|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
- Jelgavas ziņas
- Novadu ziņas - Politika - Komentāri - Ekonomikas ziņas - Kriminālās ziņas - Uzņēmēji runā - Dzīvesstils - Aculiecinieks - Sēru ziņas - Jurista vārds - Portāls ziņo - Basketbols - Hokejs - Volejbols - Futbols - Regbijs - Motorsports - Teniss - Karatē - Vieglatlētika - BMX - Citi sporta veidi - Izklaides ziņas - Kultūras ziņas JAUNĀKIE |
Vēlēšanu zīmēs svītro konkurentus un nezināmosRaksts publicēts: 2010.10.08. 22:03:31Raksta autors: Līga Greiškane Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Liela daļa Jelgavas un novadu kandidātu Saeimas deputātu amatiem vēlēšanās ieguvuši līdzvērtīgu plusu un svītrojumu skaitu no vēlētājiem Zemgales vēlēšanu apgabalā. Taču bija arī tādi, kuru svītrojumu skaits bija daudz lielāks par plusu skaitu. Iemesli, kamdēļ kāds tiek pie «mīnusiņa», var būt dažādi, uzskata sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Iveta Kažoka. Politikas pētniece norāda, ka katrs gadījums, kamdēļ kāds kandidāts saņem noteiktu skaitu «plusiņu» vai «mīnusiņu» ir individuāls, un tikai ar apjomīga pētījuma palīdzību iespējams rast precīzu atbildi uz šo jautājumu. Taču vispārīgi spriežot, lielākoties kandidāti tiekot svītroti, jo dažkārt minētā politiskā spēka atbalstītāji vēlas izcelt savus favorītus, tamdēļ, lai palielinātu viņu iespējas iekļūt parlamentā, izsvītro visus pārējos. Tāpat savus konkurentus izsvītro viņu pašu partijas biedri un tiem pietuvinātie cilvēki. «Nevar izslēgt iespēju, ka vēlētāji arī svītro ne tikai tos cilvēkus, kuri viņiem nepatīk, bet arī tādus, kurus vienkārši nepazīst,» spriež politikas pētniece. Par to liecinot, tas, ka mazāk pazīstamākajiem kandidātiem sarakstu beigās svītrojumu skaits ievērojami pārsniedzot «plusiņus», lai gan nereti viņi ir pārāk nezināmi, lai varētu domāt, ka lielais «mīnusiņu» skaits liecina, ka ar savām darbībām būtu nokaitinājuši vēlētājus. «Bieži vien ir tā, ka sarakstu beigās esošajiem ir vienāds svītrojumu skaits, lai gan kandidāti ir pietiekami atšķirīgās pozīcijās, kas netieši pierāda, ka vēlētāji svītro sev nezināmos,» norāda pētniece. I.Kažoka gan uzsver, ka kāda kandidāta «plusiņu» un «mīnusiņu» skaitu nepieciešams analizēt visa saraksta kontekstā, proti, cik konkrētajam pretendentam uz Saeimas deputāta vietu šo atzīmju ir salīdzinot ar citiem. Jāatgādina, ka, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības kandidāte Baiba Rivža Zemgales apgabalā ieguvusi 2 947 plusus un 5 557 svītrojumus, apvienības par «Par labu Latviju» kandidātes Ērikas Zommeres 1 091 svītrojumus nedaudz kompensē tikai 318 plusi, arī Jurijs Strods no «Visu Latvijai!»-TB/LNNK ieguvis daudz svītrojumu – 1 403, bet plusu divreiz mazāk – 713.
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|