Velosipēdu un gājēju ceļa izveide Kalnciema ceļā posmā no Loka maģistrāles līdz pilsētas robežai bija Ozolpils iedzīvotāju sāpju bērns jau krietni pirms apkaimes biedrības izveidošanas, taču gadiem gaidītais projekts, neskatoties uz organizēto iedzīvotāju parakstu vākšanu un kolektīvā iesnieguma nodošanu pašvaldībai, līdz realizācijai tā arī nav ticis. Loģiski, ka šis bija arī viens no karstākajiem jautājumiem “Ozolpils” Velo drošības dienas diskusijā.

Projektam tiek meklēts finansējums
Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis, saprotot iedzīvotāju rūpi, uzsvēra, ka gājēju un velosipēdistu celiņa projekta Kalnciema ceļā realizācijai bija jāsākas jau šogad, taču no iepriekšējiem domes sasaukumiem mantojumā saņemtās problēmas ieviesa plānos neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem neizdevīgas izmaiņas.

“Aizņēmumu slogs, ko gadu gaitā ir uzņēmusies pašvaldība, novedis pie tā, ka šobrīd saņemt finanšu līdzekļus kā aizdevumu dažādu pojektu realizēšanai diemžēl nevaram. Turklāt ģeopolitisko un ekonomisko iemeslu, tostarp degvielas cenu kāpuma dēļ izmaksas būvprojektiem palielinās, un ir skaidrs, ka ar iepriekš paredzētajiem līdzekļiem celiņu uzbūvēt tagad nevarēsim,” klātesošajiem skaidroja pilsētas mērs, vienlaikus uzsverot, ka Kalnciemu gājēju un veloceļa izbūve joprojām ir viena no divām prioritātēm, kurām tiem meklēts finansējums.

Ņemot vērā, ka Ozolpils iedzīvotāji atrodas patālu no iepirkšanās vietām un arī bērniem jādodas uz skolu, droša veloceliņa trūkums mudina viņus izmantot pilsētas sabiedrisko transportu, taču arī šajā jomā viss nav tik gludi, kā gribētos. Diskusijas laikā aktīvisti norādīja uz to, ka, piemēram, autobuss uz centru aizbrauc no rīta ap pulksten 10, bet nākamais kursē tikai pēc pulksten 13. SIA “Jelgavas autobusu parks” valdes loceklis Gints Burks šādu vērā ņemamu tukšuma periodu skaidro ar pieprasījuma trūkumu. “Mums ir bijuši gadījumi, kad vāc parakstus, mēs izveidojam jaunus reisus, bet gala rezultātā katrā no tiem brauc vien daži cilvēki. Protams, ka tas nav izdevīgi,” piebilst G.Burks.

Lielās ielas noslodze pārsniedz Krasta ielu Rīgā
Raksturojot kopējo situāciju ar satiksmes organizāciju un drošību Jelgavā, M.Daģis norādīja, ka vēsturiski Jelgava veidota kā pilsēta automašīnām, ko raksturo kaut vai Lielās ielas kā maģistrāles vīšanās caur centru. “Lielā ielā ik dienu pie Driksas tilta nonāk ap 40 tūkstošiem automašīnu. Tas ir ļoti daudz,” skaidro pilsētas mērs.

Šeit salīdzinājumam var minēt Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2026.-2030.gadam datus – Krasta ielā, kas ir viens no noslogotākajiem satiksmes posmiem galvaspilsētā, stundā cauri izbrauc apmēram 1400 automašīnas. Tādējādi, pieļaujot diezgan lielu absurdu, ka šāds skaitlis saglabājas katru stundu visu diennakti, kopējais izbraukušo transporta līdzekļu skaits būs mazāks nekā Jelgavā – zem 34 tūkstošiem.

Savulaik, būvējot Lielo ielu, ir paredzēta plaša zona ietvei, taču nav ticis padomāts par tās sadalījumu. “Būtu ideāli, ja gājēju zona ar apzaļumotu joslu būtu nodalīta no velobraucējiem. Taču, tā kā tas nav realizēts, visiem satiksmes dalībniekiem ir jācenšas sadzīvot cieņpilni,” tā M.Daģis.

Satiksmes dalībnieki jāaudzina no agras bērnības
Uz velobraukšanu kā visenergoefektīvāko jebkad radīto pārvietošanās veidu diskusijas laikā norādīja aktīvists un Jelgavas pašvaldības Satiksmes kustības drošības komisijas loceklis Krišjānis Dzalbe, priecājoties, ka mūsu pilsētā velobraucēju ir tikpat, cik vidusmērā Eiropā. Tajā pašā laikā viņš jau ilgstoši ceļ trauksmi par to, ka Jelgava ir trešajā vietā pēc cietušo mazaizsargāto satiksmes dalībnieku (gājēji, velobraucēji, mopēdisti un motociklisti) skaita, un galvenokārt tieši augstā riteņbraucēju traumatisma dēļ.

Bēdīga pieredze ir bijusi arī Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam Mārtiņam Štālam, kurš pērnajā sezonā pats kā velobraucējs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā Zemgales prospektā. “Pats, par laimi, tiku sveikā ar zilumu uz sāna, velosipēdam gan paveicās mazāk,” atminas vicemērs, uzsverot, cik būtiski ir, lai autovadītāji vērīgi sekotu uz ceļa notiekošajam.

Tam piekrīt arī Jānis Zemene, kurš ikdienā Ceļu satiksmes drošības direkcijā pieņem eksāmenus. “Visbiežāk negadījumi notiek tieši satiksmes dalībnieku neuzmanības dēļ – kāds skatās telefona, cits – vienkārši neseko ceļam. Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka pirms gājēju pārejas jāsamazina braukšanas ātrums, bet praksē to dara tikai retais,” skaidro J.Zemene, piebilstot, ka viss sākas no ģimenes – jau no agrām dienām bērniem ir jāmāca, kā uzvesties uz ceļa un ko ievērot, īpaši uzsverot likumā paredzēto normu, ka velosipēdistiem līdz 16 gadu vecumam obligāti ir nepieciešama ķivere.

Iespēja aprīkot riteni ar spoguli un atstarotāju
Ozolpils Velo drošībai dienai tās organizētāji bija piegājuši ar lielu vērību. Pirms tās Ozolpils skvērs, pateicoties aktīvistu darbam, ieguvis jaunus koka solus. Savukārt sestdien ikvienam, kurš piedalījās pasākumā, bija iespēja savam velosipēdam uzlikt spoguli un uzlīmēt atstarotāju, tādējādi parūpējoties par papildus drošības elementiem satiksmē. Kā novēroja portāls Jelgavniekiem.lv, vēl dalībniekiem laipni tika sniegta iespēja ieeļļot velosipēda ķēdi un pieregulēt bremzes.

Jelgavas apkaimes biedrība “Ozolpils” izveidota pērnā gada novembrī, un tajā ir četri valdes locekļi – Vents Grietēns, Edgars Niedrītis, Līga Pētersone, Edgars Roģis un Oskars Strēlnieks. Tai ir arī lapa vietnē Facebook un interneta mājas lapa.

Raksts tapis ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības “Jelgavas mediju atbalsta programmas” finansiālu atbalstu.

18Skatīt galeriju