Cilvēki pamet kovida laikā paņemtos mīluļus

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Šobrīd situācija dzīvnieku patversmēs ir katastrofāla, jo uzņemto dzīvnieku skaits, kam nepieciešama palīdzība, ļoti strauji aug. Patversmes aicina palīgā brīvprātīgos, kas gan vestu pastaigās suņus, gan ar ķerambūriem konkrētās adresēs palīdzētu izķert kaķus, Latvijas Radio raidījumā "Ķepa uz sirds" norādīja dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere, kura par situācijas iemeslu sauca to, ka Covid-19 mājsēdes laikā daudziem pēkšņi gribējās kucēnu vai kaķēnu.

"Šobrīd palīdzības saucienu ir jūra," atzina Bidere. Uz uzņemšanu patversmē "Ķepu ķepā" gaida ap 200 uz ielas izmesti vai tur jau dzimuši kaķi. 

Mēs varam palīdzēt ar informācijas ievietošanu publiski, palīdzēt, nodrošinot ar pārtiku šos dzīvniekus, kas atrodas uz ielas, ar veterinārmedicīnisko aprūpi, bet uzņemt uz doto mirkli mēs nevaram, jo esam pārpildīti tā, ka līdz lūpai," skaidroja patversmes vadītāja. 

Viņa uzsvēra, ka lielākā daļa no klaiņojošajiem dzīvniekiem bijuši mājas mīluļi.

"Kad bija Covid-19 sāga, kad visiem vajadzēja uz sitiena mājās sunīšus un kaķīšus, patversmes bļāva – cilvēki padomājiet! Jo dzīvnieks nav rotaļlieta, tas nav uz gadu, diviem, tas ir uz 10 un 15 gadiem. Cilvēki nepadomāja. Bija periods, kad [sludinājumu vietnē] "ss.com" bezšķirnes suņus un kaķus tirgoja, sākot no 100 eiro un uz augšu, cilvēki izdomāja uz tā uztaisīt biznesu," skaidroja Bidere. 

"Sajūtu ziņā esam atgriezušies 11 gadus atpakaļ, kad tikko atvērām patversmi, kad viss bija pārpildīts," viņa uzsvēra. 

Gadā pirms pandēmijas patversmē "Ķepu ķepā" visa gada laikā nonāca tikai viens kucēnu metiens. Šogad patversmē nonākuši jau deviņi kucēnu metieni, kas ir ļoti slikts rādītājs. 

"Tā situācija ir katastrofāla. Šādi bija, kad mēs sākām.

Dzīvnieku veselības stāvoklis, nonākot patversmē, ir ļoti dažāds. Ir dzīvnieki, kuriem var redzēt, ka pirms pamešanas vēl ir baroti, bet ir tādi, kas ilgstoši izdzīvojuši pašu spēkiem. Šogad patversmē nonāca kopsummā 47 kucēni ar parvovīrusu. Viena šāda kucēna ārstēšanas izmaksas ir no 400 līdz 600 eiro. 

Vienlaikus patversmes vadītāja atzina, ka adopcijas bieži tiek atteiktas, jo cilvēki izturas nevērīgi pret dzīvnieku labturības pamata prasībām – neved pie vetārsta, ielaiž slimības, tur suņus pie ķēdes, dzīvniekus sit. 

"Arī šobrīd mēs ļoti bieži diemžēl atsakām adopcijas, jo mēs atkal esam nonākuši sākuma punktā, kad cilvēks ir sapratis, ka viņš dzīvnieciņu var dabūt principā jebkur, ka viņi jau sāk skraidīt pa ielām nekontrolētā daudzumā, un viņš viņam vairs neredz vērtību," atzina Bidere. 

Viņa uzsvēra, ka dzīvnieku patversme ļoti gaida brīvprātīgos, kas varētu vest staigāt suņus. Tāpat arī brīvprātīgos, kas ir gatavi paņemt ķerambūrus, braukt ar savām mašīnām uz konkrētām adresēm un palīdzēt izķert kaķus. Tās ir divas lietas no brīvprātīgā darba, kas šobrīd ir ļoti aktuālas, bet kurām trūkst cilvēkresursu.