Tāle, Raimonda,
Raina, Klementīne
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Aprīlis
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293012345
Arhīva navigācija

APTAUJA
Vai iepērkaties internetā? ..vairāk
Iepērkos tikai
internetā
Pa retam kaut ko
nopērku
Reizi vai divas
gadā iepērkos
Neiepērkos
internetā
Pirkumus veic citi
ģimenes locekļi




Aicina sodīt zemju īpašniekus, kuri nesaimnieko (3)

Raksts publicēts: 2011.03.23. 08:01:19
Raksta autors: Gaļina Stubailova

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Latvijā 368 900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir neapsaimniekoti. Pērnā gada nogalē, kad Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmo reizi pārbaudīja visus zemesgabalus, kas lielāki par 1 hektāru, un apkopoja datus, paši LAD darbinieki bija pārsteigti par rezultātu – procentuāli visvairāk neapsaimniekotu lauksaimniecības zemju izrādījās Rīgas plānošanas reģionā.

Zemnieku pārstāvji uzskata, ka pret tiem, kas zemi neapsaimnieko, vajadzētu vērsties bargāk, lai piespiestu pārdot vai iznomāt zemi tiem, kas gatavi to apstrādāt, raksta laikraksts «Diena».

«Pirms gada es teiktu, ka man nevajag zemi klāt, bet tagad es 100 hektāru labprāt nopirktu,» saka Jelgavas novada Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» īpašnieks Juris Cīrulis.

Savulaik uzkāpušās nekustamo īpašumu cenas tik drīz nekritīs, jo zemes trūkumu izjūt visā pasaulē. Latvijas problēma ir tā, ka pēc neatkarības atjaunošanas senču zemi atguva ļoti daudz cilvēku, kas netaisījās laukos saimniekot un zemi pārdeva tiem, kas vairāk maksāja, bieži vien tie bija ārzemnieku nodibināti uzņēmumi. «Nekur pasaulē neapsaimnieko pilnīgi visu zemi, bet daudzi ir nelikumīgi saņēmuši naudu par apsaimniekošanu, kaut neko nav darījuši,» uzsver J.Cīrulis, kurš uzskata, ka tā dēvētos dīvāna zemniekus, kas saņem platībmaksājumus un aktīvi nesaimnieko, vajadzētu izskaust, to naudu, ko maksā viņiem, novirzīt tiem zemniekiem, kas nodarbojas ar ražošanu.

«Pārtikas cenas kāpj, situācija ir pateicīga, lai «dīvāna zemniekus» noliktu pie vietas. Lauksaimnieciskajai ražošanai ir liela nākotne, ēdāju skaits pasaulē pieaug, pieprasījums pēc pārtikas būs vienmēr,» saka zemnieks laikrakstam.

Zemnieku saeimas informācija liecina, ka ir daudzi zemnieki, kas labprāt nopirktu papildu zemi, bet nevar to izdarīt, tādi ir Jelgavas, Bauskas, Dobeles novados, ap Tukumu, kā arī Smiltenē, pie Valmieras un citviet.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (3)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.36891603469849 94(0) - 0.23682475090027 2024.04.27. 21:27 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=21165 ip: 172.69.59.23 usememcache: 1