Lauris,
Norberts
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Kā energoresursu cenu kāpums ietekmē Jūsu ikdienu? ..vairāk
Nejūtu izmaiņas.
Nestresoju, cik būs
jāmaksā, tik
samaksās.
Ceru, ka pārdzīvot
ziemu izdosies bez
parādiem.
Jau sāku veikt
uzkrājumus.
Nespēšu pavilkt
cenu kāpumu, būs
jālūdz
palīdzība.




Veselības aprūpe tiem, kas maksā veselības nodokli

Raksts publicēts: 2022.09.19. 13:37:03
Raksta autors: nra.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Veselības ministrija, nesagaidot valdības atbalstu, virza izskatīšanai Saeimā Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus, piedāvājot pilnībā atteikties no divu grozu sistēmas veselības aprūpē. Ja Saeima nepieņems grozījumus likumā, no nākamā gada saskaņā ar likumu valsts finansētu veselības aprūpi varēs saņemt veselības nodokļa maksātāji un atsevišķas sociālās grupas, kurām veselības aprūpi pilnībā finansēs valsts.

Sistēma un likums iestrēdzis

Saeimas dienaskārtībā atkal ir Veselības aprūpes finansēšanas likums, kurš nosaka, kā tiek finansēta veselības aprūpe. Likumā joprojām ir spēkā norma, ka valsts finansēta veselības apdrošināšana tiek nodrošināta tikai tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir apdrošināti un maksā veselības nodokli. Taču jau vairākas reizes šis likums ir grozīts, uz laiku šīs normas stāšanos spēkā attālinot. Ja Saeima likumu nemainīs, divu grozu sistēmai veselības aprūpē ir jāstājas spēkā nākamā gada 1. janvārī.

Politiķi jau pirms vairākiem gadiem, diskutējot par Veselības aprūpes finansēšanas likumu, vienojās, ka būtībā divu grozu sistēma nebūs atbilstoša cilvēka tiesībām, jo veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu nevajadzētu sasaistīt ar nodokļu nomaksu (tiesa, viedokļi ir bijuši un joprojām ir ļoti dažādi). Saeima deva uzdevumu Veselības ministrijai izstrādāt grozījumus veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas pieliktu punktu šīm diskusijām. Tas tai nav izdevies. No vienas puses, tas ir labi, jo faktiski turpina pastāvēt sistēma, ka visiem ir pieejama valsts apmaksāta veselības aprūpe neatkarīgi no ienākumiem vai nodarbinātības formas un nodokļu nomaksas, taču no otras puses - turpat miljons Latvijas strādājošo maksā veselības nodokli, bet citi - apmēram pusmiljons strādājošo - nemaksā. Abas grupas vienlīdz lielā mērā ir tiesīgas izmantot valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus.

Visi saņemtu veselības aprūpi, izņemot nedeklarētos

Veselības ministrs Daniels Pavļuts stāsta, ka ministrija vairākkārt virzījusi saskaņošanai ar ministrijām un koalīcijas sadarbības sanāksmēs priekšlikumu par visaptverošas valsts obligātas veselības apdrošināšanas ieviešanu. Divu grozu sistēma, pēc ministra domām, ierobežotu Latvijas iedzīvotāju pieeju veselības aprūpei, tāpēc Veselības ministrija rosina skaidri nostiprināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā veselības aprūpes pakalpojumu vienādu pieeju un nepieļaut divu grozu spēkā stāšanos, kas ierobežotu veselības aprūpes pieejamību personām, kuras nebūtu sociāli apdrošinātas.

Tomēr līdzi priekšlikumam atcelt divu grozu sistēmu pēc pazīmes “nodokļu maksātājs” vai “nodokļu nemaksātājs”,

Veselības ministrija kā pamatprincipu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai piedāvā noteikt Latvijā deklarētu dzīvesvietu.

“Galvenais iebildums, ar ko sastapāmies sarunās ir šāds: zināms skaits cilvēku dzīvesvietu deklarējuši Latvijā, bet patiesībā dzīvo citur un ierodoties Latvijā izmanto veselības aprūpes pakalpojumus,” skaidro ministrs. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā šā gada pirmajā pusgadā ir saņēmuši aptuveni 8000 iedzīvotāju, kuri savu dzīvesvietu ir deklarējuši ārzemēs, kas gan ir salīdzinoši neliels skaits no vairāk nekā 217 000 ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valsts piederīgajiem. Veselības ministrija uzskata, ka dzīvesvietas deklarācijas problēmas risināmas citiem līdzekļiem, nevis ar mediķu rokām un tādēļ vien nebūtu jārada sarežģīts mehānisms, kas radītu papildu birokrātisko slogu, proti, pirms ārsta vizītes pārbaudīt, vai cilvēks ir maksājis nodokļus. Cilvēka deklarēto dzīves vietu ārstniecības iestādes pārbauda jau tagad, un tas grūtības līdz šim nav sagādājis.

Veselības ministrija iezīmē divas problēmas, kas saistītas ar šo piedāvājumu: ir jāsakārto deklarācijas sistēma (cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, jābūt deklarētai dzīves vietai, savukārt tiem, kuri strādā un dzīvo ārzemēs, jāizdeklarējas no Latvijas) un jāvienojas par veselības nodokli visiem strādājošajiem. Abi šie jautājumi, pēc D. Pavļuta teiktā, nav Veselības ministrijas pārziņā.

“Jautājums ir tīri konceptuāls un tieši skar Saeimas atbildību,” uzskata veselības ministrs. “Ja Saeima vienojusies pret diviem groziem veselības aprūpē, uzdodot sakārtot to valdībai, bet valdība to nav izdarījusi, mēs paši virzām Saeimā šo iniciatīvu.” Pēc ministra teiktā, “mēs ne gribam, ne arī esam gatavi ieviest divus grozus.” D. Pavļuts atzina, ka bijušas sarunas ar premjerministru Krišjāni Kariņu par šo jautājumu, bet premjers atbalsta valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Jāatgādina, ka veselības apdrošināšanas likums būtībā tika izstrādāts kādreizējās veselības ministres Andas Čakšas laikā (pašlaik viņa ir vienā politiskā partija ar premjeru “Jaunā vienotība”), kā arī tā ieviešanu atbalstīja ministre Ilze Viņķele (pārstāvot “Attīstībai/PAR”).

Kas būs ar veselības nodokli?

Tomēr nevar noliegt, ka diskutabls ir jautājums par veselības nodokli, ko maksā lielākā daļa strādājošo Latvijā. Tiesa, tas ir tikai viens procents no darba algas, kas tiek ieturēts kopā ar sociālajām iemaksām, un kopējais pienesums veselības budžetā ir neliels - 7,5 procenti no veselības nozares finansējuma jeb 112 miljoni eiro šogad. Veselības nozares budžets šogad ir 1,5 miljardi eiro, no tiem 99 procenti ir valdības vispārējais finansējums.

“Mēs varam daudz diskutēt par ideju, ka veselības aprūpe jāfinansē no veselības nodokļa, bet ir absolūti redzams, ka tā tik un tā būs jāfinansē no vispārējiem nodokļiem,” sacīja D. Pavļuts. “Nepārprotami ir redzams, ja mēs vēlētos iet uz veselības nodokļa finansētu veselības aprūpi, tad šim nodoklim vajadzētu būt pusei no visām sociālajām iemaksām.”

Tajā pat laik liela daļa Latvijas strādājošo nemaksā veselības nodokli. Vai tas ir taisnīgi? Acīmredzot - nē.

“Veselības aprūpi izmantot kā rīksti, lai cilvēkus piespiestu maksāt nodokļus, ir nepareizi,”

tā uzskata veselības ministrs, piebilstot, ka jautājums par pienākumu veikt veselības nodokli, ja tu strādā, ir jāsakārto, taču tas ir finanšu politikas jautājums.

Līdz šim ir bijušas diskusijas šo veselības nodokli pievienot arī to strādājošo nodoklim, kuri neveic sociālās iemaksas, taču piedāvājums nav akceptēts. Pēc Veselības ministrijas datiem, pašlaik šādu iedzīvotāju skaits Latvijā ir 458 000. Pašlaik šiem cilvēkiem ir tiesības saņemt valsts finansētu veselības aprūpi, un, ja Saeima pieņems Veselības ministrijas grozījumus likumā, šīs tiesības būs arī turpmāk, izņemot vienu sabiedrības grupu - cilvēkus bez deklarētas dzīves vietas Latvijā.

 


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.58615016937256 56(0) - 0.50827574729919 2022.11.27. 21:48 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=55125 ip: 172.70.175.188 usememcache: 1