. Lai veicinātu bērnu pāriešanu no speciālajām skolām uz vispārizglītojošajām skolām, nepieciešams piesaistīt vairāk finansējuma speciālo skolu tuvumā esošajām vispārizglītojošajām skolām.

Labklājības ministre Dagnija Staķe aģentūrai LETA uzsvēra, ka integratīvā izglītība ir viena no Labklājības ministrijas prioritātēm un tai jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo invalīdi ir ļoti nepieciešami darba tirgum, kurā pašlaik trūkst darbaspēka. Viņa sacīja, ka pēdējā laikā ļoti labprāt darba devēji nodarbinot invalīdus. Integratīvās izglītības mērķis ir samazināt invalīdu skaitu speciālajās skolās, novirzot viņus uz vispārizglītojošajām skolām.

Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Kārlis Viša uzsvēra, ka bērni ar garīgu atpalicību varētu droši mācīties parastā skolā, tāpat daudzi audzēkņi speciālajās skolās atrodas tādēļ, ka viņiem ir sociālas un ekonomiskas problēmas vai arī funkcionāli traucējumi, līdz ar to šos cilvēkus varētu integrēt vispārizglītojoša izglītības sistēmā. Viņš pieļāva, ka ar integratīvās programmas atbalstu tuvākajos gados uz vispārizglītojošajām skolām varētu pāriet 2500 speciālo skolu audzēkņi. Tāpat viņš pauda neizpratni, kāpēc daudzi bērni atrodas speciālajās skolās un viņiem ir liegta iespēja būt kopā ar ģimeni, ka viņus iespējams izglītot vienkāršās skolās. Pēc viņa domām, šāda situācija ir bērnu konvencijas, Satversmes un citu augsta līmeņa normatīvo aktu pārkāpums. Viša sacīja, ka pašlaik Latvijā esot 63 speciālās skolas, kurās mācās 9630 audzēkņi un, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā šo skolu ir visvairāk.

Padomes sēdē skatīts arī jautājums par inkontinences līdzekļu nodrošināšanu invalīdiem. "INKO centra" pārstāvis Reinis Āboltiņš informēja, ka vidēji mēnesī no valsts budžeta šim mērķim esot paredzēti 48 000 latu, bet šogad to samaksai no Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras līdzekļiem kompensēti inkontinences līdzekļi 3500 latu apjomā. Viņš norādīja, ka kompensējamo zāļu sarakstā esot pārāk maz diagnožu, kuru gadījumā var piešķirt inkontinences līdzekļus, tādēļ daudzi pacienti tos nevarot saņemt par samazinātu maksu. Āboltiņš ierosināja paplašināt diagnožu sarakstu un vairāk informēt pacientus par iespējām saņemt šos līdzekļus.

Padomē spriests, ka daudziem cilvēkiem ar urīna nesaturēšanu trūkst informācijas, ka no šā gada. 1.janvāra valsts viņiem kompensē inkontinences līdzekļus. Cilvēki pakalpojumam nepiesakās, tādēļ pacientu informēšanā plānots iesaistīt ģimenes ārstus.

Komentāra ievietošanas noteikumi

par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.