Cilvēki bieži vien ir neapmierināti, ka uz daudziem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ir ilgi jāgaida. Nacionālās veselības dienesta speciālisti uzskata, ka rindas pieaug ne tikai tādēļ, ka trūkst naudas, bet arī tāpēc, ka paplašinās diagnostikas iespējas un cilvēki ir vairāk informēti par savlaicīgas izmeklēšanas iespējām.

Informāciju par rindām ambulatorajās ārstniecības iestādēs, slimnīcās, kā arī uz speciālistu konsultācijām Nacionālais veselības dienests regulāri apkopo un ievieto internetā www.vmnvd.gov.lv . Informāciju var arī iegūt, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 8001234. Ja pacients nespēj orientēties šajā informācijā, ģimenes ārsts vai speciālists, kurš sūta pacientu uz izmeklējumiem vai ārstēšanos, var atrast minētos datus un kopā ar pacientu izlemt, uz kādu iestādi un pie kāda speciālista viņam labāk doties.

Vērojama arī kopsakarība – jo labāks speciālists, jo garākā rindā pie viņa jāgaida. Vislielākās rindas veidojas pieprasītākajās medicīnas iestādēs. Gan speciālistiem, gan iestāžu vadītājiem vajadzētu pārdomāt, kāpēc pie viena ārsta ir gara rinda, bet pie cita — ne. Pacienti atzīst, ka bieži vien labprātāk vēlas doties nevis pie sabiedrībā pazīstama nozares speciālista, bet pie ārsta, kurš spēj uzklausīt, izskaidrot un nomierināt.

Rindas garums ir atkarīgs arī no tā, cik bieži ārsts pieņem pacientus. Ja viņš praktizē slimnīcā un ambulatorā konsultācijā pieņem pacientus tikai reizi mēnesī, protams, izveidosies rinda vairāku mēnešu garumā.

Tad nu pašam pacientam kopā ar ārstu, kurš raksta nosūtījumu uz izmeklēšanu vai konsultāciju, ir jāizlemj, vai nepieciešams saņemt konsultāciju ātrāk vai arī iespējams pagaidīt rindā pie konkrēta ārsta un uz noteiktu izmeklējumu.

Kā skaidro medicīnas iestāžu vadītāji, tad ikviens ārsts, kurš strādā valsts veselības aprūpes sistēmā, var nosūtīt pacientu uz jebkuru iestādi visā Latvijā pie jebkura speciālista vai uz jebkādu izmeklējumu, ko apmaksā valsts budžets. Vienīgais kritērijs — lai šī iestāde vai ārsts būtu noslēdzis līgumu ar Nacionālais veselības dienestu par valsts apmaksātu veselības aprūpes sniegšanu. Pacients šajā gadījumā maksā tikai valstī noteikto pacienta iemaksu (ja ietilpst no pacienta iemaksas atbrīvotajās iedzīvotāju kategorijās — nemaksā). No pacienta iemaksām atbrīvotajiem pacientiem jāzina, ka valsts ārstam vai ārstniecības iestādei neiekasēto pacienta iemaksu pilnībā kompensē.

Protams, nepieciešamības gadījumā pacientu var nosūtīt arī pie ārsta, kurš strādā privāti vai veic izmeklējumu, kas netiek apmaksāts no valsts budžeta, bet tad pacientam par konsultāciju vai izmeklējumu ir jāmaksā pilna iestādes noteiktā maksa.                                                            

Pacientu rindas parasti veidojas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, kurus pacienti vēlas izmantot, maksājot tikai pacienta iemaksu. Tas galvenokārt notiek divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, katru gadu valsts piešķir noteiktu finansējumu katrai ārstniecības iestādei, no kura izejot tiek plānots ambulatorās palīdzības apjoms katram mēnesim. Tātad piešķirtā valsts nauda ir ierobežota, un pacientu skaits, kurus iestāde var pieņemt, izmantojot valsts līdzfinansējumu, ir ierobežots, kā rezultātā veidojas rindas.

No pacienta iemaksām ir atbrīvoti:

• bērni vecumā līdz 18 gadiem;
• grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām (ja tiek saņemta veselības aprūpe, kas saistīta ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un norisi);
• politiski represētās personas, Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā cietušās personas;
• trūcīgās personas (uzrādot atbilstošu izziņu);
• tuberkulozes slimnieki un pacienti, kuriem veic izmeklējumus tuberkulozes noteikšanai;
• psihiski slimi pacienti, kuri saņem psihiatrisko ārstēšanu;
• pacienti, kuri saņem hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoniālās dialīzes procedūras visa ārstniecības procesa laikā;
• pacienti, kuriem neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes;
• pacienti, kuri saņem ārstēšanu noteiktu infekcijas slimību gadījumos;
• valsts sociālās aprūpes centru un pašvaldību pansionātu (centru) aprūpē esošie iedzīvotāji;
• iedzīvotāji, kuriem veic profilaktisko apskati (atbilstoši 2004. gada 21. decembra Ministru kabineta noteikumu nr. 1036 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība» 2. pielikumam «Profilaktisko apskašu programma»);
• iedzīvotāji, kuriem veic vakcināciju imunizācijas valsts programmas ietvaros vai pasīvo imūnterapiju;
• ja viena kalendārā gada laikā gan ambulatori, gan slimnīcā veiktās pacienta iemaksas sasniegušas 150 latus un ir saņemts atbrīvojums Aģentūras teritoriālajās nodaļās.

Tāpēc ne vienmēr pacienti ir gatavi gaidīt garajās rindās un bieži izvēlas maksas pakalpojumus, kur rindas nav tik lielas, jo ārstniecības iestāde tās var regulēt pati.

Otrkārt, daudzi pacienti, nespējot sagaidīt savu rindu, dažādu iemeslu dēļ uz vizīti vai izmeklējumu neierodas, reģistratūru par to neinformējot, līdz ar to pārējiem pacientiem gaidīšanas laiks pagarinās.

Cilvēki interesējas, cik ilgi ir jāgaida pacientiem rindās, lai nokļūtu pie ārstiem- speciālistiem? Kā informē Zemgales veselības centra, Jelgavas poliklīnikas un Jelgavas slimnīcas vadība, tad rindu stāvoklis ar pacientu iemaksām uz šo brīdi ir sekojošs:

Oftalmologs-               40 dienas

US-                              64

LOR-                           13

Ķirurgs-                       4

Kardiologs-                 26

Datortomogrāfija-       15

Jebkuru ārsta- speciālista vai diagnostikas apkalpojumu pacients var saņemt arī ātrāk, bet tie ir maksas pakalpojumi, kuru rindu varam regulēt paši, tāpēc tās nav tik garas. Pamatā šeit pierakstīties var vienas dienas līdz vienas nedēļas laikā.

Bet ir arī ārsti, pie kuriem var nokļūt ar pacienta iemaksu vienas dienas līdz nedēļas ietvaros. Tie ir rentgens, elektrokardiogrāfija, kolonoskopija, infektologs, ķirurgs un fizikālā terapija.

Vienotās centralizētās rindas veido un uzrauga Nacionālais veselības dienests. Šīs rindas tiek veidotas trīs medicīnas jomās: ortopēdijā (lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas), otorinolaringoloģijā (kohleāro jeb dzirdes uzlabošanas vai atjaunošanas implantu ievietošana bērniem) un hematoloģijā (autologo šūnu transplantācija ļaundabīgu asins saslimšanu gadījumos).

Lielo locītavu – pleca, gūžas, ceļa endoprotezēšanas rindas ir visgarākās. Tā Latvijā ir attīstījusies tikai pēdējo 10 gadu laikā.

Uz plānveida ārstēšanos slimnīcā pacientu pieraksts tiek veidots katrā ārstniecības iestādē atsevišķi. Pacientam kopā ar ārstu ir jāizlemj, kurā slimnīcā ārstēties un jāpiesakās tajā.

Vienas no garākajām rindām ir invazīvajā kardioloģijā un mikroķirurģijā

Ambulatorās rindas uz speciālistu konsultācijām un dažādiem diagnostiskajiem izmeklējumiem jeb pacientu pieraksts, tāpat kā uz ārstēšanos slimnīcā, tiek veidots katrā ārstniecības iestādē.

Attīstoties tehnoloģijām, ļoti pieprasīti un arī diagnostikā nozīmīgi kļuvuši tādi izmeklējumi kā kodolmagnētiskā rezonanse, kompjūtertomogrāfija, ultrasonoskopiskie un citi izmeklējumi.

Dažkārt iedzīvotāji sūdzas par rindām arī pie ģimenes ārstiem. Tad Nacionālā veselības dienesta teritoriālo nodaļu ekspertīzes ārsti to pārbauda, jo Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pacients pie ģimenes ārsta nedrīkst gaidīt ilgāk par piecām dienām. Pārbaudot ārstu prakses, izrādās, ka viens ārsts savu darbu ir organizējis ļoti labi un rindas gandrīz neveidojas, bet cits ar tādu pašu pacientu skaitu darbu nav organizējis tik veiksmīgi un pacienti sūdzas. Veiksmīgāk savu darbu organizē lauku ģimenes ārstu prakses, kurās nebūt nav mazs pacientu skaits.

Ģimenes ārstam kopīgi ar māsu savā praksē jāievēro šādi nosacījumi:

• pacientu kopējais pieņemšanas laiks — ne mazāk par 20 stundām nedēļā;
• prakses darba laiks — vismaz 40 stundas nedēļā;
• ģimenes ārsts pacientus pieņem gan rīta (no plkst. 8 līdz 13), gan vakara (no plkst. 13 līdz 19) stundās;
• noteikts pieņemšanas laiks pacientiem bez iepriekšēja pieraksta (akūtiem slimniekiem) katru dienu — ne mazāk par stundu;
• noteikts pieņemšanas laiks pacientiem ar iepriekšēju pierakstu;
• primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana piecu darbdienu laikā;
• mājas vizīšu pieteikšanas nodrošināšana darbdienās — vismaz līdz plkst. 15.

Kā informē Zemgales veselības centrs, tad notiek nemitīga attīstība, ieviešot jaunus pakalpojumus, paplašinot diagnostikas iespējas, piesaistot jaunus ārstus un speciālistus. Tas ir svarīgi katram pacientam, jo līdz ar to spējam piedāvāt gan plašākas izmeklējumu iespējas ar mūsdienīgākajām tehnoloģijām, gan dažādu specialitāšu ārstus, kuri iet līdzi laikam un tehnoloģijām. Šī nemitīgā progresa rezultātā Veselības centrā šogad sākuši strādāt vairāki jauni ārsti un speciālisti. Tie ir oftalmologi, endokrinologs, arodveselības ārsts, tehniskais ortopēds un citi. Ārsts ir profesija, kurā nedrīkst stāvēt uz vietas, ir nemitīgi jāaug un jāmācās, jo zinātne un tehnoloģiju iespējas attīstās. Uz šo brīdi Zemgales veselības centrā ir pieejami visi pacientiem nepieciešamie speciālisti.

Šis jautājums par pacientu rindām pie ārstiem – speciālistiem būtu jārisina nevis vienas iestādes ietvaros, bet gan valstiskā līmenī, attīstot un atbalstot visu nozari kompleksi. Galvenokārt problēma ir tā, ka tiek piešķirts nepietiekams finansējums valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, kā rezultātā veidojas ne tikai iepriekš pieminētās rindas. Palielinot kvotas, rindas saruktu un medicīniskie pakalpojumi kļūtu iedzīvotājiem pieejamāki. Tāpat šis finansējuma trūkums negatīvi atspoguļojas uz ārstu un speciālistu deficītu valstī. Daļēji ārsta atalgojums veidojas no summas, ko valsts piešķir par katru pakalpojumu, ko tas sniedz. Taču šis cipars ir pārāk mazs un daudzi speciālisti, sevišķi jaunie, izvēlas sevi profesionāli realizēt citās valstīs, kur šis atalgojums ir būtiski augstāks. Latvijā ir augsta līmeņa medicīniskās izglītības iespējas, kā arī pietiekams studentu daudzums šajā nozarē, taču valstiskā līmenī vajadzētu domāt par to, kā jaunos speciālistus noturēt Latvijā, piedāvājot viņiem adekvātu samaksu par padarīto darbu.

Nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu gadījumos un  hronisku slimību akūtu saasinājuma gadījumos, iedzīvotāji var vērsties pie ģimenes ārstiem un feldšeriem, bet ārpus ģimenes ārsta darba laika var zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Akūtos un traumatiskos gadījumos jāvēršas pie dežūrārstiem un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos vai jāvēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās.

Ja veselībai un dzīvībai draud briesmas, tad:
ZVANS 113 – neatliekamā medicīniskā palīdzība
ZVANS 03  – neatliekamā medicīniskā palīdzība
ZVANS 112 – vienotā neatliekamā palīdzība

Diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību Jelgavas novadā sniedz:
Neatliekamās palīdzības medicīnas dienests
Svētes 37, Jelgava, LV-3001
Reģistratūra: 63022469

Informāciju par visām valsts apmaksātajām veselības aprūpes iespējām
iedzīvotāji var iegūt arī zvanot uz Nacionālā veselības dienesta BEZMAKSAS INFORMATĪVO TĀLRUNI:  80001234