Rita, Olita,
Vita
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Kā energoresursu cenu kāpums ietekmē Jūsu ikdienu? ..vairāk
Nejūtu izmaiņas.
Nestresoju, cik būs
jāmaksā, tik
samaksās.
Ceru, ka pārdzīvot
ziemu izdosies bez
parādiem.
Jau sāku veikt
uzkrājumus.
Nespēšu pavilkt
cenu kāpumu, būs
jālūdz
palīdzība.




Latvija svin proklamēšanas dienu

Raksts publicēts: 2022.11.18. 09:01:11
Raksta autors: delfi.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Piektdien tiek atzīmēta Latvijas Republikas proklamēšanas 104. gadadiena. Latvijas Republika tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī pulksten 16.30 Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī.

Šajā dienā visā Latvijā pie ēkām jāizkar Latvijas karogs.

Gaidāmie pasākumi Rīgā

Pulksten 9 Rīgas Doma baznīcā notiks ekumeniskais dievkalpojums, kura noslēgumā izskanēs Latvijas Republikas 104. gadadienai veltīts Valsts prezidenta Egila Levita aizlūgums.

Toties pulksten 10.30 Levits svinīgā ceremonijā noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Savukārt Rīgas pasažieru ostā no pulksten 11 līdz pulksten 16 varēs aplūkot Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes tehnikas izstādi.

Pulksten 13.30 Rīgā, 11. novembra krastmalā, notiks militārā parāde, kurā piedalīsies Latvijas un sabiedroto bruņotie spēki, kā arī militārā tehnika. Parādē dosies arī Iekšlietu ministrijas pakļautības dienestu pārstāvji un tehnika.

Pulksten 17 sāksies pulcēšanas Kārļa Ulmaņa laukumā, lai pulksten 18 dotos tradicionālajā lāpu gājienā.

Pulksten 18 Latviešu strēlnieku laukumā norisināsies koncerts "Spēka dziesmas", kurā uzstāsies dažādas folkloras kopas, bet pulksten 21 šai pašā vietā uzstāsies rokgrupa "Līvi".

Arī pulksten 18, bet Latvijas Universitātes (LU) Lielajā Aulā, notiks svētku koncerts "Tavi esam, Tavi būsim", kurā uzstāsies LU jauktais koris "Aura", jauktais koris "Aurum", LU pūtēju orķestris, kā arī Valsts 2. ģimnāzijas pūtēju orķestris.

No pulksten 19.30 Brīvības laukumā norisināsies svinīgs pasākums, kura laikā paredzēts gan koncerts, gan Levita uzruna.

Dienas garumā Rīgas sabiedriskais transports izmantojams bez maksas.

Paralēli visas dienas garumā norisināsies dažādi pasākumi Rīgas apkaimēs. Ar pilnu pasākumu programmu var iepazīties šeit.

Ceļš uz neatkarību

Dzimst doma par brīvību

Trimdas vēsturnieka Ādolfa Šildes 1982. gada grāmatā "Pirmā republika" lasāms, ka par vienu no pirmajiem neatkarības idejas iedīgļiem varētu uzskatīt zemnieku nemierus, kas norisinājās 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā, kad Latvijas teritorija ietilpa Krievijas impērijas sastāvā. Tā, piemēram, 1802. gada Kauguru nemieri, kurus daļēji iedvesmoja Garlība Merķeļa darbs "Latvieši", 17 gadu laikā noveda pie dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemes guberņā.

Pakāpeniski attīstījās ar rakstu darbi latviešu valodā, piemēram, 1822. gadā Jelgavā sāka izdot "Latviešu avīzes", tiesa, te jāpiebilst, ka, lai arī Vidzemes guberņā dzimtbūšanu atcēla jau 1819. gadā, citās Latvijas vietās tas notika vēlāk, jo īpaši Latgalē, kur to atcēla vien 1861. gadā.

Ap šo laiku parādījās jaunlatviešu kustība, kurā, cita starpā ietilpa arī Juris Alunāns, Krišjānis Barons un Krišjānis Valdemārs. Tieši šie latvieši, kuri paši bija izglītojušies, veltīja enerģiju, lai veicinātu latviešu lasīt un rakstīt prasmes.

Šādā veidā pakāpeniski attīstījās ideja par Latvijas neatkarību, kas pirmo reizi publiskā formā tika izteikta 1903. gadā laikrakstā "Proletārietis", kur rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" to aprakstīja slavenais latviešu diplomāts Miķelis Valters. Tieši šajā rakstā pirmo izskanēja doma, ka Latvijai vajadzētu atdalīties no Krievijas impērijas. Gadu vēlāk viņš jau centās izskaidrot jēdzienu "tēvu zeme", skaidrojot, ka tā "kā politisks jēdziens ir organizācija, kuru sauc par valsti".

Vēl pēc gada sekoja 1905. gada revolūcija, kad daudzviet Krievijas impērijā, tostarp arī Latvijā, sākās masveida protesta akcijas, kuras tika vardarbīgi apspiestas. Šajā laikā arvien lielāku lomu spēlēja sociāldemokrātiskās idejas, kuras atbalstīja liela daļa Latvijas iedzīvotāju. Tiesa, revolūcija līdz 1906. gadam faktiski tika apspiesta, taču tās idejas palika tautas zemapziņā.

Jāsaprot, ka 20. gadsimta sākumā ideja par Latviju, kā par suverēnu valsti joprojām šķita tāla un neaizsniedzama. Vislabāk to raksturo tolaik populārais sauklis "Brīvu Latviju brīvā Krievijā", kas regulāri tika izkliegts dažādos mītiņos pēc 1917. gada revolūcijas Krievijā.

Tieši 1917. gada boļševiku revolūcija, kas noveda pie impērijas sabrukšanas, ļāva latviešiem cerēt uz savu neatkarību.

Neatkarības vējus vairs neapturēt

Tiesa, līdz pat 1917. gadam šī ideja bija samērā margināla, lasāms Nacionālajā enciklopēdijā, kur norādīts, ka šai gadā ideju īpaši sāka aktualizēt atsevišķi Latviešu nacionāldemokrātu pārstāvji Maskavā.

"Latvijas mediji" izdotajā grāmatā "100 notikumi Latvijas vēsturē" skaidrots, ka būtisks pavērsiena punkts neatkarības idejas attīstībā bija 1917. gada septembris, kad Rīga pēc Brestļitovas līguma parakstīšanas starp Krieviju un Vāciju krita vāciešu rokās. Tieši šī gada 23. septembrī nelegāli tika nodibināts pirmais latviešu politiskais centrs – "Demokrātiskais bloks" (DB). Divus mēnešus vēlāk – 17. novembrī – Valkā top arī Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), kurā "apvienojas visas latviešu valdošās organizācijas, grupas un partijas, kas stāv uz nacionāla pamata". Divas dienas pēc dibināšanas LPNP pieņēma rezolūciju "Ārvalstīm un tautām", kurā pasludināja Latvijas autonomiju.

Savukārt grāmatā "Latvijas diplomātijas gadsimts" rakstīts, ka 1918. gada 19. oktobrī divi DB pārstāvji – Miķelis Valters un Eduards Traubergs – iesniedza Vācijas kancleram memorandu, prasot tūlītēju neatkarīgas Latvijas izveidošanu.

Šai brīdī neatkarības vējus vairs apturēt nevarēja un turpmākie notikumi to spilgti apliecināja. Visā pasaulē beigām tuvojas Pirmais pasaules karš, kurš oficiāli noslēdzās 1918. gada 11. novembrī. Ņemot vērā, ka Vācija šajā karā bija zaudējusi, ļoti strauji būtisku lomu sāka ieņemt jautājums par Latvijas neatkarības pasludināšanu.

Lai dzimst valsts


Lai tā varētu notikt, LPNP un DB nācās vienoties ar citām politiskajām partijām par Latvijas Tautas padomes (LTP) izveidi. Tā oficiāli tika izveidota 17. novembrī un tajā ietilpa astoņi politiskie spēki. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Čakste, bet par nākamo Ministru prezidentu izvēlēts Kārlis Ulmanis.

Jāatzīmē, ka faktiski tieši 17. novembrī tika dibināta Latvijas valsts. Strīdi un diskusijas, kas norisinājās tagadējās Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūra, kur atradās Gustava Zemgala dzīvoklis.

Taču oficiāli proklamēšana notika 1918. gada 18. novembrī pulksten 16.30 Rīgas pilsētas otrā teātra (tagad – Latvijas Nacionālais teātris) notika Latvijas Republikas proklamēšanas svinīgā sēde, kurā piedalījās apmēram 800 skatītāju. Latvijas Nacionālās bibliotēkas 2018. gada 18. novembra jubilejas izdevumā stāstīts, ka, lai izvairītos no tā, ka pasākumā iekļūst personas, kas varētu sabotēt svinīgo notikumu, aicinātajiem viesiem tika izdalītas speciālas kartiņas. Šīs kartiņas tika drukātas Jāņa Rozes tipogrāfijā un pēc tam izdalītas lūgtajiem viesiem.

Svinīgās sēdes laikā tika nolasīts LTP lemtais, bet Gustavs Zemgals paziņoja, ka suverēnā vara Latvijā pārgājusi LTP rokās. Pēc tam trīs reizes tika nodziedāta "Dievs, svētī Latviju!". Svinīgais pasākums noslēdzās pulksten 17.45. Jāpiebilst, ka Čakste proklamēšanas pasākumu nokavēja, jo telegramma, ar kuru viņš tika ielūgts, aizkavējas.

Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas pasludināšana par leģitīmu kļuva pēc Latvijas Satversmes sapulces sanākšanas, kas sakrita ar brīdi, kad lielākā daļa pasaules valstu sāka de iure atzīt Latvijas neatkarību.

 Gaidāmie pasākumi Jelgavā

Latvijas 104. dzimšanas dienas svinības Jelgavā sāksies pulksten 10 ar ekumēnisko dievkalpojumu Jelgavas Svētās Annas prokatedrālē. Dienas vidū pie Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa tiks godināti pilsētas augstāko apbalvojumu saņēmēji.

Patriotisku noskaņu pilsētā radīs ikgadējais Zemessardzes karogu brauciens – no pulksten 11 līdz 13 ar Latvijas karogiem rotāti sešriteņu kvadracikli "Bombardier" un taktiskie transportlīdzekļi "Polaris" dosies svinīgā vieglās militārās tehnikas maršā cauri Jelgavai. Pulksten 12 no Miezītes bibliotēkas karogu braucienā dosies arī "Volvo Jelgava" kluba biedri.

Godinot Latvijas Satversmes simtgadi un tās pirmo priekšsēdētāju Fridrihu Vesmani (1875–1941), pulksten 14 Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā sāksies Raita Ābeles dokumentālās filmas "Vesmaņa atgriešanās" pirmizrāde. F.Vesmaņa dzīve un darbība ir cieši saistīta ar Jelgavu – 1920. gadā valstsvīrs ieņēma Jelgavas pilsētas galvas amatu. Filma stāsta par viņa gaitām un devumu Latvijas valsts tapšanā un veidošanā. Ieeja filmas pirmizrādē – ar ielūgumiem.

Gaismiņas Latvijai par godu

Pulksten 17 sveču gaismiņās iemirdzēsies Hercoga Jēkaba laukums un Jelgavas pils parks. Laukumā sveču kompozīcijas "Latvija ugunszīmēs" kopīgi veidos visas pilsētas izglītības iestādes – no bērnudārziem līdz vidusskolām un profesionālās izglītības iestādēm. Skolēni veidos sešas sveču kompozīcijas ar mūžības simboliem – sauli, mēnesi, zvaigznēm, koku ar zariem un saknēm, uguni un upi.

"Papildināt izglītības iestāžu kopdarbu aicinām ikvienu – pielikt saulei stariņu, ielikt jaunu zvaigznīti debess jumā, kokam izaudzēt zariņu, pie uguns nolikt oglīti, kas kvēlos mūsu Latvijai par godu," aicina Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

Savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) ar svecēm izgaismos Jelgavas pils parku. Ikviens savu sveci varēs novietot klāt kādam ornamentam vai veidot pats savu. Papildināt Jelgavas pils parku ar jaunām sveču liesmiņām varēs visa vakara garumā. LBTU Akadēmiskais ceļš ir vēsturiskais ceļš, kas ved no Lielās ielas uz Jelgavas pili, un to mūsdienās izmanto tikai gājēji.

Tradicionāli ikviens aicināts arī nolikt ziedus un sveces pie Jāņa Čakstes pieminekļa.

Lai svētku prieks izskan dziesmās

Kultūras namā pulksten 17 sāksies koncerts "Mīlestības dziesmas manai Latvijai". Tajā skanēs fragmenti no Zigmara Liepiņa, Imanta Kalniņa un citu latviešu komponistu darbiem. Uzstāsies Jelgavas kamerorķestris, jauktais koris "Ventspils", instrumentālā grupa, vijolnieks Gidons Grīnbergs, dziedātāji Annija Putniņa un Juris Vizbulis. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents – Aigars Meri.

Svētku koncerts pulksten 19 notiks arī brīvdabas koncertzālē "Mītava". Tajā uzstāsies solisti Atis Auzāns un Ralfs Eilands, koklētāja Laima Jansone un DJ Monsta. "Priekšnesumiem pievienosies virtuālais koris videomākslinieka Viktora Keino interpretācijā. Apmeklētāji koncerta laikā DJ Monsta izpildījumā varēs baudīt skaņdarbu kaleidoskopu, kurš apvienos latviešiem zināmus, jau par klasiku kļuvušus estrādes skaņdarbus un tautasdziesmu apdares kopā ar jauno mākslinieku pēdējos gados radīto mūziku," stāsta koncerta mākslinieciskais vadītājs Sandis Kalniņš. Koncerta muzikālie producenti ir Uldis Timma un DJ Monsta. Ieeja koncertā – bez maksas.

Svētku noskaņai

Kā svētku akcents pilsētvidē būs multimediāla 3D projekcija "Jelgavnieku spēks un sirdis pieder Tev, Latvija". Tā uz Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa fasādes tiks rādīta no pulksten 17.30 līdz 23. Uzvedumā iekļauti četri multimediāli stāsti ar trīs minūšu pauzēm, ko vizuāli veidojuši mākslinieki Pepe FX (Juris Matuzelis) un Māris Kalve. Uzveduma kopējais garums – 32 minūtes.

Lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju apmeklēt svētku pasākumus Jelgavā, 18. novembrī pilsētas maršrutu autobusos pasažieri varēs braukt bez maksas.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.67168116569519 56(0) - 0.59653902053833 2022.11.28. 09:28 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=55604 ip: 172.71.222.84 usememcache: 1