Agija,
Aldonis
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai esat gatavs jaunajai apkures sezonai? ..vairāk
Kurināmais ir nopirkts visai ziemai
15
Nesatraucos par apkures izmaksām
13
Vēl meklēju lētākos piedāvājumus
10
Esmu iekrājis apkures maksājumu segšanai
7



Būs ceļazīmes latgaliešu un lībiešu valodā

Raksts publicēts: 2023.01.23. 11:06:50
Raksta autors: tv3.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Saņemot valdības budžeta prioritāšu sarakstā paredzētos simts tūkstošus eiro, šogad Latvijas autoceļu malās parādīsies vairāk nekā 200 ceļazīmju lībiešu un latgaliešu valodā. Tā paredzēts sākt Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna īstenošanu, lai gan ar to saistīto kopumā 11,7 miljonu eiro vērto rēķinu valdība vēl nav apstiprinājusi.

Satiksmes ministrijai (SM) valdības atbalstītajā šā gada budžetā papildu līdzekļi atvēlēti septiņiem dažādiem mērķiem – kopā gandrīz 43 miljoni eiro. Piemēram, vislielākā summa – 18,4 miljoni eiro – piešķirta dzelzceļa publiskai infrastruktūrai.

Skaidrs, ka uz šāda bagātīgi klāta galda, 106 tūkstoši eiro papildu valsts budžeta naudas ir tīrais nieks. Šāda summa atvēlēta “vislētākajai” SM šā gada prioritātei – ceļazīmju uzstādīšanai lībiešu un latgaliešu valodā.

Kas par šiem līdzekļiem tiks paveikts?

Satiksmes ministrijā “tv3.lv” sola, ka šogad paredzēts uzstādīt:

  • 16 norādes par latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu robežām pie galvenajām satiksmes maģistrālēm uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem;
  • 171 ceļazīmi ar lībiešu valodas atainojumu oficiālajās norādēs;
  • 80 ceļazīmes ar latgaliešu rakstu valodas atainojumu oficiālajās norādēs.

Turpmāko trīs gadu laikā plānots uzstādīt vēl vairākus desmitus norāžu latgaliešu rakstu valodā, – informē SM, piebilstot, ka tas atkarīgs no finansējuma pieejamības. 2021. gadā pirmās šāda veida ceļazīmes uzstādītas uz Balvu novada robežas.

Piešķirtā summa nav liela

“Summa, ko paredzēts atvēlēt kultūrtelpu robežu norāžu izvietošanai un apdzīvoto vietu norādēm lībiešu un latgaliešu valodā, nav liela, ja ņemam vērā, ka Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna iedzīvināšanai šogad būtu nepieciešami kopumā vairāk nekā 2 miljoni eiro,” “tv3.lv” vērtē Latgales vēsturiskās zemes sabiedrības pārstāvis Dainis Mjartāns.

“Ja ieskatāmies Latvijas ceļu kartē, redzam, ka, iebraucot Latgalē no Sēlijas un Vidzemes, uz valsts un reģionālajiem ceļiem būtu jāizvieto vismaz deviņas kultūrtelpu robežu norādes.”

Mjartāns piebilst, ka Latgales ciemu nosaukumu atveide latgaliešu valodā sekmēs valodas saglabāšanu un  aizsardzību, kā to nosaka Valsts valodas likums. Un atzīmē, ka pie galvenajām satiksmes maģistrālēm uzstādāmie 16 informatīvie stendi ietvers skaidrojumus par latviešu vēsturiskajām zemēm un kultūrtelpām.

Plāna vēl nav, naudu – jau dala

Tomēr ceļazīmes lībiešu un latgaliešu valodā ir tikai viens no punktiem Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānā, kura izstrādi prasa Latviešu vēsturisko zemju likums. Interesanti, ka naudu ceļazīmēm Ministru kabinets jau piešķīris, kamēr paša vēsturisko zemju un attīstības plāna pieņemšana valdībā pagaidām iestrēgusi.

Iespējams, par vairāku miljonu budžeta līdzekļu piešķiršanu savulaik Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtā Latviešu vēsturisko zemju likuma ieviešanai valdībā vēl būs debates.

Vēsturisko zemju attīstības plāna projektā uzskaitīts ļoti plašs un daudzveidīgs pasākumu klāsts ar mērķi “nodrošināt latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu”.

Piecos gados – gandrīz 12 miljoni eiro

Šajā gadā vien plāna realizācijai papildus nepieciešami kopumā 2,2 miljoni eiro valsts budžeta finansējuma. Arī turpmākajiem četriem gadiem aprēķinātās izmaksas svārstās no 1,9 līdz 2,8 miljoniem eiro gadā. Kopā plāna projektā iezīmētajā periodā no 2023. līdz 2027. gadam sagatavots rēķins par 11,7 miljoniem eiro papildu valsts budžeta finansējuma.

Piemēram, šogad vislielākā summa – 800 000 eiro – projektā prasīta īpašas valsts pētījumu programmas izveidei. Plāna autori šim mērķim šādu summu plāno saņemt ik gadu arī turpmāk.

Kā liecina plāna projekts, lielas cerības tā veidotāji liek uz Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF), kurš iesaistīts vairāku aktivitāšu realizācijā. Šo uzdevumu īstenošanai VKKF šogad vien papildus būtu nepieciešami aptuveni 535 000 eiro. Bet, kā jau iepriekš rakstīts, vismaz valdības apstiprinātajā budžeta projektā fondam šādi līdzekļi nav paredzēti.

Vai plāns nepaliks tikai uz papīra?

Aprakstītā situācija vieš šaubas, vai šogad Latviešu vēsturisko zemju likuma ieviešanā būtu gaidāms nozīmīgs progress. Vēl jo vairāk tāpēc, ka attīstības plāns valdībā nav vēl pieņemts. Un var izrādīties, ka institūcijas rada vēl vienu apjomīgu dokumentu, kura izpilde paliks tikai uz papīra.

Jāpiebilst, ka minētā plāna izstrādē un tā izpildes pārraudzībā ir iesaistīts ievērojams resurss. Ir izveidota īpaša Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome, kurā darbojas 22 cilvēki, tostarp pieci ministri, Saeimas deputāts, vairāki pašvaldību vadītāji, kā arī citas amatpersonas un sabiedriskie darbinieki.

“Atliek vien cerēt”

Viens no padomes locekļiem D. Mjartāns teic, ka cerība vēl nav pilnībā zaudēta: “Plāna iedzīvināšana diemžēl atduras pie valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ņemot vērā, ka plāna mērķis ir arī nodrošināt ar latviešu vēsturiskajām zemēm saistītos tradicionālās kultūras un jaunrades procesus, nozīmīga loma paredzēta VKKF mērķprogrammām.”

Kā “tv3.lv” jau rakstīja, VKKF šogad nesaņēma tradicionālos VAS “Latvijas Valsts meži” ziedojumus kultūrai. Zaudēto summu paredzēts kompensēt, fondam piešķirot valsts budžeta prioritāšu naudu.

“Atliek vien cerēt, ka valdība rīkosies atbildīgi un VKKF saņems palielinājumu budžetam, kas ir vitāli svarīgi, lai varam uzsākt aktivitātes, kas paredzētas arī Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānā,” rezumē Mjartāns.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.96919798851013 58(0) - 0.20587706565857 2024.03.29. 10:04 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=56133 ip: 172.70.175.87 usememcache: 1