Vēsture, kas jāsaglabā mūsu bērniem

«Tā ir vēsture, kas jāsaglabā mūsu bērniem», - ne bez lepnuma teic R.Grigorovičs, kurš daudzas naktis veltījis, lai kādreiz pa ceļiem ripojošās mašīnas atgūtu savu sākotnējo spozmi. Tieši tādēļ pasākuma laikā viņš pateicās savai ģimenei, kas pacietusi viņa aizraušanos un nesūdzējusies par prombūtni, kas pavadīta, pa skrūvītei atjaunojot padomijas laikā iecienītās automašīnas.

Līdz šim ekspozīcijas, kuras izveide ilgusi aptuveni sešus gadus, senākais eksponāts bija 1961.gadā ražotā «Volga» (GAZ 21), taču tagad tai «pogas izgriezusi» «Pobeda», kurai nākamgad apritēs 60 gadi. Ruslans neslēpj, ka paveicies iegādāties labu virsbūvi, un daudz ar metināšanas darbiem nevajadzējis nodarboties, taču pārējais vākts kopā pamazītēm, ieguldot ne tikai milzīgu darbu, bet arī finanšu līdzekļus. «Pateikšu godīgi, nemaz nerēķinu, cik man tā izmaksājusi, lai nebojātu prieku par gala rezultātu. Varu pateikt to, ka, piemēram, abu «bamperu» hromēšana vien prasīja aptuveni 1000 eiro,» - skaidro Ruslans. Atjaunotā mašīna nāk no Skaistkalnes, bet kā «donors» izmantota vēl vien «Pobeda» no Ānes. Restaurators nemāk pateikt, kādā krāsā bijis oriģināls, taču tagad atjaunotais spēkrats ieguvis divkrāsu izskatu, kas ļauj tam cēli izcelties starp pārējiem.

Naktī, kas Ruslans pabeidzis «Pobedas» atjaunošanu, viņš devies ar to nelielā braucienā, lai pārliecinātos, ka viss kārtībā. Mašīna ripojusi ļoti brīnišķīgi, un ar savu divlitru motoru spējusi attīstīt ātrumu 80 kilometri stundā, taču nākamajā rītā, pagriežot aizdedzes atslēgu, tā klusējusi. «Bija divas versijas – problēmas ar ģeneratoru vai releju. Parādījām ģeneratoru speciālistiem, taču tie teica – viss kārtībā. Tomēr nomainījām «enkuru» ģeneratorā, un «Pobeda» atkal ierūcās», - atceras mašīnas atjaunotājs.

Šajos gados, kopš Ruslans atjauno automašīnas, nākusi klāt arī pieredze, piemēram, pirmajās mašīnās nav darīts tas, kas tagad kļuvis par neatņemamu sastāvdaļu – ar dzelteno cinku pārklātas detaļas, kuras pakļautas korozijas riskam.

Kā jau ierasts svētkos, bez dāvanām neiztika. Piemēram, jelgavnieks Imants, ieraudzījis ekspozīcijā senu benzīntanka uzpildes ierīci, atklāja, ka viņam no tādas saglabājusies mehāniskā šļūtene, ko viņš ir gatavs atdāvināt kolekcionāriem. Par vēl vienu dāvanu īpaši priecīgs bija Ruslans – viņš saņēma «RAF» zīmi no kādreiz ražotā autobusa ar koka virsbūvi, ar kuru viņam saistās bērnības atmiņas. «Atceros, ka ar tādu autobusu mūs skolas laikā veda ekskursijā. Tas briesmīgi čīkstēja visu ceļu, mūs tracinot, bet tad pēkšņi ielēca vienā bedrē pie Elejas un apklusa. Tālāk jau braucām kā īsti ekskursanti», - smejas Ruslans.

Padomju auto ekspozīciju Ruslans izveidojis kopā ar brāli Andri Bugnēvicu, un pirms tam viņiem bijušas asas diskusijas, vai tiešām nepieciešami tik lieli izdevumi, lai kaut ko tādu radītu. Taču tagad viņi to nenožēlo, jo atvērto durvju diena pierādīja, ka interese par padomju laika spēkratiem nav zudusi. Gados vecākie cilvēki aplūkot «žiguli», «moskviču» vai «zaparožeču» dodas, kavējoties atmiņās par to laiku, kad viņiem pašiem bijis kāds no šādiem spēkratiem. Savukārt mazākajiem apmeklētājiem tā ir īsta eksotika, jo ielās tādas automašīnas redzēt praktiski vairs nav iespējams. Tieši tādēļ viņi ar lielu prieku izbaudīja iespēju pasēdēt atjaunotajos spēkratos, ar izbrīnā iesplestām acīm lūkojoties neierastajās formās, salonā un mērinstrumentu panelī.

Jāpiebilst, ka ekspozīcijā visi spēkrati ir pilnībā autentiski, pat līdz pēdējais skrūvei, kas ļauj to uzskatīt par nenovērtējamu vērtību, ne velti tām piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss. Lieki piebilst, ka vēsturiskie transporta līdzekļi ne tikai labi izskatās, bet arī ir gatavi jebkurā brīdī doties braucienā – tie piedalījušies vairākos antīko automobīļu salidojumos, bet nereti veduši pārus viņus skaistākajā dienā – kāzās. Ekspozīcijas saimnieki gan lēš, ka pavisam drīz stiklotajā piebūvē iepretī kultūras namam «Rota» vairs nebūs vietas jauniem eksponātiem, jo Ruslans apstāties pie sasniegtā nevēlas – viņam priekšā vēl esot sapņu mašīnas atjaunošana. Kas tā tieši būs par mašīnu, viņš vēl nezina, jo ar spēkratiem esot kā ar sievietēm – tu to ieraugi, un saproti, ka tā būs īstā un vienīgā.

Bez spēkratiem ekspozīcijā apskatāmi arī citi ar auto un tehnikas jomu saistīti eksponāti – sākot no dažādiem mērinstrumentiem līdz grāmatām par automašīnu tehnisko uzbūvi. Savukārt jubilejās svinībās klātesošos priecēja mūzika, kuru atskaņoja jau par vēsturi kļuvis vinila plašu atskaņotājs.

Portāls Jelgavniekiem.lv vēl izturību «Anru motors» darbīgajiem brāļiem, turpinot saglabāt neizdzēšamas vēstures atmiņas!

Vēsture, kas jāsaglabā mūsu bērniem (1)