Aicina ziedot pieminekļa izveidei

Atgriežamies atpakaļ pagātnē. 1963. gada 5. decembris. 76 metrus augstais radio tornis. Pats Rīgas centrs, tagad Radio iela. Jaunietis, vārdā Bruno Jovaišs, tolaik 22 gadi, vēlas paust dziļu riebumu pret valdošo padomju varas totalitāro režīmu. Viņš uzkāpj tornī un veic simbolisku aktu – nomaina plīvojošos PSRS karogu pret Latvijas karogu, ko pats uzšuvis slepus mājās.

Viņa rīcību kā nacionālu pretošanos padomju vara sodīja ar septiņiem gadiem Sibīrijas lēģerī – Mordovijā. Un tieši tāpēc vietā, kur atradās radio tornis, iecerēta piemiņa vieta nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

“Piemineklis ir visiem, kas atdeva savas dzīvības, savas dzīves brīvības gadus koncentrācijas nometnēs, kas ziedoja savas karjeras, darba dzīves, kas bija izstumti, nemīlēti, negribēti sabiedrībā padomju okupācijas laikā. Es domāju, ka mums tiem cilvēkiem ir jāpasakās un jānovērtē, cik daudz viņi no sevis atdeva neatkarīgai Latvijai,” pauž Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.

Lēsts, ka pret padomju okupācijas režīmu 12 gadu laikā – līdz kustības pilnīgai iznīcināšanai 1956. gadā, darbojušies ap 15 tūkstošu bruņotu partizānu.

“Bruņoti vīri, kuri individuāli vai grupās, veica vairāk vai mazāk aktīvu darbību pret padomju okupācijas varu dažādās izpausmēs. līdz 1945. gadam bija daudz uzbrukumu padomju varas izpildkomitejām, terorakti pret šo komiteju darbiniekiem. To bija pietiekami daudz, nevar pat izcelt vienu atsevišķu,” skaidro nacionālās pretošanās kustības pētnieks Jānis Vasiļevskis.

Šos partizānus sauc par meža brāļiem, jo, lai īstenotu uzbrukumus okupantiem brīvas Latvijas vārdā, bija spiesti dzīvot slepenībā meža bunkuros. Pieķertos, nodotos deportēja, apcietināja. Šobrīd novados ir atsevišķas mazas piemiņas vietas, bet nav vienas centrālās. Pieminekļa izveidei vajadzīgi virs 75 000 eiro. Okupācijas muzejā cer – ziedojumus izdosies savākt šogad.

“Mēs visi zinām, ka Brīvības piemineklim noderēja katrs lats, ziedoja ziedotāji, tāpēc es gribu teikt, arī šim piemineklim noderīgs būs katrs eiro, ko varat dot no sava maka. Jūs to varat atnest uz Okupācijas muzeju, iemest ziedojumu kastītē, jūs varat noziedot mūsu kontā,” saka Latvijas Okupācijas muzeja direktore

Okupācijas muzejs cer uz Rīgas domes pretimnākšanu, labiekārtojot apkārtni. Citādi piemineklim pretī būtu tualetes un mistkastes.

Lai godinātu pretošanās kustību, iepriekš rosināts celt pieminekli Konstantīnam Čakstem, viņa vadītajai Latvijas Centrālajai Padomei 1944. gada 17. martā savāca parakstus ar prasību par valsts neatkarības faktisko atjaunošanu. Spēcīgs signāls starptautiskajai sabiedrībai – neatzīt Latvijas okupāciju. Pirms daudziem gadiem politiķi un bagātnieki sametās naudu, bet līdz piemineklim tā arī netika.