Interesanti fakti par Vimbldonas tenisa turnīru

Apskatiet jau tagad Klondaika sporta likmes online.

Lasiet tālāk, lai uzzinātu interesantākos faktus par Vimbldonas tenisa turnīru.

Vimbldonas turnīrs ir vecākais tenisa turnīrs pasaulē

Pirmais turnīrs norisinājās 1877. gada 9. jūlijā. Iesākumā tas bija tikai vīriešu vienspēļu turnīrs. 1884. gadā tika pievienotas sieviešu vienspēles un vīriešu dubultspēles, bet 1913. gadā turnīram pievienoja sieviešu dubultspēles un jau jauktās dubultspēles.

Vimbldona ir vienīgais ,,Grand Slam” turnīrs, kas tiek spēlēts uz zālāja seguma

ASV un Austrālijas atklātajā ,,Grand slam” turnīrā ir cietie korti, turpretī Francijas atklātajā turnīrā ir māla korti. Vimbldonas zālāja segums satur 100% daudzgadīgo rudzupuķu maisījumu. Dārzkopības speciālisti uztur šos apstādījumus labā stāvoklī visu gadu. Augsne jāuztur pietiekami cieta un sausa, lai radītu ideālus apstākļus aizraujošai tenisa spēlei, bez sarežģījumiem.

Vimbldonas turnīra spēlētājiem ir noteikts stingrs ģērbšanās kodekss

Turnīra obligāta prasība ir spēlētājiem ģērbties baltā apģērbā, un tā ir sena turnīra tradīcija. Pat labākie tenisa spēlētāji nevar izvairīties no noteikumu neievērošanas. Kā, piemēram, amerikāņu tenisists Andrē Agasi, kurš ir pazīstams ar saviem košajiem spēles tērpiem, no 1988. līdz 1990. gadam atteicās spēlēt Vimbldonā, jo turnīra organizatori neļāva viņam kortā vilkt krāsainu tērpu. Pat pasaules slavenais tenisists Rodžers Federers saņēma aizrādījumu par to, ka vienā mačā viņam bija apavi ar oranžu zoli. Pirms nākamā mača Federeram obligāti bija jānomaina apavi. Skatītājiem nav noteikts ģērbšanās kodekss, tomēr ir svarīgi paturēt prātā šī turnīra prestižo raksturu, kas ir jāatspoguļo arī skatītājiem ar saviem tērpiem.

Zemeņu un putukrējuma tradīcija

Zemenes ar putukrējumu ir daļa no Vimbldonas tradīcijām. Katru gadu Vimbldonas turnīra laikā skatītāji patērē aptuveni 7000 litru saldā krējuma un 27 tonnas zemeņu. Nav īpaša iemesla, kāpēc tieši šis deserts ir saistīts ar Vimbldonu, bet, iespējams, tādēļ, ka turnīra pirmsākumu gados zemenes bija iecienīts našķis, labi situētās elites ēdiens, turklāt Anglijas vasarās tās ir īpaši gardas.

Tenisa maču norisei nav laika limita

Vimbldonas turnīra garākais mačs tika aizvadīts 2010. gadā. Amerikāņu tenisists uzvarēja francūzi Nikolā Mahutu mačā, kas ilga 11 stundas un 5 minūtes, un tika aizvadīts 3 dienu laikā.

Vimbldonas turnīra uzvarētāju trofejas nepaliek viņu īpašumā

Trofejas tiek izstādītas ,,All England Club” muzejā, bet turnīra uzvarētāji saņem mazas trofeju kopijas.

Īpaša attieksme pret tenisa bumbiņām

Vimbldonas turnīrā katru gadu tiek izmantotas 54 250 ,,Dunlop Slazenger Ultra Vis Hydroguard” tenisa bumbiņas. Tās tiek nomainītas pēc katrām septiņām līdz deviņām spēlēm, tāpēc spēlētāji vienmēr var spēlēt ar bumbiņām, kamēr tās ir vislabākajā formā. Pirms bumbiņas tiek izliktas uz spēles laukuma, tās tiek uzglabātas ledusskapjos, kuros temperatūra ir precīzi 20 °C, lai nodrošinātu vislabāko bumbiņu stāvokli. Vimbldonas fonda kioskā tenisa faniem ir iespēja iegādāties turnīra spēlēs izmantotās bumbiņas.

Ir vērts pieminēt, ka sākotnēji Vimbldonas turnīra spēlēs izmantoja baltas bumbiņas, bet līdz ar turnīra pārraides uzsākšanu krāsainajā televīzījā, tās aizstāja ar dzeltenām bumbiņām, kas ir labāk redzamas kamerās.

250 cilvēku uzdevums ir sekot līdzi tenisa bumbiņām

No 27 tuvējām skolām tiek atlasīti kopā 250 bumbiņu zēni un meitenes (dēvēti par BBG) vecumā no 15 gadiem, kuru uzdevums ir intensīvi sekot līdzi ātri kustīgajai tenisa bumbiņai. Jauniešiem ir jānokārto speciāls tests, lai pārliecinātos, ka viņi spēj būt pilnīgi nekustīgi vismaz 3 minūtes. Pēc tam katru nedēļu jāapmeklē 2,5 stundas ilgas treniņu nodarbības, kurās topošajiem bumbiņu zēniem un meitenēm ir jābūt precīziem, disciplinētiem un ātriem. Jaunieši tiek pastāvīgi vērtēti, un, ja viņi neatbilst Vimbldonas turnīra augstajiem standartiem, dalība turnīrā tiek liegta.

Vimbldonas tenisa turnīrs tiek pārraidīts televīzijā jau vairāk kā 80 gadus

Pirmo reizi turnīrs televīzijā tika pārraidīts BBC kanālā 1937. gadā.