|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
|||||||||
JAUNĀKIE |
Gada pirmajos mēnešos būs “tehniskais” budžetsRaksts publicēts: 2022.12.04. 08:51:56Raksta autors: tv3.lv Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Tikai sesto reizi kopš neatkarība atjaunošanos nākamais gads sāksies ar tehnisko budžetu, proti, politiķi ilgās valdības veidošanas dēļ gadskārtējo budžetu nav pieņēmuši. TV3 Ziņas skaidroja, ko nozīmēs dzīve ar pagaidu budžetu, ņemot vērā, ka ekonomikā jau tā nav tie labākie laiki. Ierasti ap šo laiku tradicionālais budžeta portfelis, kas pirms gada ieguva jaunu veidolu, jau būtu aiznests no šīs mājas, Finanšu ministrijas, uz Saeimu un debates par valsts galveno politikas dokumentu notiktu tur. Šis gads gan ir izņēmums – ilgās valdības veidošanas sarunas nozīmē, ka nākamais gads būs jāsāk ar pagaidu jeb tā saukto tehnisko budžetu. “Esi apdomīgs nelaimē, vēl apdomīgāks laimē” – šī frāze iegravēta uz budžeta portfeļa. Nekāda laime gan tehniskais budžets nav – uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes, kad tāds bijis kopš neatkarības atjaunošanas. Agrāk tas nozīmēja, ka mēnesī varam dzīvot tikai ar vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem, tagad situācija nedaudz labāka. Proti, bez šīs 1/12 daļās nozares drīkstēs arī tērēt papildu līdzekļus tām jaunajām lietām, par kurām iepriekš jau panākta vienošanās. Aleksis Jarockis, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors: “Ja mēs esam uzņēmušies saistības pret starptautiskajām organizācijām, saviem iedzīvotājiem vai palīdzēt cilvēkiem krīzes situācija, tad visas šīs programmas mēs turpināsim esošajā apmērā. Bet nākamajā gadā mēs nevaram uzsākt nekādas jaunas iniciatīvas.
Faktiski tas nozīmē to, ka valsts palīdzība energocenu krīzē saglabāsies, arī atbalsts Ukrainas bēgļiem un minimālā alga no nākamā gada būs 620 eiro, kā to paredz likums. Tomēr ir arī ierobežojumi. Piemēram, topošā koalīcija sola iekšlietas uzstādīt par vienu no prioritātēm, taču nekādu papildu naudu, piemēram, sistēmā strādājošo algām, nevarēs novirzīt. Tāpat papildu atbalsta pasākumi tautsaimniecībai, kas jau faktiski ir recesijā, nav iespējami ar tehnisko budžetu. Par to jau runā uzņēmēji. “Kaut vai siltuma kontekstā. Iespējams, būs vajadzīgas. Problēma tā ir. Cik liela, rādīs laiks,” spriež Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Pēteris Strautiņš, bankas “Luminor” ekonomists: “Ja būtu iespēja kaut ko mainīt, es labprāt tomēr sāktu ar jaunu budžetu. Tas tehniskais budžets nozīmē to, ka, drīzāk, tēriņi būs mazāk.” No viens puses, recesijai un mazākiem tēriņiem vajadzētu palīdzēt slāpēt inflāciju, bet, no otras puses, šeit svarīgs līdzsvars. Lai ekonomika nesabremzētos pārāk daudz, skaidro eksperts. “Tas nebūtu vēlams, jo ir vairākas nelabvēlīgas sakritības Latvijas ekonomikai. Divas galvenās – augstas enerģijas cenas, kas samazina patērētāju iespējas kaut kur citur tērēt naudu. Un ne visai labvēlīga situācija eksporta tirgos. Kas ir jaunums,” norāda bankas “Luminor” ekonomists. Kā stāsta iespējamais nākamais finanšu ministrs, lai gan sākotnēji plānots ekonomikas tempu nākamgad ne tuvu netiks sasniegts, šeit, tā teikt, galus savilkt kopā palīdz inflācija, vairāk pildot valsts maciņu. Tāpēc konsolidācijas jeb izdevumu samazināšanas pasākumi nebūs nepieciešami. Situācija kopumā neesot nemaz tik skarba. Arvils Ašeradens, topošās valdības deklarācijas finanšu darba grupas vadītājs, “Jaunā Vienotība”: “Labi tas nav. Normāli būtu, ja politiskās partijas būtu apstiprinājušas budžetu ar papildinājumiem, bet es šobrīd neredzu tādas fundamentālas problēmas, ko mēs nevarētu atrisināt ar tehnisko budžetu. Es domāju, ka tiksim uz priekšu.” Visticamāk, pie kārtējā gadskārtēja budžeta tiksim tikai marta otrajā pusē.
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|