Jelgavā – zoodārzs un citas pārsteidzošas lietas

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Kaut gan 14.oktobrī Rīgas Zooloģiskais dārzs svinēja turpat simtgadi - 98 gadu jubileju, tomēr mūsu valsts vēsturē ir vēl senāks tā priekšgājējs - proti, Jelgava jeb senā Mītava, kur jau pirms aptuveni trīsarpus gadsimtiem hercogs Jēkabs dibināja pirmo zoodārzu Baltijā. Turklāt pēc tā līdz pat mūsdienām nekas tāds šeit nav bijis un, visticamāk, vēl ilgi nebūs, tāpat kā citas brīnumainas lietas.

Hercogistes galvaspilsētā tika dibināts pirmais zoodārzs Baltijā – blakus hercoga pilij dzīvoja pirms tam nekur neredzēti zvēri un putni. Ar Mītavu varēja vien sacensties Kuldīga, kurā arī esot bijis zvēru dārzs blakus pilij, tikai vēlāk.

Jēkaba laikā Jelgavā tika iekārtota pirmā grāmatu spiestuve, hercoga īpašumā bija laba bibliotēka. Pašlaik daļa no tās atrodas Sanktpēterburgā, Krievijas Ziemeļaustrumu bibliotēkas sastāvā, kur glabājas pavisam 2718 grāmatu.

Jelgavai jeb Mītavai bijusi nozīmīga loma hercogistes kopējā attīstībā. Šeit atradušās vairākas ražotnes un metālapstrādes manufaktūras, piemēram, vara cepļi. Jelgavā bijusi labi iekārtota tēraudlietuve, kur dzelzs cepļos iegūtais čuguns pārstrādāts tēraudā. Turklāt mūsu pilsētā atradusies hercogistes naudas kaltuve, un tajā kalta nauda visiem hercogistes valdniekiem – gan pirms, gan pēc Jēkaba.

Piebilstams, ka no Jelgavas caur Fridrihštadti (tagadējā Jaunjelgava) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu vijās nozīmīgs infrastruktūras posms - hercoga pasta ceļš.

Pateicoties hercoga saimnieciskajām un diplomātiskajām aktivitātēm, senā Jelgava kļuva par vienu no starptautiskās politikas centriem. Kurzemes hercogistes, Mītavas un Jēkaba vārds bija labi pazīstams ne tikai Eiropā, bet arī Āfrikā un Amerikā, kur bija pirmās un vienīgās kolonijas visā līdzšinējā mūsu valsts vēsturē. Runā, ka līdz ar aktīvo kuģošanu starp Kurzemi un kolonijām Jelgavā tolaik retums neesot bijuši melnādainie Āfrikas iedzīvotāji, tāpat kā kurzemnieki un zemgalieši šo tālo zemju krastos, kur vēl šobaltdien par to ir savi vēstneši.

Avoti: Sergeja Repņina raksts «Hercoga Jēkaba noslēpums», Artura Eižena Zalstera grāmata «Hercoga Jēkaba burinieki», Ineses Stikutes publikācija «Diženais «Zemgales Ziņu» patrons (Hercogs Jēkabs)» un lv.wikipedia.org/wiki. Raksts tapis sadarbībā ar SIA «E Lats».

Metālrūpniecība senajā Jelgavā

Tālredzīgais politiķis un diplomāts hercogs Jēkabs