Agija,
Aldonis
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai esat gatavs jaunajai apkures sezonai? ..vairāk
Kurināmais ir nopirkts visai ziemai
15
Nesatraucos par apkures izmaksām
13
Vēl meklēju lētākos piedāvājumus
10
Esmu iekrājis apkures maksājumu segšanai
7



Uzņēmēji Jelgavā diskutē ar partiju kandidātiem

Raksts publicēts: 2022.09.15. 17:25:38
Raksta autors: Inga Karlinska

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (2)

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) organizētajā Zemgales reģiona diskusijā ar 14.Saeimas deputātu kandidātiem, kas trešdien notika Jelgavā, uzņēmēji pieskārās daudzām šobrīd aktuālām problēmām, it īpaši energoresursu cenām un pieejamībai, darbaspēka trūkumam un mājokļu jautājumiem. Diskusijas dalībnieki politisko partiju pārstāvjus aicināja uzņēmējus un to organizācijas uztvert kā konstruktīvus un zinošus partnerus, pieņemt viņu ieteikumus, kā arī palīdzēt pārvarēt krīzi un sekmēt uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un ekonomisko izaugsmi.

Diskusijas vadītājs, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, politiķiem, kuri pārstāvēja 10 no 19 Saeimas vēlēšanām pieteiktos sarakstus, atgādināja par LTRK un Latvijas Darba devēju konfederācijas kopīgi izstrādātajām rekomendāciju partiju ekonomiskajām programmām. Tajā iekļauti 26 punkti, kuru izpilde palīdzētu sasniegt LTRK nosprausto mērķi 2030.gadam – Latvija - ekonomiski attīstīta valsts ar iedzīvotāju skaita pieaugumu.

«Patreizējai valdībai varam pārmest vairākas lietas, taču kā galveno vēlos akcentēt – uzņēmēju neiesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā, kas būtu ļāvis pieņemt kompetentākus un izsvērtākus normatīvos aktus, īpaši Covid pandēmijas laikā. Nepārtrauktā lēmumu labošana, atsevišķu nozaru ierobežošana bez ekonomiska un loģiska pamatojuma un diskusijas trūkums ar nozarēm, kā arī, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīma likvidēšana rezultējās ne tikai ar “ēnu ekonomikas” rādītāju kāpumu, bet arī daudzu uzņēmēju nonākšanu sarežģītā finansiālajā situācijā,” līdzšinējo sadarbību ar politiķiem raksturoja LTRK Zemgales padomes vadītājs un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška, piebilstot, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas nodrošina valsts budžetu ar nepieciešamajiem līdzekļiem ikviena iedzīvotāja vajadzību apmierināšanai.

Enerģētika
Visi politisko partiju pārstāvji kā vienu no šobrīd svarīgākajiem problēmjautājumiem minēja enerģētiku, un izskanēja pārmetumi, ka, piemēram, enerģētiskā neatkarība no Krievijas gāzes jau bija jāatrisina pirms vairākiem gadiem, nevis jādomā, kā to izdarīt, tikai pēc Ukrainas kara sākuma.

Kā Latvijas trumpis tika vērtēta Inčukalna gāzes krātuve, un, izbūvējot sašķidrinātās gāzes termināli, Latvija būtu ne tikai nodrošināta, bet varētu arī pelnīt. Taču vienlaikus jāsaprot, ka tas, līdzīgi kā atjaunojamās enerģijas – saules paneļu un vēja parku – izveide ir ilgtermiņa risinājums, tādēļ nepieciešama operatīva rīcība, lai uzņēmējiem un arī iedzīvotājiem mazinātu bažas par energoresursu pieejamību un cenu tālāku kāpumu.

Kā īstermiņa risinājumu gandrīz visu partiju pārstāvji uzsvēra valsts atbalsta palielināšanu, kuram, pēc Viktora Valaiņa (Zaļo un zemnieku savienība) rīcībā esošajiem aprēķiniem, vajadzēs vēl vismaz miljardu eiro. Viņš arī norādīja, ka šo naudu nevajadzētu aizņemties, kā tiek plānots, bet panākt, lai Eiropas Savienība piešķir subsīdijas. Aigars Rublis (Jaunā Vienotība) savukārt norādīja, ka jau šobrīd valsts ir paredzēju atbalstu iedzīvotājiem un mājsaimniecībām gandrīz 1 miljarda eiro apmērā, paredzot iespēju palīdzības apmēru palielināt.

Par īstermiņa risinājumu atsevišķu politisko spēku pārstāvji minēja atteikšanos uz laiku no “zaļā kursa”, izmantojot enerģijas ražošanā tādus resursus kā kūdra un pat akmeņogles. Turklāt, kā uzskata Edgars Tavars (Apvienotais saraksts), valstī jāveido nacionālās energoresursu rezerves.

Runājot par elektroenerģiju, vairākkārtīgi izskanēja idejas par cenas fiksēšanu, jo, piemēram, Raimonds Lazdiņš (Katram un Katrai) minēja, ka šobrīd reālā cena par kilovatstundu ir 14 līdz 20 eirocenti, taču Latvijā saražotā elektrība atbilstoši Eiropas regulējumam tiek nodota biržā un pirkta atpakaļ jau par biržas cenu, kas ir krietni augstāka.

Jāpiebilst, ka Ralfs Nemiro (Latvija Pirmā vietā) pauda apgalvojumu, ka šobrīd Inčukalna gāzes krātuvē gāzes iesūknēšana vairs nenotiek, bet tā plūst pretējā virzienā, ko kategoriski noliedza R. Lazdiņš, uzsverot, ka jāpanāk energoresursu cenu griestu noteikšana.

Darbaspēks
Ņemot vērā, ka jau ilgstošu laiku uzņēmēji izjūt darbaspēka trūkumu, viņi aicināja politiķus piedāvāt risinājumus šai problēmai. Visas politiskās partija atbalstīja darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem, izņemot Nacionālo apvienību, kuru diskusijā pārstāvēja Imants Parādnieks. Viņš vairāk akcentēja nepieciešamību uzsvaru likt uz atbalstu ģimenēm, lai dzimtu vairāk bērnu, ko konkurenti kritizēja kā pārāk ilgā termiņā realizējamu mērķi. Sandis Riekstiņš (Konservatīvie) atgādināja, ka jau šobrīd Latvijā strādā trešo valstu pilsoņi, bet uz to pelna, piemēram, Polija, kas nodrošina šo darbinieku “piegādi”. Mainot likumdošanu un atvērot Latvijas darba tirgu, ne tikai palielinātos darbinieku skaits, bet arī nodokļu maksājumi, kas šobrīd aiziet citām valstīm.

Situāciju ar darbinieku nodrošināšanu pasliktinās arī “Rail Baltica” būvniecība, kurai būs nepieciešami vismaz 30 000 strādnieku, tādēļ bez ārvalstnieku iesaistes iztikt diez vai būs iespējams. Tajā pašā laikā politiķi vēlas domāt arī par Latvijas iedzīvotāju, kuri dzīvo un strādā ārpus Latvijas, atgriešanu Dzimtenē, taču tad jānodrošina konkurētspējīgas algas (pirms vairākiem gadiem ārvalstīs dzīvojošie par tādu nosaukuši 1500 eiro “uz rokas”, tātad apmēram 3000 eiro bruto), ko šobrīd var piedāvāt reti kurš uzņēmējs.

Saistībā ar darbaspēka trūkumu akcentēti tika arī izglītības jautājumi, īpaši – obligātais eksāmens fizikā un dabaszinātnēs, kas ļautu palielināt to jauniešu skaitu, kuri izvēlas šobrīd darba tirgū pieprasītās tehniskās profesijas. Visi partiju pārstāvji norādīja, ka eksāmens ir nepieciešams, bet vajadzīgs komplekss risinājums, ieskaitot pedagogu un mācību līdzekļu nodrošināšanu. A.Rublis uzsvēra, ka viņa pārstāvētā partija priekšvēlēšanu programmā iekļāvusi ne tikai obligāto eksāmenu fizikā un dabaszinātnēs, bet arī obligātu vidējo izglītību. Taču obligāto eksāmenu šobrīd nodrošināt būtu sarežģīti, jo, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, pavasarī augstskolu absolvējuši tikai divi fizikas skolotāji. Skolotāju trūkumu V.Valainis rosināja risināt ar digitālu pieeju, piedāvājot vienu skolotāju vairākām skolām tiešsaistē.

Darbinieku piesaistei, pēc daudzu uzņēmēju domām, traucē mājokļu trūkums, un šai problēmai politiķiem ir dažādi risinājumi, sākot no Nacionālā mājokļa fonda izveides līdz valsts atbalsta programmām īres namu būvniecībai. Tā, piemēram, I.Parādnieks rosināja būvēt privātās vai rindu mājas, kuras speciālisti varētu īrēt ar izpirkšanas tiesībām. A.Rublis savukārt norādīja, ka “Jaunā Vienotība” programmā jau iekļauts valsts atbalsts 1000 īres mājokļu būvniecībai gadā, turklāt, pēc politiķu domām, jāsniedz atbalsts uzņēmējiem, kuri grib būvēt mājokļus saviem darbiniekiem. Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par) solīja, ka mājokļu būvniecības atbalsta programma tikšot veidota tā, lai katrā pašvaldībā būtu vismaz 40 jauni dzīvokļi, vienlaikus izpelnoties konkurentu kritiku, ka šādu plānu vajadzēja īstenot vienlaikus ar administratīvi teritoriālo reformu pagājušajā gadā.

Nodokļi
“Nodokļiem jābūt samaksājamiem” – tā bija galvenā ziņa, ko saistībā ar nodokļu politiku politiķiem vēlējās nodot uzņēmēji. Diskusijā tika daudz runāts par nepieciešamību izveidot īpašu nodokļu režīmu mazajiem uzņēmumiem, jo, līdz ar mikrouzņēmumu nodokļa režīma likvidēšana, šobrīd alternatīvas nav. Te lieti noderētu, kā vērtē atsevišķi politiķi, piemēram, Aleksandrs Kazačkovs (Saskaņa) automātiskā nodokļu nomaksa mazajiem uzņēmumiem, proti, no konta katru mēnesi tiktu atskaitīta konkrēts procents no ienākumiem, līdzīgi, kā tas notiek Igaunijā. Visi politiķi bija vienisprātis, ka īpašs nodokļu režīms ir nepieciešams, taču tāds, kas nekropļo konkurenci un nevar tikt izmantots nodokļu optimizācijai lielajos uzņēmumos.

Saistībā ar nodokļu politiku, izskanēja vairāki politiķu piedāvājumi – vieni vēlās palielināt minimālo algu līdz 1000 eiro, citi, kā, piemēram, Atis Švinka (Progresīvie) līdz 800 eiro palielināt neapliekamo minimumu vai vēl citi - par 3% samazināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Lai motivētu pašvaldības piesaistīt investorus jaunu darba vietu radīšanai un uzņēmējdarbības attīstībai, pēc politiķu domām jāmaina iedzīvotāju ienākumu sadale starp darbinieka dzīves un darba vietu (šobrīd nodokļi aiziet pašvaldībai, kurā cilvēks deklarēts). Kritizēts tika pašvaldību izlīdzināšanas fonds, kas nemotivē pašvaldības attīstīties, jo atbalsts būs pat tad, ja vietvaras darbs nebūs efektīvs.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.21255707740784 57(0) - 0.015624046325684 2024.03.29. 10:53 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=55100 ip: 172.70.34.214 usememcache: 1