Atklāta eseju grāmata par hercogiem

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Piektdien Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā atvērta grāmata "Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistē", kas ļauj ielūkoties hercogistes tapšanas vēsturē no Livonijas sabrukuma līdz hercogistes izskaņai uz Polijas-Lietuvas valsts drupām. Grāmata izdota Jelgavas valstspilsētai nozīmīgā gadā – šogad atzīmējam 450 gadus, kopš Jelgavai piešķirtas pilsētas tiesības un ģerbonis, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

"Mūsdienu Jelgavā varam saskatīt hercogistes pagātni un ieraudzīt rītdienu. Pagātne mūs sasniedz ik uz soļa – Svētās Trīsvienības baznīcas tornis, pirmās augstskolas Academi Petrina ēka, Vecpilsētas ielas kvartāls, Jelgavas vēstures dokumentācija un portretējums laikabiedru atmiņās un mūsdienu pētnieku darbos, bet rītdiena pieder jelgavniekiem, kuri pilsētas vēsturi veido kopā ar savu darbu šodienai un, saglabājot iepriekšējo paaudžu mantojumu nākamībai," grāmatas atvēršanas pasākumā sacīja Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Grāmatas autors Gints Putiķis eseju formā stāsta par 11 hercogiem un viņu devumu hercogistes vārda spodrināšanā. "Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā ir ieskats hercogistes vēsturē un tās politiskās varas avotos, hercogu dzīvesstāstos akcentējot svarīgākos lēmumus, kas veicināja vai kavēja hercogistes politisko un ekonomisko attīstību," stāsta muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā G.Putiķis.

Kurzemes un Zemgales hercogistes (1561–1795) laiks ir īpašs Jelgavas vēsturē, jo tad Jelgava bija galvaspilsēta, kurā dzīvoja hercogistes augstākās amatpersonas – hercogi.

Mūsdienās vairāk tiek pieminēts pirmais hercogs Gothards Ketlers, visplašāk pazīstams ir hercogs Jēkabs, ar grezno piļu celtniecību vēsturē iegājis Ernsts Johans Bīrons, savukārt pēdējo hercogu Pēteri atceras par viņa ieguldījumu izglītības veicināšanā un "Academia Petrina" mantojumu.

Par pārējiem septiņiem hercogiem plašākam cilvēku lokam informācija ir mazāk zināma. Grāmatas autors esejās izceļ arī šo hercogu nozīmīgāko paveikto. Piemēram, hercogs Frīdrihs Vilhelms III savā īsajā mūžā mūsdienām atstājis Atzinības krusta ideju un māksliniecisko risinājumu priekšteci – Atzinības ordeni, savukārt par Frīdrihu Kazimiru grāmatā vēstīts, ka viņa valdīšanas laikā 1685. gadā izdota Kurzemes un Zemgales superintendanta Heinriha Ādolfija mācību grāmata "Pirmais mēģinājums īsai latviešu valodas mācībai".

Izdevums papildināts ar hercogu portretiem, laikmetu raksturojošām tabulām, ilustratīvo materiālu no Jelgavas muzeja krājuma, hercogistes politisko karti un pārvaldes shēmu. Kopsavilkums lasāms arī angļu, vācu un lietuviešu valodā. Grāmatas dizaina autore ir Daiga Brinkmane, izdevums 600 eksemplāru tirāžā drukāts "Jelgavas tipogrāfijā", un to var iegādāties muzejā.