Rūdolfs, Viviāna,
Rūdis
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai iepērkaties internetā? ..vairāk
Iepērkos tikai
internetā
Pa retam kaut ko
nopērku
Reizi vai divas
gadā iepērkos
Neiepērkos
internetā
Pirkumus veic citi
ģimenes locekļi




Jelgavas novada pagastos veido iedzīvotāju padomes

Raksts publicēts: 2023.03.11. 07:32:19
Raksta autors: lsm.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Biedrība "Lauku partnerība Lielupe" Jelgavas novadā dibināta jau 2005. gadā, lai ar projektu palīdzību atbalstītu uzņēmējus un veicinātu iedzīvotāju aktivitāti. Šobrīd tās mērķis ir ne tikai pagastos izveidot iedzīvotāju padomes, bet arī apkopot liecības par agrāk novadā notikušajiem mazajiem dziesmu svētkiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja biedrības "Lauku partnerība Lielupe" pārstāvji.

Lai veicinātu Jelgavas novada pagastu iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību, biedrība "Lauku partnerība Lielupe" pirms trīs gadiem uzsāka projektu "Kopdare". Tā moto ir – "Kopā darām, radām, augam", atklāja biedrības "Lauku partnerība Lielupe" projektu vadītāja Videga Strautniece. 

Jelgavas novada pagastos jau notikušas iedzīvotāju sapulces un citi pasākumi ar dziedāšanu, dejošanu, dažādām spēlēm, bet lielais mērķis ir katrā pagastā izveidot arī iedzīvotāju padomi.

"Uz katru pagastu braucam, runājam ar iedzīvotājiem, stāstām par to, kā varētu šīs padomes veidoties, kāpēc tās jāveido. Un to jau iedzīvotāji paši saskata, kāpēc jāveido, jo tā būtu labāka gan iedzīvotāju interešu aizstāvība pašvaldībā, gan pašvaldība labāk uzzinātu par iedzīvotāju vajadzībām," stāstīja biedrības "Lauku partnerība Lielupe" administratīvā vadītāja Līga Švānberga. 

Un izrādās, ka iedzīvotāji ir gana ieinteresēti, un, iespējams, jau rudens pusē tiks ievēlētas pirmās pagastu iedzīvotāju padomes. Vienlaikus, ja pagastā jau darbojas aktīvs pārvaldnieks, iedzīvotāji nav tik aktīvi un vairāk uzticas "pagastvecim".

"Ir ļoti interesanti. Ja liekas, ka iedzīvotāji ir kūtri, mēs redzam, ka ir pagasti, kuri ir pat ļoti aktīvi.

Mums ir bijis tā, ka mēs stāstām, bet iedzīvotāji saka – jums mūs nevajag pārliecināt, mēs zinām, ka vajag. Varbūt kādā pagastā ir tā domīgāk, cilvēki vēl padomā, vai vajag, un pat saskata dažādus šķēršlus vai problēmas, bet kopumā mēs redzam, ka aktivitāte ir, un mums tikai jāturpina būvēt," Švānberga secināja. 

Ļoti labs iedzīvotājus apvienojošs elements ir Dziesmu un deju svētki. Arī šajā virzienā jelgavniekiem ir jauna iecere. 

"Jelgava patiesi ir ierakstījusies Latvijas Dziesmu svētku vēsturē ar ļoti nozīmīgiem notikumiem un ļoti lielu rosību šajā ziņā.

Bet ir jāpiemin arī daudzie reģionālie svētki, jo diemžēl lielo svētku pavēnī ir palikuši mazie, reģionālie svētki, kur kopā sanāca varbūt pāris pagasti, daži kori, un tad jau tieši ar šiem mazajiem svētkiem ne tikai vēlāk aizsākās lielie svētki, bet lielo svētku starplaikā šie mazie svētki būtībā uzturēja dzīvu šo brīnišķīgo tradīciju," skaidroja Kalnciema muzeja izveidotājs, novadpētnieks, vēsturnieks un mūziķis Dāvis Beitlers. 

Viņš atklāja, ka Jelgavas novada Kroņvircavā 1868. gadā – tikai četrus gadus pēc pirmajiem Dziesmu svētkiem Dikļos – notikuši pirmie mazie, bet tomēr dziedāšanas svētki Kurzemes guberņā. Un tikai pēc tam sekoja Kurzemes guberņas apvienotie svētki 1870. gadā Dobelē. 

Diemžēl atmiņas par šiem notikumiem lēnām zūd, tāpēc biedrībai radusies doma vākt dažādas liecības par kopā dziedāšanas svētkiem, kas notikuši Jelgavas pusē, kā arī apkopot materiālus par Jelgavas puses kolektīvu dalību Vispārējos dziesmu un deju svētkos.

"Mūsu pavisam konkrēti divi mērķi ir, jā, papildināt lielo kopainu ar savu mazo artaviņu, un varbūt nemaz ne tik mazo. Un no otras puses, arī vietējiem ļaudīm, mūsu pašu novada ļaudīm, atgādināt par to, ka mums šādi mazie svētki ir bijuši vairākos pagastos," skaidroja Beitlers. 

Novadpētnieks uzsvēra, ka no iedzīvotājiem gaida visdažādākās svētku liecības – fotogrāfijas, tautas tērpus, atmiņu stāstus, piemiņas lietas, lai uzrakstītu sava novada dziesmu svētku vēsturi. Nākotnē tas, iespējams, pamudinātu iedzīvotājus un kolektīvus atjaunot šīs tradīcijas, lai vietējie svētki pagastos ieskanētu no jauna. 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.46396899223328 56(0) - 0.1758599281311 2024.04.17. 14:55 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=56535 ip: 172.70.43.206 usememcache: 1