«ASV ir valsts, kas rāda mums piemēru cīņā ar korupciju. Taču jāmin, ka ASV vēstniecības pārstāvjiem bija vieglāk saprotama korupcija policijas darbā un iepirkumos, bet ne medicīnas jomā, kura ASV ir «tīra» no korupcijas. Korupcijas draudi medicīnā ir iespējami tieši mazās valstīs kā Latvija, kur nav daudz augstas kvalifikācijas mediķu un pie tiem veidojas garas pacientu rindas, kuri gatavi par savu veselību maksāt papildus valsts noteiktajam pakalpojumu cenrādim,» diskusiju tēmu iezīmē Diāna Kurpniece, KNAB korupcijas nodaļas vadītāja.

Arī skolas direktors Agris Celms pēc svinīgas un muzikālas pasākuma ieskaņas, ko ieskandināja koris «Spīgo», uzrunājot pasākuma dalībniekus, izsaka savu viedokli par pasākuma tēmu: «Korupcija ir diskutējama lieta. Ceru, ka šajās diskusijās uzzināsiet daudz jauna un dzīvē vērtīga, un kopīgiem spēkiem tas mainīs mūsu aplamos priekšstatus par kukuļdošanu medicīnā. Pats, būdams pacients, nekad neesmu ar korupciju saskāries. Protams, ka kopīgi ir jādomā, kā risināt korupcijas jautājumus.»

Diāna Kurpniece uzrunā Latvijas skolu pārstāvjiem un debašu dalībniekiem akcentē galveno: «Realizējam pirmo kopīgo projektu KNAB sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā. Ceru, ka debates būs ne par korupciju, bet par godīgumu. Par spīti tam, ka vairāk nekā 10 gadus Latvijā pastāv KNAB, tomēr starptautiskajos rādītājos Latvijā korupcijas indekss ir augsts, un tas nekrītas visu šo gadu laikā. Kā rāda socioloģiskās aptaujas Latvijas iedzīvotāju vidū, korupcija mūsu valstī zeļ visvairāk tieši medicīnas jomā. Aptaujās vēl aizvien vairāk nekā 30 % iedzīvotāju min korupciju un tās riskus ar medicīnu saistītās jomās. Vai šie jautājumi ir tik viennozīmīgi? Kā atšķirt pateicības dāvanu no kukuļa? Svarīgi, ka dzīvojam demokrātiskā valstī. Protams, ka korupcijas riskiem un interešu konfliktiem ir pakļauta arī izglītības sistēma, taču tā ir daudz caurspīdīgāka, nekā medicīna, kur komunikācija noris ārstam un pacientam «aci pret aci». Protams, ka pacienti ir daudz vājāk informēti nekā mediķi, tāpēc rodas augsne, kur iespējama korupcija un manipulēšana, izspiešana, farmācijas kompāniju apzināta lobēšana un dārgu medikamentu izrakstīšana pacientiem pieejamāku vietā. Kā visriskantākās un korupcijas draudiem pakļautas tiek minētas tieši medicīnas nozares – Onkoloģija un Psihiatrija, kur ārstēšana norit ar ļoti dārgiem medikamentiem, un pacienti ir viegli iespaidojami.»

Arī Juta Strīķe, KNAB vadītāja, piekrīt, ka medicīnas jomā strauji pieaug korupcija:« Šajā jomā katru gadu izskatām krimināllietas. Daktera Audera gadījums bija pirmais skaļāk medijos izskanējušais, bet līdzīgi gadījumi atkārtojas gadu no gada. KNAB ir iztiesātas 12 lietas saistībā ar korupciju medicīnā. Korupcijas lietu izskatīšanu medicīnā kavē arī tas, ka sūdzības tiek atsauktas, jo pacienti saprot – kamēr viņi ir dzīvi, tikmēr viņiem būs jāvēršas pie ārstiem, lūdzot palīdzību. Līdz ar to cilvēks nonāk atkarībā no ārstniecības procesa.»

Kā norādīja diskusijas dalībnieki, korupciju medicīnas jomā valstī veicina arī 13 miljonu samazinājums medicīnas jomai pēdējo gadu laikā, kas būtiski samazina medicīnas pakalpojumu kvalitāti.

«Medicīnas pakalpojumus pasliktina pavisam kas cits, ne korupcija, piemēram, nesen piedzīvotā krīze,» uzskata Stradiņa slimnīcas ķirurgs Uldis Kopeika, kurš ir sašutis par situāciju valstī, kad miljoni tiek veltīti banku un aviosabiedrību glābšanai, bet medicīnai nauda tiek atvēlēta negribīgi. «Kad vajadzēja sešus miljonus lauku slimnīcām, bija piketi un cīņas, un ar lielām mokām tos piešķīra. Tie bija vajadzīgi cilvēkiem, kuri laukos mirst. Nešķiet, ka valsts prioritāte ir medicīna, jo tai arvien tiek samazināts finansējums.»

Debates starp 16 Latvijas lielākās pilsētas pārstāvošām skolām norisinājās trīs apļos un finālā. Katra no komandām nonāca gan faktus apstiprinošajā, gan noliedzošajā pozīcijā, līdz ar to vispusīgāk iepazīstot diskutējamo jautājumu. Diskusijās piedalījās skolu 7-12. klašu audzēkņi, kuri parādīja augstu izpratnes līmeni par diskutējamiem jautājumiem. Dienas otrajā pusē debašu dalībnieki tikās un varēja uzdot sev interesējošus jautājumus ASV vēstniecības Latvijā pārstāvjiem.

Diāna Kurpniece stāsta, ka diskusijas nepieciešamību iezīmēja arī apkopotā informācija pēc atvērto durvju dienām KNAB, ko plaši apmeklēja skolu jaunieši:« Jaunieši pārrunās ar KNAB darbiniekiem, protams, piekrita, ka labprātīgi nevēlas iesaistīties nekādās prettiesiskās darbībās. Bet pēc diskusijām, kad anonīmi katram bija iespējams uz lapas uzrakstīt informāciju, kādi dzīves gadījumi, tomēr varētu likt mainīt viņu viedokli un pārkāpt likumu, atklājās, ka paša vai tuvinieku slimības gadījumā viņi būtu gatavi dot kukuli. Tas parāda ,ka korupcija jau ir no paaudzes uz paaudzi dziļi iesakņojusies cilvēku apziņā. Protams, labu ārstu mazā valstī nav daudz, tāpēc katrs, nonācis krīzes situācijā, vēršas pēc palīdzības pie viņaprāt labākā speciālista. Šie stereotipi, protams, radušies ģimenes, tuvinieku, mediju ietekmē, jo jauniešiem pašiem korupcijas pieredzes nav, un nacionālās diskusijas mērķis ir, dziļi informējot jauniešus, šos iesīkstējušos stereotipus lauzt.»

«Kā zināms, publiska medicīnas prestiža graušana ir kaitīga ilgtermiņā un vienmēr noved pie sabiedrības veselības pasliktināšanās un mirstības palielināšanās, tāpēc tas ir bīstami,» uzskata ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Debatēs piedalījās Latvijas skolu komandas, pa trim dalībniekiem no katras skolas. Diskusijas parādīja skolu komandu pārstāvju dziļās un faktos pamatotās zināšanas par diskutējamo tēmu, jo tika minētas atsauces uz Veselības ministrijas datiem, faktiem un publikācijām portālos politika.lv, delna.lv, LETA, «Latvijas Vēstnesis». Praktiski visi diskusijas dalībnieki arī atsaucās uz ārstu doto Hipokrāta zvērestu, tādējādi aicinot mediķus neaizmirst ētiku un cilvēcību ikdienas grūtajā un atbildīgajā darbā ar pacientiem.

18Skatīt galeriju