Trešdienas vakarā Jelgavas Valsts ģimnāzijā notika “Latvijas Televīzijas” rīkotās diskusiju cikla “Izvēlies nākotni!” debates, kurās piedalījās visu deviņu Jelgavas Domes vēlēšanās pieteikto partiju sarakstu kandidāti. Diskusijas laikā tika apskatīti vairāki jelgavniekiem būtiski jautājumi, kas palīdzēs izdarīt izvēli pašvaldību vēlēšanās 1.jūnijā.

Diskusijā piedalījās Roberts Egle no Latvijas Atdzimšanas partijas, “Vienotības” pārstāvis Aigars Rublis, Zaļo un Zemnieku savienības saraksta līderis Andris Rāviņš, Ivars Jakovels no “Saskaņas centra”, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partijas pārstāvis Aivis Biķernieks, Reformu partijas saraksta līderis Mārtiņš Vadzis, Jurijs Strods no Nacionālās apvienības ““Visu Latvijai!”-Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, partijas “Alternative” pārstāve Aiva Freimane un Dainis Liepiņš no “Reģionu alianses”.

Debates aizsāka R.Egle ar paziņojumu, ka A.Rāviņa iefiltrētie cilvēki ir visās partijās, kā piemēru minot šobrīd Jelgavas Domē strādājošo deputātu no “Saskaņas centra” Andreju Eihvaldu un “kundzi no šīs pašas partijas” (ar to, acīmredzot, domājot Ludmilu Gineiti). Par iespējamo sadarbību ar A.Rāviņu un viņa pārstāvēto ZZS diplomātiski izteicās J.Strods, uzsverot, ka “nemēdz teikt hop, ja grāvis vēl nav pārlēkts”. Lēmums par iespējamo sadarbību tikšot pieņemts tikai pēc vēlēšanām. Sadarboties ar A.Rāviņu būtu gatavs arī mūžīgais viņa oponents D.Liepiņš, ja vien pašreizējais mērs esot gatavs “nedalīt cilvēkus savējos un svešos”. Kā sadarbības partneri ZZS redz arī “Reformu partija”, kas valstiskā līmenī gan paudusi savu kategorisku nostāju pret oligarhiem un viņu pārstāvētām partijām.

Ievaddaļā deputātu kandidātiem bija jāatbild arī uz citiem jautājumiem, piemēram, A.Biķerniekam vajadzēja paust nostāju par Jelgavas Tautas teātra pārveidošanu par profesionālu teātri. “Tautas teātrim nevajag kļūt par profesionālu teātri, jo vajag atstāt vidi, kurā veidoties profesionāļiem,” – tā LSDSP pārstāvis.

No pilsētas lepnuma līdz kauna traipa

Pirmais lielākais diskusijas bloks skāra SIA “Jelgavas Autobusu parks” (JAP), un partiju pārstāvjiem par to bija krasi atšķirīgi viedokļi. A.Rāviņš JAP minēja kā labāko autobusu parku valstī, kurā izmanto Jelgavā radītos “AmoPlant” autobusus. Tieši šīs firmas autobusu izvēli uzteica arī I.Jakovels, jo tādā veidā tiekot sekmēta jelgavnieku nodarbinātība un nodokļu ieplūde pašvaldības budžetā. Tieši pretējā domās par šiem autobusiem bija D.Liepiņš – tie esot pārāk dārgi, turklāt viņš asi kritizēja arī JAP transporta remontdarbu un mazgāšanas izmaksas. Jāpiebilst, ka šos darbu par aptuveniem miljons latiem veic SIA “Intransserviss”, kurā D.Liepiņš ir līdzīpašnieks.

J.Strods kā būtisku faktu saistībā ar JAP minēja mazās administratīvās izmaksas tajā, kas ir vienas no zemākajām valstī, taču neizslēdza iespēju pārskatīt JAP komercdirektores Viktorijas Ļubļinskas darbu.

Uz JAP vadības nomaiņas nepieciešamību norādīja R.Egle, solot, ka, ja viņš tiks pie varas, tad atdos šoferiem iemaksātās drošības naudas, pret kurām, pēc diskusijas vadītāju rīcībā esošās informācijas, iebilstot Valsts Darba inspekcija. A.Rāviņš gan apgalvoja, ka nav redzējis nevienu dokumentu ar lēmumu par prettiesiskām darbībā JAP. A.Biķernieks šajā sakarā norādīja, ka nevajag rīkot linča tiesu pirms tiesībsargājošās iestādes sniegušas galīgo slēdzienu un tas ticis izvērtēts.

Diskusijas laikā tika runāts arī par Mītavas gājēju tiltu, ko cilvēki tautā iesaukuši par “Rāviņa līko”. Pašreizējais pilsētas mērs šo projektu nosauca par drosmīgu, un pauda prieku par šī projekta īstenošanu, it sevišķi tādēļ, ka tādā veidā izdevies atdot godu Latvijas prezidentam, jelgavniekiem Jānim Čakstem. Pozitīvi, bet ar nelielām iebildēm to novērtēja J.Strods, kuram piemērotāka vieta tiltam šķitusi Raiņa ielas beigas pie LLU Sporta nama, kā arī A.Freimane, kas atzina tilta nozīmi tūrisma veicināšanā. Pret projektu iestājās D.Liepiņš un R.Egle, savukārt kā pret nepareizi izvēlētu prioritāti to novērtēja I.Jakovels.

Vai savējos lobēt ir slikti?

Tādu jautājumu uzdeva debašu vadītāji, runājot par to, ka ceļu būvē Jelgavā pārsvarā uzvar viens uzņēmums – “Igate”. Lielākais vairums diskusijas dalībnieku atzina, ka pozitīvi novērtē vietējā uzņēmuma iesaisti lielajos projektos, jo tādā veidā daļa līdzekļu nodokļu veidā nonāk atpakaļ pašvaldības budžetā, turklāt jelgavniekiem tiek nodrošinātas darba vietas, tajā pašā laikā tika kritizēta veikto darbu kvalitāte.

A.Rublis uzsvēra, ka uzņēmējs konkursos  uzvarējis godīgi, jo piedāvājis zemāko līguma cenu, savukārt A.Rāviņš neslēpa, ka kvalitātes ziņā ir bijušas problēmas, tādēļ pasūtīta ekspertīze, kas izdarīs secinājumus par problēmu iemesliem. J.Strods norādīja, ka vietējo uzņēmumu uzvara iepirkumos ir vērtējama pozitīvi, ja tā notikusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tomēr uzskata, ka jāprasa lielāka atbildība no projektētājiem, savukārt A.Freimane kritizēja sistēmu kā tādu, kas liek iepirkumā uzvarēt piedāvājumam ar zemāko cenu.

D.Liepiņš, uzteicot Eiropas projektu līdzekļu piesaisti Jelgavā, rosināja likt mierā būvnieku, visu vainu uzliekot uz pasūtītāja pleciem. “Tieši pasūtītājs nosaka, kādu bruģi izvēlēties, un tādā veidā projekts tiek nevajadzīgi sadārdzināts,” – tā D.Liepiņš. Te jāpiebilst, ka Iepirkumu uzraudzības birojs, izskatot sūdzību par to, vai tehniskajā iepirkumu dokumentācijā J.Čakstes bulvārim drīkstēja iekļaut konkrētā veida bruģi, ko ražo tikai viena firma Latvijā, pārkāpumus nesaskatīja. Tāpat neviens no klātesošajiem, tajā skaitā diskusijas vadītāji, nebija dzirdējuši par tik zemām izmaksām ceļu būvē, kādas minēja D.Liepiņš, kas liek apšaubīt to patiesumu.

Šleserim pietuvināts, apkrāts, koķets utt.

Viens no interesantākiem momentiem debatēs bija individuālie jautājumi partiju pārstāvjiem. M.Vadzim diskusijas vadītāji jautāja par konkrētajiem darbiem, ko viņš paveicis Jelgavā, jo ikdienā strādā Rīgā. Uz šo jautājumu M.Vadzis kā būtiskāko minēja aptaujas veikšanu un plāna izstrādi pagalma rekonstrukcijai pie savas daudzdzīvokļu mājas.

A.Freimane, atbildot uz jautājumu par savas partijas sarakstu, apliecināja, ka tajā ir dažādu jomu speciālisti, tostarp vairāki bārmeņi, taksisti utt. “Ne vienmēr pašreizējais amats parāda cilvēka īstās iespējas,” – uzsvēra A.Freimane, neuzskatot, ka deputātiem jābūt ar augstāku izglītību un pieredzi pašvaldības darbā.

Diskusijas vadītāji skatītājiem atgādināja, ka D.Liepiņš bijis oligarham Ainaram Šleseram pietuvināta persona ar septiņiem amatiem dažādu uzņēmumu padomēs, tādējādi pelnot aptuveni pusmiljonu latu mēnesī, no kuriem daļu, kā no barotnes, atgrieza partijas kasē. “Vai šādā situācijā varat runāt par caurspīdīgu attieksmi pret?” – pauda raidījuma vadītāji. D.Liepiņš gan uzskatīja, ka nekā slikta tajā nav, jo esot no pārnācis no privātā biznesa, kur pelnījis vēl vairāk un viņam esot arī jāuztur ģimene.

I.Jakovelam nācās atbildēt uz jautājumu, kā iet kopā viņa kādreizējā principiālā izstāšanās no LSDSP, pārmetot tai koķetēšanu ar “labējiem”, ar pašreizējo SC deputātu atbalstu koalīcijas lēmumiem Jelgavas Domē. “Iepriekšējā sasaukumā deputātiem nebija dots uzdevums, kā viņiem jārīkojas, un katrs varēja izlemt, kā strādāt, lai sasniegtu nepieciešamos mērķus,” – tā I.Jakovels. Pēc šādas atbildes gan nav saprotams, kādēļ viņi atstāti “aiz borta” pašreizējā sarakstā.

A.Rāviņam tika pārmests tas, kādēļ šogad balvas labākajiem skolēniem tiek pasniegtas dažas dienas pirms vēlēšanās, atšķirībā no jūnija sākuma, kā tas bija pagājušajā gadā. “Mācību gads beidzas, un tādēļ arī apsveicam,” – šādu rīcību motivēja pašreizējais pilsētas mērs.

Attiecībā uz A.Rubli tika atgādināta viņa sievas saistība ar elektrības ražošanu Brakšķos. “Es par šo uzņēmējdarbību Domē nevienu lēmumu neesmu pieņēmis, un nevaru aizliegt saviem radiniekiem nodarboties ar kādu biznesu,” – piebilda pašreizējais vicemērs. Ar elektrības ražošanas biznesu Brakšķos saistīts arī J.Strods, kurš atgādināja, ka ierindas deputātiem nav aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Raidījuma vadītājiem nesaprotams bija fakts, ka A.Rāviņa vienīgie ienākumi ir mēra alga, uz ko viņš norādīja – “es strādāju pēc tiem principiem, ko iemācīja vecāki – godīgums”.

R.Egle savā partijas programmā ir uzsvēris vēlmi uz pusi samazināt izdevumus par apkuri, tajā pašā laikā viņa paša apsaimniekotajās mājās arī parādnieku netrūkst. “Mūs apkrāpa, kad vajadzēja likt logu un veikt citus renovācijas darbus, turklāt solu samazināt ne uz pusi, bet līdz 50 procentiem,” – tā Latvijas Atdzimšanas partijas pārstāvis.

Izjautā viens otru un demonstrē intelektu

Lai saņemtu atbildes uz interesējošiem jautājumiem, partiju pārstāvjiem bija iespējams uzdot vienu jautājumu kādam no pārējiem dalībniekiem. Tā, piemēram, A.Rublis vēlējās uzzināt, vai tiešām SC pašvaldībā vēlas ieviest trīs oficiālās valodas – latviešu, krievu un angļu, uz ko I.Jakovels atbildēja: “Pašvaldībai ir jāstrādā valsts valodā, bet iesniegumi no iedzīvotājiem jāpieņem visās trijās valodās, kā arī rakstiskās atbildes uz tiem jāsniedz visās trijās valodās.” Nav gan skaidrs, cik šādas izmaiņas izmaksātu un kur tam tiks iegūti līdzekļi, it sevišķi, ja jārisina daudz svarīgāki jautājumi.

Maigi izsakoties, ar savu atbildi “izgāzās” A.Freimane, kura, atbildot uz A.Biķernieka uzdoto jautājumu, pateica, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā, lai gan patiesībā tā pakļauta Zemkopības ministrijai. Jāpiebilst, ka pirms tam A.Freimane bija uzsvērusi nepieciešamību pēc reformām LLU, bet, ja cilvēks pat nezina, kādas ministrijas pakļautībā mācību iestāde atrodas, maz ticams, ka viņš spēs izdomāt, kādas reformas nepieciešamas.

A.Freimane savukārt A.Rāviņam jautāja, vai viņš, iekļūstot Jelgavas Domē, būtu gatavs atbalstīt viņas partija ierosinājumu par jaunu sociālo māju būvniecību Jelgavā. “Es uzskatu, ka daudz svarīgāk ir veidot jaunas darbvietas, lai ģimenēm būtu kur strādāt un nopelnīt, un nebūtu jāmeklē dzīvoklis sociālajā mājā,” – atbildēja A.Rāviņš.

M.Vadzis no A.Rubļa mēģināja uzzināt, kādu pienesumu viņa pārstāvētā partija “Vienotība” ir devusi konkrēti Jelgavai, uz ko pašreizējais vicemērs minēja konkrētu piemēru – atbalstu “Latvijas piena” rūpnīcas izveidei Jelgavā.

Dziedātājs un jelgavnieks Žoržs Siksna bija sarīkojis īstu pārbaudi deputātu kandidātu intelektam, uzdod jautājumu par Jelgavas pili – kad tā celta un kas ir tās arhitekts. Par arhitekta uzvārdu īpaši pārliecināta nebija A.Freimane, kas kļūdījās arī celšanas gadsimta nosaukšanā. Ne arhitekta vārds, ne precīzs uzcelšanas gads nesagādāja problēmas A.Rāviņam, A.Rublim, A.Biķerniekam, bet J.Strods pat mācēja pastāstīt par trim Rastrelli radītajām pilīm, kuras pēc izmēriem var ievietot vienu otrā. Debašu vadītāji R.Eglem pārmeta šmaukšanos, jo viņš vienu no atbildēm uzrakstījis tikai tad, kad citi jau skaļi bija snieguši atbildes.

Visbeidzot dalībnieki tika aicināti starp citu partiju pārstāvjiem izvēlēties viņuprāt piemērotāko vicemēru. A.Rublis minēja, ka nevēlās dalīt krēslus, jo izvēle vispirms jāizdara vēlētājam, kam piekrita arī A.Rāviņš, I.Jakovels un A.Freimane, savukārt R.Egle šajā amatā vēlētos redzēt D.Liepiņu, A.Biķernieks un M.Vadzis – J.Strodu, bet J.Strods izvēlētos divus – D.Liepiņu un A.Rāviņu, kas ļautu veidot līdzsvarotu tandēmu.