Gunārs, Vladimirs,
Gunis
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Kā energoresursu cenu kāpums ietekmē Jūsu ikdienu? ..vairāk
Nejūtu izmaiņas.
Nestresoju, cik būs
jāmaksā, tik
samaksās.
Ceru, ka pārdzīvot
ziemu izdosies bez
parādiem.
Jau sāku veikt
uzkrājumus.
Nespēšu pavilkt
cenu kāpumu, būs
jālūdz
palīdzība.




  ZIŅAS / Portāls ziņo / (Raksts) /

Atbalsta valsts aizsardzības dienesta izveidi

Raksts publicēts: 2022.09.29. 14:37:53
Raksta autors: delfi.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Saeima ceturtdien, 29. septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un ar to saistītos likumprojektus, kas paredz valsts aizsardzības dienesta izveidi.

Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu atbalstīja 66 deputāti, bet "pret" balsoja 18.

Pabriks: dienests ir apdrošināšanas polise mūsu dzīvībai

Uzrunā deputātiem aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzsvēra, ka patlaban pasauli satricina ģeopolitisks izaicinājums, jo karš 21. gadsimtā atkal kļuvis par realitāti Eiropā. "Krievu okupantu zābaks mīda Ukrainas zemi, Krievijas karavīri nogalina, izvaro, zog un pazemo. Karš Eiropā nav ekrānos, tas ir mums blakus Ukrainā, bet pret mums tiek īstenots ekonomiskais karš," sacīja ministrs.

Pabriks informēja, ka valsts militārā dienesta izveides mērķis ir pilnas brigādes armijā, rezerves, zinoši un patriotiski pilsoņi, kā arī spēcīgs civilais dienests. Dienesta ieviešanas rezultātā Latvijai būs vairāk nekā 50 000 militāri sagatavotu patriotu.

"Veikt šo reformu nebūs viegli, bet Nacionālie Bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija ir gatava uzņemties šo darbu, jo mums nav citas izvēles, kā garantēt Latvijas drošību," pauda Pabriks, piebilstot, ka valsts militārais dienests ir apdrošināšanas polise mūsu dzīvībai un brīvībai.

Bažas par nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu

Saeimas sēdē izvērsās debates par Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta kvalitāti. Opozīcijas deputāts, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) atgādināja trešdien, 29. septembrī, parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē runāto, kad Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere pauda kritiskus vārdus par praksi Saeimai nodot nekvalitatīvi izstrādātus likumprojektus, kāds bijis arī Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts.

Bergmanis citēja Meisteres trešdien komisijas sēdē sacīto, ka Ministru kabinetam Saeimā ir jāiesniedz vispusīgi izstrādāts likumprojekts, nevis ministrijām ir jānāk uz komisijas sēdi un jāstāsta, kādi trūkumi ir Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā, kādi priekšlikumi vēl iesniedzami, kādi grozījumi izdarāmi un kas vēl šeit būtu darāms.

Bergmanis citēja Meisteres teikto, ka viņa nesaprot, kā var pieņemt kaut ko tik nekvalitatīvi sagatavotu tādā konceptuālā un būtiskā jautājumā, kas šajā brīdī skar visas valsts intereses.

Tāpat Bergmanis kritizēja pieeju, ka trešdien komisijas sēdē vispār netika skatīta virkne ar Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu saistītu likumu grozījumu.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (K) piebilda, ka Bergmanim kā komisijas loceklim vajadzēja iepazīties ar 11 pavadošajiem likumprojektiem pirms komisijas sēdes, piebilstot, ka Bergmanis pats trešdien komisijas sēdē atbalstījis Valsts aizsardzības dienesta likumprojektu pavadošās izmaiņas 11 citos likumos.

Vērtējot pausto kritiku par likumprojektu nekvalitatīvu izstrādi, Rancāns norādīja uz faktu, ka patlaban dzīvoja krīzes apstākļos. Viņš kā piemērus minēja savulaik ieviesto Covid-19 pārvaldības likumu un patlaban spēkā esošo likumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kas tikuši grozīti pēc aktuālās nepieciešamības.

"Vienīgā iespēja, kā tikt līdzi straujo izmaiņu tempam, ir pieņemt likumu un pēc tam to grozīt," pauda Rancāns, aicinot nekavēties ar Valsts aizsardzības dienesta likuma pieņemšanas, aizbildinoties ar "formāliem iemesliem".

Dienestu plāno ieviest nākamgad

Valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt vīriešus vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Dienestu obligātā kārtā plānots piemērot tiem pilsoņiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Vīrieši un sievietes vecumā no 18 līdz 27 gadiem dienestu varēs uzsākt arī brīvprātīgi.

Plānots, ka aktīvo dienestu varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu speciālā likumā noteiktā kārtībā, ko plānots pieņemt līdz 2024. gada 1. janvārim. Likuma projektā noteikti arī vairāki izņēmumi, kad iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt, bet ne vēlāk kā līdz personas 26 gadu vecumam. Tāpat noteikti gadījumi, kad pieņemams lēmums par neiesaukšanu dienestā.

Jauno sistēmu plānots ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. Valsts aizsardzības dienestu plānots ieviest 2023. gada 1. janvārī.

Pirmo iesaukumu paredzēts pilnībā komplektēt no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi. Savukārt 2023. gada otrajā pusgadā plānots uzņemt gan brīvprātīgos, gan iesaukt pilsoņus obligātā kārtā, lai nodrošinātu dienestā kopumā nepieciešamo personu skaitu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Likuma projekts paredz vairākus valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus. To varēs pildīt 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā vai ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus katru gadu ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības.

Tāpat dienestu varēs pildīt, apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Plānots, ka no 2024. gada 1. janvāra dienestu varēs arī veikt, apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu vai ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu.

Iecerēts, ka valsts aizsardzības dienesta karavīrs, kurš dienestu pildīs NBS vienībā, mēnesī saņems Ministru kabineta noteikto dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju. Šobrīd tā plānota 300 eiro apmērā. Savukārt pēc dienesta beigām – vienreizēju atvaļināšanās kompensāciju, kas iecerēta 1100 eiro apmērā.

Likumā plānots noteikt atbildību par izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta izpildes, lai novērstu šādus mēģinājumus.

Ņemot vērā drošības situāciju reģionā, jaunā NBS struktūra tiek plānota divreiz lielāka – līdz 51 000 personāla. Jaunās struktūras ietvaros paredzēts veidot arī aktīvās rezerves vienības. Valsts aizsardzības dienesta ieviešana garantēs, ka valsts aizsardzība tiks nodrošināta ar nepieciešamo personāla skaitu, turklāt sasniedzot to ievērojami ātrāk, nekā paļaujoties uz brīvprātības principu, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Lai likums stāstos spēkā, tas jāpieņem divos lasījumos. Plānots, ka galīgajā lasījumā likumu skatīs 20. oktobrī.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.50968408584595 56(0) - 0.43128275871277 2022.12.08. 10:58 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=168&act=4&art=55212 ip: 172.70.175.41 usememcache: 1