Latvijā plāno atteikties no nosacītā cietumsoda

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Atkal kāds izsprucis no soda – šādi daudzi nodomā reizēs, kad kārtējais likumpārkāpējs reālas brīvības atņemšanas vietā saņem nosacītu sodu. Sabiedrības neizpratne nav gluži bez pamata, tādēļ arī valdība gatavojas ķerties klāt sodu reformai un, iespējams, vispār atteikties no nosacītajiem sodiem. Taču pastāv risks, ka tādējādi sodi varētu kļūt pat vēl maigāki.

Viens no pēdējiem tiesas spriedumiem, kas izsauca sabiedrības sašutumu, bija nosacītais sods kauslim Valērijam Lazarevam, kurš pagājušā gada pavasarī Pārdaugavā piekāva jaunieti ar Ukrainas karogu. 

Tieslietu ministrija (TM) iecerējusi šo kārtību mainīt un atteikties no nosacītiem cietumsodiem. Tas gan nenozīmē, ka pārkāpēji uzreiz saņems reālu brīvības atņemšanu, jo nosacīto sodu plānots aizstāt ar probācijas uzraudzību. 

"Vēlējāmies kriminālsodu sistēmā ieviest vēl vienu efektīvu sodu, kur soda izpildes laikā iestādes, šajā gadījumā Probācijas dienests, mēģinātu ietekmēt pārkāpēja domāšanu un koriģēt viņa uzvedību, kas novedusi pie nozieguma izdarīšanas," skaidroja TM valsts sekretāra vietniece tiesībpolitikas jautājumos Anda Smiltēna.

Ar to domātas, piemēram, korekcijas programmas un kursi, lai mazinātu agresīvu uzvedību, ārstēšana no atkarībām un tamlīdzīgi.

Taču īsti nav skaidrs, kādēļ abas sistēmas – nosacītais cietumsods un probācijas uzraudzība – nevarētu pastāvēt paralēli. 

Nosacītais sods nozīmē, ka, pārbaudes laikā izdarot jaunu pārkāpumu vai pārkāpjot probācijas nosacījumus, nosacītais sods kļūs par reālu brīvības atņemšanu un būs jāizcieš pilnā apmērā, pat ja kopš soda sākuma pagājuši jau vairāki gadi. Tā pārkāpējam būtu papildu motivācija apzinīgi piedalīties korekcijas programmās. 

Par iespējamiem trūkumiem Tieslietu ministrijas iecerēs brīdina arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība").

"Gadījumā, ja cilvēks nepilda nosacītās notiesāšanas prasības, viņam jāizcieš pilnībā piespriestais sods. Ja mēs atsakāmies no nosacītās notiesāšanas, tad katra probācijas uzraudzības diena nozīmē soda izciešanu — ja viņš pēc 2,5 gadiem kaut ko izdarīs un no 3 gadiem paliks pusgads, tad tikai par to pusgadu būs pamats runāt," skaidroja Judins.

Komisijas vadītāju bažīgu dara arī ekspertu iecere, ka arī dzērājšoferi, kuri avārijās nogalinājuši cilvēkus, varētu tikt cauri ar probācijas uzraudzību.  

"Tie, kas kritizē nosacītu notiesāšanu, – viņi grib, lai būtu reāla brīvības atņemšana, nevis vēl maigāks risinājums," piebilda Judins.

Iespējams, šos riskus pamanījusi arī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība"), tādēļ viņa ceturtdien, 13. jūlijā, valdības sēdē lūdza pagaidām neskatīt jau sagatavotos Krimināllikuma grozījumus par atteikšanos no nosacītajiem sodiem.

Minētos grozījumus Tieslietu ministrija papildināšot un augustā iecerējusi vēlreiz virzīt uz Ministru kabineta sēdi. Ja valdība tos apstiprinās, rudenī izmaiņas likumā sāks vērtēt Judina vadītā Saeimas Juridiskā komisija.