Gunārs, Vladimirs,
Gunis
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Kā energoresursu cenu kāpums ietekmē Jūsu ikdienu? ..vairāk
Nejūtu izmaiņas.
Nestresoju, cik būs
jāmaksā, tik
samaksās.
Ceru, ka pārdzīvot
ziemu izdosies bez
parādiem.
Jau sāku veikt
uzkrājumus.
Nespēšu pavilkt
cenu kāpumu, būs
jālūdz
palīdzība.




  ZIŅAS / Portāls ziņo / (Raksts) /

ES mudina Latviju palielināt minimālo algu

Raksts publicēts: 2022.09.26. 12:50:54
Raksta autors: nra.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Eiropas Parlaments pieņēmis direktīvas priekšlikumu par adekvātu minimālo atalgojumu Eiropas Savienībā, un, lai arī joprojām katra dalībvalsts minimālās algas apmēru varēs noteikt pati, valdībām tomēr būs jāseko Eiropas ieteiktajam algas noteikšanas mehānismam. Latvijā pašlaik ir otra zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā, liecina “Eurostat” dati, un priekšvēlēšanu gaisotnē, nesagaidot atbildi Eiropas Parlamenta lēmumam, atsevišķi politiski spēki iesnieguši Saeimā priekšlikumus Darba likuma izmaiņām, piedāvājot bez plašas apspriešanas celt minimālo algu.

Eiropas Savienība tomēr iejaucas

Diskusijas par minimālo algu, pensijām, kā arī sociālo nodrošinājumu vienmēr ir bijušas Eiropas Savienības aktualitāte, un nevis tāpēc, ka par to adekvātu apjomu nevarētu diskutēt, bet tāpēc, ka to noteikšana ir katras valsts atbildība, kur Eiropas Savienībai nav tiesību iejaukties. Taču tagad arvien biežāk izskan aicinājumi visā Eiropas Savienībā noteikt vienotus kritērijus, piemēram, minimālajai darba algai vai minimālai pensijai.

Lai uzlabotu visu Eiropas Savienības darba ņēmēju darba un dzīves apstākļus, kā arī veicinātu ekonomisko un sociālo progresu, Eiropas Parlaments nupat pieņēmis noteikumus, kuros ietvertas minimālās prasības par to, kas ir uzskatāma par adekvātu valsts likumos un koplīgumos noteikto minimālo algu. Minimālajai algai visā Eiropas Savienībā jābūt tādai, kas spēj nodrošināt pienācīgus dzīves un darba apstākļus. Lai to panāktu, dalībvalstīm ir jāveicina kolektīvas līgumsarunas par atalgojuma līmeni, “Neatkarīgā” noskaidroja Eiropas Parlamenta birojā Latvijā. Jaunā direktīva attieksies uz visiem Eiropas Savienības darba ņēmējiem, kam ir darba līgums vai kas atrodas darba attiecībās.

Dalībvalstīm, kur minimālās algas aizsardzību garantē vienīgi koplīgumi, nebūs pienākuma ne ieviest minimālo algu, ne padarīt koplīgumus vispārēji piemērojamus.

Valsts noteiks pati, bet algai jābūt cienīgai

Saskaņā ar noteikumiem minimālo algu katra dalībvalsts joprojām noteiks pati, taču būs jāgarantē, ka noteiktā minimālā alga ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, ņemot vērā dzīves dārdzību un vispārējo atalgojuma līmeni valstī.

Lai noteiktu adekvātu minimālā atalgojuma līmeni, dalībvalstis var izveidot preču un pakalpojumu grozu, ņemot vērā reālās cenas, vai noteikt minimālās algas līmeni 60 procentu apmērā no bruto algas mediānas vai 50 procentu apmērā no vidējās bruto algas. Pašlaik Latvijā ir otra zemākā minimālā alga Eiropas Savienībā, zemākā alga - 332 eiro mēnesī - ir Bulgārijā. Vislielākā minimālā alga ir Luksemburgā - 2257 eiro, un nākamā lielākā - Īrijā - jau ir būtiski zemāka, proti, 1775 eiro.

Ņemot vērā pieņemto lēmumu, arī Latvijā minimālajai algai noteikti būtu jāpaaugstinās, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka visā Eiropas Savienībā nav un nebūs iespējams noteikt vienādu minimālo algu. Latvijā parasti minimālo algu mainīt piedāvā atbildīgā Labklājības ministrija. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomē šogad ministrija iepazīstināja ar iespējamām minimālās darba algas izmaiņām, bet, kā liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošā informācija, par to nenotika diskusijas.

Jāpalielina vismaz par 100 eiro

Ja ņem vērā Eiropas ieteikto metodiku, tad Latvijā minimālajai algai tuvākajā laikā būtu jāpalielinās vismaz par simt eiro. Izmantojot šos ieteikumus, Latvijā minimālā alga nākamgad būtu jānosaka 596 līdz 638 eiro. Labklājības ministrija piedāvājusi iespējamo variantu palielināt minimālo algu līdz 640 eiro, bet vēl izskanējis iespējamais kompromiss - 600 eiro.

Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns norāda, ka darba devēji ir par to, lai Latvijā tiktu ieviests algoritms ikgadējai minimālās algas un minimālā ienākuma līmeņa palielināšanai. Tam būtu jānotiek katru gadu, līdzīgi kā valsts amatpersonu atalgojuma gadījumā un tāpat kā pensijām.

Politiķi steidzas citiem pa priekšu

Kamēr valdība un ministrijas domā par mehānismiem minimālās algas noteikšanā, Saeimā izskatīšanai iesniegti grozījumi Darba likumā, paredzot, ka minimālā alga no 500 eiro nākamgad kāps uz 620 eiro, bet vēl pēc gada - uz 700 eiro. Šī priekšlikuma autori ir vairāki partijas “Konservatīvie” politiķi, norādot, ka līdz šim minimālā alga palielināta neregulāri, kā arī to, ka alga Latvijā būtiski atšķiras no minimālās algas Lietuvā un Igaunijā. Abās kaimiņvalstīs minimālā alga no šā gada sākumā palielināta par aptuveni 12 procentiem. Tā kā Labklājības ministrijas vadītājs pārstāv tieši “Konservatīvo” partiju, viņa rokās jau visu šo laiku bijusi iespēja ierosināt likuma grozījumus un tos virzīt valdībā.

Finanšu ministrijā, neiedziļinoties Eiropas Parlamenta vai Saeimas lēmumos, “Neatkarīgajai” paskaidroja, ka jautājums par minimālo darba algu jebkurā gadījumā ir risināms vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes procesā. “Svarīgi norādīt, ka jautājums tiks izskatīts Nacionālajā trīspusējās sadarbības sēdē un Finanšu ministrija ņems vērā darba devēju un darba ņēmēju organizāciju viedokļus,” sacīja Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns tostarp norāda, ka darba devēju organizācija vienmēr ir bijusi pret minimālās algas noteikšanu pēc vairāksolīšanas principa. Viņaprāt, Latvijas lielākā problēma ir diferencētais neapliekamais minums, kas būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību gan pie vidējās, gan minimālās algas. “Tas veicina lētā darbaspēka un ēnu ekonomiku, tā nodarot ļoti lielu postu tautsaimniecībai, bet, runājot par minimālo algu - šis minimums veido izteikti neproporcionālu attiecību starp bruto un neto algu,” sacīja P. Leiškalns. Darba devēji plāno turpināt sarunas ar sociālajiem partneriem, tiklīdz tās notiks. Nebūtu pareizi īsi pirms vēlēšanām vienkārši bez diskusijām apstiprināt lielāku minimālo algu.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.49179792404175 56(0) - 0.41142868995667 2022.12.08. 12:46 http://www.jelgavniekiem.lv/?l=168&act=4&art=55182 ip: 172.70.175.41 usememcache: 1