Līdz ar Pirmo adventi, kas tiek atzīmēta šodien, 1. decembrī, sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks jeb gatavošanās Jēzus Kristus pirmās atnākšanas pieminēšanai un svinēšanai.

Advente ir četru nedēļu periods. Tieši ar pirmo adventes svētdienu sākas kristīgās baznīcas jaunais gads. Advente ir laika posms no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem, tas ir pieklušanas un pārdomu laiks pirms Kristus piedzimšanas.

Simboliska nozīme ir arī adventes rotai – vainagam. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem pin vainagu, liecina par cerību un mūžīgo dzīvību. Vainags veido apli, kas nozīmē mūžību un vienotību. Otrs neiztrūkstošs adventes simbols ir četras sveces, un katrā adventes svētdienā tiek aizdedzināta viena no tām, simbolizējot gaismas uzvaru pār tumsu.

Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību – Kristu. Otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu. Trešā ir ganiņu svece – prieks. Bet ceturtā ir eņģeļu svece, kas simbolizē mīlestību. Sveces iedegšana katrā no četru nedēļu svētdienām simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, piedzimstot Kristum.

Adventes tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina adventi par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas baznīcā, uzliekot trīs dienu gavēni nedēļā līdz Ziemassvētkiem. Tādēļ līdz ar pirmo adventi sākas arī pirmssvētku gavēņa laiks.

Advente ir četru nedēļu periods, kas sākas svētā Andreja svētkiem tuvākajā svētdienā, kas šogad ir 1. decembris.