|
![]() |
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
||||||||
JAUNĀKIE |
Enerģijas resursi zem kājāmRaksts publicēts: 2022.04.28. 18:08:18![]() ![]() ![]() Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kas varētu būtiski samazināt straujo apkures cenu pieaugumu, izmantojot pati savus resursus – iespaidīgos kūdras krājumus. Nesen Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija brīdināja, ka nākamajā sezonā apkures cenas būs rekordaugstas. Nosaukt precīzus skaitļus šodien neuzdrošinās neviens, taču, pat ja pašreizējā dabasgāzes cena pasaules tirgos paliks nemainīga, mājokļa viena kvadrātmetra apkures izmaksas varētu būt no 8 līdz 12 eiro. Nedaudz vieglāk būs pašvaldībām, kuru rīcībā ir šķeldas katlumājas, taču arī šķeldas cena aug proporcionāli pieprasījumam, kas jau tā notiek ar “kosmiskiem ātrumiem”. Tikmēr Latvijā ir iespēja būtiski samazināt izmaksas par apkuri, sākot izmantot kūdru. Latvijai, ieņemot astoto vietu pasaulē kūdras purvu īpatsvara ziņā, ir liela pieredze darbā ar šāda veida dabas resursiem. Tomēr šodien “kūdras magnāti” (piemēram, SIA “Laflora”, viens no lielākajiem kūdras ražotājiem un lielākais darba devējs Jelgavas novadā) atrodas sarežģītā situācijā. Latvija, izpildot Eiropas Komisijas (EK) prasības samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, samazināja kurināmās kūdras ražošanas īpatsvaru līdz 1,4%. Pārējo kūdru izmanto kā mēslojumu. Bet arī šo virzienu Latvija ir gatava "nocirst", atkārtojot EK pausto, ka kūdra ir "netīra" degviela. Akla un, piedodiet, muļķīga sekošana visām Eiropas birokrātiskās mašīnas prasībām, kas neiet kopsolī ar straujajām dzīves apstākļu izmaiņām Eiropas Savienībā, atņem mūsu valsts budžetam vismaz 20 miljonus eiro nodokļos, atstāj bez darba vairāk nekā 4000 kūdras ražošanā iesaistīto cilvēku, kā arī var novest Latviju pie enerģētiskās katastrofas sliekšņa. Runāt par tīru gaisu krīzes laikā, manuprāt, ir ciniski. Un atšķirībā no Latvijas valdības to labi saprot arī citās valstīs, kurām tāpat kā mums ir paveicies ar kūdru – Igaunijā, Somijā un Īrijā. Tā nesen Igaunijas Kūdras ieguves uzņēmumu savienība ierosināja valdībai izveidot stratēģisku kurināmās kūdras rezervi 330 000 tonnu apmērā. Pat kopā ar CO2 emisijas kvotu kurināmās kūdras cena būs aptuveni 44-47 eiro par MWh (gāze maksā 100-150 eiro par MWh). Arī Somijas valsts uzņēmums “Neova Group” paziņoja, ka pretēji iepriekš plānotajiem enerģētikas sektora “zaļināšanas” plāniem šovasar atsāk kūdras ieguvi. Ieceres samazināt kūdras izmantošanu ir atmetusi arī Īrijas valdība: valsts premjerministra vietnieks Leo Varadkars paziņoja, ka enerģētikas krīzes apstākļos "kūdras aizliegums Īrijā ir līdzvērtīgs vīna aizliegumam Francijā vai makaronu aizliegumam Itālijā". …Un tikai Latvija joprojām dzīvo mākoņos, cerot uz sašķidrināto gāzi no Kataras un ASV, vēja ģeneratoru parkiem un pašu atomenerģētiku pēc desmit gadiem, kategoriski atsakoties skatīties patiesībai acīs vai vismaz paskatīties sev zem kājām. Andris Morozovs SDP "Saskaņa" valdes priekšsēdētāja vietnieks. Apmaksā SDP "Saskaņa"
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
![]() |